Pēdējo mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji lietotnē "Whatsapp" saņem ziņas no krāpniekiem, kuri uzdodoties par "WorkingDay Latvia" darbiniekiem, informē par neeksistējošiem darba piedāvājumiem.

Ziņas tiek sūtītas no telefona numuriem, kas reģistrēti dažādās pasaules valstīs.

Sākumā ziņas tika sūtītas angļu valodā, bet pēdējā laikā tās ar tulkošanas aplikāciju tiek tulkotas uz latviešu valodu. Ziņās ir aicinājums sazināties ar sūtītāju. Tālākie krāpnieku nolūki pagaidām nav zināmi.

"WorkingDay Latvia" aicina katru, kurš saņem šādu "Whatsapp" ziņu, neatbildēt uz to, bet ziņot par to, spiežot pogu "Report" un bloķēt sūtītāja telefona numuru.

"WorkingDay Latvia" valdes priekšsēdētājs komentē: "Mēs ikdienā komunicējam ar saviem klientiem un darba kandidātiem pēc stingri reglamentētiem standartiem un saziņa nekad nesākas ar nosūtītu īsziņu. Krāpnieku sūtītās ziņas par vakancēm ir izveidotas ļoti ticami, tāpēc šādu ziņu saņēmējiem ir jāuzmanās un pirmkārt jāpārliecinās, vai ziņa ir sūtīta no Latvijā reģistrēta numura un vai tas ir atrodams "WorkingDay Latvia" interneta vietnē: www.workingday.lv/kontakti."

Datu apkopojumu par populārkajiem darba devējiem pērnajā gadā veikušas trīs kompānijas Latvijā – CV-Online, WorkingDay un CV Market. Jau vēstīts, ka saskaņā ar CV-Online datiem par iekārotāko darba devēju pērn atzīta lidsabiedrība airBaltic, bet personāla atlases uzņēmuma WorkingDay pētījums liecina, ka pērn populārākais uzņēmums darba meklētāju vidū ir bijis Latvijas Mobilais telefons (LMT), bet CV Market, balstoties uz 2011. gadā veiktās aptaujas datiem par iekārotāko darba devēju, atzinusi a/s Latvenergo.

CV Market dati liecina, ka otrs iekārotākais darba dēvējs ir bijis SIA LMT, trešajā vietā – a/s Swedbank, ceturtajā – SIA Rimi Latvia, bet piektajā – a/s Latvijas gāze. Sarakstu turpina SIA Latvija Statoil, a/s SEB banka, Rīgas Dome, a/s Latvijas Valsts meži un a/s Laima.

Jau vēstīts, ka WorkingDay pieprasītāko darba devēju saraksta otrajā vietā ierindojās Latvenergo, trešajā – Lattelecom, ceturtajā – Swedbank, bet piektajā – Statoil Latvia. Šogad no pirmā visvairāk iekāroto darba devēju desmitnieka izkritusi Starptautiskā lidosta Rīga un Aldaris, un arī iepriekšējā gada līderis – airBaltic.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs sodījis SIA Workingday Latvia par to, ka uzņēmums piedāvājis vakanci ārvalstu uzņēmumā bez Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) piešķirtas licences.

Savukārt uzņēmuma pārstāvis Māris Silinieks DB norādīja, ka portālā tikusi ievietota neeksistējoša vakance ar mērķi izpētīt to, vai cilvēkiem būtu interese par šāda veida piedāvājumiem. Pirms tam Workingday vērsies arī NVA ar jautājumu, vai viņi var rīkot šādu eksperimentu un ko saņemt apstiprinoša atbilde. Taču, neskatoties uz to, PTAC to uztvēris kā maldinošu reklāmu, kā arī norādījis, ka Workingday neesot licences šādus sludinājumus izvietot. Uzņēmums uzlikto sodu samaksājis.

PTAC aizliedzis arī SIA People Resources un SIA Metava sniegt informāciju par piedāvājumiem un piemērojis naudas sodus no 100 Ls līdz 450 Ls. Savukārt par iespējamiem līdzīgiem pārkāpumiem uzsācis arī SIA K&Co un SIA Alteya darbību izvērtēšanu.

SIA WorkingDay Latvia apgrozījums 2009. gadā sasniedzis apmēram 330 tūkst. Ls, bet provizoriskā peļņa bijusi ap 30 tūkst. Ls.

«2009. gada jūlijs un augusts bija personāla atlases projektu skaita krituma zemākais punkts: jūlijā — 29, augustā — 30 atlases projektu. Tomēr straujākais darba piedāvājumu skaita kritums bija vērojams 2008. gada laikā, jo tikai 2008. gada janvārī no WorkingDay klientiem bija pieprasījums pēc darbinieku atlases 264 vakancēm,» skaidro personāla atlases kompānijas SIA WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Līdzīgu kritumu tajā laikā Latvijā piedzīvoja visi personāla atlases uzņēmumi un arī darba sludinājumu portāli.

2010. gada sākumā ir vērojams darba devēju optimisms un darba piedāvājumu skaita pieaugums. «Tomēr ir jāatceras, ka šogad un arī nākamajos gados valdībai būs jāturpina veikt valsts budžeta samazināšanu, un tas iespaidos arī privāto sektoru. Bezdarba līmenis valstī pārstās pieaugt, kad no jauna radīto darba vietu būs tik pat daudz, cik likvidēto. Tikai pēc tam mēs varam cerēt uz bezdarba līmeņa samazināšanos,» teic M. Silinieks.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Interneta personāla atlases kompānijas CV-Online Latvia 2013. gada janvārī veiktajā pētījumā, aptaujājot 3300 respondentus no visas Latvijas, noskaidroti labākie darba devēji 2012. gadā. Darba devēji, kuri apvieno sevī iekārojamākā un populārākā darba devēja statusu. Līdzīgus pētījumus jau iepriekš veikuši personāla atlases uzņēmumi WorkingDay, piedaloties 2000 respondentiem un CV Market Latvia (416 respondenti). Lai gan pētījumu metodoloģija ir atšķirīga, līderpozīcijas saglabājas.

Pētījumu mērķis ir noskaidrot aizgājušā gada top darba devēju Latvijā, pie kura aptaujātie respondenti visvairāk vēlētos strādāt, kā arī apzināt līderus tajos biznesa sektoros, kurus pārstāvošie darba devēji bijuši visaktīvākie Latvijas darba tirgū 2012. gadā.CV-Online Latvia noskaidroja iekārojamākos darba devējus sešās kategorijās - top darba devējs 2012 un top darba devējs atsevišķās nozarēs.

Par labāko darba devēju 2012 ir atzīta Latvenergo VAS, kuru spontāni kā pirmo iekārojamāko, kas nāk prātā, minēja 8% no visiem aptaujātajiem respondentiem. Uzņēmuma stabilititāte un atpazīstamība, labas karjeras izaugsmes iespējas un motivējoši darba nosacījumi ir galvenie iemesli vēlmei strādāt šajā uzņēmumā. Arī CV Market Latvija un WorkingDay pētījumos līderis bija tieši Latvenergo VAS.

Latvijas iekārojamākie darba devēji pērn bija Latvenergo, Latvijas Mobilais telefons, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Valsts meži, Tele2 liecina šonedēļ publicētie karjeras un darba portālu veiktie pētījumi.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Latvijas Mobilais Telefons

3. SIA Lattelecom

4. SIA Tele2

5. A/s Swedbank

6. A/s Latvijas Gāze

7. A/s Latvijas valsts meži

8. SIA Draugiem

9. Latvijas Banka

10. A/s Air Baltic Corporation

WorkingDay Latvia iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

2. SIA Lattelecom

3. A/s Swedbank

4. SIA Latvijas Mobilais telefons

5. A/s Latvijas valsts meži

6. SIA Statoil Latvija

7. Latvijas Banka

8. A/s Latvijas Gāze

Iekārojamāko darba devēju topa augšgalā pērn lielas izmaiņas nav notikušas - darba ņēmēji visvairāk vēlas strādāt uzņēmumos Latvenergo un Lattelecom, bet par trešo vietu cīnās Latvijas Mobilais telefons un Swedbank, paziņoja personāla atlases kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

2012.gadā darba ņēmēji visaugstāk bija novērtējuši iespēju strādāt AS Latvenergo, un šis uzņēmums savas pozīcijas topa augšgalā saglabājis arī pērn.

Jaunākajā pētījumā otrs iekārotākais darba devējs ir SIA Lattelecom, trešais - LMT, ceturtais - SIA Swedbank, piektais - VAS Latvijas Valsts meži.

2013.gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā būtiskas izmaiņas nav notikušas - pirmās divas vietas ir palikušas nemainīgas, par trešo vietu notiek sīva cīņa starp Latvijas Mobilo telefonu un Swedbank. Savas pozīcijas ir uzlabojis Air Baltic Corporation, pakāpjoties par četrām vietām un ierindojies sestajā vietā. 2010.gadā Air Baltic Corporation iekārotāko darba devēju vidū ieņēma godpilno pirmo vietu.

Pagājušā gada iekārotāko darba devēju pirmajā pieciniekā atrodas Latvenergo, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Mobilais telefons un Latvijas Valsts meži, liecina SIA WorkingDay Latvia internetā veiktais pētījums.

Sestajā vietā iekārotāko darba devēju sarakstā ierindojas Statoil Latvija, septīto vietu aizņem Latvijas Banka, astoto – Latvijas Gāze, devītajā atrodas Latvijas Dzelzceļš, bet desmitajā – Air Baltic Corporation.

Pētījums tika veikts pērnā gada decembrī un šā gada janvārī interneta vidē aptaujājot 2000 respondentus.

2011. gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā šādā secībā atradās Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom, Swedbank un Statoil Latvija, bet 2010. gadā – Air Baltic Corporation, Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom un Swedbank.

Zinot uzņēmuma kolektīva vidējo vecumu un ņemot vērā paaudžu atšķirības, iespējams veiksmīgāk iekļauties jaunā darbavietā .

Jaunāks kolektīvs nereti būs straujāks un dinamiskāks, savukārt, ieejot vecākas paaudzes kolektīvā, jārēķinās, ka jaunais darbinieks tiks apčubināts un pamācīts, novērojuši personāla atlases eksperti. «Vērtības, kādas vieno viena uzņēmuma komandu, atkarīgas no uzņēmuma vai nodaļas vadītāja un no tā, pie kādas paaudzes viņš pieder,» norāda CVO Recruitment & Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Lobanovska. Viņa gan piebilst, ka šajā kontekstā var runāt tikai par tām vērtībām, kuras vadītājs pauž ar saviem vārdiem un darbiem, jo diemžēl ne vienmēr īstenās vērtības saskan ar tām, kuras uzrakstītas birojā uz sienas.

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

15-20% no aktīvajiem darba meklētājiem ir pastāvīga darba vieta, lēš personāla atlases speciālisti. ASV pēdējo trīs mēnešu laikā to cilvēku skaits, kuri paši iesnieguši atlūgumu, ir pārsniedzis atlaisto skaitu.

«Šodien darbinieki pamet uzņēmumu tad, ja viņiem ir cits, labāks darba piedāvājums vai ir nojauta, ka «kuģis šūpojas» un tuvākajā laikā tik un tā nāksies meklēt jaunu darbu,» pauž kompānijas WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks. Citi iemesli jaunas darba vietas meklēšanai ir zems atalgojums un sevis pilnveidošanas un attīstīšanas iespēju trūkums, norāda kompānijas IG Konsultācijas personāla atlases vadītāja Iluta Gaile.

Ir arī gadījumi, kad vadības un speciālistu līmeņa darbinieki pastāvīgi piedalās dažādos atlases konkursos, lai pašapliecinātos, novērojusi DnB Nord bankas Personāla pārvaldes vadītāja, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes locekle Irēna Ļeoņenko. «Tad, ja šis cilvēks uzvar konkursā, viņš atsakās no piedāvājuma, jo esošais darbs viņam patīk, tomēr šādi viņš var manipulēt ar savu darba devēju.»

Attiecības darbā savā ziņā var pielīdzināt attiecībām ģimenē, kur tās tiek pakāpeniski koptas un veidotas, stāsta WorkingDay Latvia mārketinga direktors Māris Silinieks.

Katra saskarsmes situācija pa kripatiņai uzkrāj pozitīvās un negatīvās emocijas, kuras piedalās katrā nākamajā saskarsmē. Gluži kā bankas kontā tiek uzkrāta vai tērēta nauda. Pavisam nebūtisks pašapziņu aizskarošs konflikts dažkārt var ieraut negatīvo emociju virpulī, no kura izkļūt ir salīdzinoši grūti. Tādā situācijā, lai arī ko cilvēks nedarītu, tiek meklētas kļūdas viņa uzvedībā vai pat apdraudējums – pat izteiktā komplimentā tiek meklēts zemteksts un sarkasms.

Lielos uzņēmumos, kur darba devējs ļoti labi apzinās motivēta darbinieka milzīgo potenciālu, darba vide tiek izkopta tiktāl, ka darbinieki var justies kā mājās. Pasaulē un nu jau arī Latvijā populārs kļūst darbs no mājām, ja darba saturs neparedz darbu komandā. Šādi var sasniegt lieliskus darba rezultātus un ietaupīt uz biroja izmaksām. Tas gan prasa rūpīgu iesaisti no darba devēja puses – lai darbs no mājām nekļūtu par vienkārši nenākšanu uz darbu, ir nepieciešama regulāra atskaitīšanās un uzraudzība, norāda eksperts.

Ir noslēdzies ikgadējais pētījums Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu, informē uzņēmumā.

Pētījumā tika noskaidrots, kuri darba ņēmējam ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un kā šie kritēriji tiek īstenoti katrā uzņēmumā. Pētījuma rezultāti atklāj uzņēmuma darba devēja zīmola atpazīstamību un kā to uztver potenciālie un esošie darbinieki. Iegūtos datus ir iespējams analizēt pēc respondentu izglītības, amata, atalgojuma līmeņa un citiem kritērijiem, kas ir neatsverams palīgs personāla atlasē, jo ļauj izvēlēties atbilstošas metodes attiecīgo speciālistu piesaistīšanai.

Svarīgāk par vietu, kurā uzņēmums atrodas iekārotāko darba devēju topā, ir tas, kādu uzņēmums ir izveidojis darba devēja zīmolu. Pētījumā respondentiem tika jautāts, kuri viņiem ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un lūgts novērtēt, cik lielā mērā, pēc viņu domām, šie kritēriji tiek īstenoti uzņēmumā, par kuru viņi balso. Iekārojams darba devēja zīmols var būt arī mazāk populāram uzņēmumam, kurš nav ierindojies topa augšgalā, jo strādā kādā šaurā nozarē un ir sabiedrībā mazāk pazīstams. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam ir izdevies pakāpties iekārotāko darba devēju topa augšgalā, darba meklētājam tas kļūst par pirmo izvēli.

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

Tehnoloģiju kompānijas Apple un HTC uz desmit gadiem noslēgušas patentu licencēšanas līgumu, kura ietvaros, saskaņā ar analītiķu aplēsēm, Apple saņems no sešiem līdz astoņiem ASV dolāriem par katru HTC pārdoto viedtālruni.

Analītiķi norāda, ka nākamajā gadā Taivānas HTC izdosies pārdot 30 – 35 miljonus viedtālruņu, kas aprīkoti ar Android operētājsistēmu, tādējādi Apple 2013. gadā no patentu licencēšanas darījuma varētu nopelnīt no 180 līdz 280 miljoniem ASV dolāru.

«Tas, visticamāk, ir zemāk nekā Apple sākotnēji bija vēlējies. Tomēr atbilst arī cenai, ko HTC maksā par Microsoft patentu licencēšanu (pieci ASV dolāri par telefonu),» ziņojumā investoriem rakstījis Sterne Agee analītiķis Šons Vū (Shaw Wu).

Apple un HTC vienošanās par strīdīgo patentu licencēšanas darījumu, var kalpot par pamudinājumu arī citām kompānijām atrisināt savas domstarpības ar ASV tehnoloģiju gigantu. Noslēgtais līgums uz līdzīgu soli var pamudināt tādas kompānijas kā Samsung un Motorola, pieļauj analītiķi, tādējādi izbeidzot tā sauktos «patentu karus».

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Valsts policijas licencēšanas komisija anulējusi jau 61 speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai. Tas ir ievērojami vairāk nekā pagājušajā gadā, kad visa gada laikā tika anulētas tikai trīs licences. Kā liecina informācija Valsts policijas mājaslapā šobrīd Latvijā darbojas 492 licencēti apsardzes pakalpojumu sniedzēji.

Iemesli, kāpēc licences tiek anulētas ir dažādi, taču visbiežāk par šāda lēmuma pamatu kalpo vairāku pārkāpumu kopums. Biežākie pārkāpumi saistāmi ar licences darbības laikā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, kad, neinformējot licencēšanas komisiju un nesaņemot atzinumu, ka uz personām neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi, tiek izdarītas izmaiņas valdes sastāvā, netiek veikta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, norāda policija.

Tāpat nereti uzņēmumi neesot sasniedzami savā juridiskajā adresē, tie nepilda nodokļu saistības vai, sniedzot apsardzes pakalpojumus, nodarbina personas bez apsardzes sertifikātiem, nodarbināto apliecībām, atsevišķos gadījumos arī bez darba līgumiem. Par licences esamību var pārliecināties Valsts policijas mājas lapā.