Šodien Ministru prezidents Indulis Emsis ir aicinājis uz darba tikšanos zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, lai darba tikšanās laikā sīkāk iepazītos ar Zemkopības ministrijas darbu, Eiropas dokumentu sagatavošanas gaitu, kā arī iedziļinātos zemkopības nozares aktuālajās problēmās. «Jau pusotru gadu strādājot zemkopības ministra amatā, šī ir pirmā reize, kad valdības vadītājs izrāda interesi par zemkopības nozari un tās problemātiku,» saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. «Un man ir patiess prieks, ka Indulis Emsis, pavisam nesen ieņemot premjera amatu, ir aicinājis mani uz plašāku sarunu.» Zemkopības ministrs uzsver, ka zemkopības nozare ir ne tikai līdere Eiropas Savienības likumdošanas jomā (zemkopības nozares dokumenti ir vairāk nekā puse no visiem ES normatīvajiem aktiem), bet arī viena no nozīmīgākajām Latvijas tautsaimniecībā: «Pirmkārt, tās ir mūsu valsts tradīcijas – lauki un zemkopība, otrkārt, pārtikas rūpniecība, pārtikas ražošana un pārtikas drošība ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam, treškārt, zemkopības nozarē ietilpst arī mežsaimniecība, kas, savukārt, ieņem nozīmīgu vietu iekšzemes kopprodukta palielināšanā,» par premjera interesi ir priecīgs zemkopības ministrs. Zemkopības ministrijas vadītājs tikšanās laikā cer pārrunāt Eiropas Savienības normatīvu sagatavošanas gaitu un to pieņemšanu Ministru kabinetā, turklāt premjers no savas puses jau solījis vajadzības gadījumā uz Eiropas normatīvu sagatavošanas un ieviešanas laiku palielināt ministrijas cilvēkresursu lielumu: «Mums jāsaprot, ka ZM gatavo vairāk nekā pusi no visiem normatīvajiem dokumentiem, kuri jāpieņem līdz 1. maijam, diemžēl cilvēkresursi – speciālisti, juristi un citi – mums hroniski trūka, taču iepriekšējā valdībā bija grūti panākt sapratni šajā jautājumā,» saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, «tādēļ ir patīkama šāda valdības vadītāja pretimnākšana. Protams, jau tagad esam ievērojami pavirzījušies uz priekšu, jo valdībā ir sapratne par to, cik svarīga ir laicīga un nesasteigta normatīvo dokumentu pieņemšana. Diemžēl esam jau krietni aizkavējušies, tādēļ nākas steigties.» Protams, zemkopības ministrs ir sevišķi priecīgs, ka neilgā laikā izdevies likvidēt to likumdošanas pieņemšanas normu deficītu, kas bija radies iepriekš – tā rezultātā Eiropas Komisija pat draudēja ar sankcijām Latvijai. «Patīkamā ziņa, dodoties pie premjera, man ir tā, ka no Briseles saņemta ziņa, ka lieta pret Latviju netiks ierosināta, jo ar jaunās valdības darba tempiem un sapratni par procesu svarīgumu esam spējuši Eiropas birokrātus pārliecināt par savām iespējām likumdošanas saskaņošanu un citus uzdevumus paveikt laikus,» par pēdējo nedēļu darba rezultātiem ir gandarīts zemkopības ministrs. Ministrs tikšanās laikā ar premjeru pārrunās arī citus aktuālos nozares jautājumus: «Esmu pārliecināts, ka šādas darba tikšanās ir nepieciešamas regulāri, jo valdības sēžu laikā daudzo izskatāmo jautājumu gūzmā, protams, valdības vadītājam nav iespējams sīkāk iedziļināties katras konkrētas nozares problēmās, kamēr šādu tikšanos laikā varam konstruktīvi pārrunāt visu nepieciešamo – gan padarīto un problēmas, gan nepieciešamo palīdzību no Ministru kabineta puses, gan citas nozarei svarīgas lietas,» ir pārliecināts Mārtiņš Roze.

2005. gadā Nobela prēmijas ekonomikā laureāts Džozefs Stiglics (Joseph Stiglitz) uzsāka Irākas kara patieso izmaksu aprēķināšanu. Kopā ar savu kolēģi Lindu Bailmsu (Linda Bilmes) grāmatā Trīs triljonu dolāru karš viņi atklāj pārsteidzošas detaļas par ASV kara ar Irāku un Afganistānu izmaksām, raksta Guardian.

Pēc trīs gadus ilgiem pētniecības darbiem Dž. Stiglics ir aprēķinājis, ka Amerikai vien šis karš ir izmaksājis 3 triljonus USD. Pārējām valstīm, kuras arī iesaistījās karā, karš kopā izmaksājis arī apmēram tikpat lielu summu.

Tajā pašā laikā 2005. gada ASV oficiāli izplatītie dati liecina, ka kara izmaksas līdz 2005. gadam sastāda apmēram 500 miljardus USD.

Abu ekonomistu, kuri strādāja par padomdevējiem bijušajam ASV prezidentam Bilam Klintonam, atklājumi ir šokējoši: kara izmaksas ir izgājušas ārpus visiem rāmjiem, un tuvāko gadu laikā tas pavisam noteikti ietekmēs nodokļu maksātājus.

Gandrīz jebkurš Latvijas iedzīvotājs ir saņēmis nevēlamu reklāmas piedāvājumu e-pastā, bukleta veidā vai pa telefonu. Ko uzņēmējs darīt drīkst, bet no kā labāk atturēties, stāsta Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa un Datu Valsts inspekcijas (DVI) direktore Signe Plūmiņa.

B.V. Tas ir aktuāli, bet nevaru teikt, ka PTAC ir saņēmis ļoti daudz šādu patērētāju sūdzību.

S.P. Tas tā notiek, bet nav tā, ka tieši 2009. un 2010. gads saistībā ar ekonomisko situāciju būtu īpašs. Tas bija aktuāli arī piecus gadus atpakaļ.

Par ko visbiežāk klienti sūdzas? Par zvaniem, īsziņām, e-pastiem vai bukletiem?

S.P. Vismaz puse sūdzību DVI ir par e-pastiem, tam seko īsziņas, bet par zvaniem sūdzas retāk. Šajā aspektā vairāk skatāmies nevis no komercprakses viedokļa, bet vairāk – no kurienes uzzināts telefona numurs. Tāpat arī nevēlama komerciāla paziņojuma (spama) saņemšanas gadījumā pētām, kā sūtītājs ir ieguvis kontaktinformāciju.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības normatīvajos aktos ar 2009.gada 1.maiju arī Latvijā mainīsies prasības par personīgam patēriņam paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu.

Šis izmaiņas attiecas uz ceļotājiem, kuri jebkurā ES valstī ierodas no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā arī uz privātpersonām, kuras attiecīgos produktus saņem no trešajām valstīm sūtījumos pa pastu.

Saskaņā ar ES regulā noteikto mainīsies kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz ievedamo un sūtījumos pa pastu saņemamo dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumiem – no 1.maija ierobežojumi būs mazāki.

Nelielos daudzumos personīgam patēriņam atļauts ievest un sūtīt pa pastu dzīvnieku izcelsmes produktus no šādām valstīm: Andora, Lihtenšteina, Norvēģija, Sanmarīno un Šveice.

ES valstīs no pārējām valstīm bez veterinārās robežkontroles, ievērojot vienam cilvēkam noteiktos daudzuma ierobežojumus, personīgam patēriņam drīkstēs ievest līdz 2 kg šādu dzīvnieku izcelsmes produktu: medus, olas, dzīvas austeres, dzīvas gliemenes un gliemeži, peru pieniņš, propoliss, kā arī sausais piens zīdaiņiem, zīdaiņu pārtika, īpaša pārtika medicīnisku iemeslu dēļ un lolojumdzīvnieku barība attiecīgā patentēta produkta iepakojumā, uz kura norādīta ražotāja informācija par īpašu izlietošanu. Minētos produktus no Horvātijas, Fēru salām, Grenlandes vai Īslandes atļauts ievest, nepārsniedzot 10 kg.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Eiropas Komisija trešdien ierosināja visaptverošu pasākumu kopumu jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Priekšlikumu kopumā ir noteikti vairāki vērienīgi mērķi par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām un atjaunīgo enerģiju, un tā mērķis ir radīt funkcionējošu iekšējo enerģijas tirgu un stiprināt efektīvu regulējumu. Komisija uzskata, ka, starptautiskā līmenī panākot vienošanos par nostādnēm laikposmam pēc 2012. gada, līdz 2020. gadam attīstīto valstu emisijām vajadzētu samazināties par 30%. Lai papildus uzsvērtu savu apņemšanos, Komisija ierosina Eiropas Savienībai izteikt apņemšanos līdz 2020. gadam panākt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas samazinājumu par vismaz 20%, jo īpaši, izmantojot enerģētikas pasākumus.

Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: "Šī diena iezīmē būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienības vēsturē. Enerģētikas politika bija galvenā joma Eiropas projekta sākumā. Tagad mums jānodrošina, lai tā atkal būtu uzmanības centrā. Visās ES dalībvalstīs ir problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām, arvien pieaugošo atkarību no importa, kā arī enerģijas cenu pieaugumu. Ir nepieciešama vienota rīcība Eiropas līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Komisijas šodien ierosinātie priekšlikumi liecina par mūsu apņemšanos īstenot vadību un ilgtermiņa skatījumu attiecībā uz jaunu Eiropas enerģētikas politiku, kurā tiek ņemtas vērā klimata pārmaiņas. Mums jārīkojas tagad, lai veidotu rītdienas pasauli."

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Gandrīz katrs no mums 25. maija priekšvakarā saņēma milzīgu daudzumu e-pastu, starp kuriem lielākā daļa bija ar mērķi atjaunot savas iepriekš dotās piekrišanas komerciālu paziņojumu saņemšanai, un atsevišķi e-pasti tika sūtīti, lai informētu mūs par izmaiņām privātuma politikās.

Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt piedāvājumus

Šoreiz vairāk par tiem e-pastiem, kuros tika lūgts atjaunot iepriekš sniegtās piekrišanas. Lai arī man bija patiesi interesanti uzzināt, kuri uzņēmumi ir saglabājuši manu e-pasta adresi un tālruņa numuru, tomēr pamanīju, ka virkne e-pastu bija nevajadzīgi un, visticamāk, tādi, kuri samazināja uzņēmuma legālo klientu kontaktu datubāzi. Virkne uzņēmumu varēja netraucēti turpināt sūtīt komerciālos paziņojumus arī bez šāda veida papildus aktivitātēm.

Nav ierobežojumu attiecībā uz juridisko personu e- pastiem

Piemēram, juridisku personu e-pasti – Vispārīgā datu aizsardzības regula neattiecas uz juridisku personu datiem, tajā skaitā uz juridisku personu e-pastiem, tāpat arī šīs jomas speciālais normatīvais akts – Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums - neparedz ierobežojumus sūtīt komerciālus paziņojumus uz juridisko personu e-pastu adresēm. Līdz ar to nebija nepieciešams šādā «spama» listē iekļaut juridisku personu e-pasta adreses.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Šodien Eiropas enerģētikas politika ir guvusi jaunu impulsu. Eiropas Komisija ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu trešo paketi , lai ikvienam ES iedzīvotājam nodrošinātu faktiskas piegādātāja izvēles iespējas un taustāmas priekšrocības. Komisijas priekšlikumos galvenā uzmanība pievērsta patērētāju izvēles brīvībai, godīgākām cenām, tīrākai enerģijai un piegādes drošībai.

Tiesību akti veicina ilgtspējību, sekmējot energoefektivitāti un garantējot piekļuvi enerģijas tirgum arī mazākiem uzņēmumiem, piemēram, tiem, kuri iegulda līdzekļus atjaunojamās enerģijas ražošanā. Tirgus, kurā valda konkurence, veicina arī lielāku piegādes drošību, uzlabojot nosacījumus investīcijām spēkstaciju celtniecībā un pārvades tīklu ierīkošanā, un tādējādi palīdz novērst pārtraukumus elektroenerģijas un gāzes piegādē. Turklāt ir izstrādāti noteikumi, lai garantētu godīgu konkurenci ar trešo valstu uzņēmumiem.

"Iekšējais enerģijas tirgus, kurā dominē atvērtība un godīgums, ir būtisks faktors, lai ES varētu sekmīgi pārvarēt grūtības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ievērojamu atkarību no importa un globālo konkurenci. Mēs vēlamies sagādāt izdevīgākus nosacījumus gan patērētājiem, gan uzņēmējiem un būt pārliecināti, ka trešo valstu uzņēmumi ievēro mūsu noteikumus," skaidroja Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barozu.

Šodien, 3.maijā, Šarmelšeihā, Ēģiptē, notika ANO un Ēģiptes valdības organizēta starptautiska konference, kas apstiprināja Starptautisko vienošanos ar Irāku (International Compact with Iraq), Db.lv informēja Ārlietu ministrija.

Starptautiskā vienošanās ar Irāku nosaka starptautiskās sabiedrības atbalstu Irākas atjaunošanai un valsts nostiprināšanai. Tā ietver Irākas valdības plānus valsts ekonomiskajai attīstībai un atjaunošanai, finanšu sistēmas nostiprināšanai, korupcijas ierobežošanai un nacionālās samierināšanās veicināšanai. Vienošanās ietver arī Irākas apņēmību vērsties pret bruņotajiem grupējumiem valstī, terorisma un vardarbības apkarošanu. Svarīgs vienošanās elements ir arī Irākas apņemšanās organizēt naftas un gāzes resursu taisnīgu pārvaldi visu Irākas sabiedrības grupu interesēs, skaidroja Ārlietu ministrija.

Latvija līdz ar pārējo starptautisko sabiedrību atbalsta apstiprināto Starptautisko vienošanos ar Irāku. Vienošanās ir solis ceļā uz arvien pilnīgāku Irākas valdības atbildības pārņemšanu par procesiem savā valstī.

Naftas piegādes no Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas februārī bijušās augstākajā līmenī pēdējo 14 mēnešu laikā un sasniegušas 26.8 milj. barelu dienā (skaitlis ir izņemot Irāku), liecina naftas kompāniju un OPEC analītiķu aptauja.

Tādējādi OPEC februārī ievērojusi tikai 53% no pašu pieņemtā ražošanas kvotu samazinājuma par 4,2 milj. barelu dienā. Kopumā OPEC valstis (izņemot Irāku) solījušās dienā iegūt vidēji 24.84 miljonus barelu jēlnaftas (realitātē gan tas nenotiek). Pagājušajā mēnesi OPEC ražošanas kvotas bija ievērojusi par 56%.

Kopējais OPEC saražotais naftas daudzums (šoreiz ieskaitot Irāku) februārī bijis vidēji 29.28 miljoni barelu dienā, kas ir par 140 tūkst. bbl vairāk nekā janvārī.

Tradicionāli lielākā OPEC naftas ražotāja bija Saūda Arābija, kura februārī vidēji dienā izpumpējusi 8.22 milj. barelu jēlnaftas.

Jēlnaftas piegādes no Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) janvārī bijušas pēdējo 13 mēnešu augstākajā līmenī, liecina Reuters veiktā naftas kompāniju, OPEC pārstāvju un analītiķu aptauja.

Naftas piegādes apjomi no OPEC (izņemot Irāku) janvārī bijuši vidēji 26.71 milj. barelu dienā (decembra koriģētie dati liecināja, ka OPEC piegādājusi vidēji 26.65 milj. barelu dienā).

Tādējādi OPEC janvārī ievērojusi tikai 55 % no savu apsolīto ražošanas kvotu samazinājuma.

«Kartelis turēsies tālāk no pašu pieņemtajām ražošanas kvotu samazinājumiem tik ilgi, kamēr naftas cenas būs virs 70 ASV dolāriem. No OPEC varētu saganīt spiedienu uz pašreizējiem naftas iegūšanas apjomiem, ja naftas cenas atkal atgrieztos pie 60 USD/bbl,» norāda BNP Paribas analītiķis Harijs Čilingurians (Harry Tchilinguirian).

Jāatgādina, ka OPEC lēma savus ražošanas apjomus iepriekšējā sanāksmē (22. decembrī) atstāt nemainīgus, tādējādi spēkā palika OPEC jau vairāk kā pirms gada pieņemtais lēmums samazināt naftas ieguves apjomus par 4.2 milj. barelu dienā, kas tolaik bija karteļa atbilde uz zemo pieprasījumu un zemajām cenām. Kopumā OPEC valstis (izņemot Irāku) nolēmušas dienā iegūt vidēji 24.84 miljonus barelu jēlnaftas, bet realitātē janvārī kartelis ieguvis par 1.87 milj. barelu dienā vairāk. Tādējādi realitātē OPEC ievērojusi ražošanas kvotu samazinājumu par 2.33 milj. barelu dienā.

Vairākas pilsētas Eiropā un pasaulē protestē pret iespējamo karu ar Irāku, tāpēc ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem nedēļas nogalēs. Demonstrācijas pagājušās brīvdienās ir notikušas praktiski visās lielākajās Eiropas pilsētās. Simtiem tūkstošu cilvēku svētdienas īpašo tikšanos Azoru salās* starp ASV, Lielbritāniju un Spāniju ir nosaukuši par “starptautisko likumu pārkāpēju sanāksmi”. Sevišķi aktīvu dalību demonstrāciju rīkošanā ir iesaistījušas kūrortpilsētas, jo iespējamā kara dēļ daudzi tūrisma uzņēmumi ir nonākuši bankrota priekšvakarā. Tūristi paliek mājās un nogaida, bet ceļojumu industrija zaudē darba vietas. Briselē demonstrācijā piedalījās 40 000 demonstrantu, Vācijā tika bloķētas ASV militāro bāžu ceļi ar sēdošiem demonstrantiem, spāņi savās demonstrācijās izpauda sašutumu par valdības nekorekto atbalstu ASV, neievērojot sabiedrības negatīvo nostāju kara jautājumā. Plašas demonstrācijas ir notikušas Turcijā, Grieķijā, ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Francijā, Japānā utt. Pasaules sabiedrība ASV valdībai liek atbildēt uz jautājumiem, kuros tā labprāt apsūdz Irāku. Piemēram, ASV 1991. gadā karā pret Irāku izmantoja atomieročus - speciālas urāna lādiņus, lai iznīcinātu irākiešu tankus. Taču šie lādiņi vēl šodien negatīvi ietekmē mierīgo iedzīvotāju veselību, jo šajā apvidū bieži tiek konstatēta saslimšana ar vēzi un dažāda veida dzimšanas mutācijas. Līdz ar to ASV ir pielietojuši līdzīgi Irākai neatļautus ieročus kara darbībā. ASV šos pārmetumus noraida. ASV ir devusi rīkojumu vairāk kā 60 pasaules valstīm izraidīt Irākas diplomātus. Vairākas Eiropas valstis šim norādījumam ir devušas savu piekrišanu. Indija un Krievija šo norādījumu ignorē. Arī neitrālā Šveice ir lūgusi ASV sniegt precīzas ziņas par irākiešu diplomātu "nedarbiem", jo tā nevēlas bez iemesla izraidīt šos diplomātus. * Azoru salas atrodas stratēģiski izdevīgā vietā Atlantijas okeānā, kur jau no 1951. gada ir izvietota ASV militārā bāze "Lajes" uz Terseira salas (400 kv. km). Salu apdzīvo 60 000 iedzīvotāju no kuriem 2 000 ir ASV pilsoņi. Par militārās bāzes izmantošanu tiek makšats Portugālei 55 miljoni ASV dolāru gadā. Avots: Wirtschaftsblatt

Zigurds Vaikulis, Parex Asset Management analītiķis

Negaidītas ASV naftas rezervju pieaugums pārtrauca vairākas nedēļas ilgušo cenu kāpumu. Nedēļas laikā Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena samazinājās par 3.40%, līdz 30.83 dolāriem, Urālu jēlnaftas cena saruka par 3.60%, līdz 29.90 dolāriem, bet E95 degvielas cenas Eiropā noslīdēja par 0.2% līdz 302.50 dolāriem par tonnu.

Pagājušajā nedēļā joprojām viens no būtiskākajiem naftas cenas ietekmējošiem faktoriem atkal bija ieilgušais streiks Venecuēlā. Bažas par streika graujošo ietekmi uz naftas un tās produktu piegādēm ASV, nedēļas ievadā ļāva naftas cenām sasniegt jaunus rekordus. ASV naftas cenas uz mirkli pat uzlēca virs 35 dolāru atzīmei, kas ir augstākā cena kopš 2000. gada novembra. Tomēr drīz vien tirgus dalībniekiem nācās pārskatīt savu nostāju, jo daļa naftas tankkuģu personāla nolēma streiku pārtraukt, un tas deva cerības uz iespējamu situācijas uzlabošanos.

"Šis ir līdz šim nebijis precedents, ka EK pieļauj iespēju nākt kādai dalībvalstij pretī un iesaistās sarunās par kādiem papildnoteikumiem speciāli konkrētai valstij. Tas ir mūsu - Zemkopības ministrijas un lauksaimnieku organizāciju aktīva darba rezultāts," informēja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

2. martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ticies ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (LOSP) un citām lauksaimnieku organizācijām, lai informētu par to, kā vakar Briselē noritēja saruna ar Mariannu Fišeri - Bēlu jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Atbilstoši Zemkopības ministrijas sniegtajai informācijai, Mārtiņš Roze informējis - Marianna Fišere - Bēla pēc abu sarunas vakar piedāvāja, ka EK PVTM reformā varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai, kas nodrošinātu, ka reformas ieviešana, piemēram, saimniecībām, kas plānojušas paplašināties vai veikt strukturālas pārmaiņas, neradītu būtiskus sarežģījumus un zaudējumus.

Radikāli nekas nav mainījies: Rīgas šprotes, Melnais balzams, Allažu ķimelis, Lāču maize, sieriņš Kārums un kārtīgs krējums, nevis krējuma izstrādājums – lūk, Latvijas eksportpreces, ko nosauca Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram gandrīz vienmēr pa rokai ir fotoaparāts.

Sievietes esot viņam pozējušas aktiem turpat, Zemkopības ministrijas ēkā, fotostudijā, par kuras esamību Mārtiņš Roze runā nelabprāt. Viņš strikti nodala sevi ministra lomā un ārpus tās. Šīs lietas nedrīkst maisīt kopā, citādi būsiet auzās – Numuru draudīgi pamāca ministrs.

Latvija vēsturiski vienmēr bijusi agrāra valsts, tādēļ, šķiet, jums būtu jājūtas kā galvenajam valsts ministram?

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Novērtējot Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas devumu lauku un lauksaimniecības attīstībā, kā arī par veiksmīgo Zemkopības ministrijas (ZM) un Valsts prezidentes sadarbību, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze pasniegs Valsts prezidentei augstāko zemkopības nozares apbalvojumu – medaļu Par centību, informē Zemkopības ministrija.

„Varu ar pilnu pārliecību teikt, ka šajos vairāk nekā četros gados, kopš esmu zemkopības ministrs, tieši ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu bijusi ļoti veiksmīga sadarbība lauku problēmu risināšanā, tieši Valsts prezidente vienmēr izrādījusi vislielāko ieinteresētību reģionu un lauku attīstībā,” gandarījumu pauž zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. „Prezidente vienmēr aktīvi paudusi viedokli gan par lauku dzīves notikumiem, gan ekonomiskām, gan sociālām problēmām, kas skar lauku iedzīvotājus,” uzsver ministrs.

Ministrs skaidro, ka Vaira Vīķe – Freiberga aktīvi piedalījusies un atbalstījusi arī citus ZM rīkotus pasākumus, tostarp Meža dienas, lauku jauniešu aktivitātes, Latvijas lauksaimniecības produkcijas propagandas akcijas.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir sašutis par partijas «Jaunais laiks» (JL) valdes paziņojumā izteiktajiem meliem un puspatiesībām, vainojot Zemkopības ministriju (ZM) neizdarībā un nespējā organizēt darbu, lai zemnieki varētu pieteikties Eiropas finansējuma saņemšanai, informē Zemkopības ministrija. «Man ir pilnīgi nepieņemama JL piekoptā politiskā taktika, kas tiek realizēta pēc principa «Ķeriet zagli!», slēpjot savu nespēju vadīt valsti, kad viņiem tāda iespēja tika dota,» saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš uzsver, ka JL valdes paziņojumā ir minētas ne vien puspatiesības, bet arī klaji meli: «Nesaprotu, kā sevi cienoši politiķi visu popularitāti var balstīt uz klajiem meliem,» ir pārsteigts Mārtiņš Roze, «it kā nopietnas partijas valdes paziņojumā tiek minēti nezin no kurienes sagrābstīti skaitļi, paši paziņojuma autori nekaunas apgalvot, ka cipari iegūti anonīmi un neoficiāli, tomēr tie tiek publiskoti kā absolūta patiesība, turklāt izdarot tālejošus secinājumus.» Partija JL savā valdes paziņojumā min, ka iespēja reģistrēties ZM neizdarības dēļ esot liegta 70 procentiem zemnieku. «Tie ir ne tikai meli, bet apzināta kaitniecība un sabiedrības musināšana,» uzskata zemkopības ministrs. «Pirmkārt, iespēja reģistrēties zemniekiem jau ir nodrošināta no pērnā gada novembra. Otrkārt, JL sagrābstītie skaitļi ir nepatiesi. Līdz paredzētā termiņa beigām – 20. maijam – jau ir reģistrējušies tie, kas gribējuši un varējuši kvalificēties atbilstoši platību maksājumu nosacījumiem. Kas reāli apstrādā zemi, tie jau šobrīd to ir izdarījuši. Situācija mainās ik pa brīdim, līdz 21.maija pulksten 16.00 jau bija reģistrējušies vairāk kā 63 tūkstoši, un tie ir gandrīz 90% lauksaimnieku, kuri var pretendēt uz maksājumiem. ES naudu maksā tiem, kas reāli apsaimnieko un kopj savus laukus un ir jāizpilda zināmi nosacījumi, lai saņemtu naudu. Treškārt, Lauku atbalsta dienesta reģionālās pārvaldes kavētājus pieņem gan 21. maijā, gan speciāli šim gadījumam arī brīvdienās 22.un 23.maijā. Pieteikumi tiks pieņemti līdz pat 14.jūnijam. Varbūt JL kompetentie eksperti kā ierasts kaut ko nepareizi sapratuši – nevis 70 procentu nav reģistrējušies, bet, tieši otrādi, ir reģistrējušies,» retoriski vaicā zemkopības ministrs. Ministrs īpaši uzsver, ka šobrīd partija «Jaunais laiks», izvirzot absurdus un melīgus apvainojumus ministrijai, met akmeņus pati savā dārziņā. «Varu citēt bijušo premjeru, kas ļoti bieži mīl publiski saukt kādu par meli. Tad vēl jo vairāk komiski ir, ka paši JL valdes vīri savu politiku balsta uz atklātiem meliem,» saka zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Db.lv piedāvā iepazīties ar ministru atbildēm uz jautājumu: "Kuru ieguldījuma plānu un līdzekļu pārvaldītāju pensiju otrajā līmenī Jūs esat izvēlējies?"

Aizsardzības ministrs Atis Slakteris - Aizsardzības ministrijas sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Vineta Kleine, atbildot uz Db.lv jautājumu, atsūtīja sekojošu atbildi: "Jūsu jautājums nav saistīts ar Ata Slaktera aizsardzības ministra amatu vai aizsardzības sistēmu kopumā, tāpēc atbildi Jums nevarēšu sniegt."

Ārlietu ministrs Artis Pabriks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks - INFORMĀCIJU NESNIEDZA.

Ekonomikas ministrs Jurijs Strods - Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka ministrs kā līdzekļu pārvaldītāju ir izvēlējies SEB Unibanku, ministrs uzreiz nevarēja atcerēties, kurš ieguldījumu plāns viņam ir, bet laikam esot SEB aktīvais plāns.

Norisinājusies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes kopsapulce, kuras ietvaros tika ievēlēta biedrības valde.

Tāpat kopsapulcē LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis sniedza atskatu uz paveikto 2023.gadā, kā arī LOSP biedrus uzrunāja zemkopības ministrs Armands Krauze, sniedzot atbildes uz biedru jautājumiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "LOSP ir nozīmīga lauksaimniecības nevalstiskā organizācija, kas pārstāv plašu Latvijas lauksaimnieku sabiedrību. Gan Zemkopības ministrijai, gan valsts iestādēm kopumā ir būtiski konsultēties ar nozares pārstāvjiem - lauksaimniekiem, nozares ekspertiem, uzklausot dažādu nozaru viedokļus attiecībā uz lauksaimniecības politiku, tās veidošanu kā Latvijas, tā arī Eiropas līmenī. Tas ir objektīvākas un iespējami labākais veids, kā gūt pilnvērtīgu informāciju par nozari - konsultējoties ar lauksaimniekiem, kas apvienojušies profesionālā organizācijā - kas spēj paust vienotu nozares viedokli - kā organizēta lauksaimnieku pilsoniskā sabiedrība. Izsaku pateicību LOSP, kas apvieno tik plašu lauksaimnieku profesionālo sabiedrību, nodrošinot atgriezenisko saiti starp nozarēm, ražotājiem un Zemkopības ministriju."

Pirmdien zemkopības ministrs Jānis Dūklavs tikās ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem no Ķīnas. Šanhajas delegācijas vizītes laikā zemkopības ministrs pārrunāja abu valstu turpmākās sadarbības iespējas tirdzniecības jomā, informē Zemkopības ministrija.

Tikšanās laikā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Šanhajas amatpersonām un uzņēmējiem pārrunāja piena pārstrādes uzņēmuma Food Union interesi eksportēt piena produktus uz Ķīnu, kā arī sadarboties ar Ķīnas uzņēmējiem produktu ražošanā.

«Ķīna ir viena no lielākajām Eiropas Savienības tirdzniecības partnerēm, un Latvijai jau tagad ir izveidojusies stabila sadarbība ar šīs valsts uzņēmējiem. No Latvijas tiek eksportētas saldētas ogas, galvenokārt, mellenes, kā arī kokmateriāli. Piena pārstrādes uzņēmuma Food Union sadarbība ar vienu no lielākajiem Ķīnas pārtikas ražošanas uzņēmumiem Bright Food varētu būt apliecinājums tam, ka Ķīna arī turpmāk būs eksporta tirgus, kur realizēt Latvijas produktus ilgtermiņā,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Ceturtdien, 1.martā zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Briselē ārkārtas sanāksmē tikās ar Eiropas Savienības lauksaimniecības komisāri Mariannu Fišeri – Bēlu, lai atkārtoti paustu Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas (EK) papildus valsts tiešo maksājumu (PVTM) reformas ieviešanu jau šogad, kā arī lai pieprasītu rast iespēju attiecībā uz Latviju piemērot kādu izņēmumu šajā sakarā, Db.lv informēja Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Lauksaimniecības komisāre pēc tam, kad uzklausīja Mārtiņa Rozes iebildumus un pretargumentus tik sasteigtai un strīdīgai reformai, kuru EK prasa ieviest visās jaunajās dalībvalstīs, norādījusi, ka EK nepiekritīs atlikt reformu kā tādu, tomēr Marianna Fišere – Bēla vienojās ar Mārtiņu Rozi, ka EK varētu izstrādāt īpašus papildnoteikumus tieši Latvijai. Šie noteikumi varētu paredzēt, piemēram, ka tās saimniecības, kas paplašinās, attīstās un veic strukturālas pārmaiņas, varētu neskart daži no jaunajiem nosacījumiem un PVTM tām varētu nemainīties.

"Pagaidām EK piedāvājums par šiem īpašajiem noteikumiem Latvijai nav pilnībā skaidrs, tas vēl rūpīgi jāizvērtē gan pašai Komisijai, gan mums, kā arī jāsaskaņo un jāizprot," norādīja zemkopības ministrs. "Tomēr esmu gandarīts, ka mūsu iebildumi galu galā ir sadzirdēti un, kaut ar sakostiem zobiem, ņemti vērā, atzīstot, ka Latvijas lauksaimniekiem šīs reformas sasteigta ieviešana var radīt būtiskus sarežģījumus."