Neskatoties uz to, ka ausīs dzeļ decembra spelgonis, degunu kņudina karstvīna un piparkūku smarža un roka tā vien sniedzas pēc maciņa, lai nopirktu kādu no noskatītajiem labumiem, ko palikt zem eglītes Ziemassvētku vakarā

Visu gada pēdējo mēnesi un vēl nākamā gada sākumā Vecrīga pārvēršas tirgotāju un šopoholiķu paradīzē – lielākajos laukumos ir iespēja nopirkt teju vai visu. Piparkūkas, ievārījums, medus un citi vēdera lutinātāji, kā arī dažādi ādas un māla izstrādājumi, rotas, šalles un siltas zeķes – tas viss un vēl daudz kas cits ir atrodas Ziemassvētku tirdziņos. Tiem, kam netīk saldēt kājas, staigājot no vienas mājiņas uz citu, var doties specializēto Ziemassvētku veikalu virzienā, kas, tāpat kā tirdziņi, strādā tikai šajā gada laikā.

«Ziemassvētku tirdziņi ir ļoti laba vieta, kur pircējam satikties klātienē ar mājražotāju vai amatnieku, kas citkārt varbūt nav iespējams. No pircēju viedokļa tirdziņos var atrast kaut ko interesantu, oriģinālu, tādu, kas nav masu produkcija, savukārt pārdevējam pazīstamākie tirdziņi ir vieta, kur satikt savu pircēju, aprunāties, pastāstīt par savu produkciju un jaunumiem plašākai auditorijai,» saka Ilze Saltā, Zelta zaptes zīmola īpašniece. Viņa jau trešo gadu piedalās Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā un uzskata, ka pazīstamākie tirdziņi ir laba biznesa vieta, jo arī paši tirdziņu rīkotāji ir ieguldījuši resursus, lai popularizētu tirdziņu, un apmierināti būtu gan pircēji, gan pārdevēji.

Ziemassvētku tirdziņi Rīgā jau trešo gadu atzīti par ekonomiski izdevīgākajiem Eiropā, liecina Lielbritānijas kompānijas Post Office barometra pētījums par izmaksām Ziemassvētku tirdziņos, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

Pētījumā aptaujātas 13 Eiropas pilsētas - Berlīne, Budapešta, Kopenhāgena, Krakova, Lille, Minhene, Prāga, Rīga, Stokholma, Strasbūra, Tallina, Vīne un Zagreba.

Barometra pētījumā tika apkopotas šādas izmaksas: pakešu piedāvājums divām personām divas naktis, kur iekļauts tiešais lidojums turp un atpakaļ no Londonas uz konkrēto pilsētu un B&B naktsmītne, transporta biļetes no lidostas uz centru, tirdziņos pieejamo dzērienu un uzkodu cenas, divas trīs kārtu vakariņas ar vīnu un kafijas cena.

«Post Office» Eiropas Ziemassvētku tirdziņu barometrs tika veikts, izmantojot nacionālo un reģionālo tūrisma biroju sniegto informāciju. Kopējās izmaksas divām personām nedēļas nogalē Rīgā Lielbritānijas tūristam izmaksātu 497,00 mārciņas jeb 580,32 eiro.

Topošajā Sporta 2 kvartālā Skanstes apkaimē Rīgā tiks rīkoti Slow Food tirdziņi, informē idejas autors, pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš.

Viņš stāsta, ka jau atbraucot uz Latviju, bija bioloģisko zemnieku meklējumos, un kopā ar Ieva Laukers nodibināja Slow Food tirdziņu Berga Bazārā. Tas bija sākums pārējiem zemnieku tirdziņiem, kuri tiek tagad rīkoti Latvijā. «Mūsu tirdziņi atšķiras ar to, ka zemnieks neizmanto nekādas ķīmijas, audzējot savu produkciju. Mēs vēlamies nostiprināt vietējo un tālāko zemju pārtikas produktus, kurus mūsu apmeklētāji viegli var iekļaut savas ikdienas maltītē,» norāda M.Rītiņš.

«Mēs ticam, ka kvalitatīvs un labs ēdiens ir viens no priekšnosacījumiem cilvēka labsajūtai. Un Sporta 2 kvartālu mēs veidojam par tādu vidi, kurā visiem justies labi, kopā radīt un strādāt, dzīvot un atpūsties,» teic NP Properties valdes priekšsēdētāja un Sporta 2 kvartāla attīstītāja Elita Moiseja.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Operatīvās vadības grupas (OVG) formātā 25.novembrī panākta konceptuāla vienošanās Covid-19 pandēmijas apstākļos tomēr atļaut rīkot Ziemassvētku tirdziņus, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī starp EM un Veselības ministriju (VM) diskusijas par šiem jautājumiem vēl turpināšoties, jau tagad esot skaidrs, ka Ziemassvētku tirdziņi drīkstēs notikt vismaz "zaļajā" režīmā. Starp tirgotājiem būs jāievēro trīs metru distance un tirdziņu laukumus nāksies norobežot, taču ne ar masīviem žogiem, skaidroja ministrijā.

Iecerēts, ka EM neregulēs maksimāli pieļaujamo tirgotāju skaitu, jo to lemšot katra pašvaldība. Saskaņā ar konceptuālo vienošanos, Ziemassvētku tirdziņos drīkstēs pārdot arī pārtikas produktus un dzērienus.

Turpmākajās diskusijās EM vēl centīšoties panākt, lai noteiktos gadījumos Ziemassvētku tirdziņus drīkstētu rīkot arī "sarkanajā" režīmā.

Ziemassvētku tirdziņi kļuvuši par ierastu vietu gan suvenīru un dāvanu iegādei, gan brīvdienu pavadīšanai, piesaistot gan vietējos iedzīvotājus, gan dažādu valstu tūristus, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Visi tirdziņu organizētāji apgalvo, ka, izvēloties, kam iznomāt tirdzniecības vietu, priekšroku dod vietējiem amatniekiem. Tirdzniecības vietu cena esot komercnoslēpums, arī uzrunātie pārdevēji mulst, nosaucot izmaksu un peļņas ciparus, bet visi ir vienisprātis, ka iepriekšējos gadus vislielāko peļņu nesuši tūristi no Krievijas, tomēr arī citu valstu ceļotāji gan iepriekš, gan šogad iepērkas visai intensīvi.

Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā sastaptā dzintara rotu un suvenīru tirgotāja Liene Priede atklāj, ka pērn, Latvijai pārejot uz eiro, cilvēki centušies iztērēt latus, un tas bijis pluss peļņas iespējām. Šogad pircēji biežāk prasot atlaides. «Tirdziņš jau tāpēc ir, lai kaulētos,» atzīst pārdevēja. Neesot prognozējams, cik izdosies ietirgot, jo esot dienas, kas paiet pilnīgi pa nullēm, savukārt citreiz iespējams pārdot preci par vairāk nekā 200 eiro.

Pļaviņās Pētertirgū darbu uzsācis Mājtirgus, kas ir specializēts tirgus mājražotāju produkcijai. Šogad Mājtirgus notiks vēl Rundālē, Viesītē, kā arī Šauļos, Lietuvā.

Mājražotāju atbalstam, veicinot to ražoto produktu pieejamību un noietu vietējos tirgos, seši tirdziņi apvienojušies zīmolā Mājtirgus. Šādi tirgi turpmāk darbosies Pļaviņu novadā, Rundālē, Viesītē, un Lietuvā – Šauļu rajonā, Kurtuvienē un Žagarē.

Nākamie Mājtirgus tirdziņi plānoti 19.jūlijā Žagarē, 27.jūlijā Rundālē, 28.jūlijā Kurtuvienē, 3.augustā Viesītē un 21.septembrī – Šauļos.

Mājtirgi izveidoti Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Vietējo produktu attīstība Vidusbaltijā». Projektu īsteno Zemgales Plānošanas reģions sadarbībā ar partneriem Latvijā un Lietuvā.

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

«Ar koka arhitektūru mums pēdējā laikā ir gājis uz labo pusi, tā ir sabiedrības pieņemta. Koka mājas vairs nesauc par vecām būdām. Neviens vairs neapstrīd, ka Kalnciema ielas ansamblis un brāļu Dambergu rosība ir brīnišķīga lieta. Tas ārkārtīgi pievelk publiku un visiem patīk,» intervijā laikraksta Diena pielikumam KDi sacījusi arhitekte Zaiga Gaile.

«Uz Pārdaugavu pārvācas jauni cilvēki un atjauno mājas. Ķīpsalā esam atjaunojuši jau 14 koka māju. Tagad vēl ir Lipkes muzejs, un, kad guļu savā gultā un ir vaļā balkona durvis, es dzirdu uz ielas visas pasaules valodas. Cilvēki nāk, skatās, priecājas un ļoti daudz raksta, zvana un interesējas par mūsu pieredzi koka māju atjaunošanā.

Tieši šī manis izstrādātā metode, ka savienoju vēsturisko semantiku ar mūsdienu funkcionālismu, neeksistē, piemēram, Krievijā un daudzās citās valstīs. Ir vai nu restauratori, kas piedāvā cilvēkiem dzīvot kā viduslaikos, vai arī grib būvēt jaunas mājas. Mēs esam atraduši balansu. Ķīpsalā koka mājas ir kļuvušas ārkārtīgi vērtīgas un dārgas, un cilvēki tās ir novērtējuši,» skaidrojusi arhitekte.

«Šonakt to nopirka. Amerikā,» melnu mākslinieku skiču mapi garā siksnā rāda mazā Āgenskalna ādas apstrādes saloniņa Ērikas jostas saimniece Ērika Kalniņa

Viņa kopā ar meitu šuj jostas, somas un citus ādas aksesuārus un katru dienu ar prieku iet uz pašas radīto darba vietu.

Ērika pēc izglītības ir arhitekte, taču viņas lielākais projekts – ģimene un četri bērni – licis pievērsties mājas dzīvei. Lai apvienotu naudas pelnīšanu un bērnu audzināšanu, pirms gadiem divdesmit Ērika sākusi apstrādāt ādu. Vispirms intereses pēc iemaņas apguvusi kursos. Tad sākusi gatavot jostas arī pārdošanai. Mājinieki bijuši skeptiski noskaņoti līdz brīdim, kad no pirmā gadatirgus Ērika atgriezusies ar prāvu rubļu žūksnīti.

Ērikas meita Madara vispirms sākusi strādāt sev tīkamajā ainavu arhitektu profesijā, taču krīze likusi meklēt alternatīvu nodarbošanos. Šis laiks sakritis ar brīdi, kad Ērika meklējusi kompanjonu, jo bērni jau pieauguši, gribējies sākt kaut ko nopietnāku, bet vienai tas nešķita pa spēkam. Madarai savukārt ādas apstrāde jau kopš bērnības likusies pašsaprotama lieta, un visi darbi no mammas noskatīti. Dēls pieteicies palīdzēt mājaslapas izveidē.

Kosmētikas zīmola "Livonijas dzintars" produktos izmanto Baltijas dzintaru.

"Dzintarskābe ir mūsu ķermenī esoša viela, kurai ir nozīmīga funkcija vielmaiņas procesos. Jau labu laiku Krievijā ir izpētīta dzintarskābes iedarbība, arī Rīgas Stradiņa universitātē notiek pētījumi par dzintarskābes pielietošanu. Pasaulē tieši Baltijas dzintars ir ļoti pieprasīts tajā esošās lielās dzintarskābes koncentrācijas dēļ. Visi citi pasaules dzintari šo vielu satur daudz mazāk. Baltijā dzintarā ir 3 līdz 5% dzintarskābes, bet baltajā dzintarā līdz pat 11%," saka Daiga Šķiņķe, SIA "Livonijas dzintars" īpašniece.

Ideja par kosmētiku ar dzintaru viņai radās pirms septiņiem gadiem, kad savām vajadzībām sāka nodarboties ar krēmu izgatavošanu. Viņai tuvs cilvēks nodarbojās ar masāžām, apguva dzintara terapiju un lūdza uztaisīt kādu produktu, ko izmantot viņa privātpraksē. "Es tolaik biju izmācījusies aromterapiju un savām vajadzībām sāku šo to gatavot un blakus esošie cilvēki to novērtēja. Viens Lietuvas uzņēmums padalījās pieredzē par to, cik daudz dzintarskābes jāpievieno. Tā eksperimentu ceļā tapa mani produkti, kādu Latvijā iepriekš nebija," stāsta D. Šķiņķe.

Sagaidot pirmo Adventi – svētdien, 30. novembrī, Rīgā sāks darboties Ziemassvētku tirdziņi, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Ziemassvētku tirdziņos tiek piedāvāti īpaši svētku laikam darināti tautas lietišķās mākslas izstrādājumi, ierastie ziemas sezonas cienasti un svētku dāvanas, bet nedēļu nogalēs plānot koncerti un atrakcijas. Tirdziņi kā allaž atradīsies Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē un būs atvērti no 29. novembra līdz 9. janvārim.

Pašvaldībā piebilst, ka svētdien, 30. novembrī, plkst. 18.00 Doma laukumā tiks iedegta Rīgas galvenā Ziemassvētku egle.

Rīgas Centrāltirgus un tā pasaulē slavenie paviljoni pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra tālajā 1930. gadā, un arī pēc 90 gadiem tā ir viena no rīdzinieku un pilsētas viesu iemīļotākajām vietām.

Par Centrāltirgus sīvo cīņu ar lielveikaliem par klientu un gana ambiciozajiem nākotnes attīstības plāniem stāsta tā valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks.

Daudzus rīdziniekus ir satraukusi ziņa par Rūpniecības preču paviljona atklāšanu bijušā Piena paviljona vietā. Ir izskanējusi dažāda informācija, bet kā tad ir patiesībā, kāpēc tika pieņemts šāds lēmums, un kas notiks ar Rūpniecības preču paviljonu nākotnē?

Jā, pirms kāda laika šī ziņa patiešām bija satraukusi sabiedrību, un, lai viestu skaidrību, mēģināšu saglabāt stāsta hronoloģiju. 2016. gadā, kad Rīgas pilsēta uzsāka darbu pie kanālmalas revitalizācijas projektu īstenošanas, kas paredzēja arī Rīgas Centrāltirgus pazemes pilsētas atjaunošanu, mūsu pusē tika pieņemts lēmums, ka kopā ar kanālmalas atjaunošanas darbiem mēs atjaunosim Zivju paviljonu.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Rīgas Spīķeru kvartāla atjaunotās ēkas ir skaisti sapostas kā kārdinošas Ziemassvētku dāvanas, bet pagaidām daudzas no tām vēl nav pilnībā apdzīvotas. Staigājot pa kvartālu, DB secina, ka daudzviet logos redzams paziņojums, ka telpas tiek iznomātas. Dažviet slēģi ir aizvērti, aiz tiem vēl nenotiek rosība.

Jaunus vaibstus XIX gadsimta otrajā pusē veidotais Spīķeru kvartāls ieguva pirms diviem gadiem. Vizuālas pārmaiņas ieguva gan kvartāla teritorija, gan promenāde gar Daugavu starp Dzelzceļa un Salu tiltu. 2013. gada 1. augustā DB rakstīja, ka kopējās teritorijas labiekārtošanas projekta izmaksas sasniedza vairāk nekā septiņus miljonus eiro (5,37 miljoni latu). No Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) tika piesaistīts finansējums 3,6 milj. eiro (2,55 miljoni latu) apjomā, Rīgas domes līdzfinansējums bija 3,9 milj. eiro (2,75 miljoni latu), bet vēl 170 tūkst. eiro (120 tūkst. latu) tika piešķirti no pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem betona skeitparka būvniecībai.

Kocēnu novada bioloģiskā saimniecība Mežvijas audzē un pārstrādā dārzeņus, paši vāc to sēklas, bet no bioloģiskās dravas statusa nācies atteikties kaimiņu laukā iesēta rapša dēļ.

«Ir cilvēki, kuri meklē bioloģisko produkciju, un ir tādi, kam ir pilnīgi vienalga, ko ēst. Tāpēc es vairs nebraucu uz Valmieras tirgu, tur ir vieta konvencionālajiem zemniekiem un monopreces audzētājiem, bet mēs ejam dažādības ceļu,» stāta Mežviju saimniece Santa Rumba. Savulaik Mežvijās saimniekoja Didža vecāki, bet arī Santas vecāki ir saistīti ar lauksaimniecību. Saimniecības īpašumā ir 30 hektāri zemes, bet kopā ar nomas zemēm – aptuveni 40. Iepriekš Santa strādāja bērnunamā, bet darbs beidzās un bija jāsāk domāt, ko darīt tālāk. «Zeme bija, vajadzēja likt lietā,» saka Santa. Tā aizsākās gan dārzeņu audzēšanas, gan tirgus pieredze – vispirms ar dārzeņiem, līdz palēnām Rumbas nonāca līdz idejai par dārzeņu pārstrādi. Mežvijas 2006. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Gan dravā, gan dārzos un laukos gan paši, gan vecāki vienmēr saimniekojuši faktiski bez pesticīdiem un minerālmēsliem, atzīst lauksaimnieku pāris.

Biedrība "Latvijas mājražotāji" ir neizpratnē par valdības lēmumu aizliegt rīkot Ziemassvētku gadatirdziņus, paužot viedokli, ka tas pieņemts bez jebkādām sarunām ar nozares pārstāvjiem un šķietami nedomājot par sekām, kādas šāds lēmums atstāj uz simtiem mājražotāju un to ģimenēm, pauda biedrībā.

Vienlaikus "Latvijas mājražotāji" uzsver, ka tirdziņu organizētāji būtu spējīgi nodrošināt to rīkošanu "zaļajā režīmā" jeb tikai personām ar Covid-19 sertifikātiem, jo Ziemassvētku tirdziņos ir vieglāk kontrolēt apmeklētāju plūsmu to salīdzinoši nelielā izmēra dēļ.

Biedrības valdes loceklis Gundars Nuršajahovs atzīmē, ka tirdziņu rīkotāji būtu gatavi kopā ar sadarbības partneriem un draugiem organizēt atbildīgus, drošus Ziemassvētku tirdziņus, ievērojot pat visstingrākos nosacījumus, kontrolējot plūsmas.

"Esam gatavi strādāt "zaļajā" drošības režīmā. Esam atvērti sarunām," atklāj Nuršajahovs.

"Latvijas mājražotāji" skaidro, ka, atņemot iespēju rīkot atbildīgus Ziemassvētku tirdziņus, liela daļa mājražotāju paliek bez iztikas līdzekļiem, bez atbalsta iespējām, jo nav iespēju realizēt produkciju.

Simtiem lietuviešu ik dienas dodas uz Liepāju, lai uz Tirdzniecības kanāla un ezera ledus celtu teltis un nodotos stinšu jeb salaku makšķerēšanai.

Vienas dienas licence makšķerēšanai starp Tramvaja un Jauno tiltu maksā četrus latus, bet teritorijā no Jaunā tilta uz Liepājas ezera pusi - vienu latu. Gada licences cena ir 12 lati. Licences tirgo gan Liepājas ezera apsaimniekošanas biedrībā, gan makšķernieku veikalos un degvielas uzpildes stacijās.

Viena no populārākajām vietām, kur makšķernieki iegādājas atļaujas šai nodarbei, ir degvielas uzpildes stacija Kings Nīcas novadā. «Interese par makšķerēšanas licencēm ir mežonīga,» situāciju raksturoja kāda DUS darbiniece. Pēc viņas teiktā, aizvadītajā nedēļas nogalē tikai šajā DUS vien pārdotas 500 licences par latu gabalā. «Taču vēl ir cita veida licences, daudziem ir spēkā gada licences, ir arī citas tirdzniecības vietas, tāpēc neņemos rēķināt, cik cilvēku brīvdienās pabijuši uz ledus Liepājā,» atzina DUS darbiniece.

Bizness nav rozēm kaisīts ceļš, taču uzkrātā pieredze ļauj mācīties ko jaunu, padarītais sniedz gandarījumu. «Prieks, ka man ir izdevies realizēt šo ideju, uzņēmums darbojas un sniedz zināmu finansiālu labumu. Ir gandarījums, ka no šī produkta ir iznācis mazs, stabils ģimenes biznesiņš,» saka Gints Strazdiņš, karstās šokolādes ChocoSpoon ražotāja SIA Gardmutis īpašnieks.

Ražotāja kārtā

Sākotnēji Ginta uzņēmums bija mājražotāja statusā. Samērā īsā laikā viņa piedāvātajam produktam uzradās savs cienītāju loks, tāpēc Gints sāka apsvērt domu, kā no mājražotāja kļūt par reģistrēto ražotāju, lai varētu savu produkciju piedāvāt veikaliem, ne tikai ar to piedalīties tirdziņos. «Atradām telpas – vienu izbijušu kafejnīcu Jūrmalā, kas krīzes laikā bija paputējusi, un sākām darboties. Izpildījām visas PVD prasības un 2012. gada maijā kļuvām par reģistrētiem ražotājiem,» stāsta Gints. Formalitāšu nokārtošana bijusi samērā vienkārša, jo pirms tam viņš bija konsultējies par niansēm, un bija nepieciešams nokārtot vien dažas lietas, piemēram, iegūt apstiprinājumu, ka formas, kurās lej šokolādi, ir piemērotas pārtikas produktu ražošanai.

Viens mēnesis ir pārāk īss laiks, lai saprastu reālo situāciju, piedāvājot savu produkciju tirdzniecības centrā

Tā teic Gerda Liepiņa, zīmola Penelopes tauriņi (Penelope’s bow ties) radītāja. Projektā Biznesa eskalators viņa pieteicās, jo saskatīja jaunu izaicinājumu. «Man nekad nav bijusi pieredze tirdzniecības centrā,» viņa saka. Līdz šim Gerda bija piedalījusies tirdziņos, un to apmeklētāji esot cita auditorija ar atšķirīgiem mērķiem. Tā kā tirdziņi notiek brīvdienās, cilvēki bieži vien to apmeklējumu apvieno ar pastaigu. «Tur sešas stundas strādā ar maksimālu atdevi, visu laiku esi burzmā,» viņa salīdzina.

Izvērtējot ieguldīto laiku un pārdotās vienības, ieguvums tirdziņā nereti esot lielāks. Savukārt t/p Alfa daļa apmeklētāju mērķtiecīgi dodas pēc pārtikas vai uz cenuklubs.lv. Ja cilvēks ir atnācis pēc spuldzītēm, ieinteresēt viņu iegādāties tauriņu neesot viegli – tas nav ikdienas produkts. Penelopes tauriņu pārdevēji centās uzrunāt garāmgājējus, dalīja informatīvos materiālus, sakot, ka tā ir laba ideja Ziemassvētku dāvanām. Gerda pieļauj, ka daļa cilvēku, kuri paņēma vizītkarti, nāks meklēt Penelopes tauriņus decembrī (tad gan t/p Alfa darbosies projekta uzvarētājs), jo pirmajās nedēļās bieži vien uz stendu nāca bērni, kuri meklēja iepriekšējā mēneša dalībnieka darit.lv piedāvātās gumijas, no kurām izgatavo aproces. Tāpēc viņa centās dalīt kontaktus, informēt par savu mājaslapu.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Lai gan pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, kopš stājās spēkā likuma norma par obligātu videonovērošanu alkohola mazumtirdzniecības vietās, Latvijas mājražotāji, kas tirgo pašgatavotos alkoholiskos dzērienus, negrasās izpildīt šos, viņuprāt, absurdos noteikumus. Tā vietā viņi prasīs zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) rast citu risinājumu.

Kā pastāstīja asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, lauku tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji tikušies diskusijā, kuras secinājumi nosūtīti Dūklavam. Tuvākajās nedēļās Ziemele dosies pie ministra, un pēc sarunas tūrisma nozares pārstāvji vienosies, kā rīkoties tālāk.

Ziemele stāsta, ka likuma norma, kas stājās spēkā 1.janvārī, uzliek pamatīgas papildu izmaksas, ko mājražotāji nevar atļauties. Videonovērošanas kameru izvietošana ir tikai viena no tām. Videonovērošana saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir personas datu apstrāde, tādēļ uzņēmumiem šāda personas datu apstrāde ir jāreģistrē Datu valsts inspekcijā (DVI). Saistībā ar to jāmaksā par dažādiem papildpakalpojumiem.