Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brigitas Strodas izgatavotie kroņi ir tik ekstravaganti, ka tos ne tikai var nēsāt kā galvas rotu, bet arī nolikt uz galda kā interjera priekšmetu , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

I/k Lastroda īpašniece Brigita Stroda ir dzimusi un augusi Austrālijā. 14 gadu vecumā viņas rokās nonāca grāmata par tautastērpiem, kur viņas skatienu un interesi piesaistīja Lejaskurzemes metāla vainags. «Ieraudzīju un teicu – es šito taisīšu!» atminas Brigita. Taču viņa bija vēl bērns, meitene. Prāts viņai teica, ka darbošanās ar metālu nav meiteņu lieta. Pagāja 30 gadi un reiz kādā dizaina veikalā Londonā viņa pamanīja dizaina lampu, kurai varēja nopirkt metāla mežģīni, ko katrs pats var izveidot, kā vēlas. Viņa nopirka tikai šo metāla mežģīni, ko mājās sagrieza un kopā ar antīkām zīda lentēm no savas kolekcijas radīja pirmo kroni.

Lai gan bērnībā viņa nobijās no metālapstrādes, tagad viņa pati izgatavo kroņus un ir iemācījusies savaldīt metālu un lodēt. Vasarā paredzēts izgatavot arī izgaismotus kroņus. «Pašlaik tiek ķimerēti paraugi ar LED gaismiņām,» viņa stāsta. Pirmie kroņi tapa 2009. gadā; toreiz Brigita bija Latvijas tūrisma biroja Londonā vadītāja. Sākumā viņa kroņus izgatavoja saviem draugiem, galvenokārt kā interjera objektus, publicēja bildes Facebook un pamazām par tiem sāka interesēties arī citi cilvēki. Vienlaikus viņa pamanīja, ka kroņi un dažādas galvasrotas atkal nāk modē, piemēram, Zviedrijā vērojama kāzu kroņu renesanse.

Kad biroju slēdza, Brigita atgriezās Latvijā, viņas dienas valsts iestādē bija beigušās un bija jādomā, ko vēl viņa vēlas darīt. Šobrīd paralēli kroņu izgatavošanai Brigita nodarbojas ar tekstu rakstīšanu, brošu izgatavošanu un arī strādā pie projekta Koris uz riteņiem, kas savu pirmizrādi pēc nedēļas piedzīvos Roterdamā.

Vienā eksemplārā

«Es no laika gala domāju, ka man nebūs pietiekami daudz klientu, kuri kroņus pirks valkāšanai. Taču man par prieku ir daudz sieviešu, kuras seko Agneses Kleinas, Ineses Indānes un Iritas Tīlanes-Pakalniņas paraugam, kuras izvēlas krāšņas galvas rotas,» teic Brigita.

Šobrīd lielākā daļa kroņu ir vienā eksemplārā un izmērā.

Visu rakstu Gan rota, gan interjera priekšmets lasiet 12. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jura Podnieka studija un režisors Jānis Ābele šonedēļ sāka uzņemt spēlfilmu Jelgava ‘94, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Pirmā posma laikā filmēšanas komanda strādā Cēsu pusē, filmējot bijušajā Jāņmuižas tehnikumā, informē Nacionālais Kino centrs.

Filmēšanā tiks iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki.

Spēlfilma Jelgava ‘94 stāsta par četrpadsmit gadus veco pusaudzi Jāni pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jelgavā. 1994. gads Jelgavā kļūst leģendārs izbēgušo cietumnieku dēļ, bet pasaulē jaunieši pielūdz mirušo grupas Nirvana solistu Kurtu Kobeinu. Vietējās skolas devītajai klasei, kurā mācās Jānis, pievienojas Kristīne. Viņa nezina, ka Jānis bijis pats neievērojamākais, pats neinteresantākais skolas puisis. Lai viņas acīs izceltos, Jānis pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Viņam ir vajadzīgi īstie draugi, īstā mūzika un īstās drēbes. Jānim ir jāspēlē grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru