Jaunākais izdevums

Skatoties Discovery kanāla raidījumu, kur rādīts, kā uz Marsa nolaižas zonde, Gintam Šāvējam radās ideja izveidot atrakciju Crazy Roller

Marsa zondi ieraugot, viņam prātā ienāca doma, kā būtu, ja šādā ierīcē ievietotu cilvēku un ripinātu. Patlaban gan ar zondi vienīgā līdzība ir palikusi tāda, ka tās abas ripo.

Kontrolēta ripošana

Ideja uz papīra «uzlikta» 2008. gadā, kad autors to iesniedza konkursā Ideju kauss, kur ieguva 3. vietu. Pēc tam idejas īstenošanai G. Šāvējs piesaistīja inženieri Robertu Brīvlauku, un 2009. gadā radīti pirmie atrakcijas prototipi, bet vēl pēc gada radīta pirmā atrakcija ūdens variantam. 2011. un 2012. gadā pirmās sezonas aizvadīja ierīce, kas ripo no kalna. Pirmie eksemplāri tika pārdoti Latvijas tirgū, taču aktīva tirdzniecība šajos gados nenotika, stāsta R. Brīvlauks, jo jaunam produktam nepieciešams darboties vismaz pāris sezonas, lai to testētu, varētu novērst visas nepilnības. Tieši šāda produkta pasaulē nevienam neesot, tādēļ arī pašiem bija jādomā, kā ieviest veiksmīgākus risinājumus. Līdz 2012. gadam atrakcijai izveidoti vairāk nekā 15 prototipi, pielāgojot to gan uzņēmēju, gan gala lietotāju, atrakcijas baudītāju vēlmēm.

Kāda ir izklaides būtība? Divi cilvēki kalna lejasdaļā tiek iesēdināti atrakcijā, piesprādzēti un ar vinčas palīdzību ripināti augšup kalnā, bet pēc tam – laisti lejā, un tā vairākas reizes. Tādējādi ierīce met lielus kūleņus un cilvēkam debesis griežas kopā ar zemi. Būtībā šī ir vienīgā atrakcija pasaulē, kur ripošana tiek kontrolēta – Crazy Roller pie vinčas ir piestiprināts tā, lai operators to var apturēt, palēnināt vai paātrināt. Idejas autors stāsta, ka sākotnējā atrakcijas ideja bija nekontrolēta ripošana, tomēr laika gaitā produkts ir pārveidots tā, lai to tomēr var kontrolēt, jo daļa klientu attiecībā uz sākotnējo variantu bijuši piesardzīgi. Lai ieviestu vinču, produkta attīstība aizkavējās aptuveni par 1–1,5 gadiem, jo vispirms radās ideja atrakciju kalnā vilkt ar sniega motociklu. Tiesa gan, ilgāku laiku izmēģinot šo variantu, Crazy Roller radītāji secināja, ka jādomā kas cits, jo tiek izbraukāts kalns un pēc kāda laika pa to vairs nevar tikt ar motociklu augšup, kalna īpašniekam šādi pieaug izmaksas.

Lērums bumbu

R. Brīvlauks stāsta, ka sākotnējais variants izskatījās pavisam citāds – tas nebija veidots no liektām, metinātām un krāsotām alumīnija trubām. Pirmie Crazy Roller varianti tika saskrūvēti no plastmasas ūdenscaurulēm un ripināti no kalna ar ievietotām kamerām, lai redzētu, kā ierīce darbojas, jo nebija nekāda priekšstata, kādas ir sajūtas, sēžot tajā iekšā. Pēc tam autori paši testēja vienvietīgu aparātu un piedalījās daudzās izstādēs, kur ļāva cilvēkiem kāpt tajā iekšā un skatījās, vai vispār tā raisa interesi. «Skatījāmies, kā cilvēki kāpj, cik ērta ir iekāpšana un kā apsēžas, lai varētu pielāgot sēdvietas. Tāpat sākotnēji braucēji sēdēja ar mugurām kopā, taču atrakcijas veidotāji secināja, ka cilvēki vēlas komunicēt brauciena laikā, un, kaut arī daudzas atrakcijas pasaulē ir ar krēslu mugurām kopā, radās ideja mainīt to tā, lai krēsli atrodas blakus,» stāsta Ģ. Šāvējs. «Kad ierīcei tika pievienotas vingrošanas bumbas un gājām tās pirkt, veikalos nesaprata, kam mums vajag tik daudz bumbu, un jautāja, vai mēs veidosim jaunu sporta zāļu tīklu, jo vienai sporta zālei tik liels bumbu skaits noteikti ir par daudz,» smej R. Brīvlauks.

«Atskatoties pagātnē, secinām – sākotnēji viss liekas vienkāršāk, bet, kad sāc darīt, tad saproti, ka viss nebūt nav tik vienkārši, kā izskatās. Iešana nezināmā virzienā ir daudz sarežģītāka, nekā mums tika mācīts. Vienkāršāk ir uzlabot kādu esošu produktu, bet, ieviešot jaunu, tā ceļš ir garāks,» saka Crazy Roller veidotājs. «Tas ir ļoti interesanti, bet tajā pašā laikā process ir ļoti ilgs, un daudzi cilvēki to nesaprot, jautā, kādēļ nav pārdots vairāk. Arī automašīna pasaulē ir zināma vairāk nekā 100 gadus, taču to tik un tā visu laiku uzlabo, bet mūsu produkts vispār ir tikko ieviests. Kļūdas, kas pieļautas, veicināja produkta attīstību pareizā virzienā – bez tām mēs nebūtu nokļuvuši tur, kur tagad esam,» uzsver R. Brīvlauks.

Attīstībai pietrūkst

Patlaban gan straujāku kompānijas attīstību bremzē apgrozāmo līdzekļu trūkums, jo par nopelnīto uzņēmums brauc pie potenciālajiem sadarbības partneriem. Attīstību iepriekš veicinājusi sadarbība ar Ogres biznesa inkubatoru un Norden programmas atbalsts. «Jau no paša sākuma pret katru saņemto finansējumu izturējāmies ļoti atbildīgi – aprēķinājām, kur un kā aizbraukt, lai gūtu maksimālu labumu, brauciena laikā sastaptu maksimāli daudz potenciālo sadarbības partneru,» stāsta Ģ. Šāvējs. Patlaban kompānija partnerus meklē Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs, jo ir vieglāk pārdot un pircējiem ir vieglāk nopirkt, jo nav jāiesaldē zināmi naudas līdzekļi PVN dēļ. Viņi stāsta, ka Eiropā ir ap 700 slēpošanas centriem, kuri ir potenciālie klienti. Latvijā patlaban atrakcija atrodas pāris vietās, un tas arī ir gana daudz, jo pircēju loks ir ierobežots, tirgus – mazs. Savukārt, runājot par ūdens variantu, G. Šāvējs teic, ka Latvijā vasara ir īsa, pircēju maksātspēja – salīdzinoši zema, tādēļ ir gandrīz neiespējami atpelnīt ieguldījumus šajā projektā. Mērķauditorija ir meklējama Vidusjūras reģionā – tie varētu būt ūdenssporta centri, kuri jau darbojas. Tomēr šie centri vēlas izmēģināt atrakciju uz vietas un neder piedāvājumu nosūtīšana vien pa e-pastu. Lai vienkāršāk pārvietotu atrakciju, bija nepieciešams samazināt transportēšanas izmaksas, ko Crazy Roller veidotāji arī veikuši, pērn radot izjaucamu produktu, tā izmaksas samazinot piecas reizes. Par nākotnes plāniem jaunu produktu ieviešanā viņi runā piesardzīgi, uzsverot, ka patlaban jāpalaiž dzīvē šie divi produkti un tad tālāk varētu ķerties klāt citām lietām.

Nākotnē gan plānots papildināt eksporta valstu sarakstu, bet pašlaik svarīgi apgūt Eiropas valstis. Uzņēmums patlaban arī meklē riska kapitālu, pretī plānots piedāvāt kapitāldaļas, jo ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. R. Brīvlauks stāsta, ka ir daļa riska kapitālistu, kas uz ieguldījumiem skatās konservatīvi, bet daļa finansējumu dod tikai miljonos, bet uzņēmumam tik lielas investīcijas nav nepieciešamas. «Esam rēķinājuši, ka divu gadu periodā būtu nepieciešami 200 tūkstoši eiro, bet arī ne uzreiz, piemēram, pa 50 tūkstošiem ik pusgadu,» ir izrēķinājis R. Brīvlauks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ogres trikotāžai parādā arī pazīstami zīmoli

Vēsma Lēvalde, 02.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lētākais, taču nepopulārākais risinājums

www.daugavasbalss.lv, 29.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plūdi Ogres upē laiku pa laikam ogrēniešiem liek pārdomāt pašu drošību, pašvaldības spēju rūpēties par šo drošību un lieku reizi pārbauda arī operatīvo dienestu gatavību ārkārtas situācijām. Kā uz visiem laikiem pasargāt Ogres lejteces iedzīvotājus no nepatīkamām situācijām, kad pie mājas palodzes klauvē ledi? To, sarunā ar pieredzējušu hidroenerģētiķi un upju «rakstura» pazinēju Hariju Jaunzemu no Ķeguma novada, skaidroja portāls www.daugavasbalss. Izrādās, risinājums šai problēmai noformulēts jau Rīgas HES nodošanas aktā. Tas ir salīdzinoši lēts, taču nepopulārs.

— Interneta vietnēs lasāmi satrauktu iedzīvotāji viedokļi par to, ka Ogres upē aizsprostam pie hidroelektrostacijas saliktas atpakaļ slūžas un pacelts ūdenslīmenis. Vai šāda rīcība, zinot, ka pavasarī atkal gaidāmi plūdi, ir pamatota?

— Ja upē ir aizsprosts, tad labāk, lai ledus izveidojas pie augstāka ūdenslīmeņa. Biezāks ūdens slānis neizsals cauri un, ja būs nepieciešams, plūdu laikā upē varēs nodrošināt pietiekamu ūdens caurplūdi. Ledus nav nosēdies uz upes gultnes un, operatīvi rīkojoties, cilvēkus var pasargāt.

Protams, ir dzirdēti arī viedokļi, ka dambi vajadzētu nojaukt pavisam. Mēs, cerot uz labāku iznākumu, jau daudz ko esam Latvijā nojaukuši un cerētā ieguvuma vietā ir tikai papildu problēmas. Līdzīgi būtu arī ar spēkstacijas dambi. Tā tomēr ir iespēja kaut nedaudz, tomēr ietekmēt upes plūdumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1991. gadā dibinātais uzņēmums Miandum no bišu produkcijas ražotāja kļuvis par vienu no pamanāmākajiem transporta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Sākumā SIA Miandum nedarbojās loģistikas jomā, jo atjaunotās Latvijas neatkarības pirmajos gados šādas nozares īsti nemaz nebija. Tagad Miandum autoparku veido gandrīz 90 kravas automašīnu, lai gan uzņēmumu tā tagadējā vadītāja Didža Miža vecāki dibināja pavisam citā jomā. Bišu produktu ražošanas un pārstrādes uzņēmums salto kūleņus starp nozarēm veica īsi pirms jaunās tūkstošgades, no bitēm un medus pievēršoties automašīnām un pārvadājumiem.

Rīgas magnēts

Blakus Miandum darbojas maizes Fazer Latvija industriālā maizes ceptuve. Somijas kompānijai ienākot Latvijas tirgū, viņi pirka ārpakalpojumu savas produkcijas piegādei, un tepat blakus bija Miandum. Skandināvu uzņēmums nāca ar augstām prasībām, kas Miandum bija laba skola, palīdzot kompānijai arī turpmāk. Līdz ar Fazer izaugsmi gan Ogrē, gan Latvijā un Baltijā Miandum turpināja augt līdzi šim uzņēmumam. Sadarbība gan Latvijas, gan visas Baltijas mērogā turpinās joprojām. Fazer Latvija apkalpošana nodrošina aptuveni trešo daļu uzņēmuma darba. Pateicoties ievērojamajam un ilggadējajam sadarbības partnerim, Miandum joprojām par savām mājām sauc Druvas ielu Ogrē. «Tajā pašā laikā Rīgā gan uzņēmumu skaita ziņā, gan darbaspēka pieejamības ziņā koncentrējas aptuveni 70% valsts ekonomikas. Diemžēl reģionu uzņēmējiem ar to ir jārēķinās – tirgus un bizness tomēr veidojas ap Rīgu, kas faktiski veidojas par Baltijas ekonomikas metropoli,» vērtē Didzis. Tajā pašā laikā Ogrē ir lētāk īrēt telpas, arī darbaspēks ir nedaudz lētāks, nav mazsvarīgi, ka šeit ir pieejamas stāvvietas un ikdiena rit bez satiksmes sastrēgumiem. Pašlaik Ogrē atrodas ne tikai Miandum centrālais birojs, bet arī servisa zona, kas apkalpo lielāko daļu uzņēmuma autoparka. Kompānijā pašlaik strādā 90 darbinieku, Ogrē – aptuveni 45, un lielākā daļa ir ogrēnieši vai apkaimes iedzīvotāji. Kompānijai augot, tai Ogrē kļuvis par šauru, tāpēc uzņēmums gatavojas sekot biznesa straumei un meklēt jaunu bāzes vietu tuvāk galvaspilsētai. Attīstīties pašreizējā teritorijā vairs nav iespējams, taču Ogrē paliks uzņēmuma filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm

Lāsma Vaivare, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izbaudījusi kūrorta un trikotāžas ražošanas lielpilsētas slavu, Rīgai tuvā Ogre taustās identitātes meklējumos un sliecas atgriezties pie saknēm.

Laba vieta dzīvošanai, Rīgas guļamrajons, zaļa pilsēta – tie ir biežāki apzīmējumi, kas dzirdami, vietējiem jautājot, kas Ogre ir šodien. «Es teiktu, ka ir identitātes meklējumi, bet nav skaidras, nolasāmas virzības. Sava identitāte ir jāatrod un pie tās jāturas. Tas ir tāpat kā biznesā – ir jābūt skaidri zināmam, ko gribi panākt un tikai tad tu vari kaut ko ticamu izdarīt, pretējā gadījumā tikai pagrāb kaut ko no viena, kaut ko no otra,» saka Iveta Zāģere, kuras lolojumā – M. Pūres beķerejā pilsētas centrā – jūtams senās kūrortpilsētas šarms. Kafejnīca ne vien valda retro noskaņas ar Ulmaņlaika mēbelēm interjerā un aizgājušiem laikiem atbilstīgu mūziku, bet tā arī nes pirmskara Latvijas laikos Ogrē pazīstama beķera Mārtiņa Pūres vārdu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) ir noslēgusi sadarbības līgumu par Ogres novada pašvaldību, kas paredz pašvaldības iesaistīšanos asociācijas darbā līdz kļūšanai par pilntiesīgu LLPA biedru pēc šī gada jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām.

Turpmāk LLPA pārstāvēs 10 lielāko Latvijas pilsētu intereses.

"Ogre vienmēr bijusi stipra un valstiski domājoša pilsēta un novada centrs, kas zina, ko vēlas panākt. Līdz ar valstspilsētas statusa iegūšanu Ogrei ir pavērušās jaunas iespējas, tostarp pievienošanās Latvijas Lielo pilsētu asociācijai. Esmu pārliecināts, ka lielākie ieguvēji būs Ogres novada iedzīvotāji, kuru intereses pašvaldība varēs aizstāvēt jaunā līmenī, sekmējot tālāku izaugsmi. Esmu gandarīts par jauna biedra pievienošanos LLPA, tas stiprinās asociācijas darbu," uzsver Jūrmalas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents Gatis Truksnis.

"Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Ogre kļūs par valstspilsētu - to paredz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Esmu gandarīts un pagodināts par mūsu novada centra jauno statusu, kas pilsētai un visam novadam kopumā sniegs daudz priekšrocību. Esmu pārliecināts, ka valstspilsētas statuss dos plašākas iespējas ne tikai Ogres, bet visa jaunā Ogres novada attīstībai un izaugsmei. Mums būs plašākas iespējas piedalīties investīciju projektos, saņemt lielāku valsts atbalstu, līdz ar to jaunais statuss veicinās visu Ogres novada iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanos - ikvienas pašvaldības uzdevums taču ir strādāt tās iedzīvotāju labā. Man ir prieks, ka jau pavisam drīz - pēc pašvaldību vēlēšanām - Ogre kļūs par pilntiesīgu Latvijas lielo pilsētu saimes dalībnieku. Savukārt sadarbība uz līguma pamata ir svarīgs posms, kas dos mums iespēju izprast LLPA darbības būtību, mērķus un uzdevumus," skaidro Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Hanzas Elektronika Ogres un Ventspils ražotnēs palielinās darba vietu skaitu

Dienas Bizness, 28.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas Elektronika refinansēšanai banka Citadele izsniegusi 4,7 miljonus eiro, papildus piešķirot vēl 1,5 miljonus eiro kredītu uzņēmuma attīstībai. Tādējādi Hanzas Elektronika būs iespēja palielināt darba vietu skaitu ražotnēs Ogrē un Ventspilī, kā arī atvērt jaunu inženierijas centru Mārupē, rezultātā uzņēmums varēs veikt lielākas gatavās produkcijas piegādes klientiem Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs un Lielbritānijā, informē Citadeles Korporatīvās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

Hanzas Elektronika 2015. gadā plāno meitas uzņēmumā Ventspils Elektronikas fabrika izveidot vēl 25 jaunas darba vietas, kopējo darbinieku skaitu palielinot līdz 110 darbiniekiem. Ogrē plānots paplašināt ražošanas telpas, izbūvējot lielāku noliktavu. Savukārt Mārupe izvēlēta par vietu, kur uzņēmums plāno iekārtot jaunu inženierijas centru. Jau tagad uzņēmums nodarbina vairāk nekā 25 inženierus, un būs nepieciešami vēl jauni šīs jomas speciālisti.

Hanzas Elektronika 14 gadus nodarbojas ar elektronisko ierīču līgumražošanu Ogrē un Ventspilī, kā pasaules līmeņa uzņēmums saņemot pasūtījumus savu klientu izstrādāto augsto un intelektuālo tehnoloģiju produktu ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer uzsākusi jaunas ražotnes celtniecību Ogrē un saskaņā ar uzņēmuma plāniem jaunā ražotne darbību sāks nākamā gada rudenī, informē uzņēmuma pārstāvji.

Vienlaikus Fazer veic esošās maiznīcas paplašināšanu, kopumā uzņēmuma attīstībā investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot aptuveni 40 jaunu darbavietu.

Jaunās ražotnes izveide un esošās maiznīcas paplašināšana Ogrē tiek veikta Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidācijas plāna ietvaros. Jaunā ražotne tiek būvēta līdzās esošajai Fazer Latvija maiznīcai un tiks pilnībā integrēta uzņēmuma kopējā infrastruktūrā.

Ražotne specializēsies saldētu produktu ražošanā, un sākotnēji visa produkcija tiks eksportēta. Fazer Bakery Baltic ražošanas konsolidāciju, paplašinot maiznīcas Ogrē un Kauņā, plānots pabeigt nākamā gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju līgumražotājas SIA Hanzas elektronika cenšas diversificēt ne tikai klientus, bet arī ražošanas sektorus, lai izvairītos no kāda sektora sabrukuma. Patlaban uzņēmums attīsta divus jaunus virzienus - militāro un medicīnas elektroniku, intervijā aģentūrai LETA atzina Hanzas elektronikas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Osmanis.

«Ļoti stabils un perspektīvs šķiet industriālais bloks, šajā tirgū notiek konstants elektronikas lietošanas pieaugums, ar katru gadu arvien plašākā iekārtu spektrā un lielākā apjomā izmanto elektroniku. Piemēram, mūsdienu automašīnās jau puse no cenas ir elektronika. Arī telekomunikāciju sektors ir perspektīvs - cik daudz ir lietotāju, cik infrastruktūras nepieciešams. Protams, šajā nozarē ir plīsuši dažādi burbuļi, taču kopējā tendence ir apjomiem pieaugt. Šī nozare tagad ir viens no galvenajiem vilcējiem,» sacīja Osmanis.

Uzņēmējs norādīja, ka iezīmēti arī divi jauni virzieni. Viens no tiem ir medicīna, kurā jau ir sākts darbs. Otrs virziens ir aizsardzības joma jeb militāra pielietojuma produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fazer Latvija apgrozījums palielinājies par 29%

Žanete Hāka, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Fazer Latvija apgrozījums 2015. gadā sasniedzis 21,59 miljonus eiro, kas ir par 28,6% vairāk nekā 2014. gadā, informē uzņēmums.

Pērn Fazer Grupa pabeidza Baltijas ražošanas konsolidācijas projektu - paplašināja maiznīcu un uzbūvēja jaunu kūku ražotni Ogrē, investējot vairāk nekā 5 miljonus eiro un izveidojot vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Savukārt Fazer Grupas apgrozījums 2015. gadā sasniedza 1,58 miljardus eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa ir palielinājusies un sasniedza 44,9 miljonus eiro.

Fazer Grupas prezidents Kristofs Fitctums (Christoph Vitzthum) komentē: «Mēs strādājam, lai nostiprinātu Fazer konkurētspēju un rentabilitāti. Pēdējo trīs gadu laikā Fazer ir investējis aptuveni 100 milj. eiro Somijā un nākamo trīs gadu laikā mēs plānojam investēt tikpat, veicinot eksportu un radot jaunas darba vietas». Vienlaikus 2015. gadā Fazer Grupa vairāk nekā 22 milj. eiro ir investējusi citās valstīs, kur kā nozīmīgākie projekti ir maiznīcas Ogrē paplašināšana un industriālās virtuves izveide Kavlingē (Kavlinge) Zviedrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Noslēgumam tuvojas bijušās sanatorijas Ogre ēkas atjaunošanas darbi

Žanete Hāka, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās sanatorijas "Ogre" ēkas atjaunošanas darbi tuvojas noslēgumam, portālam DB pastāstīja Ogres novada domē.

Līgums par darbu veikšanu Ogrē, Gaismas prospektā 2/6, bijušajā sanatorijā, ar SIA "RERE meistari" tika noslēgts 2019. gada martā. Tā ietvaros veikta jumta konstrukciju atjaunošana, izbūve, ēkas pamatu horizontālās un vertikālās hidroizolācijas atjaunošana un izbūve, grafiķa un gleznotāja Anša Cīruļa sienu gleznojumu un lielās zāles krāšņu atjaunošana. Tāpat veikti arī iekšējās apdares darbi, kas iekļauj grīdu izbūvi, sienu un griestu apmetuma, krāsojuma atjaunošanu. Uzstādīti pacēlāji cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Jāatzīmē, ka atjaunošanas darbu gaitā atklājies kas negaidīts – izrādās, ka A. Cīrulis apgleznojis ne vien sienas, bet arī griestus. Nacionālā romantisma meistara darbus 50. gados aizkrāsoja. Sienas 80. gadu beigās atsedza un restaurēja, bet to, ka apgleznoti bijuši arī griesti, tolaik neviens nezināja. Ornamentālo gleznojumu ap lustrām nav daudz, tomēr tagad skaidrs, ka sienu gleznojumi "nepeld" gaisā, kā izskatījās iepriekš. A. Cīrulis visu zāli veidojis kā vienotu ansambli, informē domes pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VARAM: Ogres novada dome ir tiesīga uzlikt nodevu par iebraukšanu pilsētā

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres pašvaldībai ir tiesības savā administratīvajā teritorijā uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonās, uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

VARAM pārstāve Laura Jansone aģentūrai LETA uzsvēra, ka pašvaldība ir tiesīga uzlikt nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu «īpaša režīma zonās, kuras ir noteiktas attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai».

Savukārt, ja nepieciešams, teritorijas plānojumos un lokālplānojumos pašvaldībai ir tiesības noteikt īpašus noteikumus arī nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijām un citām teritorijām, piemēram, lidostu un ostu apkaimēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. jūnijā Fazer Latvija saņēmusi Ogres novada pašvaldības Ogres būvvaldes apstiprinājumu par jaunās Fazer saldēto produktu ražotnes telpu nodošanu ekspluatācijā. Savukārt, 3. jūlijā ir saņemts Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ražotnes atbilstību normatīvajām prasībām. Jaunajā ražotnē ir izveidotas 20 jaunas darba vietas, informē uzņēmumā.

Pašlaik jaunā ražotne Ogrē strādā testa režīmā, lai šī gada rudenī uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu. Testa režīmā tiek izmēģinātas jaunās ražošanas līnijas, pārbaudītas receptūras un sagatavota atbilstošā dokumentācija. Vienlaikus notiek darbinieku apmācību process. Jaunā ražotne ir pilnībā integrēta uzņēmuma vienotajā infrastruktūrā. Sākotnēji visa saražotā produkcija tiks eksportēta uz Somiju.

Kopumā jaunās ražotnes izveidē un esošās maiznīcas paplašināšanā Ogrē Fazer Grupa investējusi vairāk nekā 5 miljonus eiro. Šis ir Fazer Grupas pēdējo gadu vērienīgākais attīstības projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ogrē uz priekšu virzās pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs

Lelde Petrāne, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fazer jaunās saldēto produktu ražotnes būvniecība Ogrē norit saskaņā ar plānu, un 11. februārī, piedaloties uzņēmuma darbiniekiem un būvniekiem, tika svinēti spāru svētki.

Jaunās ražotnes celtniecībā un esošās maiznīcas paplašināšanā Ogrē Fazer Grupa investē vairāk nekā 5 miljonus eiro, kopumā izveidojot aptuveni 40 jaunu darba vietu. Jaunās saldēto produktu ražotnes specializācija būs saldēto produktu – kūku un citu konditorejas izstrādājumu ražošana eksportam. Šis ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs.

«Sākotnēji plānojam visu produkciju eksportēt, pēc tam meklēsim iespējas piedāvāt produkciju Baltijas valstīs. Šī mums ir pilnīgi jauna joma, kur nepieciešamas īpašas kompetences un zināšanas, tāpēc esam sākuši meklēt darbiniekus, kam ir pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugs Snarskis (Mindaugas Snarskis), Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vērtēs Ogres novada pašvaldības rīcību jautājumā par notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūvi

Žanete Hāka, 23.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldības domes ārkārtas sēdē 23.martā pieņemts lēmums izveidot darba grupu pašvaldības vadības saimnieciskas un likumīgas rīcības izvērtēšanai jautājumā par notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūves Doles ielā 1, Ogrē, risinājuma izvēli, informē pašvaldības pārstāvji.

Pēc Ogres novada pašvaldības pasūtījuma SIA LBS konsultants ir veikusi notekūdeņu attīrīšanas ietaišu (NAI) izmaksu novērtējumu, ja tās tiktu būvētas pie Daugavpils šosejas Ogrē, un šo izmaksu salīdzinājumu ar jau izbūvēto NAI esošajā vietā Doles ielā 1, Ogrē izmaksām. Pēc SIA LBS konsultants pārstāvja ziņojuma domes sēdē 17.martā var spriest, ka, izvēloties NAI būvniecībai teritoriju Doles ielā 1, iespējams, ir pieļauta Ogres novada pašvaldības amatpersonu nesaimnieciska, nelietderīga un iedzīvotāju interesēm neatbilstoša rīcība ar budžeta līdzekļiem.

Pēc ziņojuma domes sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību lietu departamenta direktors A.Draudiņš ieteica izveidot komisiju, lai šo jautājumu izskatītu padziļināti. A.Draudiņš arī norādīja, ka pašvaldībai, konstatējot ļaunprātīgu vai nevērīgu rīcību ar pašvaldības budžeta līdzekļiem, ir pienākums vērsties tiesībsargājošās iestādēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas Tev jāzina 28. jūlijā

Dienas Bizness, 28.07.2014

Latvijā.

Zolitūdes traģēdijas teritorija: pirmoreiz sabiedrībai atklāj iekšskatus

Valsts policija no šodienas atstāj Zolitūdes traģisko notikumu vietu, nododot to apsaimniekotājiem. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gan Lielbritānijas, gan Latvijas, gan daudzu citu valstu politiķiem nākamajās vēlēšanās – it īpaši, ja tās ir visai tuvā nākotnē būs visai grūti iekarot vēlētāju sirdis ar varoņstāstiem par augošo IKP. Visdrīzāk aplausu nebūs,» DB viedoklī norāda Inguna Ukenābele, DB ziņu redaktore.

«Diemžēl nezinu nevienu represiju metodi, kas Latvijā pie augsta nodokļu sloga varētu piespiest maksāt vēl augstākus nodokļus, vienīgi tad, ja ievērojamu daļu Latvijas iedzīvotāju iesēdinātu cietumā, kas ir nereāli,» intervijā Dienas Biznesam saka ekspremjers Aigars Kalvītis.

Rubrikā Mana pieredze šoreiz: atrakcija Crazy Roller.

Pieteikumi šīm un citām aktuālākajām ziņām - raksta galerijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dalītā īpašuma un piespiedu nomas problemātika galvenokārt skar daudzdzīvokļu mājās Rīgā

Dienas Bizness, 22.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts zemes dienestā (VZD) sagatavots nekustamā īpašuma tirgus pārskats Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās Latvijā, kurā analizēti VZD rīcībā esošie dati un sniegta aktuālākā informācija par dalītajiem īpašumiem, tajos iesaistītajiem dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem ne tikai Rīgas pilsētā, bet arī citviet Latvijā.

Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu mājās radās Zemes reformas rezultātā, atjaunojot īpašumtiesības uz zemi bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem. Izveidojās situācija – dzīvokļu īpašniekiem nepieder zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Pavisam valstī identificētas aptuveni 3300 šādu daudzdzīvokļu mājas, kurās ir aptuveni 100 000 dzīvokļu. Šīs mājas atrodas uz 3 000 zemes vienībām.

Lielākais piespiedu nomā skarto daudzdzīvokļu māju skaits ir Rīgā, kurai seko Jūrmala, Daugavpils, Jelgava un Ogre. Problēma pamatā skar daudzdzīvokļu mājas lielajās pilsētās, jo pārējās pilsētās un lauku teritorijās šādu gadījumu, kad daudzdzīvokļu mājas atrodas uz dzīvokļu īpašniekiem nepiederošas zemes, skaits ir nenozīmīgs – pa kādai mājai mazpilsētā vai pagastā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Biznesa maratonists: Restorāna un sierotavas sinerģija

Lāsma Vaivare
, 08.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siera ražošana Ogrē pazīstamajam ēdināšanas uzņēmumam SIA Malevss no drošības spilvena krīzes gados kļuvusi par būtisku biznesu, kas ļauj iekarot popularitāti Latvijā un ārpus tās robežām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sierštelles siers, uz kura iepakojuma tiek atgādināts par senā peldu kūrorta tradīcijām, veicina arī lepnumu par savu novadu un nes Ogres vārdu Latvijā un ārvalstīs. Tas uzņēmuma dibinātājam un valdes priekšsēdētājam Mārim Legzdiņam ir svarīgi – viņš tūrisma veicināšanā saskata kādreiz populārā kūrorta un pēcāk trikotāžas ražošanas pilsētas attīstības iespējas.

Loģiska ķēdīte

Malevss dibināts 1994. gadā un sākotnēji nodarbojies ar pārtikas vairumtirdzniecību. Ļoti drīz saprasts – nepieciešams arī savs veikals. «Tas ļāva nopelnīt nedaudz vairāk,» pirmsākumus atminas M. Legzdiņš. Nākamais solis bija pievēršanās ēdināšanai, «jo darbinieki gribēja ēst. 1995. gadā uztaisījām diennakts bistro, kas bija diezgan populārs Ogrē, tajā bija frī kartupeļi un giross – tāds bija tā laika pieprasījums –, pie mums brauca ātrās medicīniskās palīdzības ekipāžas ēst. Uztaisījām arī mazu vasaras dārziņu. Viss bija miniatūrs, salīdzinot ar šo brīdi, taču, izejot tam cauri, sapratu, ka ēdināšana ir interesantāks bizness par tirdzniecību. Turklāt pārtikas veikalus jau sāka pārņemt ķēdes, ar kurām konkurēt bija bezcerīgi,» tā M. Legzdiņš. Pirmā restorāna izveidei Ogrē viņš izlēma pirkt ēku, nevis turpināt darboties nomātās telpās. Izvēle krita par labu vēsturiskai ēkai stratēģiskā vietā – līdzās stacijai un autoostai, kur ir liela cilvēku plūsma. Pirmskara gados tur bija dzīvojamais nams un veikals, pēc kara – milicija, cietums un atskurbtuve, no kā arī aizgūts restorāna nosaukums Policijas akadēmija ‘98. Kad M. Legzdiņš ēku 1997. gadā nopirka, tā jau apmēram desmit gadu stāvēja tukša un bija avārijas stāvoklī. «Bija tikai sienas un daļa no jumta, ne logu, ne durvju nebija,» viņš atminas. Tas gan nebiedēja un jau 1998. gadā durvis vēra restorāns, ēkā darbojās arī kafejnīca. Cilvēku interese par jauno restorānu bija liela, noprotams no fotogrāfijas, kas uzņemta atklāšanas dienā un joprojām rodama uz M. Leg zdiņa galda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Uzsver nepieciešamību būvēt Ogrē tuneļus

Žanete Hāka, 11.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika spriests par gājēju drošības uzlabošanu uz sliežu ceļiem Ogrē, informē Ogres novada dome.

Ogrē dzelzceļa šķērsošanas problēma ir īpaši aktuāla, ik gadu uz gājēju pārejas, kas savieno Mālkalnes prospektu un Skolas ielu, notiek negadījumi, tajā skaitā, ar letālu iznākumu.

Padomes sēdē piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un Administratīvā departamenta direktore Dana Bārbale.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis sēdē ziņoja par satiksmes drošības uzlabošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un pārejām Ogrē, kur notikuši vairāki negadījumi ar cietušajiem. Ogres centrā uz sliežu ceļiem ilgstoši atrodas kravas vilcienu sastāvi, un šis fakts apgrūtina pārredzamību, šķērsojot dzelzceļu, jo arī kravas un pasažieru vilcienu satiksme ir ļoti intensīva, tādējādi gājēju, īpaši bērnu un vecu cilvēku pārvietošanās ir ļoti apgrūtināta. Īpaši tas attiecas uz iepriekš minēto gājēju pāreju Mālkalnes prospekta galā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbību atsākusi agrāk iecienītā kafejnīca "Pie zelta liepas", kurā patlaban nodarbināti 8 cilvēki ar īpašām vajadzībām, stāsta kafejnīcas īpašnieki.

Zālē izvietotas 40 sēdvietas klientiem, un padomāts arī par bāra apmeklētājiem.

Paredzēts, ka vasaras mēnešos darbību uzsāks āra terase ar 60 vietām klientiem, kuri nesteidzīgi varēs vērot pilsētas promenādi un priekšnesumus uz blakus esošās mazās estrādes.

Pašreiz kafejnīcā Eiropas ēdienu karte mijas ar streetfood ēdieniem jauniešiem, tāpat ir ietverti arī ēdieni no 20. gadsimta 70. gadu ēdienu kartes, un dzērienu klāsts. Kafejnīcu iekārtojot, padomāts par mazajiem klientiem, gan ēdienu kartē, gan pielāgotas sēdvietas un attīstošās rotaļu mantiņas.

SIA Bļoda.lv personāls ir 12 darbinieki, no kuriem 8 ir cilvēki ar īpašām vajadzībām.

17. oktobrī Ogres novada pašvaldības domes sēdē tika pieņemts lēmums nodot sociālajam uzņēmumam SIA Bļoda.lv telpas bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai piederošajā nekustamajā īpašumā Brīvības ielā 18, Ogrē. Telpas atrodas 1.stāvā 383,5 m2 platībā (izņemot telpas, kas tiek izmantotas Ogres novada Tūrisma un informācijas centra vajadzībām) un pagrabstāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē darbu uzsākusi 1 Min. Klīnika, kur pacienti veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt jau tajā pašā dienā. Šī ir jau ceturtā klīniku tīkla filiāle Latvijā.

Klīniku tīkls savu darbību uzsāka 2021. gada pavasarī, un šobrīd pacientiem ir pieejamas jau četras klīnikas filiāles - Ādažos, Jūrmalā, Jelgavā un tagad arī Ogrē.

“Ja cilvēkam rodas ar veselību saistītas akūtas problēmas, risinājums ir nepieciešams nekavējoties, nevis pēc dažām dienām vai pat nedēļām. Šādas iespējas Latvijā līdz šim diemžēl trūka. Nācās ilgstoši zvanīt pa tālruni, lai veiktu pierakstu, gaidīt garās rindās, un pakalpojumus bija sarežģīti saņemt ārpus mediķu ierastā darba laika,” par iemesliem, kādēļ tika radīts 1 Min. Klīniku tīkls, stāsta klīnikas dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Ramona Mežale.

1 Min. Klīnikā var saņemt diagnostiku un konsultācijas akūtu, dzīvību neapdraudošu saslimšanu gadījumos. Klīnikā veic vakcināciju, var nodot laboratorijas analīzes, pārsiet un sašūt brūces, saņemt infūziju kursu, veikt elektrokardiogrammu un saņemt citus pakalpojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Pasažieru vilciens" (PV) šodien sāk pasažieru pārvadājumus ar trim jaunajiem elektrovilcieniem Tukuma, Aizkraukles un Skultes virzienā, savukārt braucienus Jelgavas virzienā plānots sākt sestdien, 16.decembrī, informē PV pārstāvji.

Tukuma virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt astoņus reisus - divus reisus maršrutā Rīga-Dubulti un divus atpakaļ uz Rīgu, kā arī divus reisus maršrutā Rīga-Sloka un divus reisus atpakaļ.

Vienlaikus Aizkraukles virzienā šodien ar jaunajiem elektrovilcieniem plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Ogre un vienu atpakaļ, kā arī reisu maršrutā Rīga-Lielvārde, bet Skultes virzienā plānots izpildīt vienu reisu maršrutā Rīga-Saulkrasti un vienu atpakaļ.

Tāpat šodien plkst.10.20 Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, laukumā pie otrā perona, notiks elektrovilcienu pārvadājumu uzsākšanas svinīgais pasākums, kurā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), PV valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV) un "Škoda Group" valdes loceklis Svata Zdeneks.

Komentāri

Pievienot komentāru