Jelgavā veikals Daba, kas jau desmit gadus tirgo ekoloģiskus produktus un Latvijā ražotās dizaina lietas, pirms diviem gadiem izveidojis sava dizaina līnijas – Dadzis un Daba

Nolūkā atdalīt «saimniecības», atsevišķi no veikala ir izveidota radošā darbnīca Daba, kurā ikdienā roku rokā strādā pieci cilvēki, kuri rada, izgudro un īsteno zīmolu Dadzis un Daba produktus. Uzņēmumu īpašniece ir SIA Kongs, kas jau kopš 1994. gada nodarbojas ar meža un dārza tehnikas, kā arī elektroinstrumentu tirdzniecību. Taujāta, kā dizains sadraudzējies ar dārza tehniku, Dace Stūre, kura ir gan veikala, gan radošās darbnīcas vadītāja un idejas autore, teic, ka pirms aptuveni desmit gadiem viņa bija šīs šķietami nesavienojamās biznesa idejas iniciatore. Tolaik viņa bija aizgājusi dekrēta atvaļinājumā un sajutusi vilkmi darīt kaut ko savu. «Biznesa ideja man bija, telpas arī biju atradusi un nodomāju, ka māls jāmīca, kamēr tas ir mīksts. Prezentēju savu biznesa ideju SIA Kongs pārstāvjiem, viņi bija atvērti un gatavi attīstīt jaunu struktūrvienību,» atminas D. Stūre.

Uzņēmēji Žans Mauris un Dagnija Lejiņa vēlas palīdzēt uzņēmumiem ieviest inovācijas, izmantojot organizāciju iekšējo potenciālu

Dagnija Lejiņa ir reputācijas menedžmenta aģentūras Lejiņa & Šleiers līdzīpašniece. Savukārt Žans Mauris iepriekš vadīja startup akseleratoru eegloo. Tā darbības laikā pie viņa vērsās vairākas kompānijas ar vēlmi uzzināt, kā sākt sadarbību ar jaunuzņēmumiem. Ir dažādi varianti – sponsorēt pasākumus, organizēt savu akseleratoru, bet bieži vien tas galu galā biznesam nesniedz pievienoto vērtību. «Pērn ar šo pašu jautājumu pie manis vērsās apdrošināšanas kompānija Ergo. Tā pozitīvi novērtēja publisko akseleratoru Ergo FinTech Academy, bet gribēja gūt kaut ko taustāmāku. Izstrādājām tai iekšējo inovāciju programmu, kas fokusēta uz to, lai gūtu investīciju atdevi, lai kādu ideju ieviestu un iegūtu taustāmu rezultātu. Tas bija interesants un veiksmīgs eksperiments. Šogad ar Dagniju sapratām, ka tas varētu būt labs produkts citām kompānijām. Programmu iepakojam kā produktu. Tā ir inovāciju programma uzņēmumiem, kas tikai tagad saprot, ka jāsāk ieviest inovācijas un darboties ar jaunuzņēmumiem, taču kuri nezina, no kura gala sākt,» viņš skaidro. Viņi šīs programmas ietvaros piedāvā sākt ar to, kas uzņēmumam pieejams uzreiz – darbiniekiem. Žans uzskata, ka tā ir liela vērtība, jo darbiniekiem ir idejas un viņi redz problēmas.

Personālvadības programmatūras izstrādātājs CakeHR iet jaunuzņēmumiem netipisku ceļu un izmanto tiešo pārdošanu; tikko kompānija izveidojusi pārstāvniecību Igaunijā

CakeHR ir daudz klientu no ārzemēm – viņi atrod šo risinājumu internetā, izveido savu kontu, pievieno maksājumu karti un lieto. Lai paātrinātu klientu skaita pieaugumu, uzņēmums izmēģināja interneta reklāmas, bet, lai arī pasaulē šis paņēmiens strādā, Latvijā ir grūti pastāstīt par tā produktu, izmantojot reklāmas baneri internetā. Tāpēc komanda nolēma izmēģināt tiešo pārdošanu Latvijā, kas uzrādīja labus rezultātus. Nesen uzņēmums atvēra biroju arī Igaunijā, mēģinot atkārtot Latvijas piemēru. «Kad svešā valstī, kuras valodā paši nerunājām, būsim pierādījuši, ka varam pārdot personālvadības programmatūru, virzīsimies uz citām valstīm,» saka Kaspars Upmanis, CakeHR (HR Bakery Ltd.) līdzīpašnieks. Pašlaik šā uzņēmuma piedāvātajam risinājumam ir vairāk nekā vienpadsmit tūkstoši lietotāju 90 valstīs. 40% klientu ir no Amerikas. CakeHR mērķis ir Austrumeiropa un Centrāleiropa, kur uzņēmumi ir ieinteresēti jaunos personālvadības tehnoloģiju risinājumos. «Mēs esam diezgan piezemēti savās ambīcijās, jo mums nav nekāda ārējā finansējuma. Visu attīstām par saviem līdzekļiem, tāpēc to darām piesardzīgi,» neslēpj Kaspars. Vaicāts, vai ir bijusi doma iestāties kādā jaunuzņēmumu akseleratorā vai piesaistīt investīcijas, Kaspars teic, ka CakeHR ir mēģinājis startēt akseleratoros, bet uzņēmums jau ir pārāk «vecs» to standartiem, jo produkts tirgū ir pieejams jau vairākus gadus. «Ar investoriem visu laiku taustāmies,» viņš atklāj.

No jūrniecības pie nekustamajiem īpašumiem

Latvijas nekustamā īpašuma jomai ir jāmainās, uzskata starptautiskās nekustamo īpašumu kompānijas RE/MAX reģionālais īpašnieks Rinalds Tērs. Viņaprāt, Latvijā ir vieta vēl vismaz 30 kompānijas birojiem.

Mainīja jomas

Pirmo RE/MAX biroju Latvijā R. Tērs atvēra pagājušā gada 1. janvārī, un šobrīd RE/MAX Latvijā darbojas jau vairāki biroji.

R. Tērs ar nekustamā īpašuma nozari iepriekš nav bijis cieši saistīts, un liela pieredze viņam darījumu veikšanā ar nekustamajiem īpašumiem nav bijusi, ja neņem vērā dažus darījumus ar sev piederošiem īpašumiem, turklāt lielāko daļu karjeras viņš aizvadījis jūrniecības nozarē. Tomēr kādā brīdī dzīve mainījusies: «Kādu dienu braucu uz darbu ar vilcienu no Siguldas uz Rīgu un lasīju Džeka Kenfīlda grāmatu Panākumu principi, kurā aprakstīti dažādi pasaules veiksmes stāsti, sākot ar mūziku, sportu, politiku līdz pat uzņēmējdarbībai. Grāmatā tās lasītājam bija jāizpilda uzdevums, definējot, kāds ir dzīves mērķis, ko viņš vēlas sasniegt. Toreiz piefiksēju mērķi: radīt veiksmīgus, pelnošus uzņēmumus, kuros ikviens, kas iesaistās, attīsta sevi kā profesionāli un iedvesmo citus. Uz kādu laiku par šo mērķi aizmirsu, taču lasīju grāmatu tālāk un manā prātā palika vieta, kur bija nedaudz aprakstīts par RE/MAX dibinātāju Deivu Linegeru un to, kā viņš nonāca līdz savam veiksmes stāstam,» atminas R. Tērs. Tajā brīdī viņš nolēmis sazināties ar RE/MAX, ko arī izdarījis. Sekojušas vairākas sarunas, tikšanās, kuru rezultātā iegūts līgums un viņš kļuvis par kompānijas reģionālo īpašnieku.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Z/s Lēpes ievieš netradicionālus augus, pieradinot tos Latvijas apstākļiem

Stādu audzētavā Lēpes ir plaša dekoratīvo augu kolekcija, kurā jau vairākus gadus tiek veiksmīgi aklimatizēti un novēroti Latvijas apstākļiem arī netradicionāli augi – vēdekļlapu kļavas, magnolijas, Japānas ķirši jeb sakuras, veigelas, līčijas un godži ogas. Saimniecībā tiek veidota arī ziemojošu hortenziju kolekcija.

Medī jaunumus

Saimniece Irina Strautiņa stāsta, ka viņas dārzā ir ap 1400 dažādu šķirņu augu – skujkoki, lapu koki, ziemcietes un dažādi sugas īpatņi. Agrāk darbojusies ar aprikozēm un persikiem, bet tagad interese ir par daudziem augiem. «Mans hobijs ir magnolijas, sakuras un hortenziju kolekcija, arī rododendri. Mani interesē viss, kas ir jauns un nav pie mums audzis. Tās ir galvenokārt jaunās šķirnes,» atklāj saimniece. Jau 13 gadus viņa sadarbojas ar Šmita kokaudzētavu Polijā, kur arī tiek iegādāti interesanti sugas īpatņi. «No viņa var dabūt jaunumus. Ne vienmēr tos var iegūt, bet es cenšos tos «medīt». Jāgaida arī rindā,» stāsta dārzniece. Vispirms viņa izpēta auga ziemošanas zonas un cenšas neiegādāties Itālijas klimatam piemērotus, bet pērk tos, kas ziemo Polijas ziemeļdaļā. Līdz šim visus izdevies ieaudzēt Latvijas zemē, pat ziemā neviens no tiem netiek piesegts. I. Strautiņas dārzā aug divas magnoliju šķirnes, viena no tām viesošanās laikā saimniecībā jau bija uzziedējusi. Saimniece atceras, ka divas ziemas pēc kārtas bija -30 grādu liels sals un ziemeļu vējš, bet magnolijām nekādu skādi tas nav nodarījis.

SIA Focusd ražo šaušanas treniņu analīzes sistēmu Trace, kas ietver pie šautenes piestiprināmu ierīci un programmatūru, kas analizē rezultātus

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

SIA Focusd vadītājs Valērijs Silins savulaik ir nodarbojies ar šaušanas sportu. Viņš zināja, ka ir treniņierīces, kas paredzētas, lai sportisti varētu trenēties un iegūt papildu datus, izmantojot datortehnoloģijas, tāpēc viņam radās doma paskatīties, kas notiek šajā tirgū. Veicot tirgus analīzi, komanda saprata, ka tirgus ir liels un interesants. Sešu mēnešu laikā uzņēmums izstrādāja pirmo prototipu, ko palaida tirgū, un secināja, ka tam ir pieprasījums. «Sākums bija diezgan interesants. Pagājušā gada 31. martā palaidām mājaslapu un nelielu informāciju internetā tematiskajos šaušanas forumos. Diennakts laikā bija pirmie astoņi apmaksātie pasūtījumi,» teic Valērijs. Šobrīd uzņēmumam jau ir 300 klientu un šogad sasniegts vairāk nekā 100 tūkst. eiro apgrozījums. Līdz gada beigām plānots apgrozīt 300 tūkst. eiro. «Šobrīd ir pagājis aktīvs gads, kad esam tirgū. Agrāk bija izteikts monopols, un cilvēki nezināja ne par vienu citu, bet tagad mūsu uzņēmums jau kļūst atpazīstams arī starptautiski,» saka Valērijs.

SIA Latvia Packing īpašnieks Kaspars Elarts vairākus gadus dzīvojis un strādājis Nīderlandē industriālā iepakojuma uzņēmumā, taču tagad viņš ir atgriezies Latvijā un iegūtās zināšanas iegulda savā biznesā

SIA Latvia Packing piedāvā industriālā iepakojuma risinājumus. Uzņēmums ražo koka paletes, kastes u.tml. «Vairāk koncentrējamies uz nestandarta risinājumiem. Šī niša Latvijā bija brīva, tajā es pats agrāk darbojos Nīderlandē. Mēģinu šo biznesa ideju no ārzemēm atvest uz Latviju un te iedzīvināt,» stāsta Kaspars. Nīderlandē viņš dzīvoja un strādāja astoņus gadus. Brīdī, kad Latvijā sākās ekonomiskā krīze, Kaspars bija tikko pabeidzis augstskolu un gribēja uz gadu kaut kur aizbraukt izvēdināt galvu. Vēlāk, domājot par karjeru Nīderlandē, viņš sāka strādāt kompānijā Meilink BV, kas ir 145 gadus vecs ģimenes uzņēmums, kas nodarbojas ar industriālo iepakošanu. «Sāku no pašas apakšas, kā parasts strādnieks. Laikam darba devējs saskatīja manī mērķtiecību un sūtīja mācīties. Tā es pakāpos pa karjeras kāpnēm līdz pārdošanas un iepirkšanas daļas vadītāja amatam, jau sāku vadīt sarunas ar vietējām kompānijām holandiešu valodā. Taču jutu, ka pēdējos gados savā veidā stagnēju. Pēc rakstura esmu tāds, kam vajag visu laiku augt un kaut ko jaunu,» teic Kaspars. Līdz ar to viņam radās doma par savu biznesu – Latvijā.

Aiva Zīle Apē no morāli novecojušām drēbēm šuj jaunus apģērbus ar zīmolu Zīle, tādējādi rūpējoties arī par dabu un planētas labsajūtu

Fotogrāfijas skaties raksta galerijā!

«Man vienmēr ir bijis aktuāli kaut ko pāršūt. Jebkuram apģērba gabalam, ko atnesu no veikala, pirmā doma ir pārstrādāt. Man vienmēr labāk ir paticis šūt kaut ko no kaut kā jau uzšūta, nekā ņemt auduma baķi un šūt no jauna auduma,» viņa saka. Reiz Aivas māsīca atveda viņai kaudzīti ar vecām džinsu biksēm, kas bija morāli novecojušas. Džinsiem ir dažādas skaistas detaļas – kabatiņas, jostas. Tā viņa no šiem apģērba gabaliem uzšuva pirmos mēteļus. Tas sakrita ar laiku, kad tika atvērts dizaina stends labdarības veikalā Otrā elpa. Aivas meita Agnese tur strādāja un aiznesa mammas mēteļus – un visus tos uzreiz nopirka. Tas bija pirms trim četriem gadiem.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

SIA Domātprieks vēlas trenēt bērnu prātus, popularizēt dambreti Latvijā, ar laiku izveidojot šādu prāta attīstības centru ķēdi

«Es pats kopš septiņu gadu vecuma trenējos dambreti, arī mana sieva ir dambretiste un idejas līdzautore. Abi jaunības gados bijām pasaules un Eiropas čempioni, arī starp pieaugušajiem godam cīnījāmies, aizstāvot katrs savu valsti, jo sieva ir no Baškīrijas. Pēc tam es pievērsos mediju industrijai, šobrīd vadu mediju aģentūru Initiative Latvia. Vienā brīdī sapratām, ka gribam darīt kaut ko vairāk prāta attīstības virzienā un konkrēti ar dambreti. Secinājām, ka jāsāk ar pamatiem un jāaudzina jaunā paaudze. Tā radās ideja izveidot šādu centru,» stāsta Roberts Misāns, SIA Domātprieks idejas autors. Šā gada janvārī abi atvēra bērnu prāta attīstības centru Domātprieks, kura fokuss ir dambrete. Centrs ir vērsts uz profesionāliem rezultātiem, šobrīd trenē 25 mazus bērnus, organizē turnīrus un augustā brauks uz pirmo pasaules čempionātu, kur no Domātprieks startēs trīs bērni.

SIA Bauņu sēta paplašinās piedāvājumu un virzīsies uz eksportu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Virzība uz eksportu varētu būt tuvāko gadu jautājums, un to paredzēts sākt uz abām kaimiņvalstīm – Igauniju un Lietuvu. Līdz šim saimniecībā un vīna darītavā ieguldīts vairāk nekā 150 tūkst. eiro.

Naukšēnu vīna darītavas saimnieks, SIA Bauņu sēta valdes loceklis, vīndaris Jānis Baunis atklāj, ka vairāk nekā pirms desmit gadiem kopā ar tēvu Ilmāru iedēstīts ābeļdārzs – 4–5 ha paradīzes ābelīšu. Tēvs nodarbojies ar lauksaimniecību, apsaimniekojot ap 400 ha zemes, bet savā laikā pats sācis gatavot vīnus mājas apstākļos. Pamazām notika attīstība, un pēc tēva aiziešanas mūžībā tagad šo biznesu turpina dēls Jānis.

Vegan Fox ienāk tirgū ar kosmētiku, kas piemērota vegāniem – tā nesatur dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas; produkcija un sastāvdaļas netiek arī testētas uz dzīvniekiem

«Nosaukums vēsta, ka mūsu mērķauditorija ir vegāni. Es gribēju skaidri norādīt, ka tā ir viņiem piemērota,» saka Maija Millere, kosmētikas zīmola Vegan Fox (SIA Amber Cosmetics) īpašniece. Ideja radusies pēc sarunas ar paziņu Polijā, kura iedvesmoja domāt šajā virzienā. Viņa ir vegāne un ķīmiķe, un viņai draugi bieži vien prasa, vai konkrēto kosmētikas produktu drīkst pirkt, jo nepazīst ķīmiskos nosaukumus. Maijai šķita – šai problēmai ir iespējams risinājums un tam ir labs biznesa pamatojums.

Mana pieredze: Cukurvates ražošanu paceļ citā līmenī

Solvita Kūna visu gadu Latvijas pļavās un mežos vāc ārstnieciskos augus, kas tiek kaltēti pirtiņā un tad malti milzīgos blenderos, kas izgatavoti, pārtaisot pļaujmašīnas

«Lasu un izmantoju tos augus, kuri mani uzrunā. Eju, vēroju un ļaujos sirds sajūtām, katrs augs ir īpašs un vērtīgs. Apstrādājot augus, domāju pozitīvas domas, ticu, ka no tiem iegūtās ēteriskās eļļas un destilāti būs ne tikai lieliski kosmētikas līdzekļi, bet arī uzlādēs ar enerģiju un piepildīs ar saules gaismu,» saka zīmola Cade Dabas pieskāriens radītāja, SIA Cade īpašniece Solvita Kūna. Viņa atzīst, ka cilvēki arvien vairāk pievēršas dabisko līdzekļu izmantošanai kosmētikā, taču joprojām ir daudzi, kuri, piemēram, pēc karsēšanās pirtī, sevi ieziež ar losjonu, kurš intensīvi smaržo pēc zemenēm vai ķiršiem, nedomājot par tā izcelsmi un ķīmisko sastāvu.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Nodokļu administrācijai būs tiesības uzņēmumu izslēgt no PVN maksātāju reģistra, ja nodokļu maksātājs sešus mēnešus nebūs norādījis nevienu darījumu, kā arī, neuzsākot darbību, veiks visu amatpersonu nomaiņu ar personām, kas nav Latvijas iedzīvotāji.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot piedāvātos grozījumus pievienotās vērtības nodokļa likumā. Attiecībā uz piedāvāto normu redakcijām daudz jautājumu bija gan Saeimas Juridiskajam birojam, gan atbildīgās komisijas deputātiem, un normas nāksies precizēt.

Lielas pilnvaras

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests varēs lemt par reģistrēta PVN maksātāja izslēgšanu no VID PVN maksātāju reģistra, ja reģistrēts PVN maksātājs iepriekšējos vismaz sešus kalendāra mēnešus PVN deklarācijās nebūs norādījis nevienu darījumu, ja reģistrēts PVN maksātājs, nesākot saimnieciskās darbības veikšanu, veiks visu amatpersonu nomaiņu, kā arī gadījumā, kad reģistrēts PVN maksātājs veic visu amatpersonu nomaiņu uz personām, kas nav Latvijas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji. Turklāt, lai veicinātu reģistrēta PVN maksātāja vēlmi izpildīt ar normatīvajiem aktiem noteikto pienākumu sadarboties ar VID un sniegt nepieciešamo informāciju nodokļu kontroles vajadzībām, ierosināts tam piemērot soda naudu 21% apmērā, ja tas nesniedz informāciju VID par darījuma norisi.

Latvijas dabasgāzes kompānija Latvijas Gāze izsludinājusi konkursus uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, liecina Latvijas Gāzes publicētais sludinājums laikrakstā Dienas Bizness.

Paziņojumā norādīts, ka valdes priekšsēdētāja amata misija ir nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu attīstību mainīgos apstākļos, ieskaitot tādus izaicinājumus kā enerģētikas tirgus liberalizācija, uzņēmuma restrukturizācija, iespējamas izmaiņas gāzes piegādes avotu izvēlē, iespējama akcionāru struktūras maiņa un citus.

Galvenie pienākumi iekļauj, bet neaprobežojas ar uzņēmuma struktūrvienību un ikdienas saimnieciskās darbības vadību, Valdes darbības vadību un personisku atbildību par darbu ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Saeimas komisiju un Valdību jautājumos par dabasgāzes tarifiem un grozījumiem Enerģētikas likumā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir dzirdējusi runas, ka par energouzņēmuma Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kļūs ekspremjers Aigars Kalvītis.

Politiķe intervijā telekanālam LNT uzsvēra, ka tās ir tikai baumas, taču tās ir tik spēcīgas, ka par šādu iespēju viņai stāstīts pat nesenās vizītes ASV laikā.

Valsts tikmēr strādā, lai liberalizētu gāzes tirgu Latvijā, piebilda ministre.

LG ir izsludinājusi konkursu uz valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem, kas kļūs vakanti šī gada augustā, kad beigsies pašreizējā uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja un vēl vairāku valdes locekļu pilnvaru termiņš.

Kā liecina paziņojums Latvijas Vēstneša portālā, Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatam tiek meklēts cilvēks, kuram ir lieliskas latviešu, angļu un krievu valodas zināšanas, augstākā izglītība, kopējā darba pieredze vismaz 15 gadi komercdarbības jomā, veiksmīga pieredze liela kolektīva vadīšanā ar daudzpakāpju struktūru vismaz septiņu gadu garumā, kā arī izcilas līdera dotības, pieredze augstākā un vidējā līmeņa vadītāju vadīšanā un attīstīšanā.

Ja runā par dārza un meža darbiem, nav labāka palīga par motorzāģi – it kā vienkāršs, tomēr tik daudzpusīgs instruments, kas bez piepūles dažu minūšu laikā ļauj paveikt to, ko mūsu senči slapjām mugurām darīja stundām. Nozāģēt, nogāzt, sagarināt, atzarot, pielīdzināt, piezāģēt, aizzāģēt... Tāpat malkas sagatavošanā un dārza sakopšanā motorzāģis būs labākais palīgs. Šoreiz – astoņas lietas, kas Husqvarna motorzāģus īpaši izceļ uz konkurentu fona!

1. Pieredze kopš 1959. gada

Nav daudz ražotāju, kas varētu lepoties ar līdzīgu vēsturi. Vairāk nekā pusgadsimts veltīts motorzāģu ražošanai un uzlabošanai. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Husqvarna par šo instrumentu zina pilnīgi visu un patiesībā – ir izgudrojusi mūsdienu motorzāģus.

2. Detalizētas lietošanas instrukcijas

Husqvarna saviem klientiem visās valstīs piedāvā ļoti izsmeļošas un detalizētas lietošanas pamācības vietējā valodā, kā arī – brīdinājumus par drošību un padomus ērtam un kvalitatīvam darbam. Lai pārliecinoši darbotos ar motorzāģi, ir nepieciešama pieredze un zināšanas par to, kā ierīce un zāģējamais materiāls uzvedīsies konkrētajā situācijā. Un pieredzes veidošana sākas ar rūpīgu lietošanas pamācību izskatīšanu. Gadu gaitā uzkrātās zināšanas ļauj motorzāģa lietotājiem sagatavot tik tiešām praktiski noderīgas un dzīvē pārbaudītas instrukcijas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) valdes priekšsēdētājs Bogdans Benčaks (Bogdan Benczak). «Esmu lepns par savu komandu, jo kā vadītājs ar pārliecību varu teikt – mūsu komandā ir labākie Latvijas speciālisti nozarē,» pauž B. Benčaks.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti specifiska un interesanta nozare, un tā mani aizrauj ar visu savu būtību. Apdrošināšana ir vairāk nekā tikai pakalpojums – tā ir drošības sajūta. Pārdodot šo drošības sajūtu klientam, Tu sagaidi, ka risks, kuru apdrošini, nerealizēsies vai realizēsies ar noteiktu, iepriekš plānotu biežuma tendenci. Ja nespēj uzņemties risku, noteikti neesi piemērots apdrošināšanas uzņēmuma vadīšanai.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Pasaulei atgūstoties no Covid-19 šoka, reālāki atkal kļūst sapņi par ceļojumiem uz dažādām pasaules vietām.

Par savu līdzšinējo ceļošanas pieredzi - līdz Covid-19 uzliesmojumam - biznesa portālam db.lv stāsta "KPMG" Latvijā vadošā partnere Armine Movsisjana.

Jaunajā dzīves realitātē pirms jebkuru ceļošanas plānu īstenošanas gan nepieciešams ņemt vērā noteiktos ierobežojumus un Covid-19 statistiku.

Spilgtākais gadījums ceļošanas pieredzē, kas vienmēr paliks atmiņā?

Es ļoti rūpīgi esmu plānojusi ceļojumus, lai tie būtu spilgtiem iespaidiem bagāti. Mani trīs neaizmirstamākie ceļojumi ir bijuši uz Parīzi, Sicīliju un Islandi.

Ceļojumā uz Parīzi devos kopā ar draugiem un kursabiedriem, kur svinējām 2000. gada sagaidīšanu. Lēmums par braucienu tika pieņemts diezgan vēlu un viesnīcas par saprātīgu cenu atrast vairs nebija iespējams, tāpēc nolēmām nakšņot autobusā. Izrādījās, ka Jaungada naktī Parīzes centrs satiksmei bija slēgts un autobuss bija jāatstāj stāvvietā vienā no pilsētas mikrorajoniem. Jauno gadu mēs sagaidījām Eifeļa torņa pakājē ar neaizmirstamu salūtu. Pēc aptuveni trīs stundu svinēšanas sākās ceļš starp līksmojošiem francūžiem uz vienīgo atvērto metro pieturu – gar Elizejas laukiem, Parīzes Dievmātes katedrāli un tiltiem pār Sēnu.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.