Vecāki vismaz vienreiz katrai mazai meitenei līdz 
septiņu gadu vecumam nopirks īpašu kleitu 


Tā uzskata Anastasija Dzeha, bērnu svētku tērpu zīmola Mimimi īpašniece. Stāstot par to, kā pievērsusies bērnu apģērbu ražošanai, viņa atklāj, ka pērn precējās un vēlējās savai mammai atrast skaistu kleitu, taču, izstaigājot visus veikalus, pieņemts lēmums tērpu darināt pie šuvējas. Māte un meita atrada brīnišķīgu audumu, bet izrādījās, ka veikalā esošais daudzums ir nepietiekams. Tur gan viņām ieteica kādu vairumtirgotāju, kas piedāvā audumus, vienīgais nosacījums – minimālajam pirkuma apjomam jābūt 20 metru. Lai gan tik liels daudzums ne tuvu nebija nepieciešams, Anastasija nopirka audumu un vairākas dienas prātoja, ko darīt ar tā pārpalikumu. «Man radās ideja, ka vajadzētu uzšūt kaut ko interesantu, tāpēc sašuvām bērnu kleitas, kādus 30 tērpus. Instagram un Facebook bez jebkādas reklāmas visas kleitas pārdevu un sapratu, ka tā ir interesanta niša, ko vajag mēģināt attīstīt un šūt meiteņu kleitas lielākā apjomā,» viņa stāsta.


Mācās strādājot


Anastasija atzīst, ka, sākot šo projektu, viņai nebija nekādas pieredzes saistībā ar apģērbu ražošanu. Pirmās kleitas tapa ar personīgās šuvējas palīdzību, vēlāk viņa sāka pirkt šūšanas ārpakalpojumu. «Lai ražotu paši, vajag ļoti lielu apjomu. Ja būtu lieli un pastāvīgi pasūtījumi, ražošana būtu izdevīga, bet citādi – ne. Man liekas, ka manā situācijā ir izdevīgi pirkt ārpakalpojumu no citiem Latvijas ražotājiem. Mūsu tagadējais sadarbības partneris ir labs. Protams, ir iespējams šūt arī Ķīnā, bet kvalitāte būs atšķirīga,» viņa teic.


Anastasija uzskata, ka apģērbu saražošana ir šī biznesa vieglākā daļa, krietni vien sarežģītāka ir pārdošana. «Es nezināju, kā šajā nozarē viss notiek. Piemēram, man nebija ne jausmas, ka gadu iepriekš vajag veidot kolekciju nākamajai sezonai. Tagad mums ir gatava 2015. gada kolekcija, ko jau parādījām izstādē Vācijā. Taču iepriekš nezināju, ka tā vajag. Mēs šuvām un uzreiz pārdevām, un tas bija sarežģīti. Līdz šim strādāju citā jomā un sapratu, ka man jāiemācās, kā tas viss darbojas. Meklēju informāciju, mācījos, lai saprastu, kā rīkoties tālāk,» atklāj Anastasija. Viņa apmeklēja šūšanas kursus, lai apgūtu konstruēšanu, šūšanu un praktisko apģērbu tapšanas pusi. Tagad viņai ir krietni vieglāk, jo ir saprotams, kā kleita varētu izskatīties. Nesen viņa iestājās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mentoringa programmā, kur ar savu mentori izzina dažādus ar biznesu saistītus jautājumus. «Mana finanšu konsultante ieteica piedalīties mentoringa programmā. Sākumā brīnījos, kāpēc man «piešķirta» tieši Arkolat prezidente Daina Pečate. Taču jau pirmajā tikšanās reizē viņa man izstāstīja daudz ko noderīgu par eksportu – piegādi, apmaksu utt. Vēl esam runājušas par to, kā pareizāk rēķināt cenas. Man ir izglītība sabiedrisko attiecību jomā, studiju laikā bija ekonomikas lekcijas, bet dzīvē un grāmatā rakstītais atšķiras,» saka Anastasija. Viņa apmeklē arī Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotos seminārus.


Meklē izstādēs


Sākumā Anastasija domāja tikai par Latvijas tirgu, vēlējās atvērt savu veikalu. «Taču sapratu, ka tirgus ir pārāk mazs. Protams, mums ir pastāvīgie klienti, bet atvērt savu veikalu Latvijā nav izdevīgi,» viņa stāsta. Tāpēc ir doma attīstīt eksportu. Uzņēmumam ir bijuši vairāki privāti pasūtījumi no Krievijas, Somijas, Kipras, Baltkrievijas u.c. valstīm, un ir plāns nopietnāk piestrādāt pie ārzemju tirgu apguves. Mimimi šogad ir piedalījies divās izstādēs – Bērnu pasaule Latvijā un Children’s Fashion Cologne Vācijā. Izstāde Latvijā noderējusi sevis reklamēšanai vietējo pircēju vidū, savukārt izstāde Vācijā – biznesa kontaktu veidošanai. «Vācijā mūs ieraudzīja, mēs izcēlāmies. Pārsvarā izstādē piedalījās ikdienas apģērbu ražotāji, tāpēc mums bija iespēja sevi parādīt. Mēs tur bijām kaut kas īpašs. Saņēmām dažus pasūtījumus no Ukrainas, Krievijas un Vācijas,» saka Anastasija. Viņas mērķis ir eksportēt uz Āzijas valstīm – Singapūru, Japānu, kur bērniem tiekot pievērsta īpaša uzmanība un viņus lutina. Savukārt, piemēram, Vācijā un Skandināvijā vecāki bērnus ģērbj vienkāršāk, taču visās valstīs ir nelieli salonveikali, ar kuriem iespējams sadarboties. «Mērķis ir pārdot dažādos veikalos daudzviet pasaulē. Tiem nav jābūt lieliem veikaliem. Piemēram, mums bija pieprasījums no Pakistānas. Izrādās, tur ir labs veikals un viņus apmierina mūsu cenas. Ir izdevīgi sūtīt kaut vai uz maziem veikaliem visur pasaulē, tas arī būtu jauki. Jo vairāk veikalu, jo labāk, tas ir svarīgi uzņēmuma tēlam. Nav obligāti vajadzīgi tikpat lieli apjomi kā Zara. Nedomāju, ka tas būtu reāli tagad,» spriež Anastasija.


Uzņēmums plāno piedalīties arī citās izstādēs. Labākā esot Itālijas bērnu modes izstāde, uz kuru brauc dalībnieki no visas pasaules, taču tā esot dārga un, lai tur nonāktu, ilgi jāgaida rindā. Otra prestižākā izstāde ir Francijā. «Viņi mūs aicina piedalīties ziemas izstādē, bet es par to vēl domāju, jo mums vairāk ir vasaras kleitas. Taču tās varētu piedāvāt arī kā Ziemassvētku tērpus,» spriež Anastasija.


Ražot – sarežģītāk


«Es vienmēr esmu gribējusi darīt kaut ko skaistu, tā teikt – dvēselei. Šobrīd tas nav ļoti izdevīgi, jo esam pašā sākumā. Labi, ka es varu to atļauties. Kopumā es redzu labu perspektīvu šim biznesam,» saka Anastasija. 


Iepriekš viņa desmit gadus ir strādājusi autonomas biznesā. Salīdzinot šī brīža un iepriekšējo nodarbošanos, viņa spriež, ka bērnu apģērbu ražošana ir sarežģītāka nekā auto iznomāšana. «Ar mašīnām viss ir saprotams. Ir mašīna, ir klients, saņem naudu par pakalpojumu un viss. Ražošanā nav tik viegli. Taču man patīk šī nozare,» viņa saka. 


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra