JūHū (SIA Juhu Ethical) ražo dizaina priekšmetus, ko rada kvalificēti meistari no biedrības Gaismas stars, kas ir atbalsta grupa personām ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem

Ideja par šādu projektu radās Čārlzam Burijēram (Charles Bourrier), kurš nu jau gadu pastāvīgi dzīvo Latvijā. Pirmie iedīgļi JūHū projektam bija, kad viņš dzīvoja Šveicē. Čārlzs turpināja studijas Nīderlandē maģistra studiju programmā, lai iegūtu vairāk zināšanu par sociālo dizainu, bet laika gaitā ideja mainījās. Bija doma šo sociālā biznesa ideju realizēt tur, taču potenciālie partneri nebija īpaši atsaucīgi un atvērti sadarbībai. Turpretī izveidojās sadarbība ar biedrību Gaismas stars Latvijā – Čārlzs iepazinās ar biedrības ergoterapeitu Jāni Urtānu, kurš ierosināja izmēģināt šo ideju šeit. «Šis ir ļoti spēcīgs projekts. Dienas centrā mēs strādājam ar sociālo rehabilitāciju un cenšamies nodrošināt, lai cilvēki atgūtu savu neatkarību. Tas nozīmē, ka viņi spēj sevi nodrošināt. Līdz šim cilvēki, kuri šeit darbojas, galvenokārt pārtiek no invaliditātes pensijas un sociālo stereotipu dēļ viņiem nav tik vienkārši atrast darbu. Mēs dodam iespēju mācīties, apgūt iemaņas un strādāt, par to saņemot algu. Mūsu tālākais mērķis ir mēģināt iesaistīt dažādos Latvijas dizaina uzņēmumos cilvēkus, kuri šeit ir apguvuši darbu. Ilgtermiņā tas ir pakāpiens uz tālāko karjeru,» stāsta Jānis Urtāns.

Būs vēl

Šobrīd JūHū sortimentā ir keramikas krūzīte Thérèse. Līdz šim izgatavots aptuveni 200 krūzīšu. Ar laiku iecerēts radīt vēl citus dizaina priekšmetus sadarbībā gan ar vietējiem, gan ārzemju dizaineriem. Par sava pirmā produkta materiālu uzņēmums ir izvēlējies keramiku. «Ir liels izaicinājums strādāt ar keramiku, jo tas ir sarežģīts materiāls. Viens no izaicinājumiem – kā pielāgot dizaina objektu ražošanas procesu Gaismas stara kontekstā. Jānis ir izdarījis lielisku darbu, piesaistot ekspertus un apmācot klientus, kā strādāt ar keramiku,» uzsver Čārlzs.

JūHū krūzītes šobrīd tiek pārdotas labdarības veikalā Otrā elpa, un drīzumā tās būs nopērkamas arī citos dizaina veikalos. Čārlzs piebilst, ka JūHū paši izvēlas, kuros veikalos uzņēmumā radītie dizaina priekšmeti nopērkami. Runājot par nākotni, Čārlzs teic, ka ieplānots attīstīties un radīt jaunus produktus, un atvērt vēl citas darbnīcas. Tas gan neesot viegls mērķis, jo nepieciešams atrast veidu, kā piesaistīt līdzekļus darbnīcu izveidei. Ņemot vērā, ka JūHū ir uzņēmums, nevis biedrība, tam nav pieejas daļai finanšu instrumentu, kas domāti šādām struktūrām, savukārt, piemēram, biznesa inkubatoru atbalstu kompānija nevarot saņemt, jo pēc to vērtēšanas kritērijiem šajā projektā esot par maz iespēju pelnīt.

Aug interese

«Latvijā tiek runāts par sociālo biznesu, bet bieži vien ir neizpratne par to, kas tas ir. Dažkārt sociālais bizness tiek saprasts ar to, ka riska grupas ražo priekšmetus. Nē, es nedomāju, ka tas ir sociālais bizness. JūHū mērķis nav ražot krūzītes, bet gan cīnīties ar stigmatizāciju. Krūzīte ir priekšmets, ar kuru mēs to darām. Bieži vien, kad cilvēkam ir kāda nevarība, viņam tā ir kā zīmogs uz pieres un padara visu grūtāku. Mēs gribam parādīt kvalitāti, tāpēc neprezentējam viņus kā Gaismas stara klientus, bet gan kā izglītotus meistarus, kuri rada augstas kvalitātes dizaina priekšmetus,» uzsver Čārlzs. Viņš uzsver, ka JūHū krūzītes raksturo augstas kvalitātes dizains, kur viss pārdomāts līdz vissmalkākajai niansei. Pēdējā laikā arvien biežāk var dzirdēt apzīmējumu «sociālais bizness», par šādiem uzņēmumiem tiek stāstīts un tie tiek slavēti. Čārlzs domā, ka pamazām Latvijā aug interese par sociālo biznesu, bet šādām iniciatīvām joprojām ir mazs atbalsts.

Piemēram, JūHū mēģināja iestāties vairākos biznesa inkubatoros, kur viņiem atteica, un visbiežākā atbilde bija, ka uzņēmums nespēj nopelnīt gana daudz naudas. Meklējot atbalstu citos virzienos, viņiem atsaka – nevar palīdzēt, jo tā nav nevalstiskā organizācija. Starpdisciplinārā stāvoklī atbalsta iespējas esot samērā ierobežotas. Atbalstu projekta uzsākšanai JūHū saņēma no kultūras un sociālā biznesa projektu konkursa Brigāde.

Arī otra uzņēmuma īpašniece Elīna Bušmane norāda, ka galvenās grūtības, uzsākot sociālo biznesu, ir juridiskā statusa nepiemērotība, jo biznesa inkubatori šādu biznesu neuzskata par pietiekami pelnošu, bet sociālo fondu finansējumu uzņēmums nevar piesaistīt, jo mērķis ir gūt peļņu, kas arī beigu beigās ir sabiedrības labumam. «Galvenais, lai būtu vairāk komunikācijas sabiedrībā par sociālo uzņēmumu nepieciešamību, jo kopā tiešām ir iespējams paveikt vairāk,» viņa saka.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra