Latvijā sidra darīšanas tradīcijas vēl ir bērnu autiņos, un nereti cilvēkiem ir nepareiza izpratne par to, kā jāgaršo īstam sidram.

Tā uzskata sidra Mr.Plūme izgatavotājs Māris Plūme. Pirms vairākiem gadiem, atgriežoties no Francijas un Austrijas sidra darītavām, viņš sāka gatavot sidru arī Latvijā. Šajā gadā kopā ar sievu Daci Smiltnieci-Plūmi saražoto sidru jau sākuši tirgot, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness

Pēc izglītības Māris ir mūziķis, spēlē grupā Retro Limited, taču vairākas sezonas viņam sanācis strādāt sidra darītavās Eiropā, kur ieguvis zināšanas par šī dzēriena izgatavošanas procesu. Viņš stāsta, ka Austrijā, piemēram, sidrs pēc garšas atšķiroties no angļu un franču sidra, vairāk atgādinot Riesling vīnu, un ko līdzīgu radīt Latvijā cenšas arī M. Plūme. Šis ir piektais gads, kad viņš ražo Mr.Plūme ābolu sidru, un patlaban dzēriena izgatavošanai tiek izmēģināti arī citi augļi, piemēram, bumbieri un ogas. Pirmajam brūvējumam āboli bija jāiegādājas, taču laika gaitā Māris savā dārzā sastādījis ābeles. Runājot par sidram piemērotākajām šķirnēm, viņš stāsta, ka Francijā, Anglijā un Spānijā tiek audzētas speciālas sidra ābolu šķirnes, bet Latvijā tādas nekad nav tikušas kultivētas. Šobrīd atsevišķi censoņi, tostarp arī viņš pats, mēģina tās ieaudzēt pie mums, taču laika apstākļi te krietni atšķiroties – te ir bargas ziemas, tādēļ par sidra āboliem pagaidām ir pāragri runāt.

Vērtējot mūsu tradicionālās ābolu šķirnes, Māris teic, ka, viņaprāt, vietējie āboli ir piemēroti sidra darīšanai – tie ir diezgan aromātiski, tomēr ābolos ir samērā maz cukura. Sidra izgatavošanai kompānija izmanto rudens un ziemas ābolus un galvenokārt pievērš uzmanību skābuma līdzsvaram un aromātam. «Ja prasa, kuras ir īstās sidra šķirnes, tad jāatbild, ka pagaidām tādas meklējam. Es varu teikt tikai to, ka pagaidām neesmu atradis nevienu ļoti sliktu šķirni,» norāda sidra darītājs, piebilstot, ka arī citi šā dzēriena izgatavotāji to ražo no āboliem, kas ir pieejami. Būtisks faktors tam, kā garšos sidrs, – kā tiek koptas ābeles. Tām jāsaņem saule, tad ābolos būs vairāk cukura un sidrs arī saulaināk garšos. Būtiski atšķiroties tas sidrs, ko ražo rūpnieciski, un sidra darītāju gatavotais. Pēc Daces domām, sidra darīšana pie mums vēl esot bērnu autiņos, taču tai ir visas iespējas attīstīties.

Pildīt pudelēs sidru SIA Jumpravas sidrs sāka tikai šā gada maijā, un patlaban Mr.Plūme sidru iespējams iegādāties aptuveni 40 vietās – kafejnīcās, restorānos un veikalos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Aktīvākais darba periods ražotājiem ir septembris un oktobris, kad tiek novākta ābolu raža, bet daudz darba esot arī pavasarī, kad dzērienu jāsāk pildīt pudelēs, līmēt etiķetes un arī tirgot. Tas gan nav fiziski pārāk smagi, salīdzinot ar ābolu vākšanu un spiešanu. Rudenī sāpot visi iespējamie muskuļi – rezultātā iznāk interesants fitness, smej Māris.

Sākot biznesu, visas iekārtas viņš iepircis pa daļām, neņemot aizdevumus, jo nevēlējās uzņemties saistības, sidra darīšanu uztverdams kā dzīvesveidu, nevis biznesu. Pats sācis telpu sakārtošanu Jumpravā, nākotnē paredzēts to vēl uzlabot un attīstīt. Katli raudzēšanai iegādāti metāllūžņu tirdzniecības vietā – pirms tam tie kalpojuši ieraugam maizes ceptuvē. Tajos vēl bijis raugs, tādēļ nācās pamatīgi nopūlēties, lai tos iztīrītu. Pēc tam pasūtīti speciāli vāki katliem.

Visu rakstu Grib lauzt stereotipus par sidru lasiet 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra