Jaunākais izdevums

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Leģendārā šallīte

Vēlme darināt sev un meitiņai skaistus aksesuārus pārņēma Daces domas aizvien vairāk. «Uzšuvu sev krāsainu riņķa šalli, kuru nu dēvēju par leģendāru. Aizgāju pie manikīres, kura izteica komplimentu un, uzklausot stāstu, ka to esmu šuvusi pati, taujāja, vai arī viņai varot tādu uzšūt. Tad sāka zvanīt citas sievietes, kas bija redzējušas manikīres šalli un arī sev vēlējās tādas,» smejot stāsta Dace. Ar laiku Tru:de sortiments paplašināts: cepurītēm un šallītēm pievienojās galvas rotas, tauriņi puišiem un vīriešiem, t.s. harēma bikses, legingi, svārki gan lielām, gan mazām dāmām u.c. Zīmola nosaukums atvasināts no meitiņas vārda – Ģertrūde. Savukārt ideja, ka aksesuāri varētu būt saskaņoti visai ģimenei, nākusi nejauši. «Pirmā fotosesija bija ar manu meitiņu, kurai galvā uzlikām vienādas violetas cepurītes un šalles. Ģertrūdei pat nebija īstas šalles, tāpē apliku vienkāršu auduma gabalu. Ieliku bildi sociālajā tīklā. Tas bija izrāviens. Mammas šis salikums ļoti uzrunāja, un daudzas sazinājās ar mani, lai pasūtītu saskaņotus aksesuāru komplektus,» stāsta jaunā uzņēmēja. Šis esot sirds darbs un apziņa, ka tiek šūdinātas lietas vecākiem un viņu bērniem, sniedzot gandarījumu, ir dzinulis ar degsmi strādāt kaut naktīs.

Pieprasījums pēc Daces darinātajām lietām ir cieši saistīts ar sezonu. Rudenī vairāk tiekot pasūtītas cepures un šalles, bet, iestājoties aukstākam laikam, Dace sākusi darināt arī flīsa cepures. Savukārt, gatavojoties valsts svētkiem, nelielajā mājas darbnīcā tiek cakinātas dažādas galvas rotas, cepures un šalles, kurās ietverti tautiski elementi, izvēlēts latvisks krāsu salikums. «Visi pasūtījumi ir individuāli. Neko masveidā neražoju, bet uzklausu katra klienta vēlmes par to, kādas krāsas un akcenti būtu tīkamākie, un tad ļauju vaļu radošai fantāzijai. Cilvēki vēlas pasūtīt arī individuāli šūtus apģērbus, piemēram, topus. Izpildu arī šādas vēlmes, bet ne bieži un daudz, jo, kamēr strādāju viena, ir grūti visu paspēt,» viņa turpina.

Virtuālās mājas

Tru:de mājvieta esot lapa Facebook.com, kam seko vairāk nekā 2000 cilvēku. Iegūtā pieredze mārketingā Dacei palīdz būt pamanītai sociālajos tīklos. «Katru dienu esmu aktīva sociālajā vidē. Papildinu foto galeriju ar darbiņiem, kurus esmu uzšuvusi. Mājās aksesuāri nekrājas. Visu, ko uzšuju, uzreiz sūtu klientam,» viņa skaidro. Darba netrūkstot, jo katru dienu esot vismaz viens pasūtījums. Bieži vien tie sabirst kuplākā skaitā. Dace vienmēr prasa klientu atsauksmes. Negatīvu atsauksmju neesot daudz, tomēr ir gadījies arī pa kādai kļūdai. Tad tās noteikti vajag labot.

Visu rakstu Ligzdas vīšanas sindroms rosina biznesam lasiet 24. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No individuālā pasūtījuma pie kolekcijām

Linda Zalāne, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta Māra Kučinska birojā no pirmdienas, 24. aprīļa, darbu sāk ārštata padomnieks nozaru sadarbības jautājumos a/s Sakret Holding padomes priekšsēdētājs Andris Vanags, informē Valsts kancelejā.

A.Vanaga uzdevumos ietilps sadarbības veicināšana starp publisko sektoru un nozarēm privātajā sektorā, lai kopīgiem spēkiem mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī, šobrīd īpaši akcentējot nepieciešamību paātrināt nepieciešamo normatīvo regulējumu izstrādāšanu un pieņemšanu būvniecības nozarē.

M. Kučinskis norāda, ka jau pagājušā gada maijā valdības un būvniecības nozares pārstāvji parakstīja memorandu par ēnu ekonomikas samazināšanu nozarē, un tagad ir pienācis laiks šo procesu intensificēt. «Būvniecības sektorā Latvijā strādā daudz uzņēmumu, kuri ir apvienojušies dažādās sabiedriskās organizācijās. Tāpat valsts līmenī ir dažādas iestādes, organizācijas, kas ir atbildīgas par būvniecības sektora sakārtošanu valstī, kā arī par nodokļu iekasēšanu. Ir nepieciešams panākt, lai visas šīs puses efektīvi sadarbotos savā starpā viena kopīga mērķa vārdā – ēnu ekonomikas samazināšana,» tā M. Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru