Tiešsaistes rezervācijas platformā An-host radīta, lai viesnīcu darbinieki klientiem varētu rezervēt galdiņu restorānā, saņemot par to komisijas maksu

Tieši viesnīcu uzņemšanas darbinieki ir tie, kam tūristi lielākoties vaicā, kur aiziet paēst. Jebkuram labam viesnīcas darbiniekam ir jāreklamē savs restorāns, tomēr liela daļa klientu vēlas izmēģināt arī citus restorānus un hoteļa personālam lūdz ieteikumu. Parasti par to, ka viesnīcas darbinieki apmeklētāju aizsūta uz kādu konkrētu restorānu, tiek atlīdzināts. Lai šo jomu sakārtotu un sistematizētu un lai viesnīcas varētu kontrolēt, uz kurieni aizsūtīti viņu klienti, Jānis Riežnieks ir izveidojis tiešsaistes rezervācijas platformu sistēmu An-host, kur satiekas viesnīcas un restorāni.

Iesaka piemērotāko

Šo ideju Jānis ir atvedis no Kanādas, kur divus gadus strādāja par viesmīli un kur t.s. konsjeržu sistēma darbojoties stabili un ilgi. Tur tā esot aizvērta, to lieto tikai viesnīcu darbinieki, savukārt Jānis ir izveidojis gan sistēmu viesnīcas darbiniekiem, gan IT rīku, kas piedāvā restorāniem izveidot sava servisa mājaslapu – kā vienīgo vai paralēli esošajai.

«Šī varētu būt laba datubāze. Viesnīcu īpašniekiem piereģistrējoties, to darbinieki lieto sistēmu, nosūta klientus uz restorāniem, saņemot par to prēmiju no konkrētā restorāna. Šobrīd līdzīga kārtība jau darbojas, taču «aploksnēs». Tāda ir daudzviet pasaulē, jo lielām viesnīcām ir jākontrolē, cik klientu uz kurieni tiek sūtīti. Latvijā profesionālā līmenī konsjeržu sistēma ir vāji attīstīta. Laba tā ir tad, ja klients saņem gaidīto, nevis tā ir izdevīgāka viesnīcas darbiniekam, kurš viesi nosūta uz kādu restorānu. Būtiskākais – viesnīcas īpašniekam ir jākontrolē, uz kurieni darbinieki sūta klientus, jo agrāk vai vēlāk var rasties situācija, ka viņi sūta apmeklētājus uz restorāniem, kuri sola lielāku komisijas maksu vai kas ir viesnīcas līmenim neatbilstoši,» uzskata Jānis.

Sīva konkurence

Viesnīcas darbinieks var izvēlēties restorānus pēc dažādiem kritērijiem, kas klientam ir svarīgi, piemēram, vai tam ir terase, dzīvā mūzika, kāda reģiona virtuve tiek piedāvāta. Un, kad izvēle izdarīta, rezervēt galdiņu, par to saņemot komisijas maksu no restorāna. Ja ir klients, tad ir samaksa – tāda ir An-host kārtība. Restorānam nav jāmaksā par to, ka tas piereģistrējas sistēmā, bet tikai par klientiem, ko viesnīcu darbinieki palīdzējuši piesaistīt. «Mēs esam starpnieki, kas nodrošina infrastruktūru – mūsu klients ir viesnīcas, kuru klients ir restorāns,» saka Jānis.

Maksa par to, ka viesnīcas darbinieks klientam iesaka vai palīdz izvēlēties konkrēto restorānu, variē, tā esot ap 10% no klientu rēķina, savukārt An-host par starpniecības pakalpojumiem prasa vienu eiro. Runājot par to, vai restorāni ir gatavi maksāt par šādu pakalpojumu, Jānis teic, ka viņi to dara jau šobrīd, vienīgi tas ir neoficiāli, turklāt, ņemot vērā, ka Rīgā ir 170 restorānu, tas ir milzīgs apjoms šādai pilsētai, konkurence ir nežēlīga. «Jauniem restorāniem, kam jau tā naudas nav, iegūt klientu piesaistes sistēmu, kas ir savienota ar mājaslapu, ir izdevīgi,» viņš domā.

Būs papildinājumi

Platforma tiek veidota jau aptuveni divus gadus. Šobrīd An-host sadarbojas aptuveni ar 40 restorāniem, piecām viesnīcām. Jānis stāsta: lai sāktu sadarbību, ar visiem restorānu pārstāvjiem ir jātiekas klātienē un jāpastāsta par projektu. Esot bijuši tikai daži restorāni, kuru īpašnieki zināja, ko nozīmē konsjeržu sistēma, un tas bija tikai tāpēc, ka viņi bija redzējuši, kā tas notiek ārzemēs.

Jānis piebilst, ka var sadarboties ne vien ar viesnīcām, bet praktiski jebkuru, kurš uz restorānu var atsūtīt klientu, piemēram, gidiem, taksometru vadītājiem utt. Piemēram, gidiem, kuri vada ekskursijas, tūristi jautā, uz kurieni aiziet paēst, un lielākā daļa no viņiem jau sadarbojas ar konkrētiem restorāniem un iesaka tos.

Jānis vēlētos, lai ar laiku An-host sistēmā būtu lielākā daļa Rīgas restorānu – 100 līdz 110, kuri strādā ilglaicīgi. «Visi 170 Rīgas restorāni neizdzīvos, jo pilsētas iedzīvotāji nav spējīgi apmeklēt tik daudz restorānu. Rīgā var būt ap 100 restorānu, kas strādā gadiem un nebankrotē,» viņš uzskata. Ar laiku iecerēts platformu papidināt ar klubiem, bāriem, iepirkšanās iespējām, kā arī restorāniem ārpus Rīgas. «Vēl gana daudz, ko darīt. Ja nākamajā pavasarī varēsim doties uz ārzemēm, būs labi. Jāskatās apjomi, jāpēta tirgus, jo nav zināms, vai tas, kas der Latvijā, derēs arī, piemēram, Igaunijā,» viņš saka.

Kanādas pieredze

Jānis divus gadus strādāja Kanādā. «Ja esi labas raudzes viesmīlis, tas ir pavisam citādāk nekā šeit. Tas nav studentu darbs vasarā. Tur viesmīlis ir tas, kurš pārdod, viņš ir tirgotājs, servisa cilvēks, kam ir vairāki palīgi,» saka Jānis. Viņš uzskata, ka Latvijā brīvprātīgi šajā jomā nekas neattīstīsies un izmaiņas veicinās ekonomiskā situācija. Piemēram, šobrīd jauno cilvēku, kuri zina latviešu, angļu un krievu valodu un ir gatavi strādāt par viesmīli, kļūst mazāk. «Mēs nonāksim pie tā, ka būs trīs, četri vadošie viesmīļi, kuri tirgos, un pārējie viņiem palīdzēs. Tirgošanās ir pietiekami liela māksla, kam daudz jātrenējas, un jābūt labām zināšanām,» norāda Jānis.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra