Kļūstot populārākiem dažādiem ekstrēmajiem dēļu sporta 
veidiem, Jēkabpils uzņēmums SIA Boont sācis izgatavot 
veikborda un longborda dēļus



SIA Boont īpašnieks Pāvels Losevs ar dažādu dēļu izgatavošanu nodarbojas divus gadus. «Ienāca prātā doma, ka vajag uztaisīt savu dēli. Es pats braukāju ar tiem, guvu traumu un man bija laiks padomāt par dzīvi,» atklāj Pāvels. Lai gan nopirkt longborda dēli nav problēma, viņš gribējis kaut ko īpašu. «Kāpēc mēs nevaram Latvijā taisīt saviem sportistiem inventāru? Mēs paši varam ražot dēļus, nevis pirkt no Ķīnas vai Amerikas,» viņš saka.


Dēļo pilsētā


Visi dēļu sporta veidi ir attīstījušies no sērfošanas dēļa. Longborda dēlis pēc izskata līdzinoties garam skrituļdēlim. «Longbords ir domāts sērfošanai pa ielām. Tas ir gan sporta veids, gan pārvietošanās līdzeklis un izklaide,» skaidro Pāvels. Latvijā ir daži sportisti, kas ar longbordu nodarbojas profesionālā līmenī un brauc ar to no kalna, bet tad tiek izmantots pilnīgi cits dēlis un ir ražošanas tehnoloģija. «Mēs tādus netaisām. Mūsu longbordi ir paredzēti izklaidei, lai pārvietotos pa ielām – parastiem cilvēkiem, nevis sportistiem,» saka Pāvels. Boont mārketinga un dizaina vadītāja Sabīne Trūbe teic, ka arī viņai pašai tas ir ikdienas pārvietošanās līdzeklis – vienu dienu uz darbu brauc ar velosipēdu, citu dienu – ar longbordu. «Kāpēc iet ar kājām vai velosipēdu, ja var braukt ar longbordu? Tas ir stilīgi, interesanti un ērti. Longbordi tagad ir populāri. Man ir draugi, kas ikdienā ar logbordu pa pilsētu nobrauc 30 km. Attālums nav šķērslis,» saka Pāvels. Boont longbordi ir 1,35 m gari. Pāvels gribētu izgatavot divmetrīgu longborda dēli – tik garu neviens vēl neesot uztaisījis.


Popularitāti Latvijā nostiprinot arī veikbords. «Pēdējos divos gados parādījušies daudzi jauni veikparki, man liekas, ka tagad tie ir visā Latvijā, katrā reģionā ir vismaz pa vienam. Veikbords piedzīvo līdzīgu popularitātes uzplaukumu kā agrāk snovbords,» stāsta Sabīne. Pāvels piebilst, ka tie, kuri ziemā brauc ar snovborda dēli, vasarā visdrīzāk nodarbojas ar veikbordu. Lai gan pirmā kabeļu veikborda sistēma Latvijā tika izveidota tikai pirms četriem gadiem un pāris gadus te bijusi tikai viena šāda vieta, pēdējā laikā šī joma attīstās, top jauni parki. 


Pirmā vasara


Ar šī brīža Boont dēļu modeļiem Pāvels ir apmierināts, tomēr atzīst, ka tie neesot ideāli. Modeļu izstrāde prasījusi divu gadu darbu un aptuveni septiņus ne tik labus dēļus. Lai arī tagadējais modelis ir labs, katrs nākamais dēlis tiek uzlabots. «Šī ir tāda industrija, kur visu laiku vajag progresēt, kaut ko testēt, inovēt. Nevar tā, ka uztaisa dēli un pie tā arī paliec. Vajag mēģināt to uzlabot,» viņš teic. Pāvela izgatavotie dēļi ir no koka. Uzņēmums nav vienīgais, kas tos ražo no šī materiāla, bet pārsvarā tiek izmantots putuplasts un stiklašķiedra. «Stiklašķiedras dēļi ir vienādi, bet katrs koka dēlis ir atšķirīgs, jo koks ir neprognozējams materiāls,» skaidro Pāvels.


Boont dēļi tirdzniecībā ir divus mēnešus un pēdējās nedēļās notiek aktīvāka rosība – uzņēmumam piedaloties dažādos pasākumos, interese pieaug. «Nespējam saražot visus pasūtījumus,» atklāj Pāvels. Nākotnē viņš vēlētos redzēt, ka arī citās valstīs brauc ar Boont dēļiem. Vispirms iecerēts izmēģināt spēkus Igaunijā, jo arī tur dēļošana ir populāra.


Ilgs process


Longborda un veikborda sezona ir vasara, aktīvākie sāk dēļot, tiklīdz nokūst sniegs. Ziemā Pāvels gatavosies jaunajai sezonai. «Es neskatos uz to, ko un kā taisa citi. Konkurents ir katrs čalis, kurš mājās taisa sev vai draugiem dēli. Vienīgais – kādā līmenī katrs to attīsta. Es nebaidos no konkurentiem. Ja kāds gribēs, uztaisīs pats savu dēli. Taču, lai darītu to rūpnieciski, vajag tehnisko aprīkojumu, un ir daudz dažādu nianšu. Pats trakākais, ka nav pieejami materiāli – kamēr atrod īsto, paiet laiks. Pasūti vienu materiālu, sagaidi, kamēr to piegādā, un izrādās, ka tas neder, turklāt nevari pasūtīt tikai vienu metru, jo tad izmaksas būs kosmiskas, vajag pasūtīt uzreiz noteiktu daudzumu, un tas ir visai dārgi,» stāsta Pāvels. Process ir sarežģīts – pat no viena milimetra daudz kas būs atkarīgs. Tāpēc reizēm viņam gribas paņemt degvielas kannu, visus dēļus sadedzināt, aizmirst par šo nodarbi un pievērsties kaut kam pavisam citam. Taču viņš turpina iesākto, jo patīk dēļu sporti un process, kad paša rokām kaut kas tiek radīts.


Ar latvisku akcentu


Boont dēļi papildināti ar latvju rakstiem un latviskiem nosaukumiem – longborda dēļi Māra un Namejs un veikborda dēlis Pērkons. «Tas ir mūsu, Latvijas, produkts, gribējās, lai uzreiz uz ielas to redz. Pēdējo pāris gadu laikā esmu kļuvis par patriotu, esmu lepns par visiem mūsu sasniegumiem – esam pirmie BMX, mums ir ļoti labi panākumi pludmales volejbolā, hokejā. Tādi lieli sasniegumi tik mazai valstij ir īpaši. Tas iedvesmo,» saka Pāvels. Tiem, kuri vēlas, uzņēmums piedāvā individuālu dizainu. «Nezinu, kur vēl tas ir iespējams,» saka Sabīne. Ir vēl dažādi citi dēļi, ko varētu ražot. «Mēs negribam apstāties pie šiem dēļiem, ir jāiet tālāk, jāmēģina ražot vēl citus. Taču vajag pašam nodarboties ar konkrēto sporta veidu, lai zinātu, ko izgatavot. Es netaisīšu kaitborda dēli, jo neesmu ar to braucis, nezinu, kā tas uzvedas, kas tam vajadzīgs. Vienkārši taisīt pēc «copy-pas-te» principa nav interesanti. Vajag, lai mūsu dēlis atšķirtos no pārējiem,» saka Pāvels. Nākamgad plānots piedāvāt tirdzniecībā arī veikborda slēpes. «Pa ziemu jāuzlabo tehnoloģija,» viņš teic.


Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra