Jaunākais izdevums

Pieprasījums pēc tautastērpa īpaši pieaug ap saulgriežu laiku, kad liela daļa vēlas ģērbties, ievērojot tradīcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Arvien vairāk cilvēku vēlas tautastērpu. Man liekas, ka latvietim tautastērps kļūst svarīgāks, turklāt ir ne tikai Jāņi, kad to uzvilkt, ir arī krustības, kāzas, tematiskie vakari,» saka Dace Krūmane, zīmola Muline (SIA Dore Etno) īpašniece. Gados vecākiem cilvēkiem interese nav tik liela, parasti par tautastērpiem interesējas ļaudis vecumā no 25 gadiem, kuri vēlas izcelt savu latvisko identitāti. «Nevar teikt, ka latvieši ir pelēki, viņiem patīk koši tautastērpi,» tā Dace. Jaunas meitenes nereti izvēlas īsus svārkus no tautiskiem audumiem. «Nezinu, ko par to saka etnogrāfi, bet meitenēm patīk,» viņa teic. Liela daļa pircēju ir tie latvieši, kuri aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm. «Nezinu, kāpēc ir tāds stereotips, ka tautastērps ir ļoti dārgs. Jā, vissmalkāk izšūtā villaine vien maksā vairāk nekā tūkstoš eiro, bet ekonomiskais variants ir balts linu krekls, kas maksā ap 35 eiro, un brunči, kas maksā, sākot no 80 eiro. Ja ir bruncis un krekls, pilnīgi pietiek, lai būtu tautiski saģērbts. Taču ir arī cilvēki, kuri izvēlas pilno tautastērpu,» norāda Dace.

Iedvesmo svētki

«Ideja par tautastērpu izgatavošanu radās 2013. gadā, kad bija mūsu skaistie dziesmu svētki. Noskatījos gājienu, kur varēja redzēt mūsu nacionālo bagātību – cik krāšņi un skaisti ir mūsu tautastērpi. Sāku domāt par savu biznesu. Līdz šim biju strādājusi vadošos amatos, studējusi uzņēmējdarbības vadību, taču sapratu, ka ir liela nozīme, ja proti kādu amatu,» saka Dace. Iepriekš viņa ir strādājusi Lattelecom mārketinga nodaļā, kā arī bankā un bijusi pasniedzēja Banku augstskolā.

Visu rakstu Tautastērps kļūst arvien svarīgāks lasiet 16. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Svētkus ielīgo Jāņi un Līgas: Meņģelsone aicina ļauties tradicionālo rituālu burvībai

Līga Meņģelsone, LDDK ģenerāldirektore, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līgo svētki nav vien svinības – tie ir godi. Godājam senās tradīcijas, ieražas, rituālus – tiem ir īpaša nozīme. Tieši tāpēc jau vairākus gadus īstajos saulgriežos, 21. jūnijā, braucu uz kādu Latvijas pilskalnu, kur kopā ar folkloristiem godājam saulgriežus caur īpašajām Līgo dziesmām un rituāliem.

Līgo svētki man ir nozīmīgi tieši tāpēc, ka tie ir gada saulgrieži. Tas ir pagrieziena un arī atskaites punkts, kad pati daba piespiež iedziļināties, izvērtēt, saprast un caur dažādām praktiskām darbībām – vainagu vīšanu, sētas pušķošanu un citiem rituāliem – vēlreiz un vēlreiz atzīt latviešu dziļo saistību ar dabu. Ne velti mūsu senči spēja izmantot to milzīgo potenciālu, kas ir šajā laikā, gūstot spēku un enerģiju visam gadam. Uzskatu, ka šie svētki jāpadara nozīmīgi arī bērniem, jo tā ir iespēja caur skaistiem, praktiskiem rituāliem mācīt un parādīt jaunajai paaudzei saikni ar senčiem un tradīcijām. Jau vairākus gadus kopā ar ģimeni un draugiem Līgo svētkus sagaidām laukos, latviskā vidē, kur kopā pušķojam sētu, ejam uz pļavu lasīt jāņuzāles, pinam vainagus, gatavojam ugunskura vietu, un mums ir vienošanās, ka arī paši esam saposušies tautastērpos. Man ir lībiešu tautastērps, jo mana tēva senči nāk no lībiešu puses. Nemainīga vērtība ir pīrāgi un Jāņu siers, kas tieši šajos svētkos garšo vislabāk. Līgo vakarā ievērojam dažādas tradīcijas, piemēram, aplīgošanu, tā pārbaudot savu un citu asprātību un spēju uzreiz, uz vietas radīt jaunas divrindes vai četrrindes. Svinības notiek līdz pat rītam. Visi kopā esam ap ugunskuru un dziedam – šāda kopā būšana rada lielu spēka un enerģijas koncentrāciju, kas palīdz arī vēlāk, dodoties katram savos ikdienas darbos.

Komentāri

Pievienot komentāru