Lai gan līdz snovborda un slēpošanas sezonai vēl kāds brīdis jāgaida, Ieva Barone jau tai aktīvi gatavojas, darinot ķiverādas Winterberry snovborda ķiverēm

Ieva Barone ar snovbordu nodarbojas trīs gadus. Agrāk viņa mācījās slēpot, bet slēpošana īsti negāja pie sirds, un katru gadu viņa to mācījās no jauna. «Pamēģināju snovu – pavisam cita lieta!» viņa saka. Slēpotāju un snovbordistu drošībai nepieciešama ķivere. Tās ir daudz un dažādas – arī ļoti košas un skaistas, bet tomēr lielākā daļa ķiveru ir melnas. «Ar mīļoto vīrieti bijām devušies uz kalniem snovot. Viņam ir melna ķivere un kostīms arī visai tradicionāls – sarkana jaka un melnas bikses. Uz kalna pašķīrāmies un sarunājām, ka tiksimies augšā pie pacēlāja. Stāvu un gaidu, bet tur bija gana daudz snovotāju ar melnām ķiverēm sarkanās jakās un melnās biksēs. Sapratu, ka viens no risinājumiem būtu padarīt ķiveri atšķirīgāku. Protams, ir iespējas ķiveri nokrāsot vai pielikt tai ragus, asti vai panka grebeni. Specializētajos internetveikalos ir iespēja iegādāties arī ķiveres apvalkus. Taču, manuprāt, piedāvātajiem produktiem vāji tiek izmantots šī produkta dizaina potenciāls. Ar Winterberry ķiverādām ķivere iegūst jaunu izskatu, garderobe tiek atsvaidzināta par samērā zemām izmaksām, turklāt snovbordists uz kalna kļūst pamanāmāks, atšķirīgāks starp pārējiem. Un tā šobrīd mēs esam sākuši ražot multifukcionālus snovborda ķiveru apvalkus,» stāsta Ieva Barone, SIA Winterberry līdz- īpašniece.

Ilgs ceļš

Sākotnēji Ievas draudzene Anita Masaļska mēģināja uzadīt «cepuri» ķiverei, taču tā tika atzīta par ne pārāk veiksmīgu risinājumu. Tad radās ideja par auduma apdruku, un ķiverei tika uzšūts apvalks. Bija naiva ilūzija, ka ķiveres varētu klasificēt līdzīgi kā telefonus pēc modeļiem, taču katra ķivere ir atšķirīga, un tie apvalki, kas tika uzšūti Ievas ķiverei, derēja tikai tai. Šobrīd ir izdevies izstrādāt tādu modeli, kas der visām ķiverēm. «Tas prasīja laiku un darbu, bet viss notiek tā, kā jānotiek. Iepriekšējā sezonā Latvijā sniega vispār nebija. Es uz kalna biju divreiz – vienreiz Latvijā ar bērniem un otrreiz pati snovoju ārpus Latvijas. Tāpēc īstenībā labi, ka visu neizdarījām pagājušajā gadā, jo tad būtu pilna kolekcija, bet ziemas nav,» spriež Ieva.

Sadarbojas ar citiem

Ievai ir pieredze biznesā – viņai pieder skaistumkopšanas salons un kosmētikas veikals. Tāpat Ieva ir organizējusi piedzīvojumu sacensības Barona mantojums, kā arī veidojusi eko automazgātavu tirdzniecības centrā. Ir cilvēki, kuri kaut ko izdomā un ilgi savu biznesa ideju briedina, bet Ieva izdomā, dara un skatās, kas no tā sanāks.

Lai arī viņai ir pieredze uzņēmējdarbībā, šis ir kaut kas pilnīgi jauns. Ieva meklēja ceļus un palīdzību, kā šo ideju varētu attīstīt, tāpēc mēģināja pieteikties vairākiem biznesa atbalsta instrumentiem – biznesa inkubatorā, Rīgas domes un Swedbank grantu programmā Atspēriens, kā arī Valsts Kultūrkapitāla fondā. Nevienā no šiem konkursiem neizdevās gūt atbalstu. Ieva uzskata, ka projektu rakstīšana un iesniegšana tik un tā sniedza labu pieredzi. «Vari iegūt vai nu naudu, vai pieredzi. Es esmu ieguvusi pieredzi,» viņa saka.

Kad jau bija apnicis rakstīt biznesa plānus un motivācijas vēstules, Ieva uzzināja par Nordea Biznesa skolu, kur izlēma pieteikties. Vēl grūti spriest, kā biznesa ideja ir mainījusies skolas ietekmē, bet tur iegūtie kontakti palīdzēs turpmāk, piemēram, kopā ar mākslinieci Daci Runči un ielu mākslinieku Daini Rudeni, kuri arī piedalījās Nordea Biznesa skolā, top kopīga ķiverādu kolekcija. «Nekad nezini, kur ceļš aizvedīs – ja nebūtu aizgājusi uz skolu, nebūtu satikusi Daci un Daini. To, kā izvērtīsies sadarbība, rādīs laiks,» saka Ieva.

Vedīs uz Itāliju

Šobrīd uzņēmums strādā pie pirmās kolekcijas, kurai iecerētas trīs līnijas – ar grafiti, kas vairāk domāta jauniešiem, krāsainā kolekcija kopā ar Anitu Masaļsku un vēl viena ar Daces Runčes gleznu fragmentiem. Augustā paredzēts uzsākt ražošanu. Runājot par noieta tirgiem, Ieva teic, ka ķiverādas vēlas piedāvāt arī Latvijā, bet galvenais fokuss ir uz lielajiem kalniem ārzemēs. Šobrīd viņa ir noskatījusi Itālijas kalnu kūrortus. «Tur ir pavisam cits potenciāls. Šogad, kad biju kalnos, apstaigāju veikalus, lai izlūkotu, kas piedāvājumā, un izpētītu tirgu. Neko līdzīgu mūsu ķiverādām neredzēju. Daudzi, kas ieraudzīja manu ķiveri ar ķiverādu, izrādīja interesi,» saka Ieva.

Viņa saprot, ka produkts ir sezonāls un apjomam jābūt milzīgam, lai tas būtu rentabls bizness. Tāpēc Ievai ir doma arī par citiem aksesuāriem, lai bizness nebūtu tik sezonāls un būtu ko darīt arī vasarā. Varētu domāt, ka šis aksesuārs varētu būt saistīts ar veloķiverēm, bet viņa teic, ka vasarā, braucot ar divriteni, jau tāpat ir karsts un cilvēki nelabprāt liek galvā ķiveres, kur nu vēl apvalku ķiverei. Vairāk viņa pagaidām nestāsta.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra