Sākam! Māja, kuru apēst

Mazais bizness
2014. gada 7. augusts 09:21

Anita Mekša un Dmitrijs Šeršens izgatavo graužamas kartona mājiņas Majorāns kāmīšiem un jūras cūciņām, kurām mājdzīvnieki uzlabo dizainu ar savu zobu un ķepu palīdzību

«Mēs taisām graužamas mājas mājdzīvniekiem. Lielākā daļa dzīvnieku saimnieku uztraucas, ka mīlulis kaut ko sagrauzīs, saplēsīs. Mēs piedāvājam tieši tādas mājas, kuras nav jābaidās «sabojāt» – sagrauzt,» saka Anita Mekša, kura kopā ar Dmitriju Šeršenu izgatavo mājiņas dzīvniekiem. Tās ir no kartona un paredzētas sagraušanai. Graužamo māju zīmols ir Majorāns – māja apvienojumā ar restorānu. Dmitrijs gan teic, ka dažas mājas ir vēl vairāku funkciju apvienojums, piemēram, jūras cūciņai tas ir arī fitnesa centrs – ēdiens tiek novietots otrajā vai trešajā stāvā, lai samērā mazkustīgo mājdzīvnieku mudinātu kustēties.

Cūciņa dizainere

Pirms kāda laika Anitai dzimšanas dienā uzdāvināja jūras cūciņu. Apmeklējot zoopreču veikalus, viņa atklāja, ka piedāvājums ir visai švaks un nekādu īpašu preču jūras cūciņām veikalos neesot – tikai būrītis un viss. «Man ir ļoti žiperīga jūras cūciņa, tāpēc sāku veidot dažādas atrakcijas. Pirmais bija tunelītis, pēc tam izveidoju mājiņu. Pirmais prototips nodzīvoja gadu, bet ik pa laikam tika veikts remonts,» stāsta Anita. Pēc savas pieredzes viņa teic, ka jūras cūciņas vairāk nodarbojas ar dizaina darbiem un piekoriģē mājokli pēc savas gaumes. Piemēram, viņas jūras cūciņai nepatīk sliekšņi, jo tie mazina pārvietošanās ātrumu, tāpēc mīlule nograuza sliekšņus. Savukārt kāmīši mājas apēd «pa tīro». «Kopš Anita uztaisīja mājiņu mūsu jūras cūciņai, tā pārstāja grauzt vadus,» piebilst Dmitrijs.

Dalās pieredzē

Veidot mājas mājdzīvniekiem bija Anitas hobijs, bet Dmitrijs tajā saskatīja biznesa potenciālu un ierosināja pieteikties Nordea biznesa skolā. «Skolas dalībnieki bija dažādās attīstības stadijās – gan tādi, kuri strādā jau vairākus gadus, gan tādi, kuri sper pirmos soļus biznesā. Bija interesanti uzzināt, kā kurš ticis galā ar savām problēmām. Tas bija ļoti nozīmīgi, jo ir labi redzēt dažādus piemērus. Tāpat bija vērtīgas sarunas ar kouču,» saka Anita. Viņai visnoderīgākās šķita lekcijas par grāmatvedību, mārketingu un pieredzes stāsti. Lai gan viņai un Dmitrijam ir finanšu un uzņēmējdarbības izglītība, atšķirībā no universitātē gūtajām teorētiskajām zināšanām šajā skolā uzsvars bijis uz praktiskiem piemēriem un pieredzes stāstiem. «Dažādās skolās lekcijas par biznesu pasniedz teorētiķi, nevis cilvēki ar reālu uzņēmējdarbības pieredzi. Te bija vairāk no praktiskā viedokļa,» stāsta Anita.

Skolas apmeklēšanas laikā biznesa ideja nostabilizējās. «Sākumā to uzskatīju par hobiju. Uztaisīju dažas mājiņas un domāju, ka tās ir vajadzīgas tikai man. Taču ar laiku sapratu, ka tas var būt bizness,» viņa saka. Dmitrijs piebilst – jebkurai biznesa idejai ir potenciāls, ja vien pasaulē ir kāds, kas ir gatavs par to maksāt. «Latvija ir izmēģinājuma lauciņš, iespēja pārbaudīt ideju un novērtēt produktu, lai saprastu, kas cilvēkiem patīk. Mēs veidojam globālu preci, kas derīga jebkurā valstī,» viņš teic.

Pagaidām papildnodarbe

Šobrīd šis projekts papildina ģimenes uzņēmuma SIA Shershen pakalpojumu klāstu, bet ar laiku, kad bizness nostiprināsies, iecerēts izveidot atsevišķu firmu. Anita un Dmitrijs teic, ka pagaidām graužamās mājas ir viņu papildnodarbošanās vakaros un brīvdienās paralēli algotam darbam. Dmitrijs strādā bankā, Anita – pārtikas nozarē. Augot pārdošanas apjomiem, būtu iespējams pilnībā nodoties šim projektam. Viss esot atkarīgs no tā, cik daudz laika projekts prasīs.

«Mums ir vēlēšanās nodarbināt arī citus cilvēkus. Izskatām visas iespējas. Latvija ir mazs tirgus, tāpēc vajag attīstīties ārzemēs. Šī iemesla dēļ esam reģistrējušies interneta vietnē Etsy.com, lai varētu tirgoties ārzemēs,» saka Anita. Šobrīd vienīgais produkts, ko iespējams ērti transportēt un kas ilgākā pārvadāšanas procesā nevar tikt sabojāts, ir kaķa māja. Tā ir viegli saliekama, tāpēc arī bez problēmām transportējama. Savukārt kāmju mājiņas ir krietni sarežģītākas un līmētas – vismaz pagaidām. Galvenais šķērslis ir tas, ka mājiņas darinātas ar rokām, līdz ar to tas ir diezgan laikietilpīgs process un katra mājiņa ir individuāls roku darbs – Anita tās izgriež no kartona. Ar laiku iecerēts nonākt līdz pilnībā noslīpētam modelim, kas būtu viegli saliekams un transportējams un ko varētu ražot rūpnieciski. «Es pašlaik strādāju pie tā, lai māja būtu vieglāk transportējama, kā arī izmēģinu dažādus materiālus,» saka Anita.

Vērtē izskatu

«Šobrīd tirgū neredzam piedāvājumu, vismaz Latvijas līmenī veikalos nekā līdzīga nav. Lai gan interneta plašumos ir ļoti daudz dažādu kartona māju, tās ir garlaicīgas, kartona krāsā. Mūsu atšķirība ir papildu krāsas un dizains,» saka Dmitrijs. Anita stāsta, ka zooveikali orientējas uz lielo ražotāju piedāvātajiem standartiem, kuriem ir liels preču apjoms. Individuālie risinājumi tiem lielākoties neesot interesanti. Viņa ir salīdzinājusi zoopreču piedāvājumu Latvijas un Vācijas zooveikalos un spriež, ka Vācijā zooveikalos preču piedāvājums esot lielāks, jo īpaši spēļlietu sortiments, savukārt mīluļu mēbeļu piedāvājums esot līdzīgs. «Dzīvnieku mēbeļu un aksesuāru ārējais izskats bieži vien var būt par stūrakmeni jautājumā, vai izvēlēties kādu mājdzīvnieku vai ne. Lielākajai daļai cilvēku patīk skaistums un harmonija, tāpēc arī izvēlas mīluļu mēbeles, kas ir acij tīkamas. Ja jau bērniem tiek veidotas dizainiski pievilcīgas mēbeles un aksesuāri, kāpēc tādas nevar būt mūsu mīluļiem? Arī tie cilvēkiem ir kā bērni,» saka Anita.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra