Mazais bizness

Sekojot idejai: IT risinājumu Orocon izmanto jau 16 būvlaukumos

Anda Asere, 10.07.2017

Jaunākais izdevums

Būvniecības apjomi atkal pieaug, turklāt uzņēmējiem turpmākajos piecos gados vajadzēs izdarīt vairāk darba ar tiem pašiem cilvēkiem – savu nišu šajos apstākļos saredz būvniecības IT risinājuma Orocon piedāvātāji

Orocon ir informācijas apmaiņas un sadarbība platforma, kur visas būvobjektā iesaistītās puses apmainās ar informāciju vienuviet. «Tas ir pārvaldes rīks, lai vadītu būvlaukumu,» skaidro Aleksandrs Švaikovs, SIA Orocon vadītājs. Nākotnē ir doma to papildināt arī ar apsaimniekošanas moduli, jo sarunās ar nozari izkristalizējusies šāda vajadzība.

Šobrīd Orocon programmatūra tiek izmantota 16 būvlaukumos. «Tas ir labs rādītājs. Esam līgumu slēgšanas fāzē vēl ar citiem uzņēmumiem, ar kuriem sākām sarunas pirms gada. Būvniecības sektors ir konservatīvs, ir vajadzīgs laiks, lai sevi pierādītu,» teic Aleksandrs. Vēl gadu Orocon plāno nostiprināties vietējā tirgū, tomēr uzņēmuma ilgtermiņa mērķis ir iekarot pasauli. «Skatāmies uz lielākiem tirgiem, kur būtu interesanti attīstīties, taču Latvija ir un paliek mūsu prioritāte. Šis ir mūsu mājas tirgus, bet pēdējā gada laikā esam lūkojušies, kas notiek apkārt – Polijā un Ukrainā. Tās ir valstis, kur liela daļa šī sektora par būvniecības informācijas modelēšanas sistēmām neesot dzirdējuši, taču kontrole tik un tā ir nepieciešama. Tāpat viņiem ir pavisam citi attālumi. Piemēram, runājam ar uzņēmumiem, kam ir 20 projekti visā Polijā, kur līdz katram objektam jābrauc piecas, sešas stundas. Mēs varam palīdzēt apmainīties ar informāciju uzreiz, nevis pēc divām dienām. Būvniecībā laiks ir dārgs. Ģenerāluzņēmējiem ir uzdevums uzbūvēt laikā un ar noteiktu budžetu, tieši tam arī domāts mūsu rīks,» viņš norāda.

Plašāk lasiet rakstā Izmanto jau 16 būvlaukumos pirmdienas, 16. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness!

Tevi Varētu Interesēt Arī:

Sākam biznesu: Risina būvnieku problēmu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien būvlaukuma pārvaldības sistēmai Orocon ir daudz lielāka konkurence nekā pirms trim gadiem; tās izstrādātāju Aleksandra Švaikova un Andreja Čumakova skatījumā tā ir laba zīme

Agrāk SIA Orocon risinājums bija vairāk kā būvniecības kompāniju resursu plānošanas sistēma, bet tagad tā ir būvlaukuma pārvaldes sistēma, kas domāta tieši celtniecības uzņēmumiem, lai tie ekonomētu laiku.

«Realitāte ir tāda, ka būvniecības darbu pārvaldniekiem ir jātiek galā ar četras reizes vairāk mikrodatu, nekā biroja darbiniekiem, kuriem ir jāpiedalās sapulcēs, jāatbild uz e-pastiem utt.,» saka Aleksandrs. Tas saistīts ar to, ka būvlaukumā strādā ne vien ģenerāluzņēmējs, bet arī daudzi apakšuzņēmēji, kuriem katram ir savs uzdevums. Gadās, ka viens apakšuzņēmējs otram aizsūtījis nepareizos rasējumus, to saprot tikai nākamajā dienā. Ir zaudēts laiks, nauda, materiāli. Ne vienmēr šāda sistēma palīdzēs no tā izvairīties, bet vismaz piefiksēs problēmu. «Tās sakne ir mikrodati. Būvnieki kavē darbus ne tāpēc, ka ir slikti speciālisti, bet gan tāpēc, ka visa informācija ir vienā prātā. Mēs gribam palīdzēt būvniekiem un pārbīdīt šo informāciju no viena cilvēka, kuram tā ir galvā, e-pastā, nepiefiksētās WhatsApp sarunās un telefonzvanos, uz vienotu sistēmu,» viņš teic. Nesen uzņēmums izstrādāja pilnībā jaunu sistēmu. «Tas ir līdzīgi kā ar kompasu – ja tas «klibo», nokļūsi nevis Liepājā, bet Ventspilī. Mūsu iepriekšējā sistēma «kliboja»,» atzīst Andrejs. Aleksandrs piebilst, ka viņi nolēma izstrādāt pilnīgi jaunu sistēmu, nevis pārtaisīt veco, jo reizēm tā ir lētāk. Šajā gadījumā bija izdevīgāk visu darīt no sākuma, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. «IT nozarē reizēm ir krietni vieglāk uzbūvēt pilnībā no jauna, nekā rekonstruēt veco,» viņš saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No nulles – bez naudas, bez zināšanām, tikai ar gribēšanu

Anda Asere, 15.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nostiprinājies Latvijā, ekstrēmo dēļu sporta veida ražotājs Boont pēta iespējas ārzemēs un ar laiku vēlas būt viens no lielākajiem dēļu ražotājiem Eiropā

SIA Boont izgatavo dažādus dēļus, kas domāti ekstrēmajiem sporta veidiem, šobrīd – pamatā veikbordam. «Sākam izstrādāt arī snovborda dēļus. Pērn un aizpagājušajā gadā taisījām slēpes, tostarp arī ūdensslēpes. Esam sākuši taisīt kaitbordus un domāju, ka šoziem mēģināsim uztaisīt tā, lai nākamgad mums būtu savi. Izgatavojam arī longbordus, bet ne pārāk daudz. Varbūt vajadzēja vairāk pievērsties tiem, bet mūsu aizraušanās ir veikbords, tāpēc vairāk strādājam pie tiem,» saka Pāvels Losevs, SIA Boont īpašnieks.

Lai izgatavotu labu veikborda dēli, ir jāņem vērā daudz nianšu, tiem jābūt izturīgiem un ne pārāk smagiem. Tāpat, atšķirībā no tā, kā kurš dēli izmanto, tie jāveido dažādi. Piemēram, vienkāršai braukāšanai pietiks ar plakanu dēli, bet, ja brauc pa konstrukcijām, tiek veidots cietāks dēļa vidus un mīkstāki gali, lai varētu veikt skaistus trikus. «Spēlējamies ar elastību,» saka Pāvels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sekojot idejai: Īsteno sapni par ražotni

Žanete Hāka, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus Labietis radītāji Reinis Pļaviņš un Edgars Melnis iestrādājušies jaunajā ražotnē Ādažos, skatās uz eksporta iespējām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākotnēji alus darītava Labietis radusies Rīgā, Aristīda Briāna ielā, taču laika gaitā ražošanai tur kļuvis par šauru, tādēļ nu jau gadu alus darītāji mitinās arī Ādažos, Eimuros, kur pērn iekārtota jaunā darītava. Kā stāsta R. Pļaviņš, kopumā ražotnes izveidē un iekārtu iegādē investēti aptuveni 250 tūkstoši eiro.

«Rīgā kļuva par šauru un arī vēlējāmies alu normāli pildīt pudelēs, lai to varētu piedāvāt veikaliem un citām tirdzniecības vietām, pieprasījums bija arī eksporta jomā, līdz ar to bija jāmeklē nauda straujākai attīstībai,» viņš stāsta. Pašiem šādas naudas nebija, līdz ar to viņi aizņēmušies no lētākā iespējamā avota – attīstības finanšu institūcijas Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Katru mēnesi jauns rekords

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu salīdzināšanas platformā Altero cilvēki visbiežāk izskata iespēju aizņemties piecus tūkstošus eiro remontam, auto iegādei vai kādam lielākam pirkumam; uzņēmums pēta iespējas attīstīties citās valstīs

«Katru mēnesi ir jauns rekords gan izsniegto kredītu apjomā, gan arī mūsu ikmēneša apgrozījumā. Kopš janvāra pēc piedāvājuma izvērtēšanas Altero platformā ir izsniegti kredīti 8,5 miljonu eiro apjomā. Kopš septembra katru mēnesi tiek izsniegts pusotrs miljons eiro mēnesī, un līdz gada beigām sasniegsim 12 miljonu eiro atzīmi,» stāsta Artūrs Kostins, SIA Altero vadītājs. Mēnesī platforma tiek apmeklēta 70 tūkstošus reižu, un līdz šim sev pieejamos aizdevumus apskatījuši 26 tūkstoši cilvēku, no kuriem 15% līdz 20% reāli arī tos izmanto. 25% interesentu kreditētāji atsaka aizdevumu, daļa cilvēku pārdomā un neizmanto iespēju saņemt līdzekļus, piemēram, 15% interesentu aizdevumu piedāvā tikai viena kompānija, kam parasti ir visai augsta procentu likme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: «Nav iespējams paredzēt, ko pirks»

Anda Asere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apģērbu zīmola Owa dibinātāja Natālija Jermolajeva pārstāv cilvēkus ar īpašām vajadzībām un ar savu piemēru vēlas parādīt, ka iespējas ir plašas

«Mēs nedarbojamies kā sociālais uzņēmums ar labdarības piesitienu, bet kā klasisks modes uzņēmums, ko vienkārši vada cilvēks ar īpašām vajadzībām. Esam definējuši savu sociālā uzņēmuma statusu, to esam ierakstījuši arī statūtos. Esam iestājušies arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijā. Tur sevi konkrēti pozicionējam kā darba integrācijas uzņēmumu, gan arī kā piemēru un motivācijas uzņēmumu, jo tādu ir maz. Es pati kā cilvēks ar īpašām vajadzībām pārstāvu šo uzņēmēju grupu, kas ir maza, tāpēc gribu parādīt citiem, ka bizness ir iespējams,» saka Natālija.

Topā kaķi

Owa sadarbojas ar divām māksliniecēm – Alisu Ādamsoni un Veru Bondari. Līdz šim uzņēmuma apģērbos ir bijuši dažādi zīmējumi – ziedi, dzīvnieki. Populārākie ir apģērbi ar kaķu zīmējumiem, kā arī noteikta veida zaķiem. «Mums ir 12 zaķi, un ir tādi, ko pasūta visu laiku, bet ir arī tādi, ko nepasūta nemaz. Suņus pērk tikai to šķirņu īpašnieki, kuri attēloti uz apģērba. Kaķiem tā nav,» stāsta Natālija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola Sofia Lark īpašniece Laura Selecka rotu izgatavošanu arvien sauc drīzāk par hobiju – mode ir lēns bizness

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Es neesmu gatava izmantot nezināmas izcelsmes materiālus, ielikt savās rotās sliktas sastāvdaļas. Ir metāli, ko nēsāt ir kaitīgi, bet ko plaši izmanto bižutērijā. Vai mums ir vajadzīgas īslaicīgas lietas? Vai ir vajadzīgas vienas sezonas somas, jostas, auskari? Es vēlos izgatavot ilgtermiņa lietas,» viņa norāda. Tirdziņos Laura novērojusi, ka mūsu amatnieki un mākslinieki attīstās un izgatavo dažādas labas lietas par pieņemamām cenām, kas turklāt izgatavotas atbildīgi, nemaitā veselību un vidi. Viņa atbalsta atbildīgu iepirkšanos – pirkt rotas, ko tiešām vajag, nevis ko uzliks vienu reizi. «Atverot sieviešu rotu lādītes, var redzēt daudz «štruntu», kas uzlikti vienu reizi. Varbūt nevajag 50 auskarus, bet gan tikai dažus, toties labus?» spriež Laura.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Latvijas Giraffe360 uzvar nekustamo īpašumu jomas startup konkursā

Lelde Petrāne, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foruma PropTech Riga ietvaros noticis Latvijā pirmais ar nekustamo īpašumu jomu saistīto startup uzņēmumu konkurss.

Organizatoru mērķis bija pievērst uzmanību inovatīvām tehnoloģiskām idejām un piesaistīt biznesa enģeļu un investīciju fondu uzmanību uzņēmumiem, kas darbojās šajā jomā. Konkursā piedalījās 12 startup uzņēmumi no četrām valstīm: Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Uzvarēja Latvijas kompānija, virtuālo tūru tehnoloģiju ražotājs Giraffe360.

Konkursa žūrijas locekle Ieva Brence uzvarētāju raksturo šādi: «Oriģināla un inovatīva biznesa ideja ar ilgtspējīgu attīstības potenciālu. Lai gan tādas bija arī citiem startup izaicinājuma konkursa dalībniekiem, šajā gadījumā ļoti skaidri tika iezīmēta produkta oriģinalitāte un unikalitāte, attīstības iespējas, prezentācija bija ļoti pārdomāta, akcentējot galveno un iekļaujoties atvēlētajā laikā. Pārliecināja arī konkrētā uzņēmuma komanda, līdz šim sasniegtais. Ir liela ticība uzņēmuma Giraffe 360 turpmākai izaugsmei.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šāda gada 1. septembra par elektroniskās darba laika uzskaites pārkāpumiem būvlaukumos darbinieki tiks sodīti ar brīdinājumu vai naudas sodu no 2 līdz 20 eiro, bet darba devēji – no 20 līdz 400 eiro par katru darbinieku

Tādu risinājumu atbalstījusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Būvniecības uzņēmēju organizācijas par šo grozījumu projektu bija iesniegušas savu skatījumu jau tad, kad tas atradās apspriešanas stadijā. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvis Aigars Paegle jau 25. februāra Ministru kabineta komitejas sēdē vērsa uzmanību uz faktu, ka, izstrādājot elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu, doma bijusi, ka tā būs kontroles, nevis soda rīks uzņēmumiem, kuri ir kļūdījušies, it īpaši, ja būvlaukumā ir 500 darbinieku un pieci nav reģistrējušies. Viņš arī atgādināja, ka, noslēdzot ģenerālvienošanos nozarē, būs lielākā minimālā alga Latvijā un no tās samaksāti nodokļi, un nav pamata sodīt godprātīgos uzņēmumus par kādu kļūdu. Tāpat jautājums ir par būvstrādnieku, kas strādā pie mājas fasādes vai remontē ielu, nodalīšanu no tiem, kas atrodas uz ielas. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars atgādināja, ka par šo likumprojektu atbildīgā būs Saeimas Juridiskā komisija, un tie, kuriem ir idejas un vēlmes, kā to uzlabot, aicināti iesniegt savus priekšlikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Creative Business Cup nacionālajā atlasē uzvar Gamechanger Audio

Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radošo industriju konferences New Realities. Creative Industries ietvaros aizvadītas arī starptautiskā jauno uzņēmēju konkursa Creative Business Cup fināla sacensības. Šogad sīvā konkurencē par nacionālo uzvarētāju kļuva elektroniskā ģitāras pedāļa autori Gamechanger Audio, kuri novembra beigās dosies uz konkursa lielo finālu Kopenhāgenā, lai pārstāvētu Latviju līdzās vairāk nekā 70 pasaules valstu pārstāvjiem un sacenstos par galveno balvu - 15 000 eiro naudas prēmiju.

Aizvadītā pasākuma ietvaros savus uzņēmumus prezentēt uz skatuves kāpa pieci žūrijas izvēlētie finālisti, kas katrs pārstāv dažādus radošo industriju segmentus. Godpilno otro vietu šogad ieguva virtuālā spēle CheeksUp, kas paaugstina bērnu produktivitāti logopēdiskajā terapijā, savukārt trešajā vietā ierindojās 3D poligrāfijas ģipšu ražotājs CastPrint, kas piedāvā inovatīvu pieeju medicīnisko lūzumu ārstēšanā. Tāpat par ceļazīmi uz konkursa starptautisko finālu līdzās top 3 vietu ieguvējiem cīnījās sociālais uzņēmums BlindArt, kas izstrādā mūsdienīgus un funkcionālus dizaina priekšmetus, iesaistot cilvēkus ar redzes traucējumiem, kā arī studentu radītais zīmols Safe & Stable, kas piedāvā uzlabotu balto spieķi ar ultraskaņas sensoru cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku.

Zīmola Happy Moon naktslampiņas ir aizceļojušas pat uz Meksiku, tomēr pārsvarā tās iegādājas Latvijas iedzīvotāji

Pirms trīs gadiem Aleksejs Golovņovs kopā ar sievu Kristīni nolēma mājas apstākļos izmēģināt roku koka naktslampiņu veidošanā. «Es nekādu divriteni no jauna neesmu izgudrojis, jo šādi produkti jau sen pieejami ASV un citu valstu tirgos, bet mūsu mērķis bija attīstīt savu redzējumu par koka naktslampiņām, skaidri definējot mērķauditoriju – bērni,» stāsta zīmola Happy Moon idejas autors Aleksejs Golovņovs.

Happy Moon nakts lampas ir izgatavotas no Latvijas bērza saplākšņa, apstrādātas ar ūdens bāzes krāsām un tajās ir iestrādātas speciālas matētas LED diodes, kurām ir ilgs kalpošanas laiks, turklāt tās nesakarst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar kafiju iziet pasaulē

Sandra Dieziņa, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafijas speciālisti izveido jaunu kafejnīcu Rīgā, Dzirnavu ielā un plāno attīstīt franšīzi

SIA Rocket Bean Cafe līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Rodčenko, kuram Rīgā tagad pieder jau divas Rocket Bean kafejnīcas un kafijas grauzdētava Miera ielā, neslēpj – mērķis ir izglītot patērētājus, piedāvājot pasaulē labi zināmu kafijas ražotājvalstu produktu, kurš audzēts, transportēts, uzglabāts, grauzdēts un pagatavots pēc augstākajiem standartiem. Kafejnīca Dzirnavu ielā pārcelta no Vecrīgas, kur kļuvis par šauru. Jaunā vieta ir krietni plašāka – ar 55 līdz 60 vietām, kas, pēc Aivara domām, ir minimums, lai savu biznesu varētu atpelnīt. Rīgas klusais centrs par mājvietu izvēlēts arī tādēļ, lai panāktu pretī uzņēmējiem un citiem aizņemtiem ļaudīm, kas strādā tuvumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) finanšu instrumenta "TaiwanBusiness – EBRD Technical Cooperation Fund" ietvaros uzsāk sadarbību ar jaunuzņēmumu akseleratoru "Startup Wise Guys".

Organizācijas sadarbojas finanšu tehnoloģiju akselerācijas programmas "Wise Guys Fintech 4" ietvaros, kas sāksies oktobrī un būs bāzēta Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Programmai var pieteikties plaša spektra finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, tai skaitā tādi, kas strādā ar analītikas, drošības un regulējuma aspektiem. Programmā uzņemtie jaunuzņēmumi varēs saņemt līdz 100 tūkstošu eiro lielu sākotnējo investīciju ar iespēju to vēlāk papildināt. Investīcijas apjoms ir atkarīgs no uzņēmuma attīstības stadijas un tirgus rādītājiem. "Jaunuzņēmumi piedalīsies līdz pat piecus mēnešus garā pilna laika akselerācijas programmā, kurā būs kombinēti klātienes un tiešsaistes moduļi," stāsta Zane Bojāre, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

EDLUS ieviešana palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus par 101 miljonu eiro

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana būvniecībā divos gados palielinājusi darbaspēka nodokļu ieņēmumus valstij par 101 miljonu eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS) tika ieviesta kā jauns risinājums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, lai nodrošinātu darbaspēka nostrādāto stundu uzskaiti, nodokļu nomaksas veicināšanu un saimnieciskās darbības izsekojamību. Sākot ar 2017. gada 1. oktobri, EDLUS bija jānodrošina būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir virs viena miljona eiro, bet ar 2020. gada 1. janvāri – būvlaukumos ar būvdarbu izmaksām virs 350 000 eiro, kas nozīmē, ka būvlaukumu skaits, kur jāizmanto EDLUS palielinājās. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošina, ka būvuzņēmējs vienotā sistēmā reģistrē un uztur datus par būvlaukumos nodarbinātām personām un būvlaukumu apmeklētājiem, un reģistrētos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunuzņēmumu konkursā Start Tel Aviv 2017 Latvijā uzvar Alina, kam būs iespēja sevi parādīt inovāciju festivālā DLD Telavivā un iepazīties ar Izraēlas jaunuzņēmumu ekosistēmu šī gada septembrī

DB jau rakstīja, ka Alina ražo un pārdod māla piedevas būvmateriālu ražotājiem ilgtspējīgu, videi un cilvēku veselībai draudzīgu būvmateriālu ražošanai. Šis produkts primāri radīts krāsu ražotājiem. Izmantojot Alina māla piedevas, iespējams aizstāt toksiskas ķimikālijas un smagos metālus, ko pašreiz izmanto būvmateriālu ražošanā, lai paildzinātu būvmateriāla mūžu un aizsargātu to no ultravioletā starojuma. Būvniecībā izmatotie toksiskie materiāli būtiski piesārņo iekštelpu vidi, kas ir divas līdz piecas reizes kaitīgāka par ārtelpām, un Pasaules veselības organizācija atzīst, ka 3% no pasaules slimību sloga rodas no tosikā iekštelpu piesārņojuma, kas ir Alina dzinējspēks inovatīvā materiāla izstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam!: Upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū

Anda Asere, 05.07.2017

Elīna Vanaga, zīmola Deeply Personal dizainere un dibinātāja

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot biznesu, uzņēmējiem jāsaprot, kā veidojas pašizmaksa, par kādu cenu tirgot preci tirdziņā un par kādu cenu piedāvāt preci tirgotājam

Produkta pašizmaksa veido vien 25% no gala cenas, zīmola turētāja uzcenojums ir vēl 25%, savukārt vēl 50% nāk klāt mazumtirdzniecībā, skaidro Anna Andersone, apģērbu zīmola Be-With radītāja. Viņa savu apģērbu biznesu sākusi nesen, saražotās partijas ir mazas, līdz ar to pašizmaksa ir augstāka. «Dabiski, man sanāk upurēt savu uzcenojumu, lai ieietu tirgū, lai mans produkts būtu konkurētspējīgs un lai varētu veikalā piedāvāt normālu cenu. Parasti pirmo partiju uzcenojums ir minimāls vai arī tās mazumtirgotājiem piedāvā par pašizmaksu. Tā ir cena ieiešanai tirgū. Pēc tam, kad tirgus ir notestēts, seko lielākas partijas un pašizmaksa, ražošanas cena samazinās. Tad var sākt pelnīt,» saka A. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Klientiem nogādās drošu pārtiku

Anda Asere, 09.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Kedeon Solutions" risinājumu testē pieci pārtikas piegādes uzņēmumi un ir uzsāktas sarunas ar vairāk nekā 40 uzņēmumiem; divu mēnešu laikā plānots to piedāvāt tirgū.

Šobrīd piegādes biznesā ienāk daudzi uzņēmumi, kas iepriekš ar to nav nodarbojušies, un arī lielie spēlētāji pie lielas noslodzes sadarbojas ar partneruzņēmumiem vai individuāliem kurjeriem. Šādos apstākļos, jo īpaši karstā vasarā, rodas jautājums, vai pārtika ir droša ēšanai.

"Ja piegādes laikā ir nepareiza temperatūra un pircējs saņem bojātu ēdienu, tas var ne tikai slikti ietekmēt uzņēmuma reputāciju, bet arī apdraudēt patērētāja veselību. Visā pasaulē gada laikā aptuveni 600 miljoni cilvēku saslimst un 420 tūkstoši nomirst bojātas pārtikas dēļ. Varētu domāt, ka tas notiek tikai neattīstītās valstīs, bet pat Amerikā gada laikā četri tūkstoši cilvēku nomirst šāda iemesla dēļ. Nevienam nevajadzētu mirt bojātas pārtikas dēļ, taču, redzot pārtikas piegādes pakalpojumu attīstību, risks arvien palielinās. Visiem uzņēmumiem, kas veic pārtikas piegādi, vajadzētu sekot līdzi pareizai uzglabāšanai un pārtikas drošumam. Es pieļauju, ka ar laiku kontrole šajā piegādes posmā kļūs obligāta," spriež Reinis Skorovs, SIA "Kedeon Solutions" dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar negāzēto, pussauso ābolu sidru «Mr.Plūme» Lielvārdes novada Jumpravā esošā «Mr.Plūme sidra darītava» izcīnījusi zelta medaļu starptautiskā sidru konkursā Astūrijā, Spānijā, pussauso sidru kategorijā, informē uzņēmumā.

Konkursā «SISGA 2018 - Salon Internacional de les Sidres de Gala» tika pārstāvētas 17 valstis - ASV, Francija, Lielbritānija, Spānija, Vācija, Holande, Japāna, Itālija, Somija u.c., kopumā prezentējot ap 150 dažādiem ābolu sidriem. Atšķirībā no citiem, līdzīgiem konkursiem, kur medaļas iegūst, sasniedzot noteiktu punktu skaitu, šeit katrā dzērienu kategorijā ir tikai viena pirmā, otrā un trešā vieta.

«Esam gandarīti par sasniegto. Esam gandarīti nest Latvijas vārdu pasaulē. Jāteic, spāņi bija ļoti pārsteigti pozitīvā nozīmē, pārsteigti par mazu valsti Latviju, kurai nav nekādu sidra darīšanas tradīciju un sentēvu receptes, un mūsu dzērieniem, kas pēc žūrijas un organizatoru teiktā esot izcēlušies uz citu fona ar savu kvalitāti, oriģinalitāti. Un šeit mēs tiešām konkurējām ar daudziem zināmiem pasaules sidra zīmoliem kā «Angry Orchard» no ASV, «Hogan’s cider» no Lielbritānijas un citiem ražotājiem un valstīm, kur sidra darīšanai ir simtiem gadu sena vēsture, tradīcijas, receptes, piemeklētas ābolu šķirnes», stāsta sidrdaris Māris Plūme. «Zelta medaļa konkursā Spānijā ir kā atalgojums par mūsu ilgo, smago darbu vairāku gadu garumā. Šī atzinība ir pierādījums, ka jābūt drosmīgiem, jātic savai idejai un produktam.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No entuziasma mājas apstākļos dot āboliem pievienoto vērtību līdz biznesa idejai – šāds ir Sabiles sidra rašanās īsais stāsts

Baiba un Aldis Circeņi Sabiles vārdam liek ieskanēties biežāk nekā reizi gadā, kad šajā mazajā Kurzemes mazpilsētā tiek rīkoti grandiozi vīna svētki, kurus apmeklē tūkstošiem cilvēku. Abi Sabiles sidra (SIA Kroņstrauts) īpašnieki ir ar arhitektu izglītību un sidra darināšanai no sākuma pievērsās intereses vadīti, bet vēlāk saskatīja arī biznesa potenciālu.

«Daļu dzīvē nosaka likumsakarības un daļu – nejaušības – tā kā Ņūtonam uzkrita ābols uz galvas. Mums tepat, Matkulē, netālu no Sabiles, ir lauku māja, kur aug āboli. Gados, kad bija raža, to bija pilna zeme. Visu apēst nevar, tādēļ neatlika nekas cits kā augļus šķūrēt uz komposta kaudzi. Sirds sāpēja, un domās raisījās dažādi varianti, ko vēl ar āboliem varētu izdarīt. Cik tad dzersi sulas un ābolmaizes ēdīsi? Tobrīd Latvijā sidra un vīna ražošana nebija tik populāra, un tas bija īstais brīdis, kad to varēja sākt darīt. Turklāt tika veiktas izmaiņas likumos, kas atļāva mazās alus un vīna darītavas. Kustība pamazām sākās,» atminas Baiba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Biznesa ideja radās klubā Pulkvedim neviens neraksta

Linda Zalāne, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīdžeja lielākā māksla ir nospēlēt tādu dziesmu, kuru publika nezina, bet visi ir sajūsmā un dejo

Tā uzsver SIA Rīgas DJ skola līdzīpašniece Kristiāna Kalniņa, kura kopā ar biznesa partneri Kasparu Dabru pirms trim gadiem īstenoja savu sapni par skolas izveidi. Abiem ir vairāk nekā desmit gadu pieredze dīdžeju (DJ) darbā, un kopīgā biznesa mērķis ir savas zināšanas nodot jaunajiem censoņiem un tiem, kuri vēlas pilnveidoties, iemācīties strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un DJ programmām, attīstīt ritma izjūtu un izprast mūzikas uzbūvi. «Tas tikai priecē, ja kāds no mūsu studentiem pēc tam tiek aicināts uz pasākumiem spēlēt mūziku. Tas nozīmē, ka mūsu ieguldītais darbs ir attaisnojies, bet ikvienam ir jāsaprot, ka skolā var iemācīties tikai dīdžejošanas pamatus, bet gaumi, savu stilu un mūzikas kolekciju ir katram pašam jāveido,» akcentē Kaspars, kuram tāpat kā Kristiānai Rīgas DJ skola ir pamatdarbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmums LMT ir radījis jaunu IT risinājumu būvniekiem, ar kura palīdzību var nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos

Proti, tiek piedāvāti reālā laika dati par darbiniekiem un viesiem, kas atrodas objektā.

Pašlaik šo risinājumu izmanto jau vairāki desmiti būvkompāniju.

IT risinājuma uzstādīšanas izmaksas ir līdz 5000 eiro, kas ietver arī nepieciešamās infrastruktūras izveidi un darbinieku apmācību, savukārt ikmēneša maksa ir līdz 129 eiro mēnesī atkarībā no būvobjektu skaita.

LMT korporatīvo klientu daļas vadītājs Antons Liseckis un pārdošanas risinājumu vadītājs Kārlis Dorbe stāsta, ka viens no izaicinājumiem, veidojot jauno risinājumu, bija prasība ievērot datu drošību, jo elektroniskajā darba laika uzskaites sistēmā darbiniekiem ir jāreģistrējas ar savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, un pēdējais ir sensitīvi dati. Līdz ar to jaunais risinājums ir dizainēts saskaņā ar Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas stāsies spēkā 25. maijā, un būvniekiem, kas to izmanto, nav jāuztraucas par to, vai netiek pārkāptas kādas normas par datu drošību, jo sodi par regulas neievērošanu ir gana lieli. LMT izstrādātais risinājums nodrošina konfidencialitāti datu uzglabāšanā, ir izveidota daudzpakāpju piekļuves sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Reāls atspoguļojums – antireklāma emigrācijai

Imants Vīksne, Analītiskās žurnālistikas darbnīca 6K, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākā dzīvē aizbraukušie «atsitas» Londonas būvlaukumos

Londonas Karaliskā tiesa aprīlī uz septiņiem gadiem cietumā notiesājusi rumāņu vergturi, kurš kādā demontāžas objektā paverdzināja 15 strādniekus. Kāda tam saistība ar Latviju? Tāda, ka Londonas nekustamo īpašumu tirgū pašlaik ieplūst milzīga nauda, tostarp Krievijas miljardieriem piederoša, un būvlaukumos ir daudz mūsu tautiešu, kas svešumā devušies labākas dzīves meklējumos, bet realitātē sastopas ar pazemojumiem, meliem un vilšanos. Arī tāda ir emigrācijas seja.

Dodoties projām no Latvijas, daudzi savai zemei velta skarbus vārdus: cilvēki ir «ne tādi», valdība – «ne tāda», darba devēji skopi. Pat ziema un vasara – nekāda. Un tad viņi aizbrauc uz «normālu» valsti, piemēram, Angliju. Kāds varbūt arī sāk savu jauno, skaisto un bagāto dzīvi jau ar pirmo dienu, taču lielai daļai vispirms jāpiedzīvo smags kritiens. Izrādās, ka tā «normālā» valsts pret imigrantiem izturas pat ļoti skarbi. Nule Lielbritānijā publicēts plašs pētījums par vienu no iecienītākajām darba nozarēm – būvniecību – vienā no populārākajiem Austrumeiropas viesstrādnieku galamērķiem – Londonā. Tur skaistai un bagātai dzīvei nepieciešams īpašs rūdījums un iemaņas. Ne katram izdodas, un šo pieredzi ir vērts popularizēt. Varbūt kādam tā būs iespēja atgriezties mājās vai neaizbraukt, jo nekur taču nav tik labi...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,» uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un «projektēt un būvēt» iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņi aizvien naskāk sāk iestaigāt taciņu uz Karameļu darbnīcu, kuru Tallinā pirms trim mēnešiem atvēra Latvijas uzņēmums SIA Karameļu darbnīca.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Pirmo atvērtā tipa darbnīcu, kurā regulāri notiek karameļu gatavošanas meistarklases, kā arī ražotni, uzņēmums izveidoja 2016. gada martā Jelgavā.

Tallinas veikala izveidē investēti 30 tūkst. eiro.

«Igaunijā veicas interesanti. Pirmajā mēnesī visvairāk apmeklētāju bija krievu publika, bet pēdējā laikā līdz mums atnāk aizvien vairāk igauņu, kuri labprāt iepazīstas ar mūsu gatavoto produkciju un piedalās karameļu gatavošanas šovā. Patīkami, ka pie mums atgriežas atkārtoti un redzu, ka mūsu vārds Igaunijā lēnām kļūst populārs. Par to liecina ekskursiju rezervācijas, kas kļūst intensīvākas, kā arī mūs sāk uzrunāt sadarbības partneri, kuri vēlas savos veikalos realizēt mūsu produkciju,» stāsta SIA Karameļu darbnīca valdes locekle, līdzīpašniece Ilze Priževoite. Tallinas veikalā nopērkamas ne tikai karameles, bet arī jaunie uzņēmuma produkti: putotās konfektes, želejkonfektes, pistāciju halva un šerberts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

LeverX: Veiksmīga 20 gadu pieredze SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā

Sadarbības materiāls, 14.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LeverX ir globāls uzņēmums SAP risinājumu ieviešanā un pielāgošanā, kas veiksmīgi darbojas jau 20 gadus Kopš dibināšanas uzņēmums ir specializējies tehnoloģiju konsultācijās, SAP sistēmas ieviešanā, pielāgošanā un arī uzturēšanā. Viens no mūsdienās aktuālākajiem pakalpojumiem ir SAP SuccessFactors risinājums, kas ļauj efektīvi pārvaldīt uzņēmuma cilvēkresursus.

LeverX tika dibināts 2003. gadā kā neliels konsultāciju uzņēmums. Šobrīd uzņēmums ir kļuvis par vadošo SAP risinājumu ieviešanas un pielāgošanas pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem visā pasaulē, sākot no jaunuzņēmumiem Silīcija ielejā līdz pat lieliem uzņēmumiem automobiļu, ražošanas, mazumtirdzniecības, banku un kalnrūpniecības nozarēs. Pateicoties saviem inovatīvajiem risinājumiem un izciliem rezultātiem, uzņēmums ir ieguvis statusu kā vadošais līderis savā jomā un ir veiksmīgi sadarbojies ar vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, tostarp Microsoft Azure, Google Cloud un Amazon Web Services.

Komentāri

Pievienot komentāru