Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

21. septembrī no plkst.11:00 līdz plkst.16:00 norisināsies līdz šim lielu interesi un atsaucību guvušais Atvērto durvju dienas maratons. Atvērto durvju diena ir lieliska iespēja visiem, kam šobrīd aktuāla mājokļa iegāde - pasākuma ietvaros būs iespēja apmeklēt 22 jaunos projektus Rīgas centrā, Teikā, Pārdaugavā, Mārupē, Piņķos, Ādažos un Jūrmalā.

Maratona dalībnieki: Club Central Residence II (Centrs), CENTRUS (Centrs), Bibliotēkas Nams (Centrs), Lāčplēša 13 (Centrs), Kr.Barona 30 (Centrs), Ernesta Birznieka - Upīša 10 (Centrs), Blaumaņa 34 (Centrs), Krišjāņa Valdemāra 69 (Centrs), Park Alley II (Centrs), Aleksandra Čaka 36 (Centrs), Jaunā Teika (Teika), Hausmaņa terases (Purvciems), River Breeze Residence (Klīversala), Filozofu Rezidence (Pārdaugava), Kuldīgas 32 (Āgenskalns), IRIS SHAMPETERIS APARTMENTS (Pleskodāle - Šampēteris), Bišumuiža (Bišumuiža), Bieriņu Rezidences (Mārupe), Zelta Rasa III (Mārupe), Saliena (Piņķi), Ciemats Dailas (Ādaži), Summer House (Jūrmala).

Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Samariešu apvienība (LSA) aicina Latvijas lauksaimniekus un pārtikas ražotājus produktus, kurus nav iespējams realizēt Krievijas embargo vai citu iemeslu dēļ, ziedot trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam.

Jebkura veida dārzeņus un augļus, piena un gaļas produkciju – arī standartiem neatbilstošus (izmērs, svars, izskats), bet lietojamus uzturā, aicina ziedot pārtikas bankai Paēdušai Latvijai.

Kopīga sadarbība ražotājiem ar nevalstiskajām organizācijām ļautu atgūt kaut mazu ieguvumu no saražotā – noslēdzot ziedojumu līgumu ir iespējams saņemt nodokļu atvieglojumus. Nodokļa atlaidi ziedotājiem piemēro 85 procentu apmērā no summām, kuras ziedotas, bet ne vairāk kā 20 procentus no uzņēmumu ienākuma nodokļa kopējās summas attiecīgajā taksācijas periodā.

Paēdušai Latvijai ir 25 reģionālie partneri, kuriem ir pieejams savs transports, kura izmaksas tiek nosegtas.

2012.gadā Kurzemes Biznesa inkubatorā Liepājā darbību sākuši 13 jauni uzņēmumi, kas darbojas zaļo tehnoloģiju, pārtikas pārstrādes, informāciju tehnoloģiju, aviācijas, dizaina un citās jomās.

Liepājā Kurzemes Biznesa inkubatora paspārnē šobrīd darbojas 42 uzņēmumi, kopā nodarbinot 140 darbiniekus. Kopš inkubatora izveidošanas Liepājas uzņēmumi nodokļos valsts un pašvaldības kasē samaksājuši vairāk nekā 650 tūkstošus latu.

Kopš Kurzemes Biznesa inkubatora izveidošanas Liepājā atbalstu saņēmuši aptuveni 60 jaunie uzņēmumi, no kuriem daļa biznesa inkubatoru jau atstājuši un veiksmīgi turpina darboties patstāvīgi, piemēram, reklāmas aģentūra Addiction, suņu ekskrementu savākšanas kastītes Afterdog Bio Box attīstītāji ADD un ziepju ražotāji Art Soapworks.

iPhone 5s jaunā pirkstu nospiedumu lasīšanas tehnoloģija kļuvusi par jaunu izaicinājumu hakeriem, kas šobrīd sacenšas savā starpā, kuram pirmajam izdosies to «atkost», raksta Forbes.

Ceturtdienas pēcpusdienā tika radīta vietne IsTouchIDHackedYet.com, kuras mērķis ir piesaistīt tā dēvēto pūļa finansējumu, kas vēlāk tiks atdots cilvēkam, kurš pirmais video demonstrēs veidu, kā «apmānīt» iPhone 5s tehnoloģiju. Proti, iegūs pirkstu nospiedumu no jebkuras citas virsmas, lai izmantotu to Apple jaunākā viedtelefona atbloķēšanā.

Kā novēroja Db.lv, piektdienas rītā lielākā summa, kas ziedota hakerim, kurš pirmais «uzlauzīs» pirkstu nospiedumu tehnoloģiju, ir 10 tūkstoši ASV dolāru, ko ziedojis Arturs Rozenbekers (Arturas Rosenbacher) no riska kapitāla uzņēmuma IOCapital.

Neskatoties uz to, ka AS «Diena» mediju koncerns 2013. gadu ir noslēdzis ar zaudējumiem, īstenojot restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, būtiski uzlabots koncerna finanšu rezultāts salīdzinājumā ar 2012. gadu, informēja Elīna Kresa, SIA Dienas Mediji Mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.

2013. gadu koncerns noslēdzis ar 1 005 917 LVL (1 431 291 €) zaudējumiem. Neskatoties uz to, 2013. gadā koncernam ir izdevies būtiski uzlabot finanšu rezultātu par vairāk nekā 336 730 LVL (479 124 €). Koncerna finanšu rezultātus pozitīvi ietekmēja iekšējās restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plāna īstenošana, kas arī turpmāk būs koncerna prioritāte, lai nodrošinātu koncerna meitas uzņēmumu ilgtspēju un rentabilitātes uzlabošanos.

Koncerna mātes uzņēmuma AS «Diena» apgrozījums pērn bijis 2 317 140 LVL (3 296 993 €), bet zaudējumi sasnieguši 3 546 620 LVL (5 046 386 €), no kuriem lielāko daļu veido ilgtermiņa ieguldījumu vērtības samazinājums. Zaudējumus no uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevies samazināt par vairāk nekā 174 731 LVL (248 620 €).

Ar 1. augustu līdzšinējais SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētājs Ints Krasts pievienosies SEB bankas vadības komandai, kā valdes loceklis un viceprezidents, uzņemoties atbildību par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu tirgiem un naudas pārvaldības biznesu, informē kredītiestāde.

I.Krasts SEB grupā strādā kopš 1999. gada, savu karjeru uzsākot kā Resursu pārvaldes speciālists, pēcāk vadījis Saldus un Ziemeļu filiāles, kā arī ieņēmis SEB līzings valdes priekšsēdētāja amatu. I.Krasts absolvējis Konkordijas Starptautisko universitāti Igaunijā ar bakalaura grādu ekonomikā un ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā (MBA) Nīderlandē, Roterdamas menedžmenta skolā (Rotterdam School of Management).

Tāpat viņš pilnveidojis savas zināšanas par lielo uzņēmumu apkalpošanu, finanšu analīzi, investīcijām un līderību dažādos kursos Latvijā, Spānijā un ASV, kā arī absolvējis Vallenberga institūta rīkoto augstākā līmeņa vadītāju izaugsmes programmu.

Bezalkoholisko dzērienu ražotājs AS Gutta atzīmē 20 gadus kopš darbības uzsākšanas un ražotnes izveidošanas Latvijā.

Gutta eksportē produktus uz Krieviju, Lielbritāniju, Norvēģiju, Īriju, Japānu, Slovākiju un Baltijas valstīm. Uzņēmuma sortimentā ir vairāk nekā 60 produktu ar tādām preču zīmēm kā Gutta, Gutta MAX, Everest, Rīgas Kvass un citām.

Rolands Gulbis, AS Gutta valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka ik gadu uzņēmuma apgrozījums palielinās, radot jaunas attīstības iespējas un pilnveidi nākotnē, izstrādājot un piedāvājot jaunus produktus. Gutta regulāri investē līdzekļus ražotnes modernizācijā.

Uzņēmums dibināts Latvijā 1994. gadā. Sākotnēji Gutta ražošana tika attīstīta Ogres rajona Ogresgalā, bet 1997. gadā Gutta pārcēla ražošanu uz Valdlaučiem jaunuzbūvētajā rūpnīcā Rāmava. No 2002. gada AS Gutta ietilpst Latvijas un Īslandes industriālo investīciju grupā Nordic Partners. Kopš 2014. gada AS Gutta ir Norvēģu koncerna ORKLA Group sastāvā.

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) šodien ievieš jaunu piedāvājumu – pakalpojumu Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma, informēja tā pārstāve Elīna Lidere.

LMT prezidents Juris Binde cer, ka jaunā NEATKARĪBA veicinās plašāku un aktīvāku mobilā interneta lietošanu telefonā.

Līdz ar LMT 4G tīkla attīstību esot mainījusies mobilā interneta lietošanas pieredze. Divu gadu laikā tā patēriņš LMT tīklā pieaudzis 4,5 reizes.

LMT pakalpojuma Internets telefonā NEATKARĪBA bez apjoma un ātruma ierobežojuma mēneša maksa noteikta 9,99 eiro. Tas automātiski tiks pieslēgts lietotājiem, kuri līdz šim izmantojuši pieslēgumu Internets telefonā apjoma soļus no 3GB līdz 8GB.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa policijas darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka attēlā redzamais vīrietis varētu būt saistīts ar dažāda veida krāpšanas gadījumiem.

Par krāpšanas gadījumu Rīgā, Aleksandra Čaka ielā kādā bankas filiālē policisti aizturēja attēlā redzamo vīrieti. Vīrietis bankas filiālē vēlējās samainīt 500 eiro banknoti smalkākās naudas vienībās, taču, kad bankas darbiniece izdeva samainīto naudu, vīrietis pēcāk gribēja samainīt eiro banknotes uz citu valūtu. Maiņas rezultātā, viņš bankas darbiniecei iedeva mazāk nekā 500 eiro, daļu paturot sev – tādā veidā mēģinot apkrāpt.

Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, attēlā redzamais vīrietis varētu būt saistīts ar dažāda veida krāpšanām - valūtas maiņas punktos, banku filiālēs vai vienkārši uz ielas, tādēļ Rīgas Centra iecirkņa policijas darbiniekiem ir pamatotas aizdomas, ka šis vīrietis varētu būt pastrādājis vēl citus krāpšanas gadījumus.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka, veicot kontroles pasākumus kāda uzņēmuma teritorijā Rīgā, 23.jūlijā VID muitas amatpersonas tajā atklāja gandrīz 70 tonnas nezināmas izcelsmes un piederības degvielas. Par minēto faktu 24.jūlijā uzsākts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 220.1 panta otro daļu par naftas produktu nelikumīgu uzglabāšanu, pārvietošanu (pārvadāšanu) vai realizāciju lielā apmērā.

23.jūlijā VID muitas amatpersonas, pārbaudot operatīvo informāciju, konstatēja, ka degvielas pārvadāšanas autocisterna iebrauc kādā teritorijā Rīgā, Tīrumu ielā. Pārbaudot datu bāzēs esošo informāciju par šajā adresē reģistrēto uzņēmumu komercdarbību, noskaidrojās, ka neviens no adresē reģistrētajiem uzņēmumiem nav saistīts ar naftas produktu apriti un tika pieņemts lēmums veikt pārbaudi. Pārbaudes laikā minētajā teritorijā un tajā esošajā angārā tika konstatētas liela izmēra tilpnes un transporta līdzeklis - kravas vilcējs DAF ar autocisternu ar Lietuvas reģistrācijas zīmēm, kurā atradās šķidrums ar dīzeļdegvielai raksturīgu smaržu.

Pētījumu kompānija TNS ir apkopojusi TV reklāmas apjomu par 2014. gada augustu. TNS Reklāmu reģistrs augustā televīzijā ir fiksējis 132 056 reklāmas un 14 271 sponsorreklāmas gadījumu. Augustā TV reklāmas gadījumu skaits ir pieaudzis par 0,1%, bet sponsorreklāmu skaits samazinājies par 3%, kopumā radot kritumu par 0,2%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2013.gadā.

TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā, kā ierasts, ir turpinājies vasaras TV reklāmu skaita kritums, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Neparasti, ka kopumā fiksēta tik neliela atšķirība starp 2013. gada un 2014. gada augustu. Lielāko pieaugumu nodrošinājuši alkoholisko dzērienu nozares reklāmdevēji, bet mazumtirdzniecības nozarē novērojams lielākais kritums.

Augustā visreklamētākā nozare bijusi mājsaimniecības higiēna ar 5% kāpumu pret 2013. gadu. Mazumtirdzniecība, lai arī samazinoties reklāmu skaitam par 21%, ieņem 2. pozīciju reklamētāko nozaru topā. Telekomunikāciju nozare ieņem 3. vietu topā ar līdzīgu izvietoto reklāmu skaitu kā gadu iepriekš. Mobilo sakaru nozares reklāmdevēji samazinājuši savu reklāmu skaitu par 12% un ieņem 4. vietu. TOP5 noslēdz alkoholisko dzērienu nozare ar ievērojamu 51% pieaugumu pret 2013. gada augustu.

Valdība patlaban neapsver iespēju kompensēt ražotājiem zaudējumus, kas radīsies Krievijas noteikto importa aizliegumu dēļ saistībā ar Āfrikas cūku mēri.

Kā šodien pēc valdības sēdes preses konferencē atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), pašlaik nav zināmi iespējamie zaudējumi, kādi radīsies ražotājiem, taču valdība neizskata varbūtību šādus zaudējumus kompensēt.

Kā ziņots, turpinoties Krievijas noteiktajam cūku un cūkgaļas importa aizliegumam, Latvijas cūkkopības nozares provizoriskie zaudējumi varētu būt 13,641 miljons eiro. Šādus aprēķinus veikusi Zemkopības ministrija (ZM).

ZM aplēses liecina, ka patlaban saražotās cūkgaļas apjoms Latvijā varētu būt 35 700 tonnas, savukārt eksportēto dzīvo cūku apjoms - 8500 tonnas. Kopējā nozares produkcijas vērtība pie pašreizējās Latvijas iepirkuma cenas varētu būt 80 633 441 eiro, tikmēr kopējā nozares vērtība ar pazeminātu realizācijas cenu eksporta aizliegumā - 66 992 305eiro. Līdz ar to nozares hipotētiskais zaudējums varētu būt 13 641 137 eiro.

SIA Scania Latvia Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vajadzībām piegādājusi degvielas vedēju gaisa spēku aviācijas bāzei Lielvārdē. Speciāli NBS prasībām un NATO standartiem tika uzkonstruēta un aprīkota degvielas uzglabāšanas cisterna un iepildīšanas sistēma.

Virsseržants Andris Metlāns stāsta: «Jaunā mašīna tiks izmantota lidaparātu zemspārnu un virsspārnu degvielas uzpildīšanai. Tai ir vairākas funkcijas – ne tikai uzpildīt degvielu, bet arī, pateicoties iebūvētajai testa laboratorijai, veikt degvielas kontroli.»

Savukārt, Aigars Pušinskis, SIA Scania Latvia vadītājs, sacīja: «Šis bija sarežģīts projekts, kura realizācijā vairākus mēnešus strādājām kopā ar NBS pārstāvjiem, lai izstrādātu cisternas tehnisko projektu un pēc tam arī nodrošinātu tās izgatavošanu, atbilstoši NBS specifiskajām vajadzībām.»

Degvielas vedējā ir iebūvēta mērlaboratorija, kas uzrauga degvielas kvalitāti. Tas divos cisternas nodalījumos spēj uzglabāt 20 850 litrus degvielas. Tam ir uzpildītās degvielas uzskaite, un tas var atsūknēt jau iepildītu degvielu no lidmašīnas.

Lai vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence un tiktu novērsti likumpārkāpumi tirdzniecībā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pievērš pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos.

Vasaras periodā Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu cenšas gan ārvalstu, gan Latvijas tirgotāji. Nereti arī Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, t.i., tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas rada ne tikai nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, bet arī norāda uz to, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus, uzsver dienests.

VID šā gada jūnijā un jūlijā veica 105 kontroles pasākumus – pārbaudes, tai skaitā, 56 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 20 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 29 pārbaudes veiktas citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Šodien, 6.oktobrī, Food Union akcionārs Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi. Darījuma mērķis ir būtiski paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, skaidroja Food Union pārstāve Linda Mežgaile.

«Premia Foods komanda ir profesionāla un ar lielu pieredzi saldējuma ražošanā, kā arī Premia ir ļoti spēcīgs un vērtīgs Baltijas zīmols, kuru mēs turpināsim attīstīt,» uzsver Food Union akcionārs A. Beshmeļņickis.

AS Premia Foods ir publiska akciju sabiedrība, kas ir kotēta NASDAQ OMX Tallinas biržā. Darījumā tiek pārdoti divi no trim AS Premia Foods biznesa virzieniem (ieskaitot AB Premia KPC (Lietuva), AS Premia TKH (Igaunija), AS Premia FFL (Latvija) un OOO Hladokombinat No1 (Krievija)), kas kopā veido pusi no uzņēmuma apgrozījuma.

Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījumu vēl jāapstiprina Premia Foods ārkārtas akcionāru pilnsapulcē, kas notiks trīs nedēļas pēc 6.oktobra, un Konkurences padomē Latvijā.

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās virs 0°C un naktī tā ir negatīva, sliktā tehniskā stāvoklī esošajos autoceļu segumos pastiprināti veidojas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek remontētas visu gadu, nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Valsts ceļi.

Tiklīdz ceļa konstrukcija būšot pilnībā atkususi un diennakts vidējā gaisa temperatūra būšot stabili virs +5°C, tiks uzsākts masveida bedrīšu remonts valsts autoceļu tīklā. Kopumā šos darbus vienlaicīgi veikšot līdz 100 remontbrigādēm.

Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi, ceļu bedrīšu remonts ir ikgadējs steidzams mērs stipri nolietoto asfaltbetona segumu sakārtošanai pēc ziemas, tādējādi nodrošinot šo ceļu turpmāku lietošanu. Pamattehnoloģija ir bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju, kas ir universāla un īpaši piemērota segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Šajā nedēļas nogalē pēc ilgstošās dīkstāves plānots testa režīmā iedarbināt Liepājas metalurga ražošanas iekārtas. Tas būs viens no maksātnespējīgā uzņēmuma pārdošanas procesa posmiem, lai pārbaudītu iekārtas un potenciālajiem pircējiem varētu sniegt nepieciešamo tehnisko informāciju, skaidroja Liepājas metalurga maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers.

Testēšanas režīmā tiks iedarbināta gan tērauda elektrokausēšanas iekārta, gan velmētava, lai pārbaudītu ražošanas iekārtu darbību pēc aptuveni gadu ilgušās rūpnīcas dīkstāves un aizvadītās ziemas. Potenciālie pircēji gan šajā iekārtu testēšanā piedalīties nevarēs, taču tiks pieaicināts neatkarīgs eksperts, kurš sniegs savu novērtējumu. Notiekošais tikšot arī filmēts un fotografēts, lai potenciālie pircēji pēc tam varētu iepazīties ar iekārtu testēšanas rezultātiem.

Vēl līdz 13.jūnijam potenciālajiem investoriem ir iespēja iesniegt nesaistošus piedāvājumus. Pēc tam, vēl pirms saistošo piedāvājumu iesniegšanas, potenciālajiem investoriem būšot iespēja nepieciešamības gadījumā piesaistīt arī speciālistu no malas, lai veiktu padziļinātu izpēti.

Pētnieki izstrādā programmatūru, kas ļaus radīt sadarboties spējīgus robotus; pirmās daudzrobotu sistēmas tiks pielietotas telpu uzkopšanā.

Šobrīd zinātniekiem ir izdevies vienotā sistēmā saslēgt sešas robotizētas iekārtas, bet trīs gados, kad tiks īstenots projekts Daudzu robotu sistēmas industriālu telpu uzkopšanai, to skaits būtiski palielināsies. Šis ir viens no pieciem Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) projektiem, kura tehnoloģiju pārnesei augstskola no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmas Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai piesaistījusi 300 tūkstošus eiro. Jau sāktas sarunas par izgudrojuma ieviešanu ražošanā ar vairākām starptautiskām kompānijām, kas izgatavo uzkopšanas iekārtas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Interjera dizaina risinājumu uzņēmums SIA Glastik paplašinājis savu darbību, investējot vairāk nekā 200 000 eiro jaunās ražošanas iekārtās un ražotnes telpu pielāgošanai. Pagājušajā gadā uzņēmums uzsācis arī pašu ražoto akustisko un dizaina elementu eksportu uz Skandināviju un Poliju.

SIA Glastik šogad plānojot dubultot eksporta apjomus, palielinot uzņēmuma eksporta īpatsvaru līdz 70% no kopējā realizācijas apjoma.

Dzidris Augustinovičs, SIA Glastik vadītājs, komentēja: «Aktīvi plānojam attīstīt darbību gan lielākajos esošajos eksporta sadarbības tirgos Polijā, Dānijā, Norvēģijā un Igaunijā, gan arī perspektīvā raugāmies uz Tuvajiem Austrumiem, piemēram, Kataru, kur 2022. gadā plānojas Pasaules čempionāts futbolā un jau pašlaik notiek ļoti aktīva infrastruktūras celtniecība. Šobrīd jau esam noslēguši pirmos sadarbības līgumus ar Kataru.»

Šobrīd SIA Glastik nodrošina produktu eksportu uz Somiju, Dāniju, Norvēģiju, Turciju, Vāciju, Poliju, Kataru, Holandi, Igauniju un Lietuvu. Pēdējo gadu laikā uzņēmums piedalījies vairāku objektu realizācijā dažādos Latvijas reģionos, piemēram, SIA Glastik ražotie akustiskie paneļi ir uzstādīti Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās un J.Vītola Mūzikas akadēmijā, savukārt griestu un sienu apdares materiāli izmantoti Lidostas RĪGA VIP centra telpu apdarē, Valmieras slimnīcā, Liepājas olimpiskajā peldbaseinā. Šobrīd uzņēmums piedalās jaunas topošas viesnīcas kazino zāles griestu izgatavošanā, Piņķu mūzikas skolas akustisko elementu izgatavošanā, kā arī dekoratīvo sienu elementu un durvju izgatavošanā PBLC Biznesa centrā.

Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju kooperatīvs ABC PROJEKTS saņēmis Latvijas attīstības finanšu institūcijas ALTUM aizdevumu EUR 309 100 apmērā.

Aizdevums paredzēts uzņēmuma ilgtermiņa investīciju programmas turpināšanai, nodrošinot investīcijas Latvijā vienīgā liellopu savākšanas centra rekonstrukcijā un modernizācijā, kā arī pievadceļu sakārtošanai.

Kā norāda LPKS ABC PROJEKTS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vāgners, savas loģistikas izveide ir bijis viens no kooperatīva svarīgākajiem mērķiem: «Pie šī mērķa sasniegšanas esam sistemātiski strādājuši vairāk nekā desmit gadus. Ar šī centra izveidošanu tiks būtiski atslogota visa eksporta procesa organizēšana. Ja šobrīd, lai savāktu lopus eksportam, apbraukājam katru saimniecību, tad jau rudenī būs iespējams lopu savākšanu organizēt jaunā savākšanas centrā. Dzīvnieku labturības noteikumi paredz, ka no pirmā uzkrautā dzīvnieka tas eksportēšanai jānogādā astoņās stundās, ko šobrīd izdarīt ir ļoti sarežģīti. Savukārt šādam speciālam savākšanas centram ir īpašas tiesības eksportam paredzētos lopus komplektēt septiņas dienas.»

Rīt, 22. augustā Valsts policijas darbinieki, kuri iesaistīti satiksmes uzraudzībā, kopā ar kolēģiem no Lietuvas, Igaunijas un Somijas piedalīsies starptautiskā reidā, kura laikā tiks kontrolēta atļautā braukšanas ātruma ievērošana, informēja Zane Arāja, Valsts policijas pārstāve.

Reids norisināsies uz galvenajiem autoceļiem visā valsts teritorijā, un vienlaikus šādas pārbaudes uz savu valstu ceļiem veiks arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas kolēģi.

Reids norisināsies Eiropas ceļu policijas tīkla ( TISPOL) plānoto starptautisko reidu grafika ietvaros, kurā šī nedēļa veltīta tieši atļautā braukšanas ātruma ievērošanai. Šīs akcijas ietvaros policijas darbinieki visā Eiropā veic dažādus pasākumus atļautā ātruma kontrolei uz ceļiem.

Starptautiskās akcijas mērķis ir pievērst iedzīvotāju uzmanību pārmērīga braukšanas ātruma riskiem un aicināt ikdienā izvēlēties ne vien ceļu satiksmes noteikumiem atbilstošu braukšanas ātrumu, bet arī tādu, kas ir drošs autovadītājiem un pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.