Cerot, ka pandēmijas radītie ierobežojumi būs īslaicīgi un darbs attālināti vairs nebūs norma, daudzi uzņēmumi šo laiku izmantoja lietderīgi, pārkārtojot vai labiekārtojot biroju telpas. Ņemot vērā, ka darbs no mājām ir ietekmējis un mainījis arī interjera tendences birojos, Mārupē bāzētais uzņēmums “IPS Baltics” savu biroju veidot izvēlējās sadarbībā ar profesionālu dizaineri. Biznesa klientiem šis pakalpojums ir pieejams bez maksas. Uzņēmums un interjera dizainere dalās pieredzē un vērtīgos padomos, ko ņemt vērā, labiekārtojot biroju.

“IPS Baltics” – kvalificēta personāla pakalpojumu nodrošinātājs kuģu īpašniekiem un vēja turbīnu operatoriem, biroja kopējā telpu platība ir 84 kvadrātmetri. Uzņēmums strauji paplašinājās un pārskatāmā nākotnē plāno paplašināties vēl, tāpēc radās nepieciešamība pēc jaunām biroja telpām. Iepriekšējās biroja telpas bija vēl mazākas un nespēja nodrošināt pietiekami daudz darba vietas personālam. Sākotnēji jaunajās telpās tika veikts neliels kosmētiskais remonts, bet pēc tam, cieši sadarbojoties ar interjera dizaineri, tika iekārtots birojs. Tas ir samērā neliels birojs, kura telpās atrodas arī virtuve. Birojā šobrīd strādā seši darbinieki, bet interjera dizainerei bija nepieciešams iekārtot darba vietas astoņiem darbiniekiem, jo uzņēmums plāno izaugsmi.

Lietuvas galvaspilsētas Viļņas restorānos izvietoti manekeni, kuru tērpi atspoguļo aktuālās modes tendences.

Restorānu galdi, kas būtu jātur tukši, tiek izmantoti, lai pie tiem izvietotu manekenus, kas demonstrē šīs sezonas modes tendences.

No šīs nedēļas Lietuva ir atvieglojusi ierobežojumus bāriem, kafejnīcām un restorāniem, lai tie varētu darboties iekštelpās, taču joprojām pastāv stingri sociālās distancēšanās noteikumi.

"Tukši galdiņi mūsu restorānā izskatās diezgan dīvaini un mums nav iespēju tos novākt," skaidro restorāna "Cosy" īpašnieks Bernie Ter Braak, kurš ir viens no šīs idejas attīstītājiem un sadarbojas ar lietuviešu dizaineri Jūliju Januss.

"Tāpēc mēs nolēmām sazināties ar kaimiņiem, modes preču veikaliem un aicinājām viņus izmantot mūsu tukšos galdiņus, lai demonstrētu savas jaunākās kolekcijas. Informācija izplatījās, un atpazīstami dizaineri pievienojās šim projektam, kas turpina izplesties visā pilsētā."

Apģērbam ir jākalpo cilvēkam, nevis otrādi, tā uzskata apģērbu zīmola Baiba Ladiga dizainere Baiba Ladiga-Kobajaši.

Viņas skatījumā, ir vecmodīgi sekot modes tendencēm, un viņa nevēlas saviem pircējiem likt pirkt vēl un vēl, bet gan veicināt apzinātu patēriņu. Dizaineri uztrauc arī modes industrijas radīto atkritumu apjoms, tāpēc viņa izmanto drapēšanas tehniku un cenšas modelēt savu apģērbu tā, lai zudumu būtu pēc iespējas mazāk.

Vienlaikus B. Ladiga-Kobajaši atsakās no klasiskajām krādziņām un citiem elementiem, kas apģērbu valkāšanu padara sarežģītāku un prasa liekas pūles tā kopšanā. Dizainere ir pārliecināta, ka tieši mazie, neatkarīgie zīmoli var radīt pārmaiņas modes pasaulē un izglītot sabiedrību. Vairāk par savu ceļu modes pasaulē B. Ladiga-Kobajaši stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Novembra pēdējā nedēļā trešo reizi norisināsies jauno modes dizaineru konkurss «MERINGUE».

Šogad konkurss tiek rīkots kā divu organizāciju – biedrības «Latvijas Modes palāta» un LKA Latvijas Kultūras koledžas sadarbības projekts.

No konkursam iesūtītajiem 20 pieteikumiem finālam ir kvalificējušās vienpadsmit kolekcijas, kuru autori ir Latvijas Mākslas akadēmijas, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas jaunie dizaineri.

Konkursa kolekcijas vērtēs starptautiska žūrija, kuras priekšsēdētāja būs modes žurnāliste un Milānas Jaunās mākslas akadēmijas (New Academy of Fine Arts) profesore Ļuba Popova. Modes skatē tiks demonstrēta arī konkursa «MERINGUE» vēstneses, modes dizaineres Laimas Jurčas kolekcija «Illuminated», kas radīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī modes dizaineres Ivetas Vecmanes jaunākā kolekcija.

Latvijas mode piedzīvo krīzi, mainoties patēriņa paradumiem; labus signālus uzrāda bērnu mode

Dažādi tirdziņi nereti ir pirmais solis, lai jaunais dizainers kļūtu par šīs nozares sistēmas komponentu. Daļa spēlētāju paliek šajā līmenī un savas nezināšanas dēļ var negatīvi ietekmēt visu nozari. Ja kāds no sistēmas dalībniekiem preci savā darbnīcā vai tirdziņā pārdod par krietni zemāku cenu nekā citur vai arī bez čeka, pēc kāda laika cietīs visa joma. Tā uzskata Dita Danosa, kurai pieder vietējās modes daudzzīmolu veikals Taste Latvia.

Ilgus gadus viņa ir Latvijas Modes palātas prezidente un tagad arī jaundibinātā Latvijas Dizaina centra vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Itāļu uzņēmums "Avio Interiors" ieskicējis dažus risinājumus aviokompānijām, ko likt lietā pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas.

Dizaineri piedāvā divus variantus, kā turpmāk pasažieri varētu lidot kaut cik izolēti viens no otra.

Lidmašīnu salonos, kur pasažieri sēž rindās pa trim, centrā sēdošais pasažieris sēž atmuguriski un visus trīs pasažierus atdala vairogs, kas izgatavots no caurspīdīga materiāla, kas tos izolē viens no otra, izveidojot aizsargbarjeru visiem. Katrs pasažieris tā iegūst savu telpu, kas ir izolēta no citiem, pat no cilvēkiem, kas staigā pa eju, pamato dizaineri.

Sēdekļus piedāvāts izgatavot no viegli tīrāmiem un higiēniskiem materiāliem. Variēt iespējams arī ar vairogu materiāla caurspīdīguma pakāpēm.

Dizaineru piedāvājums aplūkojams vizualizācijās!

Modes zīmols One Wolf Vecrīgā, Laipu ielā atklājis jaunu veikalu.

«Mēs gribam atdzīvināt šo ielu. Pirms mums šīs telpas gadu bija tukšas, un vēl pirms tam te bija suvenīru veikals. Veikalam izvēlētā vieta - Vecrīga - ir stratēģiski laba. Mēs gribam būt tuvāk tūristiem un tieši viņiem vairāk parādīt Latvijas modes dizainerus. Par šīm telpām uzzinājām augusta beigās, un šobrīd esam parakstījušas nomas līgumu uz trīs gadiem,» sacīja Sarmīte Mickeviča, One Wolf līdzīpašniece.

Jaunais veikals ir gandrīz divas reizes lielākas par pirmo veikalu – 50 kvadrātmetros ir iekārtotas tehniskās telpas un 37 kvadrātmetros - tirdzniecības zona, kas attiecībā pret esošo veikalu Lāčplēša ielā ir divas reizes vairāk. Jaunajā veikalā strādās trīs pārdevēji.

Zīmola Imperial Lace radītāji Olga un Normunds Bērziņi sākuši ražot mežģīņu audumu, kuru savām kolekcijām ir izvēlējušies arī ārvalstu tērpu dizaineri.

Bērziņu ģimenes impēriju veido veikals Tērbatas ielā un tērpu šūšanas ateljē Imperial Couture House, kura lielākais veikums ir Zviedrijas princesei Madlēnai darinātā 18 kilogramu smagā kleita no 15 tūkstošiem zīda auduma ziedu, kurā viņa apmeklējusi Nobela prēmijas pasniegšanas ceremoniju. Ģimene lepojas ar to, ka ir iekāpusi nākamajā attīstības līmenī, mežģīņu auduma tirgošanu papildinot ar šī greznā materiāla ražošanu pēc pašu radīta dizaina.

Arī lācis slido

O. Bērziņa ir absolvējusi Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti un desmit gadus pēc augstskolas beigšanas ir vadījusi dažādus IT projektus, līdz noticis «klikšķis» – viņa ir sākusi domāt par kleitām un pāris dienu laikā nolēmusi mesties iekšā tērpu salonu biznesā. 2004. gadā Rīgā, Brīvības ielā atvērts Latvijas mērogiem paliels kāzu salons Four Seasons, kura darbībai 2008. gadā punktu pielikusi ekonomiskā krīze valstī. Pēc ilgāka pārtraukuma – 2013. gadā – izdevies īstenot sapni par specializētu mežģīņu veikalu un Avotu ielā atvērta mežģīņu valstība Chantelle Dentelle (no franču val. – smalkas mežģīnes). Vēlāk zīmols pārtapis par Imperial Lace, šajā rūpalā jau ir iesaistījušies arī pārējie ģimenes locekļi – vīrs Normunds un meita Kortnija. «Mežģīņu pirmsākumi meklējami impēriju laikos. Pateicoties to laiku cilvēku kaprīzēm, tika veidoti unikāli izstrādājumi. Turklāt impērija var būt arī ģimene,» spriež Olga Bērziņa.

Cēsu alus darītavā prezentēta apģērbu kolekcija #CĒlimited, kas tapusi sadarbībā ar latviešu modes dizaineri Fjodoru Podgorniju, pasaules līmeņa modes zīmola Fyodor Golan radītāju, informē Cēsu alus.

Radošā sadarbība rezultējusies apģērbu un aksesuāru kolekcijā, kas tapusi dizainerim iepazīstot Cēsu daudzveidīgo dzērienu darītavu un alus brūvēšanas pasauli. Kolekcija radīta, izmantojot ilgtspējīgu pieeju – apģērbi šūti no atkārtoti pārstrādātiem materiāliem, efektīvi izmantojot auduma atgriezumus aksesuāru šūšanai, kā arī apģērbi šūti Latvijā.

Kolekcijas galvenais iedvesmas avots ir Cēsu darītavā uz vietas izstrādātā skārdeņu prese, kas sagatavo izlietotās skārdenes nodošanai uz pārstrādi, turklāt sapresētās skārdenes veido interesantus un unikālus rakstus. Šie raksti ir uzdrukāti uz dažādiem audumiem, kas iestrādāti #CĒlimited kolekcijas apģērbos un aksesuāros. Arī lielākā daļa šo audumu atgriezumu ir izmantoti mazākos aksesuāros, piemēram, jostas somās.

Rīgas Tehniskā universitāte kopā ar Aizsardzības ministriju un "Garage 48" pirmo reizi Latvijā rīkos aizsardzības industrijas hakatonu "Garage 48 Defence Makeathon 2020", kura dalībnieki 48 stundu laikā radīs funkcionējošus drošības un aizsardzības risinājumu prototipus.

Inovāciju pasākums "Garage 48 Defence Makeathon 2020" notiks no 31. janvāra līdz 2. februārim Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikā. Dalībai var pieteikties līdz 24. janvārim.

Šāds pasākums tiek rīkots, lai veicinātu inovāciju radīšanu aizsardzības nozarē un pavērtu iespējas plašākam interesentu lokam iesaistīties specifisku nozares izaicinājumu risināšanā.

"Hakatons ir lielisks veids nozarei, kā radīt interesi un izpratni par savu specifiku un vajadzībām, bet ieinteresētām personām un uzņēmumiem – prezentēt savas idejas un risinājumus, pārbaudīt to lietojamību, saņemt ekspertīzi, padomus un atbalstu mērķu sasniegšanai, satikt līdzīgi domājošos, dibināt kontaktus. Hakatons var kalpot par atspērienu inovatīvu produktu un jaunu uzņēmumu izveidei, tādējādi sekmējot tautsaimniecības un, ja ideja balstīta pētniecībā, arī vietējo pētniecības iestāžu attīstību," uzsver Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna.

Viss, kas ir mums apkārt, ir dizains. Tas ir kļuvis starpdisciplinārs, jomas saplūst, un viss mainās, mēs varam no tā baidīties, bet mums nāksies to pieņemt

Tā DB pauž Una Rozenbauma, kuras veidotā kampaņa #esesmuintroverts saņēma Dizaina Gada balvu 2019. Unu Rozenbaumu kaitina tas, ka Rīgai trūkst vides dizaina vīzijas, un galva viņai ir pilna ar trakām idejām. Viņai pietika drosmes latviešu autorus Londonas grāmatu tirgū pieteikt kā introvertus, bet, ja viņa uz vienu dienu kļūtu par Rīgas pilsētas radošo direktori, strūklakās lītu šampanietis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness:

Kādas ir tavas profesionālās attiecības ar dizainu?

Esmu hard core freelancer, kas nozīmē, ka ar melnu muti raujos gabaldarbos, taču man ir daudz vairāk projektu nekā tad, kad strādāju reklāmas aģentūrā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc kopā ar vēl pāris potenciālajām partnerēm jau sāku plānot uzņēmuma izveidošanu šī gada rudenī. Uzņēmuma Wannabe Intelligent darbības profils būs kultūras komunikācija, ar ko es nodarbojos pēdējos piecus sešus gadus. To redzu kā brīvu nišu Latvijā. Iepriekš šķita, ka šādām aktivitātēm nav naudas, bet kopš valsts simtgades, kad lielākajai daļai projektu tāda bija nepieciešama, daudzi ir aptvēruši, ko kultūras komunikācija spēj dot, ka tā strādā gan filmām, gan literatūrai. Ja par to runā pietiekami interesantā veidā, tas palīdz, nevis traucē. Agrāk Latvijā bija priekšstats, ka mākslu nevajag pārdot, proti, ja ir labs produkts, tas sevi var pārdot pats. Tas ir mīts jeb «bleķis», jo mēs dzīvojam tādā vidē, kur notiek sīva konkurence nevis tikai starp Latvijas, bet visas pasaules produktiem, kas nozīmē, ka mums ir jāspēj pateikt, par ko būs konkrētā filma vai grāmata.

Šajā nedēļas nogalē Ķīpsalā notiek izstādes Baltic Furniture 2019 un Design Isle 2019.

«Baltic Furniture» ir mēbeļu, interjera un apgaismojuma risinājumu izstāde, kas vienkopus pulcē nozares ražotājus un tirgotājus. Apmeklētājiem tā ir iespēja vienuviet iepazīt Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Ukrainas, Vācijas, Somijas un vēl citu valstu ražotāju piedāvājumu.

Savukārt Rīgas starptautiskajā dizaina izstādē «Design Isle 2019» var apskatīt Baltijas dizaina uzņēmumu, profesionāļu un studentu rūpnieciskā, modes, vides, interjera, foto un grafiskā dizaina darbus.

Izstādē apskatāmas dizaina mēbeles, gaismas ķermeņi, apģērbi un aksesuāri, dzīvesstila produkti u. c. dizaina produkti, ko prezentē dizaineri un dizaina uzņēmumi. Latvijas dizaina skolu un augstskolu audzēkņi izstādē prezentē savus diplomdarbus un radošos projektus.

Apģērbu zīmola «MAREUNROL’S» dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops turpmāk koncentrēsies uz savu produktu pārdošanu interneta vidē.

«Mēs esam daudz naudas pazaudējuši, pārdodot produktus tikai fiziskos veikalos. Tai skaitā arī citur Eiropā. Šobrīd situācija ārzemēs atspoguļo to, kāpēc mums ir tikai japāņu klienti. Eiropā un arī Amerikā situācija ir skarba. Japānā ir visnopietnākie partneri, kurus netraumē tas, ka iepirkuma cena var būt vairākus simtus augsta. Viņu klienti to var atļauties - vēl ar uzcenojumu nopirkt veikalā,» par sadarbību ar veikaliem ārzemēs stāsta R. Pēterkops.

Jaunais interneta veikals - «Snack Store» - ir tests. Redzēsim, kā veiksies,» viņš piemetina.

Par situāciju Latvijā viņš saka: «Nedomāju, ka Latvijā jebkas notiek viegli.» Neesot viegli atrast šuvējus, tāpat arī izstādes «MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte» rīkošana ir bijis izaicinājums vairāku gadu garumā. «Bija cītīgi jāmeklē sponsori, jāraksta projekti. Ja godīgi, budžets bija mazs. Protams, ne vienmēr vajag kaudzi naudas, lai izdarītu lietas, kas strādā dzīvē,» pastāsta dizaineris. Izstādē skatāmi abu dizaineru darbi.

Veikala Bergs (SIA Mode Pluss) īpašniece Ilze Priede-Kļaviņa biznesu vada racionāli un apdomīgi, tai pat laikā atzīst, ka, strādājot modes industrijā, bez vērīgas acs un spējas ātri pieņemt lēmumus neiztikt

Ilze sevi raksturo kā strādīgu reālisti, kura neļaujas salūtiem galvā un lielai eiforijai par sasniegto, bet gan visus lēmumus izsver un tad rīkojas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Šis gads veikalam Bergs nesis jaunu mājvietu, un droši vien lojālākie klienti to ir ievērojuši. Kādēļ izlēmāt pārcelties?

1994. gadā pēc apjomīgiem remontdarbiem atvērām veikalu Bergs Marijas un Elizabetes ielas krustojumā. Projekta autore bija arhitekte Zaiga Gaile, ar ko ļoti lepojamies. Brīdī, kad remontējām šīs telpas, mājas īpašnieku solījums un perspektīva bija tāda, ka visu ēku remontēs un augšējos stāvos izveidos modernus dzīvokļus. Principā ar šādu noteikumu iegājām šajās telpās; diemžēl māja visu šo 25 gadu laikā palika neapdzīvota. Šajā laika periodā vēl divas reizes telpas remontējām, taču pati ēka lēnām mira. Parādījās plaisas sienās un citas nedienas – augšējos stāvos plīsa caurules. Noskaidrojām, ka uzlabojumi tuvākajos piecos gados mājai nenotiks. Kļuva skaidrs – jāpārceļas. Mums veicās, un šādas telpas atradām pavisam netālu no iepriekšējās mājvietas. Jaunās telpas izrādījās ar brīnišķīgu vēsturi – tajās kādreiz bija atradies Rīgas Modeļu nams. Mājai bija tikko renovēta fasāde un uzņēmīgs mājas saimnieks. Biju domājusi, ka vecās telpas atstāt būs grūti tīri emocionālu apsvērumu dēļ. Tomēr, pēdējo reizi ieejot telpās, lai atdotu atslēgas, sapratu, ka te mani vairs nekas nesaista.

Lielbritānijas Karalienes gvarde un citi britu karavīri arī turpmāk nēsās savas īstās lāčādas cepures, lai gan karaliene Elizabete II ir nolēmusi savos tērpos izmantot tikai mākslīgo kažokādu, paziņoja Lielbritānijas Aizsardzības ministrija.

«Netiek plānots nomainīt lāčādu, kas tiek izmantota ceremoniālajās galvassegās,» apliecināja ministrijā.

Ministrijā norādīja, ka kažokādas augsto, melno cepuru izgatavošanā tiek «iegūtas no Kanādas melnajiem lāčiem, kas tiek nomedīti savvaļas populācijas kontroles programmā».

Kažokādas Kanādā tiek iepirktas izsolē, un to cenas ir dažādas, informēja Lielbritānijas Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijas karalienes vīrs princis Filips, viņas vecākais dēls un troņmantnieks princis Čārlzs un viņas vecākais mazdēls princis Viljams ceremoniālos militāros pasākumos ir piedalījušies ar lāčādas cepurēm galvā.

Dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācija PETA uzteica karalienes lēmumu atteikties no īstās kažokādas. Šāda Elizabetes II apņēmība tika atklāta viņas ģērbējas jaunajā grāmatā, un Bekingemas pils apliecināja karalienes nodomu.

Zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā rada prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi palīdzēt pacientiem ar "Covid-19" izraisītiem elpošanas traucējumiem, informē RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama, tāpēc "Covid-19" smagāk skartajās valstīs to trūkst. Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav.

Latvijas zinātnieku, inženieru un ekspertu komandai pirmajā virtuālajā hakatonā "HackForce" izdevies radīt strādājošu automatizētu plaušu ventilatora prototipu. Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem tas vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un lietošanai ērtāku, izstrādājot lietotāja saskarni. Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražošanu.

Rīgas pilsētas būvvalde apturējusi Andrejsalā esošā restorāna "Koya" darbību, apstiprināja pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Restorāna ekspluatācija ir apturēta, jo būve nebija nodota ekspluatācijā.

Kā skaidroja Butāns, būvvalde veica plānoto apsekošanu un konstatēja, ka restorāna ēka tiek ekspluatēta. Tādēļ uzņēmumam vēlreiz liegts šo ēku ekspluatēt, tā ir norobežota ar lentām un izvietoti paziņojumi, ka ēkas ekspluatācija ir liegta.

Restorāna "Koya" līdzīpašnieks Māris Kreilis sacīja, ka viņam nav zināms par būvvaldes lēmumu slēgt restorānu. Vienlaikus Kreilis atzina, ka restorāns darbojas ēkā, kura nav nodota ekspluatācijā.

"Tā ir tiesa, jo iepriekšējie īpašnieki nebija visu sakārtojuši. Tagad mēs strādājam pie ēkas nodošanas ekspluatācijā, tas jau ir procesā," sacīja Kreilis.

Nesen Francijā modes zīmols Gucci demonstrēja 2019. gada pavasara-vasaras kolekciju, piedāvājot ielūkoties, kas tad visus sagaidīs modē pēc dažiem mēnešiem.

Gucci dizaineri cenšas piesaistīt sabiedrību, piedāvājot kaut ko jaunu un to, ko neparāda citi. Jau 30 gadus Gucci savās modes skatēs izceļas, parādot visu cilvēku vienlīdzību, kā arī ar to, ka ir jādzīvo bez aizspriedumiem, ir jābūt drosmīgiem. Arī jaunajā Gucci kolekcijā tas bija redzams, vīrieši demonstrēja kleitas un svārkus, informēja Vogue.

«Mūsdienās visa ir par daudz, ir milzīga modes pārsātinātība. Vai mūsdienās var pārsteigt ar kaut ko ļoti skaistu un kvalitatīvu, bez nekā eksotiska? Es domāju, ka Gucci šādi cenšas pievērt uzmanību un šķiet, ka tas ir izdevies. Lielākoties jau šie apģērbi veikalu plauktos nemaz nenonāk, tas vienkārši ir veids, kā slavenais modes nams parāda kaut ko ekstravagantu,» uzskata Agnese Narņicka, Latvijas modes zīmola One Wolf īpašniece un dizainere.

Angļu modes dizainere Vivjena Vestvuda, kas bija panku stila pamatlicēja modē, ir mirusi 81 gada vecumā, ceturtdien paziņoja viņas ģimene.

"Vivjena Vestvuda šodien mierīgi nomira ģimenes lokā Klephemā, Londonas dienvidos. Pasaulei ir vajadzīgi tādi cilvēki kā Vivjena, lai veiktu pārmaiņas uz labo pusi," paziņoja Vestvudas modes zīmola tviterkonts.

"Mēs esam strādājuši līdz galam, un viņa man devusi daudz lietu, ko turpināt. Paldies tev, mīļā," paziņoja Vestvudas vīrs un radošais partneris Andreass Krontālers.

Viktorijas un Alberta muzejs Londonā nosauca Vestvudu par "patiesu revolucionāri un dumpīgu spēku modē", savukārt Lielbritānijas kultūras ministre Mišela Donelana raksturoja viņu kā "izcilu personību".

"Viņas panku stils pārrakstīja noteikumu grāmatu septiņdesmitajos gados, un viņa tika plaši apbrīnota par to, ka visu mūžu palika uzticīga savām vērtībām," Donelana rakstīja tviterī.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes mākslas katedra sadarbībā ar Galeriju Centrs un dizaineru apvienību Butterman atklājusi pirmo studentu pop-up veikalu, kurā varēs iepazīties ar jauno modes dizaineru jaunākajiem darbiem.

Pop-up veikala mērķis ir izveidot neatkarīgu reprezentācijas platformu, atklāt jaunus reprezentēšanas rīkus un aspektus, kā arī attīstīt sadarbības un mākslinieciskās jaunrades iespējas.

«Pēdējā desmitgadē modes un mākslas industrija ir strauji mainījusies. Tradicionālais ceļš no mākslinieka līdz patērētāju ar trade-show palīdzību zaudē aktualitāti, jo lielu auditoriju ātrāk un ērtāk var uzrunāt interneta vidē. Jaunajā pieejā trūkst iespējas dizainu un mākslu redzēt klātienē, kas ir īpaši būtiski, iepazīstot vēl nezināmu autoru darbus no jaunas un radošas valsts. Jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem Latvijā ir īpaši problemātiski uzsākt radošo darbību, jo ir lielas izmaksas un lēna atdeve. Mazajiem zīmoliem un jaunajiem māksliniekiem grūti atrast noieta tirgu, ne tikai vietējā tirgus mazā apjoma dēļ, bet arī tādēļ, ka nav pietiekami attīstījusies specializēta attieksme sadarbībā ar jaunajiem dizaineriem, jo tiem nepieciešama īpaša pieeja darbu reprezentēšanā, kā arī jāveido dialogs ar apmeklētājiem,» norādīja veikala izveidotāji.

Šobrīd komunikācijas nozare, kura man ir tik tuva un ar kuru esmu augusi un saaugusi jau vairāk nekā 20 gadus, ir milzu neziņas priekšā. Tāpēc atļaušos runāt to vārdā, kuri pēdējo dienu laikā man zvanījuši un stāstījuši par situāciju savā uzņēmumā.

Bez lieka patosa atzīšu, ka man sāp sirds par katru, kas līdz šim attīstījis savu ideju un biznesu, bieži strādājot diennaktīm šajā visnotaļ stresa pilnajā nozarē. Šis ir tas laiks, kad jēdziens konkurents tiek paslaucīts pagultē. Šis ir laiks, kad nozarei ir jābūt vienotai un neiecietīgai pret tiem, kuri esošo situāciju izmanto, lai glābtu savu ādu, aizmirstot, ka šajā laivā sēžam visi. Domāju tos, kas ārkārtas situācijas aizsegā nolēmuši nenorēķināties ar aģentūrām. Līdz ar to jau tā sarežģīto situāciju padarot bezcerīgu.

Latvijai ir izcili grafiskie dizaineri; talantīgi radošie prāti; mēs spējam noorganizēt pasākumus, par kuriem sajūsmā elš visa pasaule, un sarīkot tādas sabiedrisko attiecību kampaņas, ka ārvalstu partneriem neticībā ieplešas acis.

Latvijas jaunuzņēmums Staarter izveidojis mēbeļu iegādes platformu Design Scan un piesaistījis investīcijas 800 000 eiro apmērā.

Uzņēmuma plānos ir automatizēt mēbeļu pirkšanas un pārdošanas procesus ar neironu tīklu palīdzību.

Latvijā radītajā platformā atrodamas dažādu zīmolu mēbeles un interjera priekšmeti, kas ir arī reāli pieejami tirdzniecības vietās. Ikviens interesents, izmantojot “Design Scan” platformu var sazināties ar pārdevēju un uzdot jautājumus.

“Mēs gribam padarīt dzīvi vieglāku gan tiem, kuri pārdod, gan tiem, kuri vēlas nopirkt mēbeles. Pircējiem “Design Scan” ir mēbeļu iegādes platforma, kurā iespējams izvēlēties sev interesējošas preces un iegādāties tās. Mēs arī nodrošinām piegādi mājās. Saviem biznesa klientiem - mākslas galerijām, antīko mēbeļu tirdzniecības vietām un mēbeļu veikaliem - mēs palīdzam digitalizēt esošo piedāvājumu, kā arī atrisināt ar loģistiku un samaksu tiešsaistē saistītos jautājumus,” skaidro platformas līdzdibinātājs Andrejs Kalijevs.

E-apmācību kompānijai FasterCourse ir vairāk nekā 1600 sagatavju trijos populārākajos e-apmācību vadības rīkos; nākotnē uzņēmums plāno vairāk fokusēties uz gatavu produktu piedāvāšanu tirgū.

Liela daļa uzņēmumu, kad vien tas ir iespējams, mēģina izmantot apmācības tiešsaistē, kur darbinieki kaut ko apgūst datorā, planšetdatorā vai telefonā. «Liela darbinieku skaita gadījumā tas noteikti atmaksājas,» uzskata Kārlis Sproģis, SIA FasterCourse īpašnieks. Sākotnēji uzņēmumi e-apmācības programmēja no nulles. Ar laiku parādījās dažādi rīki, kas ļauj to darīt bez atsevišķa programmētāja, turklāt tos var savienot ar uzņēmuma mācību vadības sistēmu, kur ir redzams, vai konkrētais darbinieks šo materiālu ir apskatījis, cik ilgi, vai ir izpildījis uzdevumus, kādi ir bijuši rezultāti. Pieejamas arī dažādas veidnes, kas ir kombinējamas, un tieši ar to nodarbojas FasterCourse.

Pēc divu gadu pandēmijas stingrajiem ierobežojumiem, kas vienlaikus gan smagi skāra mazumtirdzniecības nozari, gan mudināja to spert lielus soļus tirdzniecības organizācijas pārmaiņu virzienā, no 26. februāra līdz 2. martam Diseldorfas izstāžu centrā klātienē pulcēsies pasaules mazumtirdzniecības nozares pārstāvji uz savas nozares galveno pasākumu - pasaulē vadošo tirdzniecības aprīkojuma un organizācijas izstādi EuroShop. Šā gada izstāde būs par ieguvumiem, ko nesusi krīze, proti, par nozares digitalizāciju un ar to saistītajām inovācijām, jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, resursu taupīšanu un ilgtspēju, fizisko un digitālo tirdzniecības procesu apvienošanu, viedajiem veikaliem un iepirkšanās centriem nākotnes pilsētās.

Piecas dienas, no svētdienas līdz ceturtdienai, Diseldorfas izstāžu centrā nozares profesionāļu fokuss būs vērsts uz iepirkšanās procesu, uz klientu ērtībām un pārdevēju reaģēšanu uz izmainītajiem iepirkšanās paradumiem, uz jaunu vajadzību apmierināšanu un tirdzniecības procesa optimizāciju.

Izstādē piedalīsies 1700 dalībnieku no 56 valstīm un sagaidāmi 94 000 apmeklētāju no vairāk nekā 142 valstīm. 16 halles un vairāk nekā 100 000 m2 ekspozīcijas laukuma.

Latviju šā gada izstādē pārstāvēs seši uzņēmumi: Baltic Exposervice SIA 1/B31, FTLV SIA 17/D56, Groglass SIA 16/B21, SAF Tehnika AS 15/B14, IBSC SIA 5/F42 un Sulapro SIA 14/E19.