Valsts budžeta izpilde turpina priecēt – septiņos mēnešos 123,9 miljonu latu pārpalikums  6

Tostarp valsts pamatbudžetā bija 177,3 miljonu latu pārpalikums, bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts 53,4 miljonu latu apmērā, liecina operatīvie dati par budžeta izpildi šā gada septiņos mēnešos. Salīdzinot ar šā gada pirmo sešu mēnešu izpildi, pārpalikums valsts pamatbudžetā janvārī-jūlijā pieauga vairāk nekā trīs reizes – par 128,3 miljoniem latu, savukārt deficīts valsts speciālajā budžetā nedaudz samazinājās – par 4,7 miljoniem latu, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Šā gada jūlijā labu fiskālo situāciju noteica augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi un lielāks nenodokļu ieņēmumu apjoms, kā arī laba ekonomiskā situācija valstī joprojām sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugumu. Līdz ar to šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts konsolidētā budžeta izpildē saglabājās pozitīvas tendences,» skaidro FM. Vienlaikus ministrija atzīmē, ka 2012. gada budžeta grozījumos apstiprinātie papildu izdevumi ietekmēs fiskālos rādītājus gada pēdējos mēnešos. «Joprojām pastāv nenoteiktība ekonomikas ārējās vides attīstībā un šā gada otrajā pusgadā tiek prognozēta ekonomikas attīstības palēnināšanās, kā rezultātā ieņēmumu pieauguma temps arī samazināsies,» prognozē FM.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi septiņos mēnešos veidoja 1,885 miljardus latu, tostarp 65% jeb 1,227 miljardi latu bija nodokļu ieņēmumi. Salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, nodokļu ieņēmumi pieauguši par 18%. Visu nodokļu ieņēmumu apjoms bija lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tostarp pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi pieauga par 20,2%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi – par 33,8% un akcīzes nodokļa ieņēmumi – par 6,2%, informē FM. Vienlaikus FM atzīst, ka gan kopējo, gan lielāko nodokļu ieņēmumu pieauguma temps kopš šā gada februāra ir samazinājies.

Valsts pamatbudžeta izdevumi septiņos mēnešos veidoja 1,707 miljardus latu un kopumā tie bija 2011. gada atbilstošā perioda līmenī. Atsevišķu izdevumu pozīciju analīze liecina, ka izdevumi pieauga kārtējiem maksājumiem ES budžetā un starptautiskajai sadarbībai (par 11,7 miljoniem latu jeb 15,6%), subsīdijām un dotācijām (par 15,8 miljoniem latu jeb 3,2%), bet samazinājās veikto uzturēšanas izdevumu transfertu apjoms uz pašvaldību un citiem budžetiem (par 32,4 miljoniem latu jeb 10,2%). Pašreiz vērojamās izmaiņas minētajās izdevumu pozīcijās atbilst šajā gadā plānotajām attīstības tendencēm, piebilst FM.

Speciālā budžeta deficīts janvārī-jūlijā salīdzinājumā ar 2011. gada atbilstošo periodu samazinājās par 43,4 miljoniem latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumu un izdevumu attīstība saglabājas līdzīga šā gada iepriekšējos mēnešos novērotajām tendencēm, kad ieņēmumu pieaugums bija ievērojami lielāks par izdevumu pieaugumu, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu. Straujāks valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums, kas pamatā arī veido valsts speciālā budžeta ieņēmumus, skaidrojams ar darba samaksas palielināšanos un darba ņēmēju skaita pieaugumu.