Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) biedru kopsapulcē ģenerāldirektora amatā apstiprināts Kaspars Gorkšs, informē LDDK pārstāvji.

Sapulcē LDDK biedri balsojumā apstiprināja organizācijas 2022.gada pārskatu, budžetu, LDDK statūtu jauno redakciju, kā arī lēma par Gorkša kandidatūru kā LDDK ģenerāldirektoru. LDDK biedri uzklausīja Gorkša redzējumu par LDDK darba virzieniem un pēc diskusijas ar amata kandidātu balsojumā apstiprināja viņu amatā. Gorkšs darbu LDDK plāno sākt šā gada 10.aprīlī.

LDDK biedru sapulcē apstiprinātā LDDK statūtu jaunā redakcija stāsies spēkā šā gada 9.martā. Saskaņā ar jauno LDDK statūtu redakciju turpmāk LDDK padomes sastāvā būs 15 padomes locekļi (LDDK biedri) - prezidents un 14 padomes locekļi. Turpmāk LDDK valdē būs divi locekļi - valdes priekšsēdētājs (ģenerāldirektors) un valdes priekšsēdētāja vietnieks, kurus ievēl uz pieciem gadiem un atsauc LDDK padome.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) šā gada prioritātes būs cilvēkkapitāla attīstība, konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveide, kā arī sociālā dialoga stiprināšana, piektdien LDDK rīkotajā pasākumā pavēstīja organizācijas prezidents Andris Bite.

Viņš norādīja, ka cilvēkkapitāls Latvijā netiek pietiekami attīstīts un izmantots, tāpēc šajā gadā plānots likt uzsvaru uz šī procesa attīstīšanu, tostarp darba tirgū piesaistot tos resursu, kas ir uz vietas.

Bites ieskatā Latvijā ir pietiekami daudz darbaspēka rezervju, tomēr "katrai pusei ir jāiziet no komforta zonas". Kā piemēru Bite minēja, ka darba tirgū varētu iesaistīt jauniešus, starp kuriem ir liels procents bezdarbnieku, pensionārus, ilgstošos bezdarbniekus, kā arī cilvēkus ar invaliditāti. Tomēr nepieciešamas vairākas izmaiņas, tostarp arī motivējošas sistēmas, kas varētu sniegt pienesum Latvijai.

Runājot par konkurētspējīgas uzņēmējdarbības vides izveidi, Bite sacīja, ka "tas lielā mērā ir valsts jautājums - kā pārliecināsim, ka konkurētspējīgas vides attīstība ir absolūti nepieciešama, lai attīstītos".

Latvijas valdībai ir divi sociālie partneri jautājumos par ekonomiskās politikas veidošanu - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). Darba devēju izsenis rosinātie un pēdējā laikā plaši apspriestie grozījumi darbaspēka nodokļu jautājumos turpina ar plašu rezonansi izskanēt dažādos plašsaziņas līdzekļos, nereti ar ievērojamu devu emocionāliem un tēlaini izteiksmīgiem līdzekļiem.

Un patiesi – LDDK ar LBAS un citām uzņēmēju organizācijām ir vienā laivā, jo mūsu visu interesēs ir Latvijas cilvēku labklājība, ko var nodrošināt tikai ekonomikas izaugsme. Tomēr pagaidām mēs domājam un spriežam atšķirīgās kategorijās. Lai šī publikācija kalpo kā sociālā dialoga turpinājums plašākā sabiedriskajā telpā, jo slēgtās darba grupās pie kompromisiem nudien neizdodas nonākt.

Viena no metodēm, kā tirgus ekonomikā novērtēt valstī pastāvošo uzņēmējdarbības vidi kopumā, tostarp nodokļu sistēmu un darba attiecību regulējumu ir ekonomikas rezultāts, ko var novērtēt pēc iekšzemes kopprodukta uz iedzīvotāju. Latvijas rezultāts, maigi izsakoties, nav labākais Baltijā (pēc Eurostat datiem¹, IKP uz vienu iedzīvotāju (pret ES vidējo) Lietuvā ir 90%, Igaunijā 86,5%, bet Latvijā 73,1%. Par mums sliktākā situācijā ir tikai Slovākija, Grieķija un Bulgārija). Un tam ir konkrēti iemesli, ko uzņēmēji, konkurējot ar citu valstu komersantiem gan starpvalstu tirgū, gan tepat Latvijā, ir apzinājuši. Ja gribam, lai kaut kas mainītos, nosacījumi ir jāmaina. Un tas ir gan darba devēju, gan darba ņēmēju interesēs. Bet, ja nosacījumi netiks mainīti, tad ir diezgan naivi cerēt, ka mainīsies ekonomikas rezultāts.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Ar šī brīža valdības pārstāvjiem diskusijas un komunikācija notiek daudz atklātāk un aktīvāk salīdzinājumā ar iepriekšējo valdību, kā arī ir redzama vēlme uzlabot situāciju un attīstīt ekonomiku, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite, komentējot premjera Krišjāņa Kariņa (JV) Ministru kabineta darbības 100 dienas, kas aprit šodien.

"Pozitīvi ir tas, ka dienaskārtībā ir nonācis jautājums, ka ir vajadzīga ekonomikas transformācija. Beidzot runājam par to, kā audzēt ekonomiku, lai kopumā varētu apmierināt tās komforta un drošības vajadzības, kuras mums kā valstij ir," norādīja Bite.

Tāpat viņš sacīja, ka Ministru prezidents ir noformulējis jēdzienu "ekonomikas transformācija" un LDDK cenšas saprast, ko premjers domā ar šo jēdzienu, kā arī sniedz informāciju par to, kā LDDK šo jēdzienu saprast, tādējādi cenšoties atrast kopīgu pasākumu plānu, kā panākt ekonomikas transformāciju.

Bite norādīja, ka nepieciešams ekonomikas uzrāviens, lai attīstības tempi būtu ātrāki nekā kaimiņiem un lai zināmā laika periodā ekonomikas labklājībā izdotos noķert kaimiņvalstis.

Jaunās valdības atbalstītie nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026.gadam apdraud vairāku nozaru iespējas ne tikai konkurēt, bet arī eksistēt, teikts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izplatītā paziņojumā.

Organizācija ir aicinājusi ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) trešdien, 4.oktobrī, piedalīties konfederācijas padomes sēdē, lai uzklausītu viņa skaidrojumu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā esot vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem "iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas" radot ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu.

Kā norāda LDDK, kopš 2023.gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses, tajā skaitā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji, piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri, tajā skaitā partijas skaidri iezīmēja mērķi - celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir iesniegušas Finanšu ministrijai vienotu nostāju par darbaspēka nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Gatavojoties Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdei, kurā ir iekļauts jautājums par “Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027.gadam izstrādi”, LDDK un LTRK vēlas uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai. Attiecībā uz darbaspēka nodokļiem LDDK un LTRK pauž vienotu nostāju par izmaiņām darbaspēka nodokļu politikā, jo tie ietekmē tautsaimniecības konkurētspēju. Latvijas darbaspēka nodokļi un tiem pielīdzināmie maksājumi šobrīd ir augstākie starp Baltijas valstīm, kā arī ir vieni no augstākajiem tuvākā reģiona līmenī. Uz to norāda gan sociālo un sadarbības partneru veiktā analīze, gan starptautisku ekspertu (Ernst & Young, OECD) aprēķinātie salīdzinājumi. Jāatzīmē, ka korektai salīdzināšanai starp valstīm būtu jāvērtē kopējo darbaspēka nodokļu slogs (kopējās nodokļu izmaksas) pret neto algu. Kā iespējamie darba nodokļu sloga samazinājuma risinājumi varētu būt:

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidentu atkārtoti ievēlēts Vitālijs Gavrilovs, bet par LDDK viceprezidentiem kļuvuši – Juris Biķis, A/S Latvijas Finieris, Uģis Magonis, A/S Latvijas Dzelzceļš, Vasilijs Meļņiks, SIA Eiroholdings, Ivars Strautiņš, A/S Turība, Mārtiņš Bičevskis, Latvijas Komercbanku asociācija, Aiva Vīksna, SIA Lietišķais informācijas dienests.

22. martā ikgadējā LDDK biedru sapulcē vienkopus pulcējās nozaru asociāciju un uzņēmumu pirmās personas, kas ievēlēja jauno LDDK padomi uz nākamajiem trīs gadiem.

LDDK padomē darbu vairs neturpina pirmais LDDK prezidents un ilggadējs padomes loceklis Jānis Bertrands, Logu un durvju ražotāju asociācijas prezidents, Guntis Liepiņš, Latvijas Pašvaldību darba devēju organizācijas vadītājs, Gundars Strautmanis, SIA Lattelecom pārstāvis, kā arī savu dalību padomē pārtrauca A/S Latvijas Balzams.

Par jaunajiem padomes locekļiem kļuva Ināra Šure, A/S Aldaris valdes priekšsēdētāja, kā Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas pārstāve, Imants Kanaška, Jelgavas uzņēmēju biedrības prezidents, Leonīds Ribiskis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors, Juris Gulbis, SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs.

Lai mazinātu ēnu ekonomikas apjomu un atbalstītu godīgu uzņēmējdarbības praksi Latvijā, nepieciešams pakāpeniski pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz nekustamo īpašumu, šodien Saeimā notiekošā konferencē informēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji.

LDDK šodien konferencē iepazīstināja ar priekšlikumiem, kas izstrādāti kampaņas «Pret ēnu ekonomiku - par godīgu konkurenci» laikā, apkopojot dažādu nozaru pārstāvju un Latvijas iedzīvotāju izteiktos viedokļus. Tika uzsvērts, ka ēnu ekonomiku ļoti ietekmē tieši nodokļu politika.

LDDK savā prezentācijā norādīja uz nepieciešamību pārskatīt darbaspēka nodokļus. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvās likmes samazināšana būtu svarīgs nosacījums legālās nodarbinātības pieaugumam. Sākotnēji tā būtu īstenojama, paaugstinot ar nodokli neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošajām personām, vēlāk - pazeminot nodokļa likmi.

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

2016. gads iesākās ar vairākiem pretrunīgiem paziņojumiem par Latvijas nodokļu slogu salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm.

Savā jaunākajā sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē Pasaules Bankas grupa un auditorkompānija PricewaterhouseCoopers (PwC) secina, ka kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā (35,9%) joprojām ir zemākā Baltijas valstīs (Igaunijā – 49,4% un Lietuvā – 42,6%). Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā – Francijā (62,7%). Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27. vietā pasaulē un 12. vietā ES/EBTA reģionā. Tātad ziņojums parāda, ka kopējā nodokļu likme uzņēmējiem Latvijā ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā.

Pēc ziņojuma publicēšanas parādījās Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Vitālija Gavrilova atbilde par to, ka LDDK ir veikusi savus aprēķinus un salīdzinājumus par viena darbinieka izmaksām visās Baltijas valstīs 2015. gadā. LDDK aprēķinos ir salīdzinātas kopējās darba devēja izmaksas, izmantojot līdzvērtīgus nosacījumus ar vienādu neto algu 600 eiro mēnesī (aptuvenā vidējā alga Latvijā 2015. gadā) par darbinieku, kuram nav apgādājamo. Latvijā šāds darbinieks darba devējam izmaksājot 1045,45 eiro mēnesī, savukārt Lietuvā – 1025,77 eiro, bet Igaunijā – tikai 987,53 eiro. Pēc LDDK teiktā, šie aprēķini uzskatāmi pierāda, ka darba nodokļi un tiem pielīdzinātie obligātie maksājumi Latvijā ir augstākie starp Baltijas valstīm.

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Izmaiņas nodokļu pamatnostādnēs nav politisks rīks, bet gan veids, kā stiprināt valsts ekonomiku un vecināt konkurētspēju, tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Finanšu ministriju, tās koordinētās darba grupas locekļus un koalīcijas partnerus vienoties par vienu no piedāvātajiem darbaspēka nodokļu scenārijiem un pilnveidot to atbilstoši nospraustajiem ekonomiskajiem mērķiem.

Valdības rīcības plānā (36.1.pasākumā) ir minēts, ka līdz šī gada 31. maijam, sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem (t.sk. LDDK), tiks izstrādātas vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, apņemoties nodrošināt ekonomisko izaugsmi atbalstošu nodokļu politiku, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un kapitāla uzkrāšanos.

Svarīgi, lai Finanšu ministrija un koalīcijas partneri vienotos par Latvijas ekonomikai tik nepieciešamajām izmaiņām nodokļu regulējumā un virzītos uz to apstiprināšanu. Nu jau apritējis gads, kopš Finanšu ministrijā tiek organizēta Nodokļu pilnveidošanas darba grupa, lai izstrādātu vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šajā laikā darba grupas ietvaros darbojušies dažādi eksperti, un ir ieguldīts milzīgs darbs un resursu apjoms gan no pašas Finanšu ministrijas, gan no iesaistītajiem partneriem, salīdzinot dažādas izvēles un meklējot optimālos risinājumus.

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Sankcijas pret Baltkrieviju ik gadu radīs vairāk kā 20 milj. Ls zaudējumus Latvijas transporta un loģistikas uzņēmumiem, kā arī nesīs zaudējumus 0,14% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), aprēķinājusi Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē šā gada 23. martā ES dalībvalstis lēma par ierobežojošiem pasākumiem pret Baltkrieviju. Baltkrievijas uzņēmēju un uzņēmumu vārdi tika publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā žurnālā sestdien, 24.martā. Starp minētajām 29 kompānijām un 12 personām ir vairāki ilggadēji sadarbības partneri Latvijas uzņēmumiem, kas izmantojuši Latvijas infrastruktūru - dzelzceļa un ostu pakalpojumus, pārvadājot naftu un naftas produktus, un nodrošinājuši darba vietas darba ņēmējiem, teikts LDDK paziņojumā.

«Nav skaidrs, kādam ES piedāvātajam kompromisam par ekonomiskajām sankcijām pret Baltkrieviju ir piekritusi Latvija un kādas būtiskas Latvijas ekonomiskās intereses ir tikušas ņemtas vērā. LDDK biedri neuzskata, ka Latvijas atbalstītajiem ES lēmumiem nav negatīvas ietekmes uz Latvijas ekonomiku un ka noteikto pasākumu ietekme uz Latvijas uzņēmējiem nav nozīmīga,» norādīts LDDK paziņojumā.

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Pārskatā par darīto 2015.gadā LDDK iezīmē arī 2016.gada prioritātes uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, konkurētspējas celšanā un sociāli ekonomiskās vides sakārtošanā.

LDDK 2016.gada prioritātes ir atjaunot un uzturēt aktīvu sociālo dialogu ar valdību, vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam, panākt uzņēmējdarbību veicinošo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamību, kā arī sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās.

LDDK ieskatā 2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, ko plānots paveikt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba ietvaros. LDDK iestājas par prognozējamu nodokļu sistēmu un darba nodokļu mazināšanu. Tāpat LDDK ieskatā nepieciešams īpašs nodokļu režīms uzņēmējdarbības sācējiem.

Nodokļu politikai jābūt prognozējamai; Latvijā ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Tā tika secināts Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.

2014. gadā noslēdzas iepriekšējās nodokļu politikas darbības termiņš, kas tapa krīzes perioda nogalē, kad būtiskākais bija nodrošināt tautsaimniecības atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti. Patlaban sociālekonomiskā situācija ir mainījusies, tomēr uzņēmējiem joprojām viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nodokļu sistēmas prognozējamība. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija ir uzņēmusies darbu izstrādāt jaunas nodokļu politikas stratēģijas piedāvājumu.

Konferencē Kādai būt nodokļu politikai Latvijā? tika pārrunāti nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumi mēģinot atbildēt uz jautājumu - kas jādara lai 2020. gadā nosegtu iztrūkstošos 6%-7% valsts budžetā, kas radīsies ES struktūrfondu finansējuma samazinājuma rezultātā.

Valdība, gatavojot 2016. gada valsts budžeta projektu, uzskata, ka var nepildīt agrāk doto solījumu par darbaspēka nodokļu samazināšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ilggadējais Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka darba devēji kā valdības sociālie partneri iestājas par sabalansētu valsts budžetu un ir piedāvājuši konstruktīvus priekšlikumus valsts maka papildināšanai, tomēr valdība tos ignorē.

Kā vērtējat 2016. gada valsts budžeta veidošanas gaitu?

Nevar noliegt, ka pasaulē nemitīgi notiek dažādas pārmaiņas un Latvijai kā mazai valstij ir jāseko līdzi šīm izmaiņām. Tomēr tas nenozīmē, ka valdībai ir tiesības neturēt solījumus. Nākamā gada valsts budžeta veidošanas process, jo īpaši politiķu darba stils un nostāja, darba devējus nepatīkami pārsteidza. Proti, pirmo reizi pēdējo 25 gadu vēsturē valdība situācijā, kad ir vērojama tautsaimniecības izaugsme, aug nodarbināto skaits, sarūk reģistrētie bezdarba rādītāji, izvēlējās nodokļu paaugstināšanu. Situācija ir unikāla – neraksturīga, jo sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienā frontes līnijā un neatbalsta valdības rīcību. Latvijā ir pieņemts tāds plānošanas dokuments kā Nacionālās attīstības plāns, ir šīs valdības deklarācija un nodokļu politikas stratēģija 2015.- 2017. gadam, ko pērnā gada 1. oktobrī parakstīja tā brīža finanšu ministrs Andris Vilks no Vienotības un darba devēji – LDDK un LTRK. Budžeta veidošana ir pretrunā visiem minētajiem dokumentiem. Būtiskākie pārkāpumi – doto solījumu nepildīšāna – atteikšanās no likumā ierakstītā darbaspēka nodokļu likmes samazināšanas un jauna (tā dēvētā solidaritātes) nodokļa ieviešana. Faktiski pašreiz valdība mēģina «lāpīt» budžetu uz godīgo nodokļu maksātāju rēķina, bet izraisīs tieši pretēju reakciju. Tādējādi tiks veicināta ēnu ekonomika, jo lielākas algas maksāt kļūs arvien neizdevīgāk, faktiski darba devēji tiks sodīti par to, ka ir gatavi maksāt saviem darbiniekiem vairāk, tāpēc vilinājums to darīt citādi tikai pieaugs. Neko labu tas nedarīs nodarbinātības un investīciju piesaistē. Kā lai investori notic Latvijas valstij, ja valdība sola (likumā pat ierakstīts) vienu, bet rīkojas pilnīgi pretēji solītajam? Investori neticēs ne tikai valdības solītajam vai deklarētajam, bet arī likumā rakstītajam. Konkurentvalstu investoru piesaiste Latvijai pietiek. Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāda nestabilitāte un neprognozējamība nodokļu politikā vienkārši investoriem liks atturēties no ieguldīšanas Latvijā. Un tas notiek brīdī, kad investīcijas Latvijā ir ļoti vajadzīgas gan nodarbinātības, gan joprojām notiekošās emigrācijas kontekstā. Šāds hibrīdnodoklis, kas valdības iecerē ir pretrunā ar kopējo nodokļu sistēmu (tiktu iekasēts sociālās iemaksas apmērā, bet nenonāktu sociālajā budžetā), spiedīs uzņēmumus pārskatīt savas štata vietas un, lai noturētu (saglabātu atalgojumu līdzšinējā apmērā) augsti kvalificētos speciālistus, visticamāk, atlaidīs mazāku algu saņēmējus.

Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.

Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»