Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par maksātnespējas procesa administratoru darbības uzraudzības sistēmas pilnveidošanu», kurā viens no priekšlikumiem ir administratorus amata darbībā pielīdzināt valsts amatpersonām.

Kā informēja ministrijā, ziņojumā ietverta tieslietu ministra Jāņa Bordāna pieteiktā iniciatīva maksātnespējas sistēmas pilnveidei būtība turpmākai iestrādei normatīvajos aktos, tostarp Maksātnespējas likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Pašreizējais maksātnespējas procesa administratora profesijas regulējums administratoram paredz plašas pilnvaras juridisko un fizisko personu maksātnespējas procesā, tostarp pilnvaras pārņemt parādnieka mantu un rīkoties ar to, pieņemt lēmumus, kas ietekmē kreditoru intereses, kā arī kļūt par maksātnespējīga komersanta faktiski vienīgo likumīgo vadītāju ar visplašākajām tiesībām lēmumu pieņemšanā un darījumu noslēgšanā.

Tomēr, kā norādīts ziņojumā, pēdējo gadu prakse liecina, ka administratoru rīcība neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim, kā arī publiskā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar administratoru rīcību konkrētos tiesiskās aizsardzības procesos un maksātnespējas procesos.

Arī Maksātnespējas administrācijā (MNA) iesniegto sūdzību skaits kopš 2008.gada ir audzis, un tendences neliecina par sūdzību skaita mazināšanos. TM ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratoru darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, taču nav nodrošināts pienācīgs kontroles mehānisms.

Tāpēc, ievērojot minēto problemātiku, TM ierosinājums paredz administratora amata darbību pielīdzināt valsts amatpersonai. Ņemot vērā administratoru pienākumu specifiku, amats varētu būt savienojams ar zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu advokātu profesiju.

Tāpat uz administratoru būtu attiecināms likums «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā», tostarp nosacījums par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzraudzību. Tāpat paredzams, ka administratori par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem ir saucami pie disciplināratbildības. Tādējādi administratori par savu darbību būtu disciplināri, civiltiesiski un krimināltiesiski atbildīgi.

TM ierosina arī kardināli mainīt administratoru kvalifikācijas sistēmu. Nolūkā nodrošināt administratoru funkciju izpildes kvalitāti un stimulēt administratoru pastāvīgu zināšanu papildināšanu, kā vienu no mehānismiem paredz regulāro kvalifikācijas eksāmenu, kas ir obligāti kārtojams ne retāk kā reizi trijos gados.

Regulāros kvalifikācijas eksāmenus organizētu un nodrošinātu MNA. Šī pieeja ir kontekstā ar pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībā vērojamo tendenci - noteikt detalizētāku administratora institūta regulējumu.

Ministrijas ieskatā līdzšinējais sertificēšanas process, kas pašreiz nodots Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijai, nav spējis nodrošināt pietiekami augstu profesijas prestižu, kas tādējādi rada nepieciešamību vērsties pie stingrākas valsts uzraudzības pār procesu.

Tāpēc TM pašlaik strādā pie grozījumu izstrādes Ministru kabineta noteikumos «Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un iesaka tiesai maksātnespējas procesa administratora amata kandidātu». Tas paredz izveidot vienu administratoru amata pretendentu sarakstu, proti, rindu, vienlaicīgi pārskatot spēkā esošo administratoru pieteikšanās un atteikšanās kārtību no administratoru pretendenta saraksta.

Viena administratora pretendentu rindas izveidošana novērsīs situāciju, kad parādnieka juridiskās adreses maiņa pirms maksātnespējas ietekmē piekritību konkrētam administratoru pretendentu sarakstam.

Tagad TM līdz 2014.gada 10.janvārim ir jāizstrādā un tieslietu ministram Saeimā uz trešo lasījumu jāiesniedz atbilstoši grozījumi likumprojektam "Grozījumi Maksātnespējas likumā".

«Ministrijas ieskatā viens no būtiskākajiem trūkumiem administratora darbības regulējumā ir apstāklis, ka administratoram ar likumu ir piešķirtas plašas pilnvaras, administrējot tiesiskās aizsardzības procesu, juridiskās personas maksātnespējas procesu un fiziskās personas maksātnespējas procesu, taču administratora vieta institucionālajā sistēmā nenodrošina pienācīgu kontroles mehānismu. Tā kā administratori juridiski nav uzskatāmi par amatpersonām, administratori nejūt pietiekamu atbildības līmeni,» uzskata Bordāns.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra