Pēc likuma grozījumu veikšanas Kultūras ministrija semināros viesīs skaidrību autortiesību jautājumos, tādējādi «lāpot» likuma neskaidrības, raksta Dienas bizness.

Šobrīd vēl ir pāragri pateikt, kad šāda veida semināri varētu notikt. Tomēr tas, ka atsaucība varētu būt liela, jau šobrīd ir skaidrs. Tos rīkos Kultūras ministrija (KM). Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti ir atbalstījuši 3.lasījumam virzīt grozījumus Autortiesību likumā, lai viestu skaidrību mūzikas klausīšanās licenču jomā. Saeima par grozījumiem varētu balsot nākamnedēļ plenārsēdē. Diskusijas par mūzikas klausīšanas licenču iegādi norisinās aptuveni gadu, bet pa lielam nekur tālu netikām – rosības daudz, bet rezultāts nekāds, atzina Saeimas deputāts Vladimirs Reskājs. Uzskatīt, ka nekas nav panākts, īsti nevar, DB sacīja KM juriskonsults autortiesību un blakustiesību jautājumos Rihards Gulbis, jo šobrīd publiskā izpildījuma definīcija ir daudz skaidrāka. Proti, pēc grozījumu veikšanas minētās licences nebūs nepieciešamas mazajiem birojiem, zobārstniecības kabinetiem, kā arī sabiedriskā transporta šoferiem, pie nosacījuma, ja mūzika netiek atskaņota skaļruņos. Tiesa, šobrīd nav skaidrības, ko var uzskatīt par mazo biroju. Lai būtu lielāka skaidrība šajā un citos jautājumos, pēc grozījumu veikšanas, KM plāno sadarbībā ar iesaistītām pusēm izstrādāt dokumentu, lai vienotos, kā piemērot veiktos grozījumus.

Autortiesību likumā vajadzēja skaidri definēt kam un kādos gadījumos būtu jāmaksā mūzikas klausīšanās nodeva, lai šobrīd nebūtu jāpaļaujas tikai uz Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība (AKKA/LAA) un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) solījumiem nodevu no nelielu biroju darbiniekiem, autobusu un ārstniecības iestādēm neiekasēt, pārliecību pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. «Kārtības un skaidrības likumā nav – esam tieši turpat, kur pirms gada, kad darbs KM un vēlāk Saeimā pie šī sāpīgā jautājuma tika sākts. Saprotam, ka drīzāk jau AKKA/LAA un LaIPA administratīvā kapacitāte, policijas nespēja visus iespējamos Autortiesību likuma pārkāpējus noķert pie rokas ir aspekti, kas nelieliem birojiem, ļaus izsprukt no maksas, nevis likums, kurā skaidri tiks atrunāti spēles noteiktumi – kam ir un kam nav jāmaksā šī nodeva,» klāstīja LTRK vadītājs.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra