Ik dienu bankrotē desmitiem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), tāpēc ka to izrakstītie rēķini nav samaksāti. Lai pieliktu punktu novēlotiem maksājumiem, Eiropas Savienība pieņēmusi Direktīvu 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos.

Līdz 2013. gada 16. martam dalībvalstīm būs jāgādā, lai pārskatītā maksājumu kavējumu direktīva tiktu iekļauta valsts tiesību aktos. Publiskajām iestādēm tā uzliek par pienākumu samaksāt par pasūtītajām precēm un pakalpojumiem 30 kalendārajās dienās vai — ārkārtas gadījumos — 60 dienās. Uzņēmumiem jāsamaksā savi rēķini 60 dienu laikā, ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un rūpniecības un uzņēmējdarbības komisārs Antonio Tajāni norādījis: «MVU ir īpaši grūti aizstāvēt savas tiesības uz tūlītēju samaksu. Novēloti maksājumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir zaudēts laiks un nauda. Turklāt katrs konflikts var sabojāt attiecības ar klientiem. Ir pienācis laiks dalībvalstīm transponēt novēlotu maksājumu direktīvu savos tiesību aktos, lai sniegtu MVU nepieciešamo atbalstu šajos grūtajos laikos un palīdzētu tiem pildīt svarīgo lomu darbvietu radīšanā.»

Sīkāka informācija par maksājumu kavējumu direktīvu un informatīvajiem semināriem dalībvalstīs:

•    Publiskajām iestādēm par pasūtītajām precēm un pakalpojumiem jāsamaksā 30 kalendāro dienu laikā vai – ārkārtas gadījumos - 60 dienu laikā.

•    Komercdarījumos starp uzņēmumiem pastāv zināma brīvība atbilstīgi noslēgtajiem līgumiem. Uzņēmumiem jāsamaksā savi rēķini 60 kalendārajās dienās, ja vien nav skaidras vienošanās par ko citu un ja tas nav acīmredzami netaisni pret kreditoru. 

•    Uzņēmumi var automātiski pieprasīt nokavējuma procentus, kā arī automātiski saņemt atgūšanas izmaksu kompensāciju — fiksētu summu vismaz 40 eiro apmērā. Turklāt tie var pieprasīt, lai tiktu kompensētas atlikušās atgūšanas izmaksas saprātīgā apmērā.

•    Likumisko nokavējuma procentu likme ir vismaz 8 procentpunkti virs Eiropas Centrālās bankas pamatlikmes. Publiskās iestādes par kavētu maksājumu nevarēs noteikt procentu likmi, kas būtu zemāka par minēto pamatlikmi.

•    Uzņēmumi dalībvalstu tiesās var vienkāršāk apstrīdēt noteikumus un praksi, kas ir acīmredzami negodīga.

•    Lielāka caurskatāmība un labāka informētība. Dalībvalstīm jāpublicē nokavējuma procentu likmes, lai par tām būtu informētas visas iesaistītās personas.

•    Dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt labas prakses kodeksu attiecībā uz laikā veiktiem maksājumiem.

•    Dalībvalstis arī turpmāk var paturēt vai ieviest normatīvos aktus un noteikumus, kuri kreditoriem ir labvēlīgāki par tiem, ko paredz attiecīgā direktīva.

Jaunie pasākumi nav obligāti uzņēmumiem — tie ir tiesīgi rīkoties, bet tiem nav pienākuma to darīt. Atsevišķos gadījumos, lai saglabātu labas komerciālas attiecības ar kādu konkrētu klientu, uzņēmumi, iespējams, vēlēsies maksājuma periodu paildzināt par pāris dienām vai nedēļām. Tomēr jaunie pasākumi ir obligāti publiskajām iestādēm.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra