Satversmes tiesa (ST) šodien atzina par atbilstošu Satversmei likuma normu, kas aizliedz tiesnesim darboties politiskajās partijās.

ST konstitucionālās sūdzības iesniedzējs Augstākās tiesas (AT) senators Jānis Neimanis pirmās sēdes laikā norādīja, ka apstrīdētās normas mērķis nodrošina tiesneša objektivitāti un neitralitāti. Tomēr persona nevar efektīvi ietekmēt politiskos procesus valstī, esot tikai vēlētāja statusā.

Viņš apstrīdējis likuma «Par tiesu varu» 86.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 102.pantam. Apstrīdētā norma nosaka, ka tiesneša amats nav savienojams ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. Savukārt Satversmes 102.pantā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās partijās un citās sabiedriskās organizācijās.

Pieteikuma iesniedzējs izteicās, ka, iepazīstoties ar citu valstu pieeju šajā jautājumā, viņš tomēr apšauba vispārpieņemto uzskatu par to, ka tiesnesis nedrīkst būt politiskajā partijā. Pēc viņa teiktā, tiesnesim ir pienākums būt objektīvam tikai attiecībā uz konkrētu lietu. Tāpat jebkurš tiesnesis nav «tabula rasa» un viņam tik un tā ir savs viedoklis un iespaidi.

Turklāt Neimanis uzsvēra, ka tiesnesim, pat ja viņš ir partijā, ir jāpieņem tādi lēmumi, kas ir neatkarīgi no partejiskās piederības. Papildus senators izklāstīja, ka patlaban nav noteikts aizliegums tiesnesim ziedot konkrētām partijām, nav aizliegts iet demonstrācijās, taču apstrīdētā norma ir pretrunā ar iespēju kandidēt vēlēšanās no partiju saraksta.

Kopumā savā runā tiesai senators akcentēja, ka normas neatbilstības apjoms attiecas tikai uz tiesneša atrašanos partijā, dalību tajā, nevis izmantot krietni plašākas pilnvaras. Tāpat Neimanis pauda, ka tiesneša objektivitāti un neitralitāti var sasniegt ar citiem piemērotākiem līdzekļiem, - viņš secināja, ka būtu jābūt «diferencētai pieļaujamībai».

Tikmēr Saeimas pārstāvis Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš savos paskaidrojumos tiesai iepriekš bija norādījis, ka apstrīdētā norma tika pieņemta, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu. Šodien tiesai viņš stāstīja, ka attiecīgais ierobežojums tiesnešiem radās kā pašu tiesnešu pausts ierobežojums un tas ir tiesnešu profesionālās ētikas pamatnoteikums.

Kusiņš skaidroja, ka tiesneši var citos veidos piedalīties valsts un pašvaldību lietās, tomēr biedrošanās brīvība ir ierobežota. Viņš norādīja, ka normā, kuras atbilstību Satversmei apstrīd senators, ir ietverta arī citu cilvēku aizsardzība, lai pastāvētu ticība objektīvai tiesai. Tāpat Saeimas Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra, ka demokrātiju var «būvēt», arī neiestājoties politiskajās partijās.

Juridiskā biroja vadītājs arī izteicās par tiesneša lēmumu sevi atstatīt no lietas izskatīšanas gadījumā, ja viņš var būt neobjektīvs. Kusiņš pauda nostāju, ka par atstatīšanu lemj pats tiesnesis, līdz ar to tas nebūs efektīvs līdzeklis. Kusiņš arī norādīja uz «saprātīgā vērotāja no malas» pozīciju, secinot, ka viņam varētu rasties šaubas par tiesneša objektivitāti, piederot pie politiskas partijas. Līdz ar to vienīgais līdzeklis, kā ierobežot tiesu politizāciju, ir aizliegums tiesnesim būt politiskajā partijā.

Papildus Kusiņš norādīja, ka politisko partiju biedru saraksts nav publiski pieejama informācija. Tādā gadījumā aizdomas par kāda tiesneša piederību partijai, ja viņš to nav atklājis, var radīt negatīvu iespaidu par tiesu kopumā. Kusiņš arī atzīmēja, ka kopumā šī lieta ir ļoti atšķirīga no citām, kurās viņam ir nācies pārstāvēt Saeimu, jo šajā «tiesnesis cenšas strīdēties pie citiem tiesnešiem».

Jau ziņots, ka Neimanis savā pieteikumā ST bija norādījis, ka 2007.gadā viņš apstiprināts par tiesnesi, kā arī paudis uzskatu, ka, liedzot tiesnesim darboties politiskajā partijā, apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 102.pantā paredzētās tiesības uz biedrošanās brīvību.

ST 2010.gadā ierosināja lietu par likuma prasību tiesnesim, kurš kandidē Saeimas vēlēšanās, atstāt tiesneša amatu. 2011.gada martā Saeima pieņēma grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā un šo prasību atcēla. Šī iemesla dēļ ST izbeidza tiesvedību lietā par apstrīdētā aizlieguma atbilstību Satversmei.

Arī Tieslietu padome pērn decembrī nolēma, ka ir jāatbalsta likumā «Par tiesu varu» noteiktais aizliegums tiesneša amatu savienot ar piederību pie partijām un citām politiskajām organizācijām. AT un Latvijas Tiesnešu biedrība, kas arī ir pieaicinātās personas lietā, uzskatīja, ka aizliegums savienot tiesneša amatu ar piederību politiskajām partijām nav jāmaina.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra