Izmaiņas Komerclikumā sasies rokas uzņēmumu kapitāldaļu zagļiem, bet paaugstinās īpašnieku drošību, kas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā. Vairums aptaujāto uzņēmēju atbalsta tā dēvēto antireiderisma grozījumu iekļaušanu Komerclikumā.

Komerclikuma grozījumi nosaka konkrētus gadījumus, kad parakstu apliecināšana ar zvērināta vai valsts notāra piesaistīšanu vai dokumenta parakstīšana ar drošu elektronisko parakstu ir obligāta.

«Neesmu detalizēti iepazinies ar sagatavotajiem un Saeimā apstiprinātajiem grozījumiem Komerclikumā, tāpēc nevaru tos detalizēti izvērtēt, tomēr, runājot par stingrākām prasībām attiecībā uz kapitāldaļu pārdošanu un pirkšanu, kā arī amatpersonu iecelšanu, kurām ir lielas tiesības (teikšana) par uzņēmuma finanšu resursiem, izmaiņas tika gaidītas jau sen,» tā situāciju komentē SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš, kurš pats saskāries ar reiderismu.

«Uzskatu, ka grozījumu pieņemšana Komerclikumā vērtējama ļoti pozitīvi, lai arī pēdējo gadu reiderisma gadījumi vai to mēģinājumi skaidri apliecinājuši, ka likumdevējam bija jārīkojas aktīvāk, savlaicīgi radot tādu juridisku ietvaru, kas traucētu potenciālajiem krāpniekiem nelikumīgi pārņemt uzņēmumus,» skaidro zvērināta advokāte, Deloitte Legal, ZAB Znotiņa&Partneri asociētā partnere Ilze Znotiņa. Viņasprāt, pieņemtie grozījumi, kas cita starpā paredz gan parakstu notariālu apliecinājumu, piem., dalībnieku maiņas vai jaunu valdes locekļu iecelšanas gadījumā, gan dalībnieku reģistra lietas iesniegšanu Komercreģistrā, samazinās reiderismu, tomēr pilnīgi pasargāt no visiem riskiem komersantu nevar pat vislabākais likums.

Visu rakstu lasiet laikrakstā Dienas bizness.

Laikraksta abonentiem elektroniskā versija DB arhīvā.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra