Saeima ceturtdien 1. lasījumā konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto likumprojektu, kurā paredzēti vairāk kā 20 grozījumi Darba likumā, kas būtiski ietekmēs gan darba devējus, gan darba ņēmējus.

Likumprojektā paredzētas izmaiņas, piemēram, darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamajā informācijā, darba un atpūtas laiku regulējumā, atvaļinājuma naudas un brīvdienu piešķiršanas kārtībā, bērna kopšanas atvaļinājuma noteikumos, mainīts pieļaujamo virsstundu skaits un vēl vairāki grozījumi.

Likumprojektā paredzēts, ka darba sludinājumos juridiskām personām vajadzēs norādīt uzņēmuma reģistrācijas numuru, savukārt darba līgumā būs jānorāda darba devēja vai darba ņēmēja personas kods, bet ārzemniekiem dzimšanas datums, lai precīzāk varētu identificēt darba devēju vai darba ņēmēju, kas ir fiziska persona.

Darba līgums tāpat kā līdz šim jāslēdz latviešu valodā, bet darba devējam noteikts pienākums personu, kura valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, par darba līguma noteikumiem informēt rakstveidā.

Lai novērstu darba devēju iespējas krāpties, sagatavojot dokumentus ar atpakaļejošu datumu, likumprojektā paredzēts noteikt pienākumu darba devējam nodrošināt noslēgto darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu kontrolējošām institūcijām pārbaužu laikā.

Likumprojektā plānots samazināt kopējo pieļaujamo virsstundu skaitu – virsstundu darbā darbinieku varēs nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā, ar noteikumu, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā mazāk. Šobrīd darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par 144 virsstundām četru mēnešu periodā.

Likumprojektā paredzēts ka darba devējam un darba ņēmējam vienojoties, darbinieks atvaļinājuma naudu varēs saņemt ne tikai pirms atvaļinājuma, bet arī vēlāk – tā laikā vai pēc tā, bet ne vēlāk par tuvākās darba samaksas izmaksas laiku. Darba attiecību izbeigšanas gadījumā darbiniekam tiek izmaksāta atlīdzība par visu periodu, kad viņam nav bijusi iespēja izmantot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šobrīd noteikts, ka, ja darbinieks divu gadu laikā nav izmantojis atvaļinājumu, iestājas noilgums.

Maksimālo uz noteiktu laiku noslēgto līgumu termiņu paredzēts pagarināt no 3 uz 5 gadiem. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā, norāda likumprojekta autori. 

Savukārt no 30 uz 60 dienam pagarinās laika posmu, kad jauna līguma noslēgšana ar darba devēju uzskatāma par līguma pagarināšanu. Tāpat arī likumprojekts paredz pienākumu darba devējam izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba. 

No 6 uz 12 mēnešiem paredzēts pagarināt noilguma termiņu piezīmes vai rājiena izteikšanai, lai samazinātu gadījumu skaitu, kad darbinieka attaisnota prombūtne no darba ļauj viņam izvairīties no disciplināratbildības. Tāpat arī paredzēts no viena gada līdz vienam mēnesim saīsināt termiņu, kurā darbinieks var prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu.

Darba devējam turpmāk paredzēts ierobežot laikā noteikumu, kas paredz īpašu aizsardzību darbiniecei, kura baro bērnu ar krūti - ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam.

Plānots samazināt asins vai asins komponentu donoriem piešķiramo pamaksāto brīvdienu skaitu. Šobrīd darbinieks, kurš vienlaicīgi ir gan asins, gan asins komponentu donors, var iegūt vairāk nekā 3 nedēļu ilgu apmaksātu atpūtu. Grozījumos paredzēts noteikt darba devējam apmaksāt ne mazāk kā 5 dienas kalendārā gada laikā, pārējās nodrošinot neapmaksātas. Paredzēts, ka šis punkts likumā stāsies spēkā ar 2015. gada 1. janvāri.

Jau ziņots, ka vairākus likumprojekta grozījumus LM izstrādājusi kopā ar vairākiem sociālajiem partneriem, piemēram, Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS). Gan LDDK, gan LBAS kopumā atbalsta grozījumus, vienlaikus gan izsakot atsevišķus iebildumus un priekšlikumus par likumprojektu, no kuriem vairums ņemti vērā, norāda LM.

Esošais Darba likums ir spēkā jau vairāk nekā 10 gadus.

Saskaņā ar Centrālā statistikas pārvaldes datiem, Latvijā 2012. gadā reģistrēti 34,6 tūkst. darba devēji un 784,5 tūkst. darba ņēmēji.

Par grozījumiem otrajā un trešajā lasījumā vēl lems Saeima.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra