Ekonomikas ministrijas (EM) steigā virzītais Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likums un plānotie grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuru palīdzību EM no nākamā gada ir iecerējusi ierobežot dāsno subsīdiju apjomu atbalstāmajām elektroenerģijas ražotnēm, ir saņēmuši  «sarkano gaismu» no Saeimas Juridiskā birojam, kurš attiecies sniegt vērtējumu par tā atbildību Satversmei.

Db.lv rīcībā nonākušā Saeimas Juridiskā biroja atzinumā ir norādīts, ka vairākas no grozījumā paredzētajām normām EM ir virzījusi sasteigti, nepārliecinoties par to tiesiskajām un juridiskajām sekām - piemēram, pievērsta uzmanība faktam, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Otrkārt, Saeimas Juridiskais birojs paudis arī viedokli, ka attiecībā uz mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuras no nākamā gada tiek aplikti arī ar dabas resursu nodokli, likumprojekta autori nav novērtējuši, kāda būs abu divu nodokļu ietekme uz nozares uzņēmumiem. 

Bez tam likumprojekta autoriem tiek pārmests, ka apšaubāms ir paša SEN likuma juridiskais pamats. «Likumprojekta anotācijā norādītais likuma mērķis nevarētu tikt uzskatīts par pietiekošu leģitīmu pamatu nodokļa ieviešanai,» norādījis Saeimas Juridiskais birojs, pievēršot uzmanību arī faktam, ka nav radusies pārliecība, ka izstrādājot likumu, ir vērtētā nodokļa ieviešana un piemērošana no tiesību principu viedokļa - ņemot vērā samērīguma principu, tiesisko paļāvību un tās iespējamos aizsardzības mehānismus. 

Saeimas Juridiskais birojs neslēpj,  ka sarunas ar EM pārstāvjiem ir bijušas neproduktīvas, jo tieši aizbildinoties ar tiesvedības riskiem, EM atteikusies par vairākiem jautājumiem sniegt detalizētāku informāciju. Šī iemesla dēļ birojs uzskata, ka šobrīd EM sniegtie paskaidrojumi, likumprojekta anotācija un ierobežotais priekšlikumu iesniegšanas laiks ir nepietiekams, lai gūtu pārliecību par iecerētā likuma atbilstību Satversmei.

Citi likumprojekta oponenti pievērš uzmanību arī faktam, ka plānotais nodoklis, visticamāk, saskarsies arī ar pretestību Eiropas Komisijā, jo, ņemot vērā diferencētās nodokļa likmes dažāda veida ražotājiem, to var uzskatīt par valsts atbalstu. Savukārt, lai sniegtu valsts atbalstu, Latvijai ir  jālūdz Eiropas Komisijas atļauja.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra