Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Projektētāja atbildība

Uzsākot būvniecības projekta izstrādi, pasūtītājs un projektētājs sastāda projektēšanas uzdevumu, kurā norāda projektējamās būves galvenās funkcijas un parametrus, teritorijas plānojuma un inženierkomunikāciju projektēšanas prasības, kā arī to, cik būvprojektēšanas stadijās izstrādājams būvprojekts. Ja nepieciešams, norādāmi īpašie nosacījumi (piemēram, būvkonstrukcijas un materiāli, tehnoloģijas, utt).

Būvprojektēšanas uzsākšanai nepieciešams attiecīgās pašvaldības būvvaldē saņemt Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, kurā būvvalde norāda projektēšanas prasības attiecībā uz plānoto būvniecības ieceri.

Būvprojektu izstrādā atbilstoši Plānošanas un arhitektūras uzdevumā noteiktajām prasībām, savukārt konstrukcijas aprēķina saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem. Līdz ar būvprojektu sabiedrisko ēku būvniecības procesā nepieciešams izstrādāt arī darbu organizācijas projektu, kurā norādīta plānoto būvdarbu secība. Izstrādājot būvprojektu ekspluatācijā esošo būvju rekonstrukcijai vai paplašināšanai, kas jāveic, nepārtraucot to pamatfunkciju izpildi, darbu organizēšanas projektā papildus norāda:

o kādi darbi un kādā secībā veicami, nepārtraucot būves pamatfunkciju, un kādi darbi, kādā secībā un kādos termiņos - plānotos pamatfunkciju izpildes pārtraukumos;

o ekspluatācijā esošās būves, arī inženiertīkli un ceļi, kuru funkcionēšana rekonstrukcijas laikā netiek pārtraukta, kā arī būves un inženiertīkli, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;

o sadarbība starp būvuzņēmēju un rekonstruējamās vai paplašināmās būves apsaimniekotāju, kā arī pasākumi, kas nodrošina netraucētu būves pamatfunkciju izpildi un rekonstrukcijas vai paplašināšanas darbu veikšanu.

Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Vispārīgajiem būvnoteikumiem un Latvijas būvnormatīviem.

Papildus informācija par būvnormatīviem

Sākot ar 2008.gadu konstrukciju aprēķināšanā tiek izmantota tā saucamā «duālā pieeja», t.i. tiek ņemti vērā gan Latvijas būvnormatīvi, gan Eirokodeksa standarti.

Konstrukcijas aprēķinos izmanto šādus Latvijas būvnormatīvus - LBN 003-01 Būvklimotoloģija, LBN 203-97 Betona un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanas normas; LBN 205-97 Mūra un stiegrota mūra konstrukciju projektēšanas normas; LBN 206-99 Koka konstrukciju projektēšanas normas.

Neatkarīgi no finansēšanas avota sabiedriski nozīmīgām būvēm un gadījumos, kad tiek piemēroti investora valsts būvnoteikumi, pirms būvprojekta iesniegšanas apstiprināšanai pašvaldības būvvaldē pasūtītāja obligāts pienākums ir piesaistīts neatkarīgu ekspertu Būvprojekta ekspertīzes veikšanai.

Projektētāju izstrādāto būvprojektu apstiprina pašvaldības būvvaldes, pārbaudot, vai būvprojekts ir izstrādāt atbilstoši sniegtajam Plānošanas un arhitektūras uzdevumam. Projekta atbilstību Latvijas būvnormatīviem projektētājs apliecina ar savu parakstu uz būvprojekta.

Būvniecības uzņēmuma atbildība

Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam, būvdarbu organizēšanu būvlaukumā atbilstoši darbu organizācijas projektam, darba aizsardzības plānam un būvnormatīvos noteiktajai darbu veikšanas secībai, kā arī par būvuzņēmēja rīkojumu sekām.

Pēc būvprojekta apstiprināšanas pasūtītājs izvēlas būvuzņēmēju, kas nozīmē būvdarbu vadītāju.

Būvuzņēmējs ir atbildīgs par būvdarbu kvalitāti, kas nedrīkst būt zemāka par Latvijas būvnormatīvos, apbūves noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem.

Atbilstoši projektētāja izstrādātajam darba organizācijas projekta, būvdarbu veicējs izstrādā darba veikšanas projektu, atbilstoši kuram tiek organizēti darbi būvobjektā.

Svarīgi norādīt, ka būvuzņēmējam un būvētājam ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

Būvuzrauga atbildība

Uzsākot būvniecības darbus, pasūtītājs būvdarbu kvalitātes kontrolei pieaicina būvuzraugu, kura pienākumus detalizēti nosaka Latvijas būvnormatīvs LBN 303-03 Būvuzraudzības noteikumi (apstiprināts ar 2004.gada 10.februāra Ministru kabineta noteikumiem Nr.75).

Galvenie būvuzrauga pienākumi ir pārbaudīt būvdarbu secības un kvalitātes atbilstību būvprojektam, darbu veikšanas projektam, kā arī būvniecību, darba drošību un ugunsdrošību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

Būvnormatīvs nosaka arī būvuzrauga tiesības pieprasīt uzbūvēto konstrukciju un segto darbu atsegšanu, ja rodas šaubas par kāda darba izpildes kvalitāti un atbilstību būvprojektam, kā arī ierosināt atbildīgā būvdarbu vadītāja būvprakses sertifikāta anulēšanu, ja būvdarbos atkārtoti tiek pieļautas profesionālas kļūdas vai normatīvo aktu pārkāpumi.

Būvuzraugu darbību uzrauga to sertificēšanas iestādes - būvdarbu veicēju un būvuzraugu uzraudzību veic Latvijas Būvinženieru savienība, savukārt arhitektu uzraudzību veic Latvijas Arhitektu savienība.

Pēc jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās 2014.gada 1.februārī būvuzraugam būs obligāts pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai un nodarītajiem zaudējumiem trešo personu mantai.

Būvinspektora atbildība

Pašvaldības pienākums ir katram būvniecības projektam nozīmēt būvinspektoru, kura galvenais pienākums ir uzraudzīt būvniecības procesa atbilstību apstiprinātajai būvprojekta dokumentācijai.

Būvinspektoram ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būves, ieiet tajās, apsekot tās, pieprasīt paskaidrojumus un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, kā arī lūgt uz būvuzņēmēja vai būvētāja rēķina atbrīvot telpas, padarot tās pieejamas, un atsegt būvju daļas, lai varētu pārbaudīt uzbūvēto konstrukciju, ja konstatētas nedrošuma pazīmes. Būvinspektoram ir tiesības apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā dotie norādījumi tiek izpildīti.

Būvinspektoram ir sekojoši pienākumi:

• pārbaudīt paredzētās būves īstenošanas vietu pirms būvatļaujas izsniegšanas, lai pārliecinātos par patvaļīgas būvniecības neesamību;

• par katru būves pārbaudi sastādīt noteikta parauga atzinumu un izsniegt to pasūtītājam vai būvētājam;

• uzdot nekavējoties pārtraukt būvdarbus, ja konstatēta patvaļīga būvniecība – būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilstoši apliecinājuma kartei vai būvprojektam, un nodot jautājumu tālākai lemšanai pašvaldībai par rīcību ar patvaļīgās būvniecības objektu;

• kontrolēt būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentu esamību būvlaukumā;

• kontrolēt aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā minēto atlikto būvdarbu pabeigšanu noteiktajos termiņos;

• informēt Ekonomikas ministriju un sertificēšanas institūciju, kura speciālistu sertificējusi, par Būvniecības likuma 8.panta pirmajā daļā minētajās jomās sertificēto speciālistu profesionālās darbības pārkāpumiem

Būvinspektoram ir sekojošas tiesības:

• ieiet būvēs un būvlaukumos, t.sk. vietās, kur pastāv aizdomas par patvaļīgu būvniecību (zemesgabalā, dzīvoklī u.c.), un veikt pārbaudi;

• pieprasīt paskaidrojumus par pārbaudē konstatēto un Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos dokumentus, ja konstatēta būvniecība;

• lūgt atbrīvot telpas un atsegt būvju daļas un veikt to pārbaudi, ja konstatētas nedrošuma pazīmes;

• apturēt būvniecību līdz laikam, kad atzinumā par būves pārbaudi dotie norādījumi tiek izpildīti;

• pārtraukt būvdarbus, ja tiek iebūvēti neatbilstoši būvizstrādājumi.

Personai, kura vēlas reģistrēties Būvinspektoru reģistrā, jāatbilst šādām prasībām:

• augstākā izglītība arhitektūras vai būvniecības jomā un ir pieredze arhitektūras vai būvniecības jomā, kas nav mazāka par pieciem gadiem pēc augstākās izglītības iegūšanas arhitektūras vai būvniecības jomā vai

• augstākā izglītība citā jomā un vidējā speciālā izglītība arhitektūras vai būvniecības jomā un ir pieredze, kas nav mazāka par desmit gadiem pēc vidējās speciālās izglītības iegūšanas arhitektūras vai būvniecības jomā

• nav tādu atbilstoši normatīvo aktu prasībām fiksētu profesionālās darbības pārkāpumu pēdējo divu gadu laikā, kas radīja vai varēja radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra