Papīra izmantošana rēķinu saņemšanai Latvijā saglabāsies vēl vismaz desmit gadus, prognozē finanšu tehnoloģiju un e-rēķinu risinājumu uzņēmuma AS "Fitek" vadītājs Latvijā Edgars Strazds.

Runājot par rēķinu izsūtīšanas pakalpojumiem, Strazds teica, ka abi risinājumi - digitālie un papīra - sadalās proporcijā apmēram 50% pret 50%. Diezgan lielu daļu joprojām veido papīra formāta rēķini, un tas saistīts ar to, kāds "Fitek" pakalpojumu pircējiem, lielajiem uzņēmumiem, ir klientu loks.

"Piemēram, ja tas ir kāds no pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina telekomunikācijas vai apsaimniekošanas pakalpojumus, tad jāsaprot, ka daļa no viņu klientiem joprojām ir gatavi saņemt rēķinus tikai papīra formātā. Tas ir jautājums par to, cik liela kopumā ir digitālā attīstība, kā arī to, cik lielas vispār šiem cilvēkiem ir iespējas saņemt rēķinus digitālā formātā," skaidroja Strazds.

SEB bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds turpmāk papildus esošajiem pienākumiem vadīs arī Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldi, informē bankas pārstāve Kristīne Martinsone.

Kristaps Strazds ir ieguvis bakalaura un maģistra gradu Latvijas Universitātē Ekonomikas un Biznesa administrācijā. 2014. gadā Strazds papildus ir ieguvis EMBA Rīgas Biznesa skolā.

Darba gaitas SEB bankā Kristaps Strazds ir sācis 1996.gadā kā valūtas maiņas un starptautisko darījumu vadītājs Jūrmalas filiālē. Tālāk savu karjeru turpinājis kā dīleris un vēlāk kā valūtas maiņas un naudas tirgus nodaļas vadītājs. Savukārt kopš 2004. gada

Kristaps Strazds 6 gadus ir vadījis Finanšu tirgus pārvaldi un 2010. gadā viņam tika uzticēta Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadība.

Iepriekšējais Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Edgars Strazds ir uzņēmies jaunus pienākumus un kopš 2014. gada 1. decembra vada vienu no SEB bankas attīstības projektiem Baltijas līmenī.

Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds pēc gandrīz pieciem Nordea pavadītiem gadiem izlēmis pieņemt jaunu profesionālu izaicinājumu un no šī gada februāra pievienosies Latvijas Bankas ekonomistu komandai.

Strazda jaunajos darba pienākumos Latvijas Bankā cita starpā ietilps ekonomiski nozīmīgāko pasaules valstu un pārējo eirozonas valstu ekonomiku analīze. Vienlaikus viņš turpinās paust savu viedokli par aktuālajām norisēm Latvijas ekonomikā, kā arī tvītot un blogot, informē Nordea bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

Savu profesionālo karjeru Nordea bankā Strazds sāka 2009.gada maijā un šo gadu laikā bijis bankas publiskā seja un viedokļu līderis, analizējot un komentējot ekonomikas procesus, politikas veidotāju lēmumus un finanšu tirgus aktualitātes Latvijā un pasaulē, kā arī pārstāvot Nordea vietējās un starptautiska līmeņa konferencēs.

Latvijai būtu nekorekti paziņot, ka eirozona nav mums gana laba, jo mūsu valsts saņēma būtisku palīdzību no Eiropas Komisijas no 2008.gada beigām līdz 2011.gadam, uzskata Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

«Brīdī, kad esam iznākuši no slimnīcas un nostājušies uz savām kājām, pēkšņi teikt, ka ārsts nav gana labs un viņam ir pašam savas problēmas, ir politiski nekorekti un riskanti,» teica Strazds un atzīmēja, ka tas ir vēl viens faktors, kas piedod politisku dimensiju virzībai uz eirozonu.

«Mēs tāpat gribam parādīt, ka esam kopā ar «pirmā ātruma» Eiropu, ka gribam sēdēt pie viena galda ar Vāciju, Somiju, Austriju, Nīderlandi un citām valstīm, kas veido stabilo un budžeta politikas ziņā atbildīgo valstu kodolu. Tas vairāk ir politisks aspekts, kur nevaram ekonomiski izrēķināt konkrētu labumu,» skaidroja Strazds.

Par finanšu procesu automatizācijas risinājumu uzņēmuma Fitek vadītāju Latvijā kļuvis Edgars Strazds, kurš līdz šim savu profesionālo karjeru ir veidojis banku sektorā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Fitek šobrīd raugās uz nozares izaicinājumiem un jauniem mērķiem - mēs palīdzam klientiem pāriet uz pilnībā digitalizētu finanšu procesu vadīšanu. Jaunais Fitek vadītājs Latvijā Edgars Strazds var lepoties ar desmit gadu pieredzi finanšu sektorā. Esmu pārliecināts, ka Edgars bija piemērotākais kandidāts darbam ar mūsu komandu: viņš ir ieņēmis vairākus vadošus amatus SEB bankā, viņš pārzina jaunākos tehnoloģiju, banku un finanšu procesus biznesā. Visbeidzot, viņš ir arī sabiedrībā zināms līderis,norāda Maits Sooaru, Fitek Group vadītājs.

Edgars Strazds darbu SEB bankā uzsācis 2008.gadā, strādājot Privātpersonu atbalsta pārvaldē, vēlāk pievienojoties Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldei. Kopš 2010. gada janvāra Edgars Strazds bija korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē, pēdējos gados ir pildījis vadošus uzdevumus gan eiro ieviešanas laikā, gan pavisam nesen, bankai parejot uz jaunu procesu vadības platformu, t.sk. jaunās SEB internetbankas ieviešanu.

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Šā gada 15. decembrī Latvijā tiks dibināta jauna sociāldemokrātiska partijas, pavēstījis tās dibināšanas iniciators, bijušais Saskaņas centra (SC) biedrs un ekonomists Armands Strazds.

Partija esot domāta tiem, kuri vēlas izvēlēties alternatīvus valdošajai neoliberālajai politikai, teikts izplatītajā paziņojumā. «Uz mūsu karogiem mēs rakstām Aktīvs valstiskums. Mūsu pamatatbildība ir sabiedrības labklājība, pēc veiksmīgo valstu parauga,» norāda partijas dibināšanas iniciators Armands Strazds.

Savukārt partijas galvenie uzdevumi ir «1) valsts «noasiņošanas» apturēšana, 2) «parādu torņu» nojaukšana, 3) valsts un pašvaldību finanšu suverenitātes stiprināšana, 4) tehniska atbalsta sniegšana pašvaldībām ekonomikas kapacitātes daudzkāršošanai,» skaidroja A. Strazds.

Ar 1. septembri SEB bankas valdei pievienojas Kristaps Strazds, kurš uzņemsies finanšu direktora pienākumus.

K. Strazds uz noteiktu laiku aizvietos līdzšinējo finanšu direktori Jeļenu Cīruli. K. Strazda pievienošanos SEB bankas valdei apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kā arī Eiropas Centrālā banka.

K. Strazds SEB bankā strādā kopš 1996. gada, pildot vadītāja funkcijas tādās jomās kā naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšana, uzņēmumu apkalpošana, finanšu tirgi, kā arī resursu vadība. K. Strazda atbildībā būs finanšu jomas vadība, kā arī iepirkumu, nekustamo īpašumu, darījumu nodrošināšanas, resursu vadības un lietvedības jomas.

K. Strazds ir ieguvis maģistra grādu starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās Latvijas Universitātē, kā arī biznesa vadības grādu (MBA) Rīgas biznesa skolā.

«Tās drīzāk bija ideoloģiskas nesaskaņas. Tajā ziņā, ka man bija diskusija par pašvaldību piesaisti komercbanku struktūrām, kur man bija diskusija ar Nilu Ušakovu. Tā stāv ceļā valstiska koncepta realizēšanai,» intervijā laikrakstam Diena, atbildot uz jautājumu, kādēļ neizdevās īstenot savas idejas partijā Saskaņas centrs, sacījis politiķis, mūzikas zinātnieks, jaunas sociāldemokrātiskas partijas dibinātājs Armands Strazds.

«Viens piemērs. Rīgai ir noslēgts līgums ar skandināvu banku Nordea par visu pašvaldības projektu realizēšanu. Šādā sistēmā valsts un pašvaldības zaudē, jo visu ekonomikas plānošanu patiesībā pārņem komercbankas, kam nav izdevīgi par zemiem procentiem kaut ko kreditēt ilgtermiņā, bet atkal - par augstiem procentiem un īstermiņā - tas nav izdevīgi sabiedrībai. Te ir tā dilemma. Ja politika nevar tikt ar šīm komercbankām galā, ja nevar ieņemt to nišu, kas politikai pienākas, tad tā nav sociāldemokrātiska pašvaldība. Tā ir neoliberāla pašvaldība, kas darbojas baņķieru un banku interesēs,» viņš skaidrojis.

Latvijai 2014.gadā noteikti nav jāpievienojas eirozonai, apgalvo viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas dibinātājiem, kustības Atjaunotā Latvija priekšsēdētājs Armands Strazds.

Pievienošanās eirozonai, pēc Strazda domām, būtu pārsteidzīgs lēmums. Katru gadu Latvijas ekonomikā no Eiropas Savienības struktūrfondiem ieplūst miljards eiro. Lai Latvija kļūtu par ES vidējo ekonomiku, mūsu valsts reālajā ekonomikā katru gadu būtu jāiepludina 17 miljardi eiro, uzskata Strazds. Bet tādu summu ES Latvijā nav gatava investēt.

Pievienojoties eirozonai, Latvija paliks ar to pašu miljardu un Latvijas ekonomika stagnēs. Papildus ir vēl arī citi riski, piemēram, produktivitātes atšķirība starp Latviju un eirozonas valstīm, kas negatīvi ietekmēs mūsu tirdzniecības deficītu, konkurētspējīgas industriālās bāzes trūkums, spēcīgas reālās ekonomikas trūkums, norāda Strazds.

Sagaidāms, ka tekstila nozare šogad piedzīvos apgrozījuma kritumu; lielā mērā to ietekmējusi minimālās algas celšana.

Izaugsmes ziņā 2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs cik iepriekšējais, paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjomi saruks vai, labākajā gadījumā, paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas galvenokārt ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro – līdz 430 eiro, kas negatīvi ietekmējuši nelielos šūšanas uzņēmumus, īpaši tos, kuri atrodas Latvijas reģionos, kur nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu.

Savukārt daudziem lielajiem nozares uzņēmumiem šogad ir klājies patiešām labi – DB aptaujātie ražotāji sagaida apgrozījuma pieaugumu 10–20% robežās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētais, bet vakar no izolatora atbrīvotais Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs Ziedonis Strazds saskaņā ar viņam piemēroto drošības līdzekli drīkst pildīt tiesneša pienākumus, atzīst viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks.

Strazdam tiek pārmesta fiktīvu darbinieku nodarbināšana. Viņš ir atzīts par aizdomās turēto pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mantkārīgā nolūkā -, un viņam piemēroti drošības līdzekļi - noteiktas nodarbošanās aizliegums, proti, aizliegums pildīt tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, aizliegums tuvoties noteiktām personām, kā arī pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē.

Rebenoks skaidroja, ka Strazds nedrīkst pildīt tikai tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, taču var strādāt par tiesnesi, tostarp iztiesāt lietas. Tas izriet no likuma par tiesu varu. Par tiesnesi viņš varot strādāt līdz brīdim, kad pret viņu tiek sākta kriminālvajāšana.

E-rēķina cena ir vairākas reizes zemāka nekā papīra rēķiniem, kas mēdz izmaksāt pat piecus sešus eiro.

Tā DB stāsta Edgars Strazds, AS Fitek valdes loceklis. Uzņēmums mēnesī izsūta aptuveni divus miljonus dažādu dokumentu – rēķinus, atgādinājumus un cita veida vēstules. No tiem papīra formā ir aptuveni puse vai pat vairāk. Fitek ir ārpakalpojumu sniedzējs, kas palīdz uzņēmumiem optimizēt finanšu procesus, kas pārsvarā ir saistīti ar rēķiniem – to saņemšanu, izsūtīšanu, digitalizāciju, iegrāmatošanu un apstiprināšanu. «Mums pašiem ir diezgan grūti definēt, kurā industrijā īsti strādājam – tipogrāfijas biznesā, digitalizācijā vai finanšu pakalpojumos. Strādājam ar visu par un ap finanšu procesu automatizāciju. Virzāmies uz to, lai mūsu klientiem pašiem nav jāizsūta 200 tūkstoši aplokšņu mēnesī. Pāris dienu laikā ar attiecīgu aprīkojumu izdarām to, ko cilvēki nevarētu izdarīt mēneša laikā, manuālu rēķinu izsūtīšanas un saņemšanas procesu pārvēršot par automātisku, tādā veidā radot pievienoto vērtību klientiem. Katram uzņēmumam galvenais uzdevums ir paņemt naudu no klienta tā, lai viņš to ar prieku atdotu. Ar savu pakalpojumu mēģinām to panākt,» stāsta E. Strazds.

Šogad palielināsies tekstilizstrādājumu eksports, noieta apjoms Krievijā sasniegs pirmskrīzes līmeni

Krīze tekstila nozarē ir pārvarēta – pērn eksporta apjomi saruka par 10%, bet šogad tekstilizstrādājumu eksports būs audzis par 8%, saražotās produkcijas apgrozījums palielināsies par aptuveni 46 miljoniem eiro un sasniegs 510 miljonus eiro, izvērtējot nozares uzņēmumu pirmo 9 mēnešu finansiālās darbības rezultātus, prognozē Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes prieksšēdētājs Guntis Strazds. DB aptaujātie nozares uzņēmumi atzīst, ka gads patiešām bijis veiksmīgs, veiktas nozīmīgas investīcijas ražošanas iekārtās, infrastruktūrā un informācijas tehnoloģijās, kā arī ieviesti dažādi jauni produkti.

Šogad sniegumu uzlabojuši gatavo apģērbu ražotāji. Sagaidāms, ka būtiski palielināsies gatavo apģērbu ražošanas un eksporta apjomi. Pērn tie tika eksportēti par 185 miljoniem eiro, bet šogad to apjoms varētu sasniegt 230 miljonus eiro, lēš G. Strazds. Šogad būtiski pieaudzis tekstilizstrādājumu eksporta apjoms uz Krieviju un atgriezies 2014. gada līmenī, kad tas bija aptuveni 40 miljoni eiro. «Lai arī nozarei ir ļoti būtisks Eiropas Savienības (ES) tirgus, uz kuru tiek eksportēti aptuveni 75% no visas saražotās produkcijas, Krievijas tirgus joprojām ir nozīmīgs,» atzīst G. Strazds.

Lielākais drauds Māstrihtas inflācijas kritērija izpildei 2013.gada pavasarī ir degvielas cenas, uzskata sacīja "Nordea" bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka šāds drauds pastāv, ja degvielas cenas eiro izteiksmē turpinās paaugstināties, vienlaikus samazinoties eiro kursam pret ASV dolāru.

Februāra inflācijas rādītāji izrādījušies pat nedaudz zemāki par gaidītajiem, apģērba un apavu cenu kritumam lielā mērā kompensējot degvielas cenu pieaugumu. Inflāciju gada griezumā gan joprojām visvairāk ietekmē tieši degvielas un energoresursu cenu kāpums, skaidroja Strazds.

«Līdz ar to teju vienīgā iespēja uzvarēt "cīņā ar statistiku" un izpildīt Māstrihtas kritēriju Latvijas valdībai var izrādīties manipulācijas ar nodokļu likmēm. Viena konkrēta iespēja, ņemot vērā salīdzinoši labo budžeta situāciju, varētu būt pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums par vienu procentpunktu šī gada rudenī. Šāda rīcība gan savukārt būtu pretrunā ar uzstādījumu samazināt nodokļu slogu darba algām,» sacīja Strazds.

Lai gan maksājumu jomā pēdējo gadu laikā notikusi strauja attīstība, arī turpmāk varam gaidīt inovācijas, un iesaistītas šajā pārmaiņu procesā būs gan bankas, gan nebanku spēlētāji - finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, finanšu tehnoloģijām veltītajā konferencē "PaymentConf 2020” sacīja eksperti.

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un bankas šobrīd attīstās dažādos tempos, taču nevar teikt, ka bankas vienmēr ir lēnas, sacīja “SEB bankas” Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Strazds.

70% ienākumu bankām aizvien rada kreditēšanas pakalpojumi, līdz ar to šo divu spēlētāju darbības sfēras ir atšķirīgas, taču arī bankas pēdējo gadu laikā ir ieviesušas vairākus inovatīvus pakalpojumus, piemēram, SMART-ID, digitālos maciņus un citus. Tāpat jau pāris gadus pārskaitījumus no vienas bankas konta uz citu var veikt dažu sekunžu laikā ar zibmaksājumu starpniecību, kas ir nozīmīga inovācija un ne visās valstīs šāda iespēja ir pieejama, turklāt, bez maksas, uzsvēra K. Strazds.

Aizvadītajā gadā tekstilnozare iezīmējas ar lielām iecerēm un lēzeni kāpjošu statistiku.

2012.gads turpinājis 2011.gadā aizsāktās tendences, un šogad nozares finanšu dati var sasniegt pirmskrīzes līmeni, ko neizdevās pērn. Deviņos mēnešos tekstilrūpniecības kopējais apgrozījums pērnā gada atbilstošā perioda datus pārsniedz par sešiem procentiem, liecina Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) dati. Gadā nozares apgrozījums būs ap 413 miljoniem latu, bet eksporta apjoms tuvosies 350 miljoniem latu, lēš VRUA vadītājs Guntis Strazds.

Virs 2007.gada jeb pirmskrīzes līmeņa jau pacēlies funkcionālo apģērbu ražošanas segments. Taču no kopējā nozares apjoma funkcionālo tekstilizstrādājumu ražotāji aizņem vien 10%, tāpēc būtiski nozares kopējo apjomu nav ietekmējuši. Uzteicams ir fakts, ka tieši šajā lauciņā tiekas ražotāji un zinātnieki. «Nāk modē jaunie – ūdensnecaurlaidīgie, bet elpojošie materiāli. Un tas vairs nav šauri profesionāli, tādus apģērbus izvēlas arī cilvēki ikdienas valkāšanai,» skaidro G.Strazds. Nākotne pieder tehniskajam tekstilam, funkcionālajiem apģērbiem un funkcionālajai veļai, pārliecināts LVRUA vadītājs. Viņa tēzi apliecina ne tikai lielie ražotāji – Valmieras stikla šķiedra, 66 North Baltic, Kwintet Production un citi, bet arī pavisam mazie. DB rakstīja, ka uz eksporta un inovāciju balvu pretendē SIA Bogema Lingerie, kas sākusi ražot antibakteriālu krūšturi barojošajām māmiņām – ar sudraba jonu pārklājumu. «Šo materiālu pasaule pazīst kopš senās Ēģiptes laikiem – sudraba diegu savienojums ar kokvilnas šķiedrām,» stāsta uzņēmuma dizainere Svetlana Gaile, vienlaikus uzsverot, ka veļas ražošanā tas ir jaunums. Uzņēmums sadarbojas ar biotekstilmateriālu izstrādes SIA JLU Technologies, kas pirms vairākiem gadiem pievērsa sabiedrības uzmanību ar inovatīva dzintara pavediena izstrādi. Savukārt a/s Rita plāno ražot ugunsdrošu apakšveļu, bet Viola stils Jēkabpilī ražo bezvīļu trikotāžas apģērbus.

Reklāmas aģentūras Magic (agrāk DDB) partneriem pievienojušies tās ilggadējie radošie direktori – Vairis Strazds un Edgars Kuzmins.

Vairis Strazds reklāmas nozarē sāka darboties jau Latvijas reklāmas industrijas pirmsākumos. 2006. gadā viņš pievienojās reklāmas aģentūrai DDB (tagad Magic), kļūstot par tās radošo direktoru. Savukārt Edgars Kuzmins radošā direktora amatā darbojas jau deviņus gadus, no tiem pēdējos trīs – Magic komandā.

“Esmu pārliecināts, ka jebkura radošās jomas uzņēmuma vadības komandā ir būtiski atrasties cilvēkiem, kas līdz serdei izprot radošo procesu un spēj rūpēties ne vien par biznesa attīstību, bet arī par radošo izcilību. Tāpēc no sirds priecājos, ka starp Magic partneriem tagad būs arī divi no nozares radošākajiem un pieredzējušākajiem prātiem,” komentē Magic vadošais partneris Andris Rubīns.

Lai arī izaugsmes tempu ziņā Latvijas eksports vairs nav tik dinamisks kā pirmajos pēckrīzes gados, kad ražošanai vajadzēja strauji atkal pieaugt līdz pirmskrīzes laika trekno gadu apjomiem, nelielu izaugsmi varam sagaidīt arī šajā gadā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Lielas cerības tiek saistītas ar Liepājas metalurga darbības atsākšanu, tomēr izaugsme tiek gaidīta ne tikai metalurģijā, bet arī citās ražošanas nozarēs. Ekonomikas ekspertu viedoklis kopumā paredz, ka, saglabājoties pašreizējai un no tās izrietošajai ekonomikas procesu virzībai ārējos tirgos, šogad no valsts izvesto preču apjoms naudas izteiksmē varētu palielināties par pāris procentiem. Līdzīgu skatījumu pauž arī aptaujātie uzņēmēji.

Viena no nozarēm, kura pērn saskārās ar lieliem pārbaudījumiem saistībā ar Krievijas ieviesto embargo Eiropas Savienības (ES) ražojumiem, ir pārtikas rūpniecība. A/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece stāsta, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem pārbaudījumiem bagāts būs arī šis gads, kas saistīts ar piena kvotu atcelšanu ES, līdz ar to tagad katrs piensaimnieks varēs ražot, cik daudz vēlas.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Statoil pilna servisa degvielas uzpildes stacijās Rīgā 95. markas benzīna cena 14. martā bija 1,009 lati par litru, novēroja Db.lv. Tādējādi arī Latvijā visbiežāk izmantotās degvielas cena pārsniegusi tautā saukto psiholoģisko lata robežu.

Tikmēr 98. markas benzīna cena Statoil pilna servisa DUS Rīgā sasniegusi jau 1,039 latus litrā. Dīzeļdegvielas šajās DUS 14. martā maksā 0,999 latus litrā.

Komentējot degvielas cenas pieaugumu, Statoil norāda, ka aizvadītajās nedēļās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus. Visstraujāk palielinājās benzīna cena, šobrīd tā ir pie atzīmes virs 1160 ASV dolāriem par tonnu. Janvāra sākuma benzīna cena bija ap 950 dolāriem. Dīzeļdegvielas cena arī ir pieaugusi un jau sasniegusi 1065 ASV dolāru atzīmi, janvārī tā bija pie atzīmes 950 ASV dolāri par tonnu.

Latvijas ekonomikā pagājušā gada līmenis varētu tikt sasniegts 2022.gadā, trešdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus, Latvijas ekonomikā varētu būt kritums par apmēram 5% vai nedaudz vairāk kā 5% salīdzinājumā ar 2019.gadu, taču nākamajā gadā ekonomikā vajadzētu atgriezties izaugsmei.

Strazds arī minēja, ka ekonomikas pieauguma temps nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai pavasarī sekos Covid-19 uzliesmojuma trešais vilnis, vai arī izdosies vīrusa izplatību apturēt vēl šogad.

"Nākamgad ekonomika augs noteikti, bet, protams, salīdzinājumā ar šā gada salīdzinoši zemo līmeni. Droši vien, 2019.gada līmeni mēs nākamajā gadā nesasniegsim. Tas būs jau aiznākamajā gadā," sacīja Strazds.

Pie Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pirmdien plkst. 13.00 gaidāms pikets pret dabasgāzes tarifu paaugstināšanu mājsaimniecībām.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), atļaujot celt tarifu gāzei, nedarbojas sabiedrības interesēs, jo gāzes cenas celšana faktiski nozīmē siltuma tēriņu izmaksu palielināšanos, kas Latvijas iedzīvotājus ar jau tā mazo pirktspēju ietekmēs vēl pamatīgāk nekā elektroenerģijas tarifu celšana, Db.lv norādīja kustības Atjaunotā Latvija priekšsēdētājs Armands Strazds. Kustība Atjaunotā Latvija un biedrība Enerģija tautai ir gaidāmās protesta akcijas rīkotāji.

Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz valūtu attiecības izmaiņām un mazuta cenu pieaugumu, no 1. jūlija mājsaimniecībām, kas izmanto dabasgāzi plītīs, dabasgāzes tarifs, ieskaitot nodokļus, palielināsies par 3%, savukārt mājsaimniecībām tarifs apkurei pieaugs par 5%, iepriekš aprēķinājusi a/s Latvijas Gāze.

Par SEB bankas Naudas pārvaldības un tirdzniecības finansēšanas pārvaldes vadītāju sākot ar šī gada 1. decembri kļuvis Edgars Strazds, informēja bankas pārstāvji.

Līdz šim E. Strazds SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē bija Korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs.

E. Strazds ieguvis bakalaura grādu Rīgas Ekonomikas augstskolā (SSE Riga). Savu profesionālo karjeru sācis Ober Haus Real Estate Latvia kā konsultants un tirgus analītiķis. Savukārt darbu SEB bankā uzsācis 2008. gadā, strādājot Privātpersonu atbalsta pārvaldē, vēlāk pievienojoties Nekustamo īpašumu finansēšanas pārvaldei. Kopš 2010. gada janvāra Edgars bija korporatīvo klientu konsultāciju vadītājs SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē.