Jāspēj mainīties līdzi pieprasījuma tendencēm un jānodrošina kvalitatīvs serviss, tad apgrozījuma kāpums neizpaliks, teic SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Trauku, virtuves piederumu un mājsaimniecības preču tirgotājs SIA Arkolat kāpinājis apgrozījumu no 4,6 miljoniem eiro 2009. gadā līdz 8.2 miljoniem eiro 2014. gadā, un tas iekļauts Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā. Uzņēmuma prezidente Daina Pečate atzīst, ka izaugsme gājusi soli solī ar Latvijas ekonomikas augšupejas tempu. Tirdzniecībā strādājošie uzņēmumi ir ļoti jutīgi. Tos ietekmē gan iekšējā tirgus klimats, gan ārējie faktori, arī ģeopolitiskie notikumi – Krievijas un Ukrainas attiecības. «Tirdzniecība attīstās ātri, un tirgus dalībniekiem strauji jāspēj mainīties un jāreaģē uz pircēju paradumu maiņu. Tā ir ļoti dinamiska nozare, kas nepelnīti netiek mīlēta, lai arī dod nozīmīgu pienesumu valsts budžetam un nodarbina daudz cilvēku. Tikai eksports mūs neglābs, jo iedzīvotājus baro iekšējā tirgus ekonomikas aktivitāte,» pārliecināta ir D. Pečate. Taujāta par uzņēmuma attīstības veiksmes atslēgām, D. Pečate kodolīgi teic, ka tas ir neatlaidīgs darbs vairāk nekā 20 gadu garumā un gatavība pārmaiņām. «Pēdējos piecos gados cītīgi esam izvērtējuši preču sortimentu, lai piedāvātu tikai klientu pieprasītas preces, rekonstruējām iepirkumu daļu, veicām kategoriju analīzi, kā arī pastāvīgi lielu vērību pievēršam darbinieku apmācībai,» viņa turpina.

Trauku un mājsaimniecības preču tirgotājs Arkolat šogad plāno paplašināt veikalu skaitu . SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate stāsta, ka šogad plānots atvērt pirmo Rito veikalu ārpus Latvijas.

Šāda iecere jau bijusi pirms krīzes, kas gan veica savas korekcijas, bet beidzot pienācis laiks atvēzēties iziešanai ārpus valsts robežām, jo ir «stabilitāte un pārliecība par saviem spēkiem». Tiesa, pagaidām vēl netiek atklāta veikala atrašanās vieta, jo vēl jānoslēdz līgums.

Uzņēmums darbojas trīs biznesa virzienos – HoReCa, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā Rito veikalos - un šogad paredzēts attīstīt visus virzienus. Aizvadītajā gadā sākta jauna koncepta realizācija, atverot jaunu Rito veikalu t/c Riga Plaza, un šogad plānots vērt durvis vēl vienam šāda koncepta veikalam. Pavisam Latvijā ir desmit Rito veikali.

Valdība jaunos kases aparātu noteikumus atbalstīja jau šā gada februārī, taču, ņemot vērā uzņēmēju aktīvos iebildumus, tika nolemts neskaidros jautājumus risināt pie sarunu galda. Tirgotāji un uzņēmēji apliecina – neviens neiebilst pret ēnu ekonomikas apkarošanu, taču noteikumu prasības nav saprotamas pat speciālistiem.

«Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ideja ir atbalstāma, nodokļi ir jāiekasē, bet tehniskais risinājums ir ārpus katras kritikas,» DB saka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis. Sarunu dalībnieki DB stāsta, ka sarunas uz priekšu virzās ļoti lēni, jo VID pusē nav atbilstošu tehnisko speciālistu. Tiesa gan, pēc otrās tikšanās aprīļa beigās pusēm esot pārliecība, ka noteikumos būs grozījumi.

Turpina tikties

11. februārī valdības atbalstītie noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību paredz, ka tirgotājiem, kuru apgrozījums iepriekšējā gada laikā pārsniedz 200 tūkstošus eiro, no 2015.gada 1. jūlija būs jāizmanto hibrīda kases aparāti. Savukārt, ja gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus eiro, būs jāizmanto kases sistēma. Tirgotāji joprojām uzsver, ka šīs izmaiņas «sitīs» pa godīgajiem uzņēmējiem, nevis negodīgajiem darboņiem, kas kases aparātus neizmanto vispār, turklāt tas prasīs ievērojamus ieguldījumus gandrīz no visiem tirgotājiem. Ņemot vērā VID un nozares atšķirīgās aplēses par izmaksām, finanšu ministrs Andris Vilks aicināja diskusijas turpināt pie sarunu galda, bet vēlāk tika nolemts kopā ar nozares ekspertiem līdz šā gada 20.maijam sagatavot skaidrojošu materiālu par jauno noteikumu prasībām, lai tās visiem būtu skaidras un saprotamas.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Dainas Pečates uzņēmumam SIA Arkolat pirms septiņiem gadiem pievienojās viņas meita Laura Buharina. «Uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu un tas ir loģiski, ka bērni (meita un dēls) ir izauguši līdz ar to. Tiesa, vispirms bija meita un pēc tam Arkolats,» smejot atzīst Arkolat (veikalu tīkls Rito) prezidente Daina Pečate.

Kad meitai Laurai bija astoņi gadi, tad viņas vārdam par godu tika nodēvēts Rito veiklas Brīvības ielā un mazā atvase kopā ar tēti atklāšanas pasākumā pārgriezuši svinīgo lenti. Daina atzīst, ka viņa nekad nav mudinājusi meitu sākt strādāt ģimenes uzņēmumā, bet esot ļoti priecīga par šādu dzīves pavērsienu.

Atgriežas mājās

Laura 18 gadu vecumā devusies mācīties uz Toronto, tad studēt uz Londonu, kur apguvusi mārketinga un personālvadības zinības. Vasaras mēnešos viņa mēdza pastrādāt Rito veikalā kā pārdevēja. «Vienu dienu Laura atnāca mājās un priecīgi paziņoja, ka viņai labi izdodoties apkalpot klientus arī krievu valodā,» stāsta Daina. 2008. gadā Laura pieņēmusi lēmumu atgriezties Latvijā, un viņai ģimenes uzņēmumā uzticēta mazumtirdzniecības veikalu tīkla vadītājas vieta. Viņas pārraudzībā nonāca desmit veikalu vadīšana. «Tas bija liels izaicinājums, bet zināju, ka man šo darbu neuzticētu, ja nebūtu pārliecības, ka es to varēšu izdarīt. Turklāt veikalu tīklu savulaik bija izveidojis tētis, kurš tiem veltīja daudz darba un sirdssiltuma. Daudzi veikalu vadītāji uzņēmumā strādā vēl no tā pirmsākumiem un pazina mani, kad biju vēl bērns. Krīzes laikā man bija jāpieņem nepopulāri lēmumi un arī jāsamazina darbinieku skaits,» stāsta Laura. Daina meitas šaubas kliedējusi, norādot, ka krīzes laikā nav tik liela nozīme darba pieredzei, kādas ir zināšanām un spējai ātri reaģēt uz notiekošo tirgū. «Saudzēt un kaut kā īpaši attiekties pret meitu kā darbinieci nedrīkstēju, jo citi kolēģi to redzētu un vērtētu. Protams, tas bija izaicinājums arī man,» atzīst Daina. Laura neslēpj, ka sākumā viņu tirdījusi apziņa, ka jāpierāda savas spējas ne tikai mammai, bet arī darbiniekiem, kuri, protams, viņu vērtēja.

No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Neviens no ap 60 000 šobrīd Latvijā lietošanā esošiem kases aparātiem neatbilst jauno noteikumu prasībām, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta (MK) sēdē izskatītie grozījumi noteikumos paredz jaunas tehniskās prasības kases aparātiem no 2017. gada 1. janvāra. Tie papildus ietver vairākus drošības kritērijus. Tādu līdz šim nav bijis, un arī citu valstu pieredzē šādu precedentu nav. Izmaiņu rezultātā Latvijā būs jauna parauga kases aparāti un kases sistēmas – visa tehnika un programmatūra. Situāciju tirgū Ziemassvētku laikā nākamgad ieskicē SIA Arkolat (deviņu veikalu Rito tīkls) vadītāja Daina Pečate: «Pirms gadumijas, kad ir lielākais pircēju pieplūdums un jādomā par pārdošanu, uzmanības centrā būs kases aparātu nomaiņa. Tas uzņēmējiem būs papildus pilnīgi nevajadzīgs stress.»

Atvērts pirmais jauna koncepta Rito veikals tirdzniecības centrā Riga Plaza. Jauna dizaina iekārtojumu radījusi Latvijas dizainere Anita Grase.

Investīcijas ir 85 tūkstoši latu, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA Arkolat pārstāve Laura Buharina.

Jaunu vizuālo identitāti drīzumā plānots ieviest arī veikalā, kas atrodas tirdzniecības centrā Spice Home, bet līdz gada beigām uzņēmums plāno atvērt vēl vienu veikalu Rīgā.

«Laiki mainās, un mēs maināmies tiem līdzi. Zīmols Rito Latvijā ir jau divdesmit gadus, un mums ir plašs lojālo pircēju loks, tādēļ ik pa laikam ir nepieciešamas jaunas pārmaiņas. Ceram, ka mums būs iespēja no jauna atvērt veikalu tirdzniecības centrā Alfa, kur pircējiem tas ļoti pietrūkst,» par uzņēmuma nākotnes plāniem stāsta SIA Arkolat prezidente Daina Pečate.

Cilvēki jau izsenis vēlējušies caur atslēgas caurumu ielūkoties nākotnē, un labākais laiks, kad to darīt, ir brīdis, kad gads tuvojas savai mijai.

Dienas Bizness aicināja dažādu nozaru uzņēmējus izliet laimi, lai pēc tam izteiktu minējumu par gaidāmo gadu, kā arī teikt savu vēlējumu Latvijai.

Sapurināties un sākt strādāt

Daina Pečate, mājsaimniecības piederumu tirgotāja SIA Arkolat līdzīpašniece:

Izlietajā laimē es saskatu prieka ziedu, kas mums, tirdzniecības darbiniekiem, ir ļoti nepieciešams, jo mums reizēm ir jāatrod prieks pat tur, kur tā nav. Es novēlu, lai visiem, neskatoties ne uz ko, prieks atrodas un ir iespēja to dot citiem. Savam uzņēmumam un darbiniekiem es novēlu izturību, cerību un ticību, ka labais vienmēr uzvar un pēc sliktām dienām vienmēr nāk labās. Katram personīgi novēlu mirkli, kad padomāt par sevi, tuvajiem un smelties enerģiju.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Arkolat prezidente Daina Pečate. Arkolat specializējies 3 segmentos: Horeca, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (trauku, virtuves piederumu un dāvanu veikalu tīkls Rito).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šo uzņēmumu es esmu izveidojusi no pašiem pirmsākumiem, to būvējot gadu no gada, tas šobrīd ir kļuvis par lielāko Baltijā savā nozarē. Un man joprojām ir idejas, kā sadarboties ar vēl lielāku biznesa klientu skaitu un kā arvien no jauna iepriecināt savus ilggadējos un lojālos pircējus. Lieliskos galda klājumos katra sieviete gūst gandarījumu, lieliski virtuves piederumi padara mūsu ikdienu par svētkiem!

«Valsts amatpersonas, izsniedzot uzņēmumam Liepājas metalurgs kredīta garantijas desmitiem miljonu latu apmērā, nav pienācīgi un atbildīgi sekojušas situācijas attīstībai uzņēmumā. Tādējādi, pildot uzņemtās saistības un atmaksājot Itālijas bankai UniCredit rūpnīcas parādu vairāk nekā 47 miljonu latu apmērā, amatpersonas palaidušas vējā Latvijas nodokļu maksātāju, tostarp arī uzņēmēju naudu,» Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru viedokli pauž tās prezidents Gundars Strautmanis.

«Nodokļu iekasēšanā ieviestas arī represīvas metodes, bet nodokļu ieņēmumu izlietojuma uzraudzībā tikpat konsekventu metožu un sodu par bezatbildīgu vai paviršu rīcību šīs naudas apsaimniekošanā nav,» pauž LTRK viceprezidente, SIA Arkolat valdes locekle Daina Pečate, uzsverot, ka situāciju par normālu nosaukt ir grūti.

Savukārt LTRK viceprezidents, Rūpniecības padomes priekšsēdētājs Kārlis Šēnhofs uzsver, ka 2014. gada valsts budžeta izstrādē tiek skaitīti santīmi, lai nodrošinātu Latvijas tautsaimniecībā stratēģiski svarīgu problēmjautājumu risināšanu. «Taču valsts amatpersonu bezdarbība un bezatbildība Liepājas metalurga gadījumā minēto problēmu risinājumu un Latvijas uzņēmumu starptautisko konkurētspēju šobrīd attālina par vairāk nekā 47 miljoniem latu,» viņš norāda.

Latvijai ir potenciāls apgāzt kalnus, šodien eiro ieviešanas noslēguma preses konferencē sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Ministrs pauda pārliecību, ka, viennozīmīgi, Latvija augs, jo, esot tuvāk eirozonas kodolam, citādi nevar būt.

Finanšu ministrs atzina, ka patlaban, pusgadu pēc eiro ieviešanas, ir pagrūti novērtēt eiro nestos ieguvumus, tomēr tos varēs novērt ilgākā termiņā - pēc pieciem, desmit, 15 gadiem. Latvija var būt gandarīta par paveikto, eiro ieviešana ir mūža pasākums jebkurai valstij, sacīja finanšu ministrs. Viņa ieskatā, pēc Lietuvas pievienošanās eirozonai tai tuvosies arī citas valstis.

Vilks uzsvēra, ka eiro ieviešana Latvijā bija projekts, kurā noritēja ļoti laba sadarbība starp valsti un uzņēmējiem, un viņš aicināja abas puses uz līdzīga apjoma sadarbību arī turpmāk.

26.martā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru kopsapulcē ar pārliecinošu balsu vairākumu uz nākamajiem 3 gadiem LTRK prezidenta amatā tika ievēlēts Aigars Rostovskis.

«Prezidentūras pirmajā trīsgadē organizācijas jaudas un ietekmes vairošanai apņemos divkāršot biedru skaitu, aktīvi un pašaizliedzīgi strādājot Latvijas uzņēmumu eksporta veicināšanai, uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un biedru konkurētspējas un kapacitātes celšanai ne vien Rīgā, bet visos valsts reģionos. Starp prioritāri veicamajiem darbiem ir arī LTRK likuma pieņemšana – Latvija nevar palikt starp tām 9 Eiropas Savienības valstīm, kurās vadošajai biznesa organizācijai nav likumdošanā nostiprināta svara! » akcentē A.Rostovskis.

«Tirdzniecības un rūpniecības kamerai jākļūst par karognesēju Latvijas nākotnes ekonomikai – produktīvai, uz eksportu vērstai un ārvalstu tirgos konkurētspējīgai!» uzsver LTRK prezidents.

Vecāki vismaz vienreiz katrai mazai meitenei līdz septiņu gadu vecumam nopirks īpašu kleitu

Tā uzskata Anastasija Dzeha, bērnu svētku tērpu zīmola Mimimi īpašniece. Stāstot par to, kā pievērsusies bērnu apģērbu ražošanai, viņa atklāj, ka pērn precējās un vēlējās savai mammai atrast skaistu kleitu, taču, izstaigājot visus veikalus, pieņemts lēmums tērpu darināt pie šuvējas. Māte un meita atrada brīnišķīgu audumu, bet izrādījās, ka veikalā esošais daudzums ir nepietiekams. Tur gan viņām ieteica kādu vairumtirgotāju, kas piedāvā audumus, vienīgais nosacījums – minimālajam pirkuma apjomam jābūt 20 metru. Lai gan tik liels daudzums ne tuvu nebija nepieciešams, Anastasija nopirka audumu un vairākas dienas prātoja, ko darīt ar tā pārpalikumu. «Man radās ideja, ka vajadzētu uzšūt kaut ko interesantu, tāpēc sašuvām bērnu kleitas, kādus 30 tērpus. Instagram un Facebook bez jebkādas reklāmas visas kleitas pārdevu un sapratu, ka tā ir interesanta niša, ko vajag mēģināt attīstīt un šūt meiteņu kleitas lielākā apjomā,» viņa stāsta.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa birojs neizprot situācijas nopietnību un nav gatavs virzīt risinājumus sabiedrības iesaistei tautsaimniecības atdzīvināšanai un daudzveidības saglabāšanai - tā secinājusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pēc tikšanās ar Ministra prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku.

LTA norāda, ka situācija tūrisma, viesmīlības un saistītajās nozarēs Latvijā praktiski visu pandēmijas laika periodu, izņemot 2020.gada periodu, kad tika īstenots Baltijas burbulis ir bijusi sliktāka, nekā citviet Eiropā, tajā skaitā kaimiņvalstīs.

Kā publiski ir izskanējis, valdībai ir plāns atcelt gandrīz visus ierobežojumus pēc ārkārtējās situācijas beigām, sākot ar 1. martu, atstājot tikai pamatierobežojumus, piemēram, masku valkāšanu sabiedriskajās vietās, 2 metru distances ievērošanu un dažus citus.

Tomēr LTA prezidents Henriks Danusēvičs sanāksmē pauda, ka ierobežojumu atcelšanas temps ir pārāk lēns un jāiet Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajā ceļā un jāsabalansē vīrusa apkārošana un ekonomiskās intereses. "Mēs atbalstam to, ka Veselības ministrija nosaka pasākumus, kas ir veicami, lai ierobežotu slimības izplatību, tomēr, ja VM piedāvātie un bieži vien uzspiesti priekšlikumi ir daudz stingrāki, nekā valstīs ar zemāku saslimstību, vajadzīgs kāds, kas tos sabalansē. Mūsuprāt, jau tagad vajadzētu sākt atcelt ierobežojumus, kas ir iesīkstējuši un kas būtiski atšķiras no ES valstīs pieņemtajiem, piemēram, prasība par 25 m2 uz vienu pircēju tirdzniecības vietās, kas ir pilnīgs absurds. Veselības ministrija vēl novembrī piekrita, ka to varētu atcelt, bet uz februāra sākumu nekas nav izdarīts. Tāpēc uzskatam, ka ierobežojumu atcelšanas temps būtiski jāpaātrina," norāda H.Danusēvičs.

Ar restorāna vai kafejnīcas logo apdrukāti trauki palīdz nostiprināt kompānijas zīmolu, palikt apmeklētāju atmiņā un ir atpazīstami sociālo tīklu bildēs; tie var kalpot par reklāmu un aicināt atgriezties.

Trauku tirdzniecības uzņēmuma SIA Arkolat 2018. gada apgrozījums sasniedza 6,64 miljonus eiro. Latvijā kopumā ir deviņi Rito veikali, un pērn uzņēmums atvēra jaunu veikalu ārpus Latvijas – pirmo Tallinā, jaunajā tirdzniecības centrā T1. «Ilgi domājām par Rito pārrobežu paplašināšanu, un beidzot pagājušā gada nogalē veikals Tallinā tika atvērts. Decembris bija labs, janvāris, februāris – kā jau janvāris un februāris tirdzniecībā. Cerības ir labas, jo izskatās, ka igauņiem patīk mūsu piedāvājums.

Krāsu izvēlē gan Igaunijā vairāk dominē ziemeļnieciskie toņi un dizains,» stāsta Daina Pečate, SIA Arkolat līdzīpašniece. Rito jaunajā veikalā uzņēmums ir ieguldījis ap 80 tūkstošiem eiro, un ir ieviesta jauna veikala iekārtojuma koncepcija. Vaicāta, vai šogad ir plānota kāda jauna tirdzniecības vieta, viņa norāda, ka vispirms uzņēmumam nepieciešams nostiprināties kaimiņvalsts tirgū, taču šogad ir plānots investēt Rito veikala atjaunošanā tirdzniecības centrā Spice Home.

2016. gada 1. janvārī stāsies spēkā 120 tiesību aktu un zaudēs spēku 67 (atbilstoši situācijai līdz 21.12.2015.). Vienkopus ar šo sarakstu var iepazīties valsts vietnē Likumi.lv, savukārt LV portālā Par likumu un valsti apkopoti noderīgi skaidrojumi par jaunievedumiem.

Līdz gada nogalei klajā nāks vēl vairāki oficiālā izdevuma Latvijas Vēstnesis (pieejams vietnē vestnesis.lv) numuri, kuros tiks izsludināti jaunie tiesību akti.

Līdz ar to tikai gada nogalē būs noslēgts to tiesību aktu saraksts, kas stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Kur vienkopus aplūkot visus 1. janvāra jaunumus?

1. janvārī stāsies spēkā vairāki desmiti tiesību aktu (t.sk. grozījumu) - likumi, Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c., liecina šobrīd izsludinātās oficiālās publikācijas.

Aktuālais saraksts pieejams Latvijas Republikas tiesību aktu vietnē Likumi.lv (likumi.lv), izvēloties sadaļu > Jaunākie > 01.01.2016 > Stājas spēkā

Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par valsts prioritāti Nr. 1, valsts iestādēm no procesu nodrošināšanas politikas jāpāriet uz mērķa sasniegšanu, nodokļu krāpniekiem jāsaņem adekvāts sods par nodarīto

To intervijā DB stāsta biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Jānis Butkevičs. Viņaprāt, brīžiem valsts iestāžu rīcība ir traģikomiska, jo blēžu izolēšanai tiek piedāvāti risinājumi, kas apgrūtina visus, turklāt labas idejas tiek sabojātas ar piemērotajiem instrumentiem.

Fragments no intervijas:

Varbūt problēma nav normatīvu regulējumā, bet gan tiesībaizsardzības iestāžu spējā blēžus iesēdināt, jo, ja neviens par nodokļu nemaksāšanu cietumā nesēž, kāpēc lai pārējie maksātu?

Tas ir vēl viens no svarīgiem ēnu ekonomikas apkarošanas stūrakmeņiem. Protams, lai kādu sēdinātu, ir jāvērtē nodarītā pārkāpuma smagums. Tajos gadījumos, kad tiek pierādīts smags nodarījums, vainīgajiem ir jāsēž cietumā.

Pirmdien Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīti vairāki ministriju priekšlikumi 2016. gada valsts budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, informē Finanšu ministrija.

Valdība vienojās, ka nākamajā gadā papildus tiks piešķirti 10 miljoni eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums par finansējuma pārdali labklājības, izglītības un vides aizsardzības nozarē strādājošajiem.

Valdība izskatīja arī Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžetam uz otro lasījumu un nolēma tos neatbalstīt, atstājot Saeimas kompetencē. Kopā Saeimas deputāti bija iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumus valsts budžetam. 620 priekšlikumi bija saistīti ar 2016. gada budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, savukārt pārējie bija valsts budžeta pavadošajiem likumprojektiem.

Valdošā koalīcija vienojusies par priekšlikumiem nākamā gada budžetam un saistītajiem likumprojektiem pirms otrā lasījuma. Koalīcija ir vienojusies, ka papildu priekšlikumu atbalstīšanai varētu atvēlēt vairāk nekā 10 miljonus eiro (7,02 miljonus latu).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes stāstīja, ka šodien visiem jautājumiem, kas saistīti ar budžeta projektu un saistītajiem likumprojektiem, «izgājuši cauri» un gandrīz par visiem jautājumiem panākuši vienošanos.

Vienīgais jautājums, kas palika izskatīšanai uz nākamo nedēļu, ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK pieprasījumu pēc papildu piecām štata vietām Kultūras ministrijā masu mediju uzraudzībai.

Premjers nenosauca precīzu summu, kādu plānots paredzēt priekšlikumu atbalstīšanai, tomēr norādīja, ka papildus atvēlamo līdzekļu apmērs pārsniegšot 10 miljonus eiro (7,02 miljonus latu). Summa gan varētu būt vēl lielāka, bet precīzi to varēs nosaukt pēc valdības sēdes, skaidroja valdības vadītājs. Dombrovskis atzīmēja, ka daļa no priekšlikumiem ietekmē arī budžeta ieņēmumus, bet daļa ierosinājumu nav atbalstīta sākotnējā redakcijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pašreizējās valdības pēdējās dienās – 2014.gada 10.janvārī – iesniedzis Saeimā priekšlikumus maksātnespējas administratoru sistēmas pilnveidei, tas ir, grozījumus Maksātnespējas likumā, kas vērsti uz fundamentālām izmaiņām maksātnespējas procesa regulējumā. Šie grozījumi, kas vispār nav tikuši diskutēti pirmajos divos lasījumos, ir iesniegti neilgi pirms Maksātnespējas likuma grozījumu skatīšanas Saeimas trešajā lasījumā, kas ir pretrunā kvalitatīvu tiesību aktu izstrādes un pieņemšanas kārtībai.

Kā divi būtiskākie priekšlikumi jāuzsver administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonai un administratoru sertifikācijas nomaiņa uz eksamināciju, tādējādi atņemot valsts deleģētās funkcijas biedrībai Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija (turpmāk – Administratoru asociācija).

Ņemot vērā, ka apmēram puse no maksātnespējas procesa administratoriem ir zvērināti advokāti, tieslietu ministrs savos priekšlikumos gan norāda, ka «administratora amats ir savienojams ar zvērināta advokāta, kā arī zvērināta tiesu izpildītāja amatu». Taču tieslietu ministram Bordānam, kurš vienlaikus ir arī zvērināts advokāts, šķiet, jāatgādina advokatūras pamatprincipi, saskaņā ar kuriem advokāta darbs nav savienojams ar valsts amatpersonas pienākumu pildīšanu. Piemēram, saskaņā ar valsts amatpersonas pienākumu deklarēt savus ienākumus, publiski būs iegūstama informācija, kuras personas ir maksājušas honorāru zvērinātam advokātam. Acīmredzot ministram nav ienācis prātā, ka šāda situācija apdraud visbūtiskāko advokāta un klienta attiecību principu – konfidencialitāti. Līdz ar to, neskatoties uz šo tieslietu ministra «reveransu» kolēģiem, zvērināti advokāti tomēr būs spiesti izstāties no administratoru rindām, zaudējot, iespējams, kvalitatīvāko administratoru korpusa daļu.

2021.gadā stāsies spēkā 64 jauni likumi vai izmaiņas tajos un 53 Ministru kabineta noteikumi, aģentūru LETA informēja valsts oficiālais izdevums "Latvijas Vēstnesis". Savukārt 43 tiesību akti, sākoties 2021.gadam, spēku zaudēs.

Šogad oficiālajā izdevumā publicēti 3830 tiesību akti un oficiālā informācija, tostarp 283 likumi vai to izmaiņas, 833 valdības noteikumi vai to izmaiņas, 87 166 oficiālie paziņojumi.

Vairums no 161 oficiālā izdevuma papildu laidiena šogad iznāca, lai operatīvi publicētu ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistītos tiesību aktus.

2019. gada janvārī Latvijā kopumā bija spēkā 5733 likumi, 9945 Ministru kabineta noteikumi, liecina "Dienas Biznesa" apkopotā informācija pēc lvportals.lv datiem.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

1. Darba likums;

2. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss;

3. Krimināllikums;

Revolucionāri priekšlikumi grozījumiem Maksātnespējas likumā saistībā ar administratoriem var novest pie tā, ka šajā amatā nevarēs praktizēt zvērināti advokāti .

Tā sarunā ar DB atzīst tieslietu ministre Baiba Broka, bijušais tieslietu ministrs un pašreizējais Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš un zvērināts advokāts Lauris Liepa. Risinājums šai situācijai būs jāmeklē visiem kopīgi, jo sabiedrība vēlas zināt vairāk par administratoru rīcību vienā vai otrā gadījumā.

Atšķirīgi priekšlikumi

Tieslietu ministre Baiba Broka atzīst, ka maksātnespējas procesā nepieciešami uzlabojumi, tāpēc ir vajadzīgas izmaiņas. Pašlaik Maksātnespējas likuma grozījumi tiek skatīti Saeimā, kur viena daļa ir redakcionāli precizējoši un par kuriem, visticamāk, nekādas īpašas diskusijas, pēc ministres domām, vairs nevarētu būt. Savukārt ir otra daļa šī likuma grozījumu, kas ir konceptuāli – lielas reformas paredzoši un iesniegti tikai uz trešā, galīgā lasījuma izskatīšanu. «Tie ir jāvērtē no juridiskās metodikas skatupunkta, vai veikt tik būtiskus grozījumus, kas skar lielu personu loku – zvērinātus advokātus, kuri vienlaikus darbojas arī kā administratori, un tādējādi tiktu pakļauti būtiskiem ierobežojumiem, ja maksātnespējas administratoriem būtu valsts amatpersonas statuss,» tā B. Broka. Viņa piebilst, ka diskusijas par valsts amatpersonas statusu maksātnespējas administratoriem ir bijušas jau divus trīs gadus, tomēr ir vairāki jautājumi, kuri nav atbildēti un nav atrisināti. Aptuveni puse no administratoriem vienlaikus ir arī zvērināti advokāti. «Valsts amatpersonas statuss liek ievērot interešu konflikta normatīvus. Te jābūt ļoti skaidram, kurā brīdī advokāts pārstāv klientus, kad viņš ir administrators, kā nodalīs naudas plūsmu, kā to uzskaitīs, kā visu šo nodalīšanu vērtēs KNAB,» skaidro B. Broka.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2014. gada valsts budžeta projekta un to pavadošo likumprojektu otrajam lasījumam kopumā saņēmusi vairāk nekā 820 priekšlikumus.

Nākamā gada valsts budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara 2014.-2016.gadam likumprojektam kopumā iesniegti vairāk nekā 400 priekšlikumi. Vairāk nekā 420 priekšlikumi saņemti arī 38 likumprojektiem, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, DB informēja Saeimas Preses dienestā.

Iepriekš līdzīgs priekšlikumu skaits tika saņemts 2004. vai 2005.gadā, kad budžeta projektam tika saņemti ap 870 priekšlikumi, DB minēja Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība).

DB jau rakstīja, ka, neskatoties uz aktīvi iesniegtajiem priekšlikumiem nākamā gada budžeta projekta otrajam lasījumam, lielas līdzekļus pārdales nav gaidāmas.Opozīcija vienmēr piedāvā alternatīvu politiku, iepriekšējos gados iesniegti priekšlikumi par 200-300 miljoniem latu , un šis gads, visticamāk, neatšķirsies, stāstīja J. Reirs. «Tomēr fiskālā telpa būtiski nav mainījusies nevienā budžetā,» viņš saka. «Skaidrs, ka tas nebūs desmitos miljonos latu,» norāda J. Reirs.