Uzskatot, ka likumā paredzētā 10% līgumsodu sliekšņa ieviešana nodarīs būtisku kaitējumu valsts tautsaimniecībai, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) lūgusi Valsts prezidentu neizsludināt grozījumus Civillikumā.
LDDK un LTRK lūdz Valsts prezidentu Andri Bērziņu izmantot Satversmē dotās tiesības neizsludināt un nodot Saeimai atkārtotai izvērtēšanai pieņemtos grozījumus Civillikumā. Jāatgādina, ka likuma grozījumus galīgajā lasījumā Saeima pieņēma 20. jūnijā, cerot ierobežot nesamērīgus līgumsodus. Tagad noteikts, ka līgumsods par laicīgu parāda neatdošanu varēs pieaugt, taču kopumā tas nevarēs pārsniegt 10% pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.
Darba devēju organizācijas uzskata, ka likumdevējs bez pienācīgas izpētes, neiesaistot grozījumu izstrādāšanā un apspriešanā komersantus, īsi pirms likumprojekta izskatīšanas 2. lasījumā ir iesniedzis priekšlikumus, kas liedz tiesības piemērot samērīgu atbildību tai līguma pusei, kas izpilda darbus vai sniedz pakalpojumus, DB informē LDDK.
Vēstulē prezidentam LDDK un LTRK norāda, ka likumā paredzētā 10% līgumsoda sliekšņa ieviešana komersantu savstarpējos darījumos nav ekonomiski pamatota un nodarīs būtisku kaitējumu Latvijas tautsaimniecībai. «Tā pasliktinās līgumsaistību izpildi, jo gadījumos, kad līguma izpilde īstā laikā pasūtītājam ir kritiski svarīga, piegādātājs vai pakalpojuma sniedzējs, ņemot vērā līgumsoda ierobežojumu, subjektīvu apsvērumu dēļ (piemēram, ja ir cits darījums ar labākiem nosacījumiem u.c.) var nebūt motivēts līgumu izpildīt īstajā laikā, kā rezultātā cietīs pasūtītājs,» skaidro uzņēmēji.
Tāpat tiek prognozēts, ka turpmāk komersantu savstarpējos darījumos tiks prasīta priekšapmaksa, kas nepietiekamu apgrozāmo līdzekļu gadījumā samazinās kopējo komercdarījumu skaitu. Komersanti arī meklēšot alternatīvas un savstarpējiem darījumiem piemērošot citu valstu likumdošanu. Vēstules iesniedzēji paredz, ka rezultātā pasliktināsies Latvijas vieta Doing Business indeksā attiecībā uz līgumu izpildi.
Šāds līgumsoda slieksnis arī nav sastopams citu Eiropas Savienības dalībvalstu civiltiesiskās attiecības regulējošos tiesību aktos, piebilst darba devēji. Pēc viņu teiktā, līgumsoda ierobežojuma ieviešana sadārdzinās pakalpojumu un preču cenu.
Komersanti ir ieinteresēti samērīgu līgumsodu piemērošanā un ir spējīgi savstarpēji vienoties par tā apmēru, ņemot vērā konkrēto situāciju, pausts vēstulē, skaidrojot, ka tādās nozarēs kā būvniecība, transporta pakalpojumi un tirdzniecība līgumsods ir būtisks instruments uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai.