 Atpakaļ |     |
Andrejs Ērglis: Esmu lasījis, ka latviešiem ir labākā sperma Eiropā |
|
Ilze Veģe, Db
| 22.02.2009 14:15
Lasīt komentārus (25)
41e1b856-93c1-4f16-8c22-f654fef8b3f5
Jūs jau esat novērtējis šo rakstu!
Paldies par Jūsu novērtējumu. Rezultāti tiek atjaunoti katru 5 minūti.
Raksta pastāvīgā adrese |
|
Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes
šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās
slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena
no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir
interesanti klausīties. |
Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš
mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās.
Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas
institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas
Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu
koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina
mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt
valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs
atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu
gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.
No man atvēlētā skopā laika viņš
pamanās nozagt vēl dažas minūtes, ar vienu roku uz datora ekrāna atrodot
jaunākās e-pastā iekritušās vēstules, ar otru – paceļot telefona klausuli un
saskaņojot nākamās operācijas. «Hallo, kur jūs palikāt?» viņš pārjautā telefona
klausulē. «Dažkārt šķiet, ka man apkārt visi ir aizmiguši. Kā palēninātā filmā:
es kustos vienā ātrumā, bet apkārtējā pasaule – citā.» Andreja Ērgļa grāmatu
plauktā sarindotās fotogrāfijas liecina, ka viņa paša dzīves ritms nedaudz
atgādina ātrgaitas vilcienu: zinātniskās konferences, ikdienas operācijas,
hokejs, kalnos kāpšana, ģimene, bērni, studenti.
Kādēļ kāpjat kalnos? Zināt, ar ko mēdz beigties mazkustīgs
dzīvesveids?
Arī kalnos kāpšana dažkārt var beigties ar infarktu,
turklāt ātrāk nekā mazkustīgs dzīvesveids. Taču tas drīzāk ir manas mentālās, ne
tik daudz fiziskās izdzīvošanas jautājums. Man nepieciešams sevi sapurināt,
atgādinot, ka ērtie dzīves apstākļi, kādos mēs dzīvojam šeit, Latvijā, nav
pašsaprotama lieta.
Runā, ka visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas. Uz Āfrikas valstu
fona mēs tiešām dzīvojam komfortabli. Bet, ja salīdzina, piemēram, ar
Rietumeiropu...
Var salīdzināt ne tikai ar Āfriku. Ar Argentīnu,
Brazīliju, praktiski visu Dienvidameriku, ar Amerikas Savienoto Valstu nomalēm,
lielpilsētu graustiem, Francijas priekšpilsētām... Miljardiem cilvēku dzīvo
sliktāk par mums. Tādēļ dažkārt sevi jāpiespiež pārvarēt grūtības, lai,
atgriežoties mājās, saprastu, cik labi patiesībā mēs dzīvojam. Otrs apstāklis –
gribasspēka pārbaude. Kalnos bez gribasspēka nav ko darīt!
Tāpat kā operāciju zālē.
Protams, katra operācija no
manis to prasa. Turklāt es nodarbojos arī ar administratīvo darbu – Latvijas
Kardioloģijas centrā, Kardiologu asociācijā, darbojos dažādās pasaules
organizācijas, Eiropas padomēs... Tas viss prasa nervus.
Ir jēga sevi tā nodzenāt?
Ir! Šāda aktīva iesaistīšanās
Latvijai ļauj turēt roku uz notikumu pulsa, piedaloties zinātnes virzībā
pasaules mērogā.
Kā Latvijas zinātne ar tās niecīgo finansējumu spēj turēties līdzi
valstīm, kuras zinātnei piešķir miljonus un miljardus? Ir disciplīnas, kurās mēs
pat pamanāmies apsteigt lielvalstis.
Es pats esmu par to daudz
domājis. Mums ir spēcīgas tradīcijas un filozofija. Kopš Academia Petrina, kopš
Tērbatas, neatkarīgi no finansējuma un varas attieksmes, zinātne ir turējusies
pie savas filozofijas. Un, protams, gēni. Jaunās paaudzes nemēdz izveidoties
tukšā vietā.
Latviešiem ir labi gēni?
Nesen lasīju, ka latviešiem esot
labākā sperma Eiropā. Acīmredzot tas nozīmē, ka ģenētika mums tiešām ir laba
(smejas). Taču, ja nopietni... Valsts nepārtraukti piesauc pievienoto vērtību.
Latvijai ir jābūt konkurētspējīgai, jārada produkti ar lielu pievienoto vērtību.
Kam tad ir vislielākā pievienotā vērtība? Smadzenēm! Varbūt mums tomēr ir
jāpakāpjas solīti atpakaļ, jāpaskatās uz problēmu plašāk? Ja skolās netiek
mācīta fizika, ķīmija, ja jaunie speciālisti nezina, kas ir Kaplāna–Meijera
līkne, tangenss, sinusoīda! Pagaidām jau vēl nav tik traki. Latvijā vēl ir daudz
cilvēku ar labu izglītību, bet kaut kas noteikti tiek palaists garām jau šobrīd.
Kaut vai runājot par mazajām lauku skolām. Nē, es neesmu pret to pastāvēšanu:
taču būsim godīgi, kas pašam bērniņam pēc gadiem būs izdevīgāk? Varbūt viņš pat
ir ģeniāls, taču fizika viņam netika mācīta pienācīgā līmenī, bioloģijas
skolotājas nebija, datorklases – nebija. Lai cik ģeniāls šis bērns būtu,
divdesmit gados viņš attapsies tukšā vietā, jo viņam nebūs iemācītas elementāras
lietas. Tā ir viena no Latvijas lielākajām problēmām: tautai nav savas
filozofijas, un arī nevienai partijai tās nav. Nepārtraukti notiek kaut kāda
mētāšanās. Un tad vēl tas provinciālisms, lietu izvērtēšana tikai no sava
sētsvidus, neņemot vērā pasaules notikumus.
Arī medicīnas nozarē?
Nē, ar medicīnu kā reiz viss ir
kārtībā. Es domāju plašāk. Kādēļ Latvijā daudzas citas lietas nenotiek tā, kā
tām vajadzētu notikt. Ar medicīnu viss ir kārtībā tādēļ, ka tā cieši saistīta ar
zinātni, kas savukārt sen vairs nav viena cilvēka vai vienas valsts disciplīna.
Zinātne ir komandas darbs, kas nav iedomājams bez pārrobežu pieredzes un
atklājumu analīzes.
Bet daudzas valstis savu zinātnieku atklājumus pielīdzina valsts
noslēpumam.
Protams! Kur apgrozās vislielākā nauda? Pielietojamajā
zinātnē – farmācijā, kosmosa izpētē, militārajos pētījumos. Tajos tiek ieguldīti
miljardi, un šeit, protams, Latvija stipri atpaliek no pasaules līmeņa. Lai gan
tieši latviešu zinātnieki radīja kriogēnās izolācijas materiālu Ripors 2H, kuru
1988. gadā izmantoja ar sašķidrinātu ūdeņradi pildītajā nesējraķetē Enerģija,
kas ievadīja orbītā ap Zemi daudzkārt izmantojamo kosmosa kuģi Buran.
Latvieši radījuši arī remantadīnu, mildronātu.
Visu
cieņu, taču man ļoti nepatīk šo zāļu piesaukšana, runājot par latviešu
izgudrojumiem. Šīs zāles tika radītas, kad es vēl mācījos institūtā. Sen. Taču
visi, kam pajautā, joprojām atceras tikai mildronātu. Tas, ka mums reiz bija
Rainis un Blaumanis, vēl nenozīmē, ka pēc viņiem nav noticis nekas vērā
ņemams.
Tā vairāk ir nezināšanas problēma.
Nu, tad parunāsim par
to. Piemēram, Anglijā strādājošais Ēriks Kupče, kurš radījis principiāli jaunu
kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopijas metodoloģiju. Ērika atklātos
adiabātiskos impulsus plaši izmanto zinātnieki visā pasaulē, tostarp Nobela
prēmijas laureāts Kurts Vītrihs. Mans brālēns, fiziķis Pauls Stradiņš,
Atjaunojamo enerģijas resursu Nacionālajā laboratorijā Denverā strādā pie
Amerikas Savienoto Valstu enerģētiskās neatkarības. Drīz vien zinātnieki radīs
Saules baterijas, kas tiks noklātas pāri Nevadas tuksnesim, un Amerikai nafta
vairs nebūs nepieciešama. Šobrīd latvieši strādā arī Oksfordā, radot pilnīgi
jaunas matemātiskās teorijas. Mūsu sasniegumi optiskās šķiedras izpētē. Piemēru
ir daudz.
Galu galā arī jūs pats ar Baltijā pirmo Šūnu transplantācijas
centru.
Cilvēkiem patīk skaļi virsraksti, tādēļ es teikšu: cilmes
šūnas – tā ir nākotnes medicīna. Tā tas arī būs, taču šobrīd teikt, ka cilmes
šūnas apgriež pasauli otrādi, ir pāragri. Jā, pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem,
tad gan, domāju, būsim šo jomu izpētījuši tik tālu, ka varēsim atjaunot
praktiski jebkuru orgānu.
Bet jūs jau pērn rudenī veicāt pirmo cilmes šūnu transplantāciju
sirds muskulī...
Jā, no pacienta kaula smadzenēm tika paņemtas viņa
paša cilmes šūnas, kuras pēc attīrīšanas implantējām bojātajā sirds muskulī.
Citiem vārdiem sakot, mēs izmantojām cilmes šūnu īpašību, kas tām ļauj
pārvērsties par jebkura orgāna šūnu.
Tātad tā nav futuroloģija, bet šodiena.
Jo vairāk es
zinu, jo mazāk es zinu: tas ir ikviena domājoša cilvēka princips. Jo vairāk es
cenšos uzzināt, jo paškritiskāks kļūstu. Jo plašāks kļūst mans redzesloks un
zināšanas, jo plašāks kļūst lauks, kuru es vēl nepārzinu. Varu teikt, ka es neko
nezinu par cilmes šūnām. Ir tikai pieņēmumi. Tiek uzskatīts, ka cilmes šūnas
spēj aizlāpīt jebkuru caurumu cilvēka ķermenī. Nākotnē mēs atkal varēsim kļūt
jauni, atjaunosies āda, izlīdzināsies grumbas, varēs «nomainīt» nopīpētas
plaušas, nodzertas aknas (smejas). Tomēr šī joma vēl nav tik tālu izpētīta, lai
šādas operācijas veiktu jau šodien.
Vai jūs nekaitina lēnīgums, kas valda akadēmiskajā vidē? Tiek zaudēti
gadi, līdz kādu atklājumu atļauj pielietot praksē. Banāli, taču šodien cilvēki
mirst no kaitēm, kuras rīt varēs ārstēt kā iesnas.
Cilvēka
organisms ir pārāk sarežģīts mehānisms, lai zinātnieki atļautos būt
augstprātīgi, uzskatot, ka spēj prognozēt visas organisma reakcijas uz jauniem
kairinātājiem. Piemēram, embrionālās šūnas, kas tiek sauktas teju vai par
panaceju. Protams, tās var injicēt, cerot, ka palīdzēs, taču 25% gadījumu tās
izraisa vēzi. Pētniekiem ir jābūt skeptiskiem.
Cilmes šūnu izpēte aizsākās nosacīti nesen, taču progresam ir
tendence paātrināties. Ja cirvja un riteņa izgudrošanu šķir tūkstošgades, tad
tvaika dzinējs, dīzeļa motors, reaktīvais dzinējs tika izgudroti ar daudz mazāku
intervālu. Televizors, dators, internets, CD, DVD, mp3 formāti – tās jau ir
desmitgades.
Jā, vēl pirms divsimt gadiem, lai ar zirgu atbrauktu
no Rojas līdz Rīgai, bija nepieciešamas vairākas dienas. Tagad ar mašīnu tās ir
divas stundas, ar helikopteru – piecpadsmit minūtes. Jā, iespējams, mūsdienu
cilvēkiem šķiet, ka šodien dzīves ātrums ir milzīgs, uz viņu fizisko un morālo
iespēju robežas. Taču pēc gadiem piecdesmit, kad būs iespējama teleportācija,
kas par 85% ir iespējama jau šobrīd... mums šķitīs, ka 21. gadsimta sākumā
cilvēki dzīvoja ar gliemeža ātrumu.
Kam, jūsuprāt, cilvēks ir radīts kā bioloģiska būtne – zirga pajūga
vai teleportācijas ātrumam?
Zinātniskais princips saka – nedrīkst
skatīties uz vienu pazīmi. Bioloģija – tas nav kopums.
Un tomēr. Jūsu paša darbs vistiešāk apliecina, ka mēs neapzināmies ne
desmito daļu no tā, uz ko ir spējīgs cilvēka saprāts. Kapacitāte ir milzīga.
Tieši tā – milzīga! Un kas gan ir cilmes šūnas, salīdzinot,
piemēram, ar nanotehnoloģijām. Ar mazu skudriņu, kuru varēsim ievadīt asinsvadā,
pasakot, kurš orgāns jāsasniedz un kādas manipulācijas tajā jāveic.
Izklausās pēc zinātniskās fantastikas. Jums ar jūsu zināšanām un
izpratni par to, kurp virzās zinātne, laikam ir garlaicīgi skatīties filmas un
lasīt grāmatas, kurās kāds fantazē par to, kas varētu notikt pēc simt
gadiem.
Stāstu par skudriņu mēs abi ar brālēnu Paulu izgudrojām
pirms divdesmit gadiem, kad par to neviens vēl nerunāja. Man tas kaut kur pat ir
pierakstīts. Un tagad šāda tehnoloģija ir radīta. Starp citu, arī to radīja
viens latvietis, nanotehnologs, kurš strādā Vācijā (smejas). Bet filmas par to,
ka ir 2100. gads un cilvēki pārtapuši par kiborgiem... to visu es, protams,
neskatos. Tomēr Holivuda mēdz nosapņot to, kas tiešām notiks – tā tas bija ar
Ņujorkas Dvīņu torņiem, tā tas varētu būt ar globālās sasilšanas problēmām. Un
tā tas varētu būt arī ar stāstiem par cilvēku pārtapšanu par bioloģiski
uzlabotām būtnēm. Līdz tam, protams, vēl ir tālu, taču par šo problēmu jāsāk
domāt jau šodien. Zinātnei, medicīnai ir jānorāda uz morālas un ētiskas dabas
problēmām, kas radīsies, līdzko cilvēkiem būs iespēja uzlabot savu bioloģisko
ķermeni.
Pastāv uzskats, ka morāle un ētika tikai kavē zinātnes, progresa
attīstību. Atombumba, aborts, klonēšana – tas viss var šķist
neētiski.
Nu, pagaidiet – nav taču jāklausās visādos nespeciālistos!
Baznīca, piedodiet, neko nesaprot no ģenētikas. Tas tāpat kā Staļins bija
vislielākais ķīmiķis, bet Hruščovs – zinošākais agronoms. Nē, es runāju par
zinātnieku, ekspertu viedokli. Iedomāsimies, ka cilmes šūnu tehnoloģija ir
attīstījusies tik tālu, ka tā tiešām spēj atjaunot ikvienu orgānu. Un šīs cilmes
šūnas maksā, piemēram, 10 tūkstošus nosacīto vienību, uslovnije jeģeņici, kā
saka krievi. Nu!? Kam dosim? Kam pienāksies? Bagātajiem? Varas cilvēkiem? Un
kādi viņi kļūs?
Gudrāki, veselāki...
Tieši tā! Veselāki,
konkurētspējīgāki. Kas radīsies? Jauna rase! Un tā, ticiet man, nav nekāda
zinātniskā fantastika.
Ko darīt?
Nezinu. Es vienkārši piedāvāju par to runāt jau
tagad. Tieši tādēļ zinātnei ir nepieciešama ideoloģija, morāle, filozofija,
filozofija un vēlreiz filozofija!
Zinātnei virzoties tādiem tempiem, pat mēs ar jums varam cerēt uz
tehnoloģiju, kas ļautu dzīvot mūžīgi?
Skaidrs, ka mums kaut kad ir
jāmirst, un paldies Dievam! Kā raksta Marsels Prusts – cilvēks, kurš dzīvo
mūžīgi, ir cilvēks bez nākotnes. Ja viņš apzinās, ka dzīvos mūžīgi, katra nākamā
diena kļūst bezjēdzīga. Cilvēks galu galā nav Dievs.
Tieši mediķiem, kuri spēj glābt dzīvības, tiek piedēvēta vēlme
justies kā Dievam.
Pārcilvēka sindroms? Nezinu, es jūtos tieši
pretēji – kā skolnieks, kurš nav izpildījis mājasdarbu. Jo es zinu, kur mēs
varētu būt, bet vēl neesam pirmie pasaulē, un kas mums vēl nav padarīts, ko
paguvuši izdarīt jeņķi...
Bet sajusties kā pārcilvēkam ļauj
tieši prakse.
Abas šīs lietas ir cieši saistītas. Ja tu saproti, ko
būtu varējis izdarīt, kā būtu varējis labāk palīdzēt pacientam, taču nespēj, jo
nezini... tad galīgi vairs negribas justies kā pārcilvēkam.
Jūs ticat Dievam?
Jo vairāk es strādāju zinātnē, jo
vairāk ticu kaut kam augstākam.
Paradokss.
Aksioma. Vienā brīdī tu pilnīgi skaidri jūti,
kā tava apziņa tiek pieslēgta citam līmenim. Tu redzi – kāds tev atļauj
ieraudzīt to, ko tu iepriekš neredzēji. Man tiek atvērtas durvis un, jo plašāka
kļūst mana apziņa, jo nobriedušāks esmu, jo plašāk šīs durvis atveras. Turklāt,
ja mēs kaut nedaudz kritiski izvērtējam savas zināšanas par Visumu, ir pilnīgi
skaidrs, ka cilvēks nav radības kronis. Ja kāds tā tiešām domā, man tas šķiet
diezgan smieklīgi.
* * *
Kad mūsu saruna ir beigusies, Andrejs Ērglis vaicā, vai vēlos kopā
ar viņu doties uz operāciju zāli. Mēģināju atrunāties, jo šaubos, vai mana nervu
sistēma ir piemērota šādiem skatiem. Nē, mūsdienās tas vairs nav tik briesmīgi,
viņš pārliecina un lūdz vienīgi novilkt virsdrēbes un salocīt ar oderi uz augšu.
Operāciju bloks drīzāk atgādina poliklīniku, kur pacienti – vairāki pusmūža
vīrieši, turot rokās savas ambulatorās kartes, gaitenī gaida operāciju, kas,
šķiet, nebūs sarežģītāka par zobu raušanu. «Vai sirds asinsvadu slimības skar
tikai stiprā dzimuma pārstāvjus?» vaicāju kardiologam, kurš manu versiju tomēr
neapstiprina, «kādreiz tā tika uzskatīts, un, iespējams, vīrieši pie mums tik
tiešām nonāk biežāk, taču sirds slimības, protams, piemeklē arī sievietes.»
Izrādās, sirds operācijas mūsdienās tiek veiktas bez vispārējās narkozes un arī
krūšu kurvja atvēršana notiek tikai retos gadījumos. Lai izpētītu sirds
asinsvadus, pacientam rokas vēnā tiek ievadīts plāns, matiņam līdzīgs katetrs.
Aizvadot to līdz sirdij un ievadot kontrastvielu, mediķi uz datoru monitoriem
spēj ieraudzīt un konstatēt asinsvadu sašaurināšanās vietu. Turpmākās
manipulācijas ir pārāk specifiskas, lai riskētu tās aprakstīt brīvā atstāstījuma
formā, taču to būtība ir tāda – bojātajā asinsvada posmā tiek ievietota
mikroskopiska spīlīte, sietiņš, kas atpleš sašaurinājumu un normalizē asins
cirkulāciju sirdī. Visa šī procedūra neaizņem ilgu laiku un nav sāpīga. Mediķi
pacientam praktiski nepieskaras – darbs notiek un lēmumi tiek pieņemti,
skatoties vienīgi monitorā. Katru dienu Latvijas Kardioloģijas centrā tiek
veiktas aptuveni piecdesmit sirds asinsvadu operācijas, pēc kurām pacientam
slimnīcā jāpavada ne vairs nedēļas, bet tikai dažas
dienas.
1-25
Sakārtot komentārus: datums
  |
|
| varans | 22.02.09 14:19  |
| Autologā transplantacija gan ir viszemakais līmenis |
|
|
| sesks | 22.02.09 14:52 |
| Īsts doktors Hauss :) Ja nopietni, tieši šādi cilvēki ir Latvijas cerība.. |
|
|
| asdf | 22.02.09 16:51 |
| Blefs |
|
|
| fans | 22.02.09 18:17 |
Pareizi: mūsu konkurētspēja balstīsies uz latviešu izstrādātajām tehnoloģijām, nevis tām, kas ieandelētas no ārzemēm.
Zinātne ir jāatbalsta un jāveicina, jo tas ir mūsu attīstības pamats.
PS.
Priecājos, ka Godmanis atkāpās, jo šis cilvēks (izbijis neveiksmīgs zinātnieks) savā gada valdīšanas laikā jau bija sācis ārdīt ārā un iznīcināt augstskolas un zinātniskos institūtus, tieši tāpat, kā viņš to izdarīja 90-to sākumā, tādējādi izcērtot saknes mūsu attīstībai. |
|
|
| aha | 22.02.09 18:58 |
| Sperma nevar but visveseliigaakaa, njemot veeraa, cik daudz dzer un piipee viirieshi. Varbut fiziski izskatiigos cilveekus rada pateicoties labaam olshuunaam. |
|
|
| 9947 | 22.02.09 19:40 |
| Varbūt A.Ērglis ir sava aroda virsotne, kurš par attiecīgu samaksu ir gatavs dāvāt augstākā līmeņa kardiologa palīdzību, bet, es stipri šaubos vai tas ir pieejams "ierindas cilvēkam". Esmu redzējis pāris intervijas ar A.Ērgli un visas pavada augstprātība par saviem sasniegumiem - protams, tas ir mans viedoklis, jo kopumā esmu negatīvi noskaņots par medicīnas sitēmu Latvijā, it īpaši, kad redzu, kas notiek bērnu slimnīcā Vienības gatvē (pie veciem korpusies, kur sliktos apstākļos ārstējas mūsu bērni, blakus stāv glauni džipi, kas pieder apkalpojošam personālam). |
|
|
| koms | 22.02.09 22:37 |
Spermas dēļ Veldre Tev arī piešķīris militāro apbalvojumu?
Vai arī tu ko sajēdz no armijas lietām? |
|
|
| janka | 23.02.09 00:26 |
| lai nu kā ir ar to pārējo ,bet džekam ķirbis un rokas ir īstajās vietās! |
|
|
| Ingra, singraatcharinbox.lv | 23.02.09 04:48 |
| Spēcīga un mērķtiecīga personība. Latvijai ir ar ko lepoties! |
|
|
| Spermotozoīds | 23.02.09 06:44 |
| Lieliski,beidzot kļuva skaidrs,kas būs Latvijas galvenais eksporta produkts - tā būs sperma. Dāmas,pērkat labāko spermu Eiropā - latviešu spermu. Made in Latvia! |
|
|
| pimp | 23.02.09 08:18 |
| tas bija rakstīts stacijas tualetē uz sienas |
|
|
| jurists | 23.02.09 09:21 |
jebkuru cieņu pret šo cilvēku zaudēju pēc viņa piedalīšanās TP pozitīvisma kampaņā..
btw ievērojāt, ka intervijā nav neviena uzbrauciena valdībai, neviena vārda par finansējuma samazināsānu zinātnei, medicīnai.. viss tikai vēlamības formā.. kaut kā netipiski tik tiešam un izglītotam cilvēkam... bet suns taču zina ko ēdis. |
|
|
| jeibogu | 23.02.09 09:32 |
izcila intervija, bet autors izvelas likt virsrakstak kaut ko par spermas kvalitati...
HALLLOOO???? kas tas par sviestu... |
|
|
| Laima | 23.02.09 09:35 |
| intervija laba, virsraksts neveiksmīgs :( |
|
|
| Uldis K | 23.02.09 10:05 |
| Lielisks raksts, vieniigi par taam lauku skolaam... Esmu tadaa maaciijies un atnaakot uz Riigu biju shokaa, ka te liimenis biezhi ir daudz zemaaks. |
|
|
| t | 23.02.09 10:19 |
| ļoti labi, ka ir tāds speciālists |
|
|
| ekonomistsss | 23.02.09 10:37 |
| Lūk --- tādi cilvēki kā A. Ērglis ir patiesie Latvijas dārgakmeņi... Lai Jums viss iecerētais izdodas, savukārt, es arī centīšos sasniegt un pārspēt Jūs savā lauciņā tikai :) |
|
|
| ., . | 23.02.09 10:41 |
| jānodod piena vietā??????????? |
|
|
| venture | 23.02.09 11:00 |
| !!! "tautai nav savas filozofijas, un arī nevienai partijai tās nav. Nepārtraukti notiek kaut kāda mētāšanās. Un tad vēl tas provinciālisms, lietu izvērtēšana tikai no sava sētsvidus, neņemot vērā pasaules notikumus." - vot šitais ir tas, kas tagad spilgti izpaužās, piemēram, attiecībā uz novadu reformu... |
|
|
| ... | 23.02.09 12:33 |
| Tpu, ātrumā izlasīju virsrakstu un man izlasījās, ka to ģeniālo frāzi saka ANdris ērglis. Nodomāju, nu gan džeks aizgājis pa fāzēm.. |
|
|
| zinatnieks | 23.02.09 12:54 |
Spriganiem spermatozoīdiem nav tieša sakara ar ģenētiku, tad jau varētu teikt, ka muskuļains sportists ir matemātikas ģēnijs. Bet nu mūsu gavenais ģenētiķis jau zina labāk, nez vai intronus un eksonus maz atšķir.
Ievērojat musu lieliskās zinātnes tradīcijas utt. visi sasniegumi ārzemēs ASV, Vācijā, Britos... nu jā, un Latvijā - ĒRGLIS.
"Mēs vēl neko nezinām par cilmes šūnām...", bet "paņēmām kaulu smadzenes un iepūtām vēnā", ja nu jauna sirds izaug... būs divas :)
Mēs lepojamies! |
|
|
| es | 23.02.09 13:28 |
| Komentējot virsrakstu- tā tas varētu būt. Bet bails paliek domāt kādi būs pēcnācēji, ja katra otrā pīpē un dzer tagad. Genofonds varētu būt labs, jā! :) |
|
|
| pele | 23.02.09 14:31 |
Dievs dod mums vēl tik gudrus cilvēkus un ar tādu darba atdevi kā A.Ērglis !
Tie ,kas te sprauslā tiešām maz ko sajēdz no tā ,ko nozīmē ,ja tev glābj dzīvību,un ne tikai,bet spēj vēl domāt un darīt ar skatu nākotnē!
Visu cieņu Andrejam Ērglim!!! |
|
|
| es | 24.02.09 10:38 |
Ērglis Ērglis.... brrr.... ko viņs iesāktu bez māsiņām? nē nu reali..... ērglis uztaisa vienu operāciju i kļūst slavens, bet tās operācijas ikdienā viņš nevarētu izdarīt bez pārējā personāla...
man nav cieņas pret cilvēku kurš ir tik virspusīgs pret lauku skolām - uzskatu, pirms izgteikt viedokli jautajums ir jāizpēta, savādāk rodas iespaids par cilveka virspusību, kas arī ir ērgļa lielākā problēma - viņš redz skrienot parējie guļot... nu ja.. tadam jau nekam nav laika - ne ieklausīties lietū, ne pārdomāt kas ir un kas nav, tadam jau arī nav laika tiesi citiem cilvekiem - viņam ir garlaicīgi, - dievs nedod nonākt tāda ārsta rokās - tads izgriezīs visu ko nevajag pirms sāks domāt - a moš cilvēkam kas cits sāpēja!, tehniski atstrādātas kustības operācijās un nekā vairāk - un ir grēks viņu salīdzināt ar Hausu...:D:D Hauss lai cik cinisks nebūtu, ieklāusās cilvekos - viņam tam ir laiks ...
Ērgļa problēma ir viņa virspusībā un attieksmē- man nav laika.... |
|
|
| Vol... | 27.02.09 22:20 |
| Bus laikam degustejis,ne? |
|
|
Lasiet šodien laikrakstā "Dienas bizness"! 
