Atkal valūtu tirgū atgriezies sapnis par eiro un ASV dolāra paritāti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads pasaules valūtu tirgū ir bijis ļoti raibs, kur par dažādām tendencēm joprojām rūpējas vairāku centrālo banku īstenotā politika. Šis gads iesākās ar pamatīgiem satricinājumiem valūtu tirgū, kurus visai pēkšņi sagādāja Šveices centrālā banka, kas atteicās no savas iepriekšējās politikas iegrožot vietējā franka vērtības pieaugumu.

Vēl janvāra sākumā Šveices CB viceprezidents klāstīja, ka franka cenas kāpuma ierobežošanai ir jāpaliek par vienu no iestādes monetārās politikas pīlāriem. Šādas franka cenas izmaiņas raisīja pārdomas par mūsdienu finanšu sistēmas veselību un piemērotību ierindas investoram. Bija pārsteidzoši, ka tik stoiska centrālā banka samērā ilgi turētus solījumus atmet tik īsā laikā.

Šveices centrālā banka satricina valūtu tirgu , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas. Jāatgādina, ka pēc tam, kad 2011. gada vasarā Šveices franks ar eiro gandrīz sasniedza paritāti, ar milzīgām intervencēm valūtu tirgū franka cenas koriģēšanas nolūkos iesaistījās šīs valsts centrālā banka. Banka paziņoja, ka darīs visu, lai nepieļautu franka pārlieku stiprināšanos un aizsargātu valsts eksportētājus, cīnītos ar deflāciju (arī spekulatīvo naudas plūsmu) un palīdzētu ekonomikas izaugsmei. Pamatā banka norādīja, ka franks ir pārāk dārgs un nekādā gadījumā nepieļaus eiro vērtības kritumu zem 1,2 franku atzīmes. Toreiz minētā iestāde pauda gatavību par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pirkt ārvalstu valūtas (pamatā eiro). Tādējādi arī Šveice īstenoja savu monetāro eksperimentu.

Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka

Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.

Pēc Šveices centrālās bankas lēmuma par atteikšanos franka kursu noteikt izmantojot biržas mehānismus un piesaistīt to eiro, pieaugusi investoru interese par Norvēģijas kronu.

Tirdzniecības laikā 7. septembrī, eiro vērtība samazinājusies līdz 7,4884 kronām par eiro. Tādējādi saskaņā ar The Wall Street Journal rakstīto krona bija sasniegusi augstāko vērtību attiecībā pret eiro pēdējo astoņu gadu laikā.

Eiropas vienotā valūtas vērtība tikai divas reizes savā pastāvēšanas laikā esot nokritusi zemāk nekā 7,5 eiro par vienu kronu – tas noticis 2000. un 2002. gadā. Septembra sākumā eiro maksāja 7,7 kronas, bet ceturtdienas pusdienlaikā eiro maksā 7,59 Norvēģijas kronas.

Investoru interesi par Norvēģijas kronu izraisījis Šveices lēmums noteikt frankam cietu apmaiņas kursu, norāda medijs. Db.lv jau rakstīja, ka turpmāk viens eiro maksās 1,2 Šveices frankus, kas ir zemākā robeža, saskaņā ar kuru notiks valūtas maiņas darījumi, pavēstījusi valsts Nacionālā banka. Banka arī uzsvērusi, ka šī likme var tikt vēl vairāk samazināta, ja būs tāda nepieciešamība.

Šveices valdība otrdien izteikusi bažas par šobrīd rekorddārgā Šveices franka negatīvo ietekmi uz valsts ekonomiku.

Jānorāda, ka šobrīd Šveices valdība paredz, ka valsts ekonomika šogad augs par 2,1%, savukārt nākamgad tās izaugsmes tempi saruks līdz 1,5%. Sevišķi tika uzsvērti riski, kas saistīti ar Šveices franka drošā patvēruma statusu un riskiem, kas saistīti ar turpmāku franka cenas pieaugumu.

«Diversificētas globālās ekonomikas vājuma gaismā, kad vēl ir daudz neskaidrību, Šveices ekonomika turpina saskarties ar riskiem, ko rada turpmāks Šveices franka vērtības kāpums. Papildu spiediens uz Šveices franka cenu var apdraudēt ekonomikas izaugsmi līdz pavisam nopietnai pakāpei,» teikts Šveices valdības paziņojumā.

Kopš brīža, kad Šveices Nacionālā banka janvārī šokēja tirgu un atcēla franka un eiro kursa robežu 1,2 frankus par eiro, šīs valūtas vērtība ir ievērojami augusi un raisījusi bažas par uz eksporta vērstās ekonomikas turpmāko stāvokli.

Pēc robežas atcelšanas franka vērtība pret eiro pieauga līdz rekordaugstam līmenim, bet 14. maijā saruka līdz zemākajai atzīmei kopš robežas atcelšanas. Tirgus dalībnieku izteiktās bažas par franka vērtības izmaiņu ietekmi uz Šveices ekonomiku ir bijušas pamatotas un jaunākie dati liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī valsts tautsaimniecība pirmo reizi 4,5 gadu laikā ir piedzīvojusi kritumu. To galvenokārt veicināja spēcīgais franks, kas ir iedragājis ārvalstu pieprasījumu pēc valsts farmācijas un mehānismu ražošanas produkcijas. Šveices ekonomika pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir sarukusi par 0,2%, liecina jaunākie dati. Tiesa gan, gada laikā ekonomika aizvien ir piedzīvojusi pieaugumu – par 1,1%. Pirmajā ceturksnī Šveices eksporta apjomi saruka par 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem.

Šveices franka kurss pret eiro ceturtdien pieauga par 29% pēc tam, kad Šveices centrālā banka paziņoja, ka izbeidz trīs gadus ilgušos centienus mākslīgi pazemināt franka kursu.

Dažu minūšu laikā pēc Šveices Nacionālās bankas paziņojuma, ka tiek atcelta tās noteiktā minimālā maiņas likme 1,2 franku par eiro apmērā Šveices valūtas kurss krasi pieauga pret eiro zonas vienotās valūtas kursu.

Franka vērtība, kas trešdien bija 1,2010 franki par eiro, ceturtdien pieauga līdz 0,8517 frankiem par eiro.

«Šveices Nacionālā banka izbeidz minimālās maiņas likmes 1,20 franki par eiro uzturēšanu,» teikts bankas paziņojumā.

Banka kopš 2011.gada septembra aizstāvēja kursa grīdas noteikšanu, cenšoties aizsargāt valstij nozīmīgo eksporta jomu, tostarp tā arī uzpirka lielu daudzumu ārvalstu valūtas.

Viens no pasaules vadošajiem veselības aprūpes uzņēmumiem Roche šodien paziņoja, ka kompānijas pārdošanas apjomi šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu vēl pirms gada sarukuši par 14,5% līdz 9,82 miljardiem Šveices franku.

Kompānija ziņo, ka pārošanas apjomu samazinājums ir bijis galvenokārt dārgās Šveices vietējās valūtas dēļ. Jāpiebilst, ka kopējais Roche apgrozījums šā gada deviņos mēnešos sasniedzis 31,5 miljardus franku, kas ir par 13% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Valdot šādam fonam, šodien Roche akcijas cena saruka par 3,3% līdz 142,6 Šveices franku atzīmei.

Roche, līdzīgi kā daudzām citām Šveices kompānijām, nākas cīnīties ar dārgā franka negatīvo ietekmi uz biznesu. Jāatgādina, ka šogad eiro un Šveices franka cena tik tikko sasniedza paritāti (vēl 2007. gadā viens eiro maksāja 1,678 frankus), jo franks masveidā tika pirkts tā drošā patvēruma statusa dēļ. Paritāti neļāva sasniegt Šveices centrālās bankas aktivitāte, veicot pretpasākumus, kas tika mērķēti uz rekorddārgā franka vērtības pazemināšanu. Šveices CB paziņoja, ka vairs neļaus franka cenai nonākt zem 1,2 eiro atzīmes. Tādējādi Šveices CB mēģina atvieglot dzīvi valsts ražotājiem un eksportētājiem.

Šveices franka kurss pret eiro tuvojas spēcīgākajam līmenim gandrīz 21 mēneša laikā, raksta Bloomberg.

Tādējādi Šveices Nacionālajai bankai varētu nākties iejaukties pirmo reizi divu gadu laikā, lai aizsargātu 1,2 franku robežu, norāda ekonomisti.

Pieprasījums pēc franka palielinājās pēc tam, kad Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi paziņoja, ka ECB var nākties iejaukties, lai apkarotu zemo inflāciju. Tāpat pieprasījumu pēc valūtas audzē arī konflikti Ukrainā un Tuvajos Austrumos.

Šomēnes franka vērtība pret eiro ir augusi par 0,8%, sasniedzot 1,206 frankus par eiro, kas ir augstākais līmenis kopš 2012. gada decembra. Savukārt pret dolāru franka vērtība samazinājās līdz 91,85 centiem, kas ir vājākais līmenis kopš 2013. gada novembra.

Zīmola Rolex pulksteņi un citu Šveices luksusa pulksteņu zīmolu preces Singapūrā tiek izpirkti pēc tam, kad Šveices franka kurss krasi pieauga attiecībā pret citām valūtām, otrdien paziņoja mazumtirgotāji.

Entuziasti un investori iegulda kvalitatīvos pulksteņos, pirms mazumtirgotāji pielāgo cenas spēcīgajam franka kursam.

Franka vērtība attiecībā pret eiro un ASV dolāru ir pieaugusi par 20% kopš ceturtdienas, kad Šveices centrālā banka pārsteidza pasaules tirgus ar lēmumu atcelt minimālo franka kursa likmi pret eiro 1,2 franku par eiro līmenī.

Singapūras luksusa pulksteņu mazumtirgotāja The Hour Glass pārdevēji stāstīja, ka ir pieaudzis Šveices zīmolu pārdošanas apmērs, jo īpaši Rolex pārdošanā.

Lielākā daļa mazumtirgotāju Singapūras galvenajā iepirkšanās rajonā sestdien un svētdien pārdeva 25-30 Rolex pulksteņus dienā, lai gan ierasti dienā tiek pārdoti četri vai pieci pulksteņi.

Šveices nacionālās bankas vadītājs nokļuvis interešu konflikta ēnā, jo viņa sieva Kašia Hildebranda savā īpašumā ieguva aptuveni 500 tūkstošus ASV dolāru par zemu cenu, bet vēlāk, kad Šveices banka mainīja minimālo franka apmaiņas kursu pret eiro, lai mazinātu franka vērtības celšanos, mazinātu deflāciju un palīdzētu eksportētājiem, viņa dolārus izdevīgi pārdeva, nopelnot 80 tūkstošus ASV dolāru, vēsta The Finacial Times.

Šveices bankas vadītāja sieva veica pirmo darījumu – iegādājās 500 ASV dolārus - augusta beigās, kad Šveices banka sprieda par franka vērtības maiņu, bet otru darījumu – augustā pirkto dolāru pārdošanu – viņa veica pērnā gada septembrī, pēc tam, kad banka mazināja franka vērtību pret dolāru.

Darījumu rezultātā viņa nopelnīja ap 80,5 tūkstošiem dolāru.

Žurnāla Weltwoche redaktors Filips Guts raksta, ka šis ir klasisks valūtas kursa maiņas spekulācijas gadījums, kurā izmantota centrālās bankas rīcībā esošā konfidenciālā informācija. Tādējādi Šveices nacionālās bankas vadītājs ir nonācis interešu konfliktā. Bankas vadītājs Filips Hildebrands apgalvo, ka par sievas.darījumu neko neesot zinājis.

Līdz šim Šveices Centrālās bankas lēmums atcelt franka kursa minimālo robežu radījis 400 miljonu dolāru zaudējumus tādām bankām kā Citigroup, Deutsche Bank un Barclays, raksta Bloomberg.

Tomēr eksperti uzskata, ka zaudējumi būs vēl lielāki.

«Zaudējumi sasniegs miljardus – patlaban tie vēl tiek aprēķināti,» saka Bostonas Universitātes eksperts Marks Viljams. Viņš uzsver, ka zaudējumi skars milzīgas bankas, brokerus, hedžfondus, fondus un valūtu spekulantus.

Citigroup, kas ir pasaules lielākais valūtu starpnieks, ir zaudējusi vairāk nekā 150 miljonus ASV dolāru, informējusi kāda anonīma persona. Arī Deutsche Bank zaudējusi tikpat lielu summu, savukārt Barclays – mazāk nekā 100 miljonus dolāru.

Tā, piemēram, hedžfondu pārvaldnieks Marko Dmitrijevičs, kas spēja izdzīvot vismaz piecas jaunattīstības tirgu parādu krīzes, slēdz savu lielāko hedžfondu, kura aktīvi pērnā gada beigās bija aptuveni 830 miljoni dolāru, jo praktiski ir zaudējis visu savu naudu Šveices Bankas lēmuma dēļ.

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Pirms pāris nedēļām notikušajā starptautiskajā konferencē Spītējot apstākļiem: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze Latvijas vadošās amatpersonas kārtējo reizi apliecināja, ka mūsu valsts stratēģija ir pievienoties eiro zonai, un Latvija nekad no tā neatkāpsies. Joprojām gan nav dzirdama plašāka diskusija par šo jautājumu.

Plaši tiek tiražēts apgalvojums, ka Latvija, balsojot par pievienošanos Eiropas Savienībai, automātiski nobalsojusi arī par eiro ieviešanu. Es labi atceros šo balsojumu un tad, kad balsoju, nebija jautājuma par to vai atblastu vai nē eiro ieviešanu. Tādēļ šos apgalvojumus nekā savādāk nevar uztvert kā vienīgi par spekulāciju.

Spekulācija ir arī apgalvojumi, ka uzņēmēji viennozīmīgi atbalsta eiro ieviešanu. Uzņēmējiem viedoklis ir dažāds un, tāpat kā sabiedrībā kopumā, tas nebūt nav viennozīmīgi pozitīvs. Sabiedrības aptaujas rāda, ka eiro nav populārs. Iespējams, ka beidzot valdība sapratusi, ka eiro ieviešana par katru cenu nav vajadzīga. Vismaz valdības vadītāja un finanšu ministra izvairīgie komentāri par šo jautājumu, beidzot ir ļāvuši noprast, ka eiro ieviesīs, izejot no pragmatiskiem apsvērumiem un to izvērtēs šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Piektdien dolāra vērtība pret eiro tuvojās 11 gadu augstākajam līmenim, jo ceturtdienas negaidītais Šveices Bankas lēmums veicina tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošiem ieguldījumiem, raksta Bloomberg.

Dolāra kurss pret eiro sasniedza 1,1644 dolārus par eiro. Ceturtdien dolārs sasniedza spēcīgāko līmeni kopš 2003. gada, tā vērtībai pieaugot līdz 1,1568 dolāriem par eiro.

«Tādi aktīvi kā dolārs un zelts būs iecienītākie produkti, kuros ieplūdīs investoru līdzekļi, meklējot drošu patvērumu,» saka Australia & New Zealand Banking Group Ltd eksperts Ričards Jetsenga. Viņš paredz, ka pašreizējās tirgus tendences turpināsies.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka šonedēļ uz pasaules finanšu tirgus skatuves pamatīgu traci sacēlusi Šveices Centrālā banka, kura pēkšņi atteikusies no savas vietējās valūtas – franka – cenas kāpuma iegrožošanas.

Raud franka mijēji; zūd uzticība Šveices Centrālās bankas teiktajam , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šveices Centrālajai bankai pēkšņi par 180 grādiem mainot savu nostāju saistībā ar franka cenas kāpuma ierobežošanu, daudzi tirgus dalībnieki palikuši neizpratnē. Jau rakstīts, ka Šveices centrālā banka pagājušās nedēļas laikā attiecās no eiro cenas uzturēšanas pie 1,2 franku atzīmes, kas līdz šim tika uzskatīts par iestādes monetārās politikas stūrakmeni. Eiro cena frankos pēc minētā Šveices Bankas paziņojuma dažu minūšu laikā (no 1,2 franku atzīmes) saruka par 30% – līdz 0,85 franku atzīmei, lai pēc tam atkal pieaugtu līdz paritātei (1 eiro = 1 Šveices franks).

Šodien zelta nākamā mēneša kontrakta cena palielinājās līdz 1579,7 ASV dolāru par Trojas unci atzīmei, kas ir jauna dārgmetāla augstākā cena vēsturē.

Investori zeltu, uz eirozonas parādu krīzes neskaidrību fona, uzskata par drošības saliņu, kā rezultātā aug pieprasījums pēc dārgmetāla. Satraukuma vilni radījusi Īrijas kredītreitinga pazemināšana un Itālijas un Spānijas obligāciju ienesīguma pieaugšana.

«Uzmanības centrā ir vārds «inficēšanās». Ar parādu finansēšanas problēmu viegli inficēties, jo finanšu tirgū viss ir savstarpēji saistīts. Ja viens liels tirgus dalībnieks nespēj tikt galā ar problēmām, investori ar aizdomām skatās uz tuvāko domino kauliņu un tā tālāk,» esošo situāciju apraksta Nordea Markets analītiķis Andris Lāriņš.

Šveices Centrālā banka piektdien paziņoja, ka pērn tās zaudējumi sasnieguši 23 miljardus franku, kas ir lielākais apmērs vēsturē, raksta MarketWatch.

Zaudējumu rašanos veicināja valūtas kursa straujās svārstības, reaģējot uz bankas vēlmēm ierobežot franka spēcīgo kursu.

Pērn Šveices Banka aktīvi tirgojās valūtu tirgos, mēģinot samazināt franka vērtību pēc tam, kad tā pazeminājās pret eiro, reaģējot uz bankas lēmumu atcelt kursa robežu pirms gada.

Šie zaudējumi ir lielākie kopš Šveices Bankas dibināšanas 1907.gadā.

Pašreizējais franka kurss ir 1,0855 franki par eiro, kas patlaban ir pievilcīgs investoriem, kuri meklē drošu patvērumu saviem ieguldījumiem.

Šveices Banka paziņoja, ka prognozēja zaudējumus aptuveni 20 miljardu franku apmērā, lielākoties atspoguļojot kritumu eiro rezervēs.

Šveices telekomunikāciju un programmatūras izstrādes uzņēmums "Swisscom" Rīgā atvēris savu otro DevOps centru ārpus Šveices. Investīciju projekts realizēts ciešā sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

Lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices pieņemts saskaņā ar "Swisscom" stratēģiju līdz 2025. gadam uzņēmuma paspārnē izveidot vienu no vadošajiem tehnoloģiju attīstības centriem Eiropā.

Pieprasījums pēc IT pakalpojumiem un inovācijām arvien pieaug, bet piesaistīt nepieciešamos profesionāļus šī pieprasījuma apmierināšanai kļūst arvien sarežģītāk, tādēļ lēmums par paplašināšanos ārpus Šveices ir loģisks solis, kā turpināt savu attīstības ceļu. Latvijai un, jo īpaši, Rīgai ir starptautiski laba reputācija kā strauji augošam tehnoloģiju attīstības un programmatūras izstrādes centram. Valsts iegulda kvalificētu IT speciālistu izglītībā, kas veido labu pamatu tam, lai Latvija veidotos par nozīmīgu digitalizācijas izcilības centru, norāda LIAA.

Šodien, pieaugot bažām, ka eirozonas politiķi nespēs vienoties kādam kopīgam risinājumam, lai turpinātu glābt Grieķiju, eiro cena saruka līdz 1,35 ASV dolāru līmenim, kas ir šo divu valūtu zemākā savstarpējā attiecība pēdējo septiņu mēnešu laikā.

«Grieķijas perspektīvas ir gandrīz pilnībā nezināmas. Atbalsts valstij, šķiet, sašķobījies. Pasaules finanšu tirgus sāk domāt, ka varētu notikt sliktākais. Izskatās, ka arī politiķi tam sākuši gatavoties,» situāciju komentē Chuo Mitsui Trust analītiķis Katsunori Kitakura. Jānorāda, ka kārtējo jauno spekulāciju vilni Grieķijas frontē raisījis tas, ka Vācijas kancleres Angelas Merkeles pārstāvētās centriski labējās koalīcijas pārstāvji sākuši atklāti diskutēt par Grieķijas bankrota iespējamību.

Jāpiebilst, ka šodien eiro cena samazinājās līdz 104,1 Japānas jenu atzīmei, kas ir zemākais kursa līmenis pēdējo 10 gadu laikā.

Eiropas fragmentāciju izgaismo ne tikai Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai skaļi runāts par plaisu, kas aug starp reģiona Ziemeļu un Dienvidu valstīm. Piesaukta gan Grieķijas izstāšanās no vienotās Eiropas projekta, gan spekulēts par to, ka šādam solim varētu nobriest pat Itālija. Jāteic, ka savas attiecības ar ES jau tuvākajā laikā visai pamatīgi var pārskatīt arī Šveice. Šī valsts nav ES sastāvā, lai gan tai ar šo reģionu ir brīvās pārvietošanās līgums un dažāda veida cita ļoti cieša sadarbība.

Jau šo svētdien šveicieši dosies uz referendumu, lai izlemtu par to, vai tiem šāds līgums par brīvo pārvietošanos, ņemot vērā augošo satraukumu par ne vienmēr vēlamo imigrāciju, vispār ir nepieciešams. Ja šveicieši nolems, ka tas tiem tomēr nav vajadzīgs, tad koriģēt var būt nepieciešams vēl lērumu citu šo abu varu savstarpējos līgumus. Pieejamie dati liecina, ka Šveice ir ceturtais lielākais ārējais ES tirdzniecības partneris aiz ASV, Ķīnas un Apvienotās Karalistes.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

4. oktobrī Saeima 3. lasījumā pieņēma negaidītus grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas kredītu devējiem plāno noteikt vērienīgus ierobežojumus attiecībā uz kopējo kredītu izmaksu, atmaksas kartību un to reklamēšanu.

Saeimas dalībnieki šajos grozījumos saskata pozitīvu ievirzi, jo būtībā tiek ierobežotas maksimālās procentu likmes nebanku un ātro kredītu jomas aizdevējiem. Pašlaik PTAL nosaka kredītu kopējo izmaksu griestus līdz 0,25%, tātad efektīvās gada procentu likmesgriesti ir robežās ir 149% (termiņiem virs mēneša). Šobrīd tika nolemts par samazinājumu līdz 0,07% dienā, kas attiecīgi ir 25,55%. Taču šādiem likuma grozījumiem diemžēl būs arī pretējs efekts un cietīs patērētāji.

Grozījumu pieņemšana jāskatās daudz plašākā mērogā, jo izmaiņas skars ne vien pašus klientus un aizdevējus, bet arī citus uzņēmumus un, iespējams, pat pašvaldības. Lielu ietekmi uz pārmaiņām jutīs mazie kredītdevēji, kuri finansēja augstas riska grupas klientus, jo viņi paši piesaista finansējumu par gana lieliem procentiem. Tas nozīmē, ka, samazinot procentu likmes, daži no uzņēmumiem vienkārši izbeigs savu darbību un nespēs apkalpot klientus. Vēl daļa aizdevēju, iespējams, turpinās darbību, taču viņiem nāksies krietni pārskatīt savu piedāvājumu. Piemēram, klientiem piedāvājot iespēju aizņemties ar mazākām procentu likmēm uz ilgāku termiņu. Šādos apstākļos aizdevēji varēs apkalpot krietni mazāku klientu skaitu.

Šveices referenduma rezultāts vienlaikus būs indikators turīgās sabiedrības attieksmei pret valdošo naudas politiku, var arī viest korekcijas attiecībā uz tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū.

Vēlme pēc kaut kā «taustāma» vispārējā virtuālās naudas laikmetā – acīmredzami tā varētu raksturot šveiciešu 30. novembrī paredzēto referendumu par centrālās bankas zelta rezervju apjomu palielināšanu līdz 20% no kopējiem aktīviem salīdzinājumā ar 7,8% mēnesi iepriekš. Dažādas tautas nobalsošanas pat par šķietami sīkiem jautājumiem Šveicē ir ļoti populāras, un, lai arī katra sīkuma iztirzāšana ar vēlētāju palīdzību varētu šķist apgrūtinoša dinamiskai attīstībai, gala rezultāts ir sakārtota valsts un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanās. Šajā gadījumā referendums ir īpašs, jo tā rezultāts var vienlaikus būt indikators turīgas sabiedrības attieksmei pret pasaulē valdošo naudas politiku, kā arī viest zināmas korekcijas attiecībā uz pēdējos divos gados vērojamām tendencēm pasaules dārgmetālu tirgū. Tās zināmā mērā ir uzskatāmas par trekno gadu uzdzīves sekām, kuru ietvaros dzīve uz nemitīga parādu pieauguma rēķina ir novedusi pie šobrīd vērojamā ekonomiskā paguruma un nemitīgas cīņas ar deflācijas draudiem par spīti tam, ka naudas drukājamās mašīnas ir strādājušas ar pilnu jaudu. Nav ekonomiskā pieauguma, nav inflācijas, līdz ar to arī vairs nav vajadzības pēc zelta kā stabilizējoša faktora, kas rodas, naudai zaudējot pirktspēju brīdī, kad patēriņa cenu indeksam ir vēlme piedzīvot izaugsmi.