Ražojošie lauksaimnieki, kuriem pieder lauksaimniecības zeme vairāku tūkstošu hektāru platībā, iegādājas aizvien precīzāku un modernāku lauksaimniecības tehniku, aģentūrai LETA pastāstīja lauksaimniecības tehnikas tirgotāja Amazone valdes locekle Baiba Mikāla.

Viņa piebilda, ka lauksaimnieki arvien vairāk iegādājas dažādus pašgājējus un miglotājus, kas ir diezgan nopietnas investīcijas. Tāpat kopš piena iepirkuma cenas stabilizēšanās arī lopbarības savākšanas tehnikas tirgus kļuvis aktīvāks.

Mikāla pastāstīja, ka, pateicoties kartupeļu audzēšanas platību pieaugumam saistībā ar Latvijas vadošā kartupeļu pārstrādes uzņēmuma Latfood, cietes ražotāja Aloja Starkelsen pieprasījumu un Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienības aktivitāti, palielinās pieprasījums arī pēc attiecīgās tehnikas.

Pēc Mikālas teiktā, tieši Latgales lauksaimnieki pēdējos gados ļoti nopietni domājuši par investīcijām un nopietnos apmēros ieguldījuši attīstībā, tostarp iegādājoties arī agrotehniku. «Reģions jūtami strauji attīstījies, arī mūsu dati parāda, ka mums ir daudz jauni klienti un esošie klienti visu laiku uzlabo savu tehnikas parku,» sacīja Mikāla.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā primāri ir cilvēki, domā Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja.

Lai uzņēmējs būtu veiksmīgs, viņam ir jābūt līderim, taču tādam līderim, kurš ciena savu komandu un uzticas tai, spriež B.Mikāla. Ikvienam vadītājam būtu jāsaprot, ka viens nav karotājs, jo, lai sasniegtu nospraustos mērķus, līdzās nepieciešami cilvēki, kuri tic uzņēmuma idejām un ir gatavi ieguldīt savu darbu un laiku, lai tās realizētu, atzīmē SIA Amazone vadītāja.

Mācās būt radoša

Savu pirmo naudu nopelnīju, vēl būdama skolniece, atminas B.Mikāla. “Tie bija Padomju laiki un es, kā jau daudzi citi bērni un jaunieši, vasarās kolhozā ravēju bietes. Tolaik man bija vien apmēram astoņi gadi, tāpēc jāsaka, ka faktu, ka nauda nenāk tāpat vien, es apzinājos diezgan agri. Savu pirmo lielo naudu savukārt nopelnīju 14 gados - dabūju ļoti labi apmaksātu darbu un kopā ar savu draudzeni kolhozā ganīju govis. Tā tiešām bija ļoti liela nauda - 140 rubļi! Par to es nopirku magnetafonu un velosipēdu Tūrists,” stāsta B.Mikāla, piebilstot, ka savā būtībā viņa vienmēr ir bijusi ļoti radošs cilvēks.

Vēsturiski Kuldīga nekad nav bijusi attīstīta rūpniecības pilsēta. Tur bija sērkociņu fabrika Vulkāns, kas bankrotēja 2002. gadā, taču tādas rūpniecības zonas kā, piemēram, Līvānos tur nekad nav bijis un, visticamāk, nebūs, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Kokapstrādes firmas, no kurām lielākā daļa nav pilsētas, bet novada teritorijā, šūšanas uzņēmumi, apkalpojošās sfēras uzņēmumi, kas rēķinās ar tūristu plūsmu - tās ir darbavietas, no kurām Kuldīga barojas šobrīd, norāda laikraksts.

«Izstādē Balttour paņemtā vizītkarte aizved mani pie zemnieku saimniecības Smilškalni īpašnieka Alvila Elkšņa. Viņš apvienojis Bulduru tehnikumā iegūtās zināšanas dārzkopībā ar filologa izglītību – devies uz bibliotēku un senos rakstos atradis vīna recepti, ko pielāgojis mūsdienu iespējām. Tā nu bijušās lauktehnikas ēkas vienā telpā metāla mucās rūgst aveņu, smiltsērkšķu un kazeņu vīns. Sezonā pie ogu novākšanas darbs ir 30 cilvēkiem, bet pie vīna pildīšanas – diviem,» stāsta Dienas žurnālists Atis Rozentāls.

Mārupes pagasta Lavandās top jaunā Brazīlija, kas būs modernākais pludmales sporta centrs Baltijā.

13. decembrī jaunās ēkas pamatos iemūrēta vēstījuma kapsula. Vēstījuma kapsulā ievietots jaunās Brazīlijas projekts, tikko sarakstītā un pagaidām vēl nepublicētā Latvijas pludmales volejbola vēsture, kā arī vēstule nākamajām paaudzēm.

Jaunā Brazīlija piedāvās sešus pludmales laukumus, ko savā starpā dalīs volejbolisti un tenisisti. Tāpat būs pieejami arī āra laukumi. Kopējās investīcijas veido 2 miljonus eiro.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā. Sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Pludmales sporta centrs Brazīlija, kā tobrīd pop-up projekts, tika atklāts 2009. gada decembrī. Pašlaik, pēc deviņiem gadiem, Brazīlija ir gatava pārcelt savu pieredzi nākamajā līmenī un 2019. gada pavasarī doties uz jaunām telpām Mārupē, kurās ieguldīti 2 miljoni eiro.

Pludmales sporta centrs Brazīlija nav tikai halle. Sākotnēji tā ir volejbola entuziasta Andra Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

«Es diezgan bieži ziemā trenējos Brazīlijā, kaut arī tā vairāk paredzēta jauniešiem un amatieriem. Ir lieliski, ka Brazīlijas aizsāktais turpinās un šādas halles Latvijā attīstās un pilnveidojas – tas svarīgi ne tikai sporta veidam, bet arī jaunajai paaudzei. Jaunā Brazīlija, tās jaunie laukumi būs ļoti kvalitatīvi un tos varēs izmantot starptautisku pasākumu organizēšanā, kas pēdējos divos gados Latvijā kļuvis ļoti aktuāli. Šogad gan Pasaules kausa posms, gan Eiropas posms norisinājās iekštelpās, tā ka iespējams, ka jau ziemā varam sagaidīt arī kādu no Pasaules kausa posmiem Latvijā,» stāsta Aleksandrs Samoilovs, Olimpisko spēļu dalībnieks.

Pasaulē populārākais sporta forums – Pasaules kauss futbolā – jau kārtējo reizi liek uzdot jautājumu: vai milzīgi tēriņi svētku rīkošanā pēcāk neizvēršas par kārtīgām paģirām saimniekiem

Veselu mēnesi pasaule dzīvojusi kājasbumbas paēnā un, lai gan Pasaules kauss atnesa vairākus lielākus un mazākus pārsteigums, tā noslēguma fāze tomēr bija likumsakarīga. Pusfinālā iekļuva Vācija, Argentīna, Nīderlande un Brazīlija jeb komandas, kurām jau sākotnēji prognozēja ceļu līdz turnīra noslēdzošajai fāzei. Tāpat, lai gan čempionāta sākumā izskatījās, ka Eiropas komandām šoreiz ies grūti, tieši tām izdevās plūkt galvenos laurus – triumfēja Vācija, bet spēlē par trešo vietu uzvarēja Nīderlande. Nevar neatgādināt arī to, ka čempionāta sākumā dominēja dažādas bukmeikeru prognozes, kas pārsvarā pareģoja, ka Pasaules kausā pārliecinoši uzvarēs Brazīlija. Tiesa gan, prakse pierādīja, ka šādām prognozēm ne vienmēr vajag uzticēties.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis, pludmales sporta centra Brazīlija īpašnieks Andris Blaka.

Andris Blaka ir Jūrmalā augusta beigās notiekošā starptautiska mēroga turnīra pludmales volejbolā vīriešiem CEV Satellite Jūrmala idejas iniciators. Šāda mēroga turnīrs pēdējo piecu gadu laikā Baltijas valstīs nav noticis, tas ir iekļauts Starptautiskās Volejbola federācijas (FIVB) 2014. gada oficiālajā pludmales volejbola kalendārā un starptautiskajā turnīru sistēmā ar iespēju sportistiem iegūt reitinga punktus.

Brazīlija ir izklaides un sporta centrs, kas piedāvā uzspēlēt pludmales volejbolu, neizbraucot no Rīgas.

Mārupē, Lavandās, 12.septembrī atklāts pludmales sporta centrs Ruukki, kurā investēti divi miljoni eiro.

Sporta centra īpašnieks ir iepriekšējā pludmales sporta centra «Brazīlija» idejas autors Andris Blaka. Ikdienā hallē pieejami seši laukumi, sacensību režīmā pieejami trīs laukumi.

Brazīlijas pirmsākumi meklējami 2009. gadā, un sākotnēji tā bija volejbola entuziasta Blakas ideja, kurš savu mīļāko sporta veidu nevēlējās atmest pat ziemā. Iesākumā sporta centrs tika iecerēts kā pludmales volejbola profesionāļu, entuziastu, kā arī to ģimeņu un draugu pulcēšanās vieta. Brazīlija šo ieceri pārspēja, kļūstot ne tikai par iekštelpu pludmales volejbola aizsācēju Latvijā, bet arī padarot to par vienu no mūsu valsts populārākajiem un visātrāk augošajiem sporta veidiem. Tagad uz Brazīliju spēlēt brauc ne tikai profesionāļi un entuziasti, bet tajā norisinās arī dažādi turnīri. Pēdējos gados pludmales volejbolam pievienojies arī pludmales teniss.

Brazīlijā otrdien tika reģistrēti 1039 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, un valsts piekto dienu pēc kārtas bija pirmajā vietā pasaulē pēc jauno Covid-19 upuru skaita.

Latīņamerikas lielākā valsts Brazīlija ir kļuvusi par jaunu epicentru jaunā koronavīrusa pandēmijā, un pēc jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita tā pārspēj ASV, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā valsts.

ASV pēdējās trīs dienas pēc kārtas jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir bijis mazāks par 700.

Kopš Brazīlijā pirms nedēļas saasinājās Covid-19 pandēmija, jauno vienas diennakts nāves gadījumu skaits četras reizes ir pārsniedzis tūkstoti.

Brazīlijā tagad ir apstiprināti 24 512 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, liecina Veselības ministrijas oficiālie dati. Nepietiekama testu veikšana gan nozīmē to, ka reālais skaits var būt daudz lielāks.

Kompānijas Apple jauns septiņu collu (aptuveni 17,7 centimetru) iPad varētu tik laists klajā jau šogad, citējot Barclays analītiķus, vēsta Business Insider.

«Nesenā izpēte liek mums domāt, ka Apple varētu laist klajā jaunāko septiņu collu iPad šā gada rudenī. Mēs uzskatām, ka šāda veida produkts varētu būt noderīgs kompānijas e-grāmatu virzības kampaņā,» norādīja analītiķi.

Tāpat Barclays pārstāvji pauda, ka, ņemot vērā jaunā iPad izmērus, tā laišana klajā varētu būt noderīga Apple spēļu attīstīšanas plānos. «Mēs nedomājam, ka mazāka izmēra un zemākas cenas planšetdators vājinās iPad zīmola vai iOS sistēmas kvalitāti, neņemot vērā no kompānijas iepriekš izskanējušos viedokļus,» uzskata Barclays analītiķi. Db.lv jau rakstīja, ka 2010. gadā Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss kritizēja neliela izmēra plašetdatorus, norādot, ka iPad 9,7 collu ekrāns ir «mazākais izmērs, kas iespējams, lai radītu lielisku planšetdatoru».

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) kopā ar sadarbības partneriem godinājusi konkursa «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2012» laureātus, par kuriem šogad balsots trīs reizes aktīvāk nekā iepriekšējā gadā.

Mazo kooperatīvu grupā balva tika piešķirta bioloģiskajam augļu un dārzeņkopības LPKS Zaļais grozs un vadītājai Ingrīdai Vāverei, vidēji lielo kooperatīvu grupā par labākajiem tika atzīti piena lopkopības LPKS Viļāni un vadītāja Aija Kiserovska, savukārt lielo kooperatīvu grupā laurus plūca LPKS Piena ceļš un vadītāja Ilze Aizsilniece.

Konkursa, kas norisinājās jau trešo reizi, mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību, skaidro LLKA.

Labākie tika noteikti balsojot ar anketām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, kā arī internetā balso.llka.lv. Šogad balsotāju atsaucība bijusi trīs reizes lielāka kā iepriekš.

Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, izstāžu bizness neizzudīs

Cilvēkiem būs svarīgi tikties klātienē, aplūkot un aptaustīt specializēto tehniku, tā uzskata SIA A.M.L. (izstāžu komplekss Rāmava) valdes loceklis Gusts Lūsis.

Kompleksa Rāmava specializācija ir lauksaimniecība un mežsaimniecības izstāžu rīkošana. Vairums apmeklētāju ir no reģioniem – saimniecību īpašnieki, zemnieki, mežu īpašnieki un apsaimniekotāji, uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi interesenti. «Apmeklētāji kļūst aizvien izglītotāki un prasīgāki. Izstādē viņiem ir iespēja aprunāties ar speciālistiem, izrunāt katra konkrētā jautājuma būtību, rast labākos risinājumus. Rīkojam izglītojošo programmu ar semināriem un diskusijām, kur piedalās nozaru eksperti un kur var smelties ne vienu vien labu ideju saimniecību attīstībai un efektīvākai saimniekošanai,» stāsta G. Lūsis.

Veiksmes gadījumā ASV uzņēmējus vilina ar iespējami lieliem biznesa apjomiem, taču nonākt tirgū ir sarežģīti

2013. gadā Latvijas kopējais preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar ASV bija 333,6 milj. eiro, kas ierindoja ASV 18.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija. Kopējais preču un pakalpojumu eksports uz ASV bija 188,2 milj. eiro, kas veido 1,4% no Latvijas kopējā eksporta, savukārt preču un pakalpojumu imports – 145,4 milj. eiro, kas veido 1% no Latvijas importa. Salīdzinot ar 2012. gadu, eksports ir palielinājies par 5%, bet imports ir samazinājies par 16%. 2013. gadā ASV bija Latvijas 15.nozīmīgākais eksporta un 19.nozīmīgākais importa partneris. Tirdzniecības bilance ar ASV bija pozitīva (42,8 milj. eiro).

Krievijas rakstnieka Ļeva Tolstoja apjomīgā grāmata Karš un Miers kļuvusi par upuri karā starp Amazone Kindle un Barnes & Noble Nook e-grāmatu lasītājiem.

Amerikānis Filips Hovards izlēma, ka Karš un Miers ir pārāk smaga grāmata, lai to nēsātu mugursomā, tāpēc iegādājās Barnes & Noble elektronisko grāmatu lasītājam domāto versiju. Tomēr, sākot lasīt grāmatu, viņš atklāja, ka kāds iepriekš izlēmis izrediģēt krievu rakstnieka darbu, vai precīzāk – tā tulkojumu angļu valodā, vēsta Daily Mail.

Kā skaidro pats Filips Hovards, lasot grāmatu, viņš sastapies ar vārdu «nookd». No sākuma viņam tā likusies kā vienkārša pareizrakstības kļūta. Taču, kad vārds «nookd» grāmatā parādījies aizvien biežāk, viņš sameklējis Kara un Miera papīra oriģinālu un atklāja, ka «nookd» vietā angļu valodas tulkojuma tekstā ir jābūt «kindled» (kindle latviski nozīmē – aizdegties, uzliesmot). Tādējādi visā Barnes & Nooble lasītājam izdotajā Kara un Miera e-grāmatas versijā vārds «aizdedzināt» aizstāts ar «nookd».

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

LMT viedtelevīzija nominēta starptautiskajai nozares balvai Global Mobile Awards 2019 (GLOMO Awards), paziņojusi starptautiskā telekomunikāciju nozares asociācija GSMA.

LMT Mājas viedtelevīzija saņēmusi nomināciju divās kategorijās: «Labākā mobilo tehnoloģiju inovācija» (Best Mobile Technology Breakthrough) un «Eiropas 5G celmlauzis» (European 5G Pioneer).

«GLOMO ir pasaules mēroga iespēja atzīmēt visiedvesmojošākos un inovatīvākos risinājumus mūsu nozarē, izceļot tos uzņēmumus un personības, kas ir celmlauži it visā – no 5G līdz jaunām biznesa iespējām un inteliģentai savienojamībai,» norādīja GSMA vadītājs Džons Hofmans. «Balvas piesaista ļoti daudz augstas kvalitātes pieteikumu, tāpēc saņemt nomināciju ir liels panākums,» paziņojumā uzsvēra Džons Hofmans.

«Viedtelevīzija, kas darbojas mobilajā platformā, ir viens no mūsu visizaicinošākajiem projektiem, kuru pilnībā attīstījām atbilstoši LMT jaunajai inovāciju stratēģijai. Turklāt tas ir viens no pirmajiem šāda veida risinājumiem Eiropā. Prognozēju, ka līdz ar 5G tīkla attīstību pieprasījums pēc viedtelevīzijas arvien pieaugs. Jau šobrīd katrs ceturtais LMT Internets mājai pakalpojuma lietotājs izmanto arī LMT viedtelevīziju. Priecājos, ka mūsu paveikto novērtē arī starptautiskā līmenī,» uzskata Juris Binde, LMT prezidents.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā reģionālo biznesa ideju konkursa Biznesa ekspresis Kurzemes finālā uzvarējusi ideja par ekoloģiski audzētu un kaltētu circeņu izmantošanu pārtikas produktu ražošanā, informēja konkursa organizatoru pārstāve Sabīne Dzene.

13.decembrī Liepājas koncertzālē Lielais dzintars norisinājās biznesa ideju konkursa Kurzemes fināls. Par konkursa uzvarētāju Kurzemes plānošanas reģionā kļuva Egija Gitendorfa ar savu biznesa ideju, kas paredz ražot pārtikas produktu ar augstu olbaltumvielu, dzelzs, B12 vitamīnu un šķiedrvielu daudzumu, izmantojot ekoloģiski audzētus un kaltētus circeņus. Idejas autore ieguva 5000 eiro savas idejas īstenošanai.

«Ir liels prieks, jo Latvijā šāda produkta nav, turklāt ir gūts novērtējums no žūrijas - ir saņemta ne tikai pirmā vieta, bet arī simpātiju balva. Tas ir liels gods un būs man kā impulss darboties uz priekšu, jo arī citi saskata šai idejai nākotni,» izteicās Gitendorfa.

Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone ir pārliecināta, ka ledus ir salūzis un uzņēmuma klienti tik iemīļoto Staķiku ikdienā sauc jau par Circle K. Viņa salīdzina zīmola maiņu ar laulībām, kad sieviete pārņem vīra uzvārdu, – daļa draugu ātri vien pieņems jauno, bet daļa, iespējams, vēl ļoti ilgi izmantos ierasto uzvārdu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai bez īpašas lojalitātes programmas, jūsuprāt, konkurences apstākļos būtu grūtāk izdzīvot?

Nepārtrauktus jaunumus, interesantus cenu piedāvājumus un vēl citas konkurences priekšrocības, pirmkārt, pieprasa nozare, kurā darbojamies. Nekur citur Eiropā nav tik blīvs DUS pārklājums uz vienu iedzīvotāju kā Latvijā. Līdz ar to, lai noturētu tirgus līdera statusu, ir jābūt labākajiem nemitīgi. Tomēr arī zīmola maiņa ir ienesusi savas korekcijas. Jaunā zīmola stāsta pamatā ir mūsu filozofija, kur mēs esam pieturas punkts tiem cilvēkiem, kuri ir ceļā un kuru ikdiena ir nemitīga steiga.

Kuldīgā 31. janvārī notiks notiks seminārs lauksaimniekiem, kura laikā Kurzemes zemnieki varēs uzzināt jaunāko informāciju par lauksaimniecības biznesa vides tendencēm un jaunumiem lauksaimniecības tehnoloģijās.

Seminārā lauksaimnieki varēs iegūt informāciju par reģionālajām augsnes un klimata īpatnībām un iepriekšējās sezonas ietekmi uz 2012.gada ražību, informē Zemnieku Saeima.

Analīzē par graudu un rapša tirgu 2011. gadā un tirgus prognozēm 2012. gadam dalīsies Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Par integrēto augu aizsardzību un finanšu piesaistes iespējām lauksaimniecības nozarei 2012.gadā lauksaimniekus informēs Zemnieku saeimas priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lauksaimniekiem būs iespēja uzdot interešējošos jautājumus arī finanšu sektora pārstāvjiem. Semināru organizē lauksaimniecības tehnikas tirdzniecības uzņēmums SIA Amazone. Šādi semināri lauksaimniekiem notiks ne tikai Kurzemē, bet arī citos Latvijas reģionos: Vidzemē, Latgalē un Zemgalē.

Neskaidrību mākonis pār kūdras nozares nākotni ir būtiski mazinājis uzņēmēju vēlmi investēt pasaulē pieprasīto lauksaimniecībā izmantojamo kūdras substrātu ražotnēs Latvijā, vienlaikus nozarei ir jāvelta ļoti daudz pūļu, lai dokumentāri spētu izpildīt visa veida nosacījumus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Nacionālās kūdras biedrības jaunievēlētā valdes locekle Ilze Ozola.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecība ar Krieviju skaitļos

Tēma

Vai kažokzvēru audzēšanas aizliegums bija atbalsts agresorvalstu eksportam?

Uzņēmējdarbība

Uz Krieviju eksportējošo koncernu meitas kompānijas – Latvijas lielo uzņēmēju organizāciju biedri

Politika

Valstij visilgāk kalpojošie. 34 gados 17 valdībās vairāk nekā 190 ministri

Mežsaimniecība

Pēc caurmēra ieguva ap 10% koksnes resursu

Portrets

Baiba Mikāla, SIA Amazone vadītāja

Brīvdienu ceļvedis

Šā gada pirmajā ceturksnī e-grāmatu pārdošanas ieņēmumi ASV pārspējuši cietos vākos iesietu grāmatu ieņēmumus, liecina Amerikāņu izdevēju asociācijas (AAP) apkopotie dati.

Kopumā asociācija apkopojusi datus par 1,2 tūkstošiem izdevēju, tajos gan nav iekļauti dati par bērnu grāmatām. Kopumā gada pirmajos trijos mēnešos ieņēmumi no e-grāmatu pārdošanas bijuši 282,3 miljonu apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 28,4% apmērā.

Savukārt ieņēmumi no cietos vākos iesietu grāmatu pārdošanas bija 229,6 miljonu ASV dolāru apmērā, kas gada griezumā ir pieaugums 2% apmērā.

E-grāmatu popularitātes pieaugumu ASV eksperti skaidro ar e-grāmtu lasīšanas ierīču daudzveidību – sākot ar populāriem planšetdatoriem un viedtālruņiem, beidzot ar pazīstamiem e-grāmatu lasītājiem.

Starp e-grāmatu popularitātes kāpuma iemesliem analītiķi min Amazone Kindle ierīču popularitāti ASV, kā arī to, ka Apple izdevies piesaistīt lasītājus, kuriem interesē jaunākās tehnoloģiskās iespējas.

Laba kafijas pupiņu raža var nozīmēt zemāku to cenu

Nav apstiprinājušās bažas, ka šogad Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā kafijas pupiņu audzētāja un eksportētāja, būtu gaidāma slikta šīs pārtikas izejvielas raža (Brazīlija ir arī pasaulē lielākā cukura un apelsīnu sulas eksportētāja). Līdz ar to pasaules vadošajās preču biržās ir novērojams kafijas pupiņu cenu kritums, liecina pieejamā informācija. Piemēram, ASV preču biržā Arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma sarukusi jau par 22%, līdz 1,3 ASV dolāru atzīmei par mārciņu. Par 11% kopš šā gada sarukusi arī Arabica kafijas pupiņu cena Londonas preču biržā.

Jāatgādina, ka 2013. gada beigās un 2014. gada sākumā preču biržās bija vērojams straujš kafijas pupiņu cenu pieaugums, jo Brazīlijā bija aktuāls postošs sausums. Šobrīd gan laiks šajā valsī esot pietiekami lietains, un pēc izejvielu tirgus analītiķu prognozēm šogad Brazīlijā kafijas raža varētu būt aptuveni par 10 līdz 20% lielāka nekā pagājušajā gadā. Interesanti, ka Brazīlija ir atbildīga aptuveni par trešo daļu no pasaulē patērētās kafijas. Labā kafijas pupiņu raža tiek prognozēta arī pārējos šīs pārtikas izejvielas audzēšanas reģionos, piemēram, Dienvidaustrumāzijā (Vjetnama ir lielākā robusta šķirnes kafijas pupiņu audzētāja pasaulē; arī Indonēzijā šogad tiek prognozēta robusta šķirnes kafijas pupiņu rekordraža).

Brazīlijā, Sanpaulu, ceturtdien atklāts 2014. gada FIFA Pasaules Kauss futbolā, kā arī aizvadīta pirmā spēle, kurā spēkus mēroja mājinieku – Brazīlijas – futbolistu un Horvātijas komanda.

Brazīlija FIFA finālturnīru rīko pirmo reizi. Brazīlija par turnīra norises vietu tika izraudzīta 2007. gadā.

Turnīrs norisināsies no 12. jūnija līdz 13. jūlijam. Finālturnīrā piedalās 32 izlases.

FIFA turnīra norise Brazīlijā saistās arī ar protestiem un letāliem negadījumiem stadionu būvniecības darbu laikā. Pasaules kauss futbola vēsturē Brazīlijai izmaksājis trīsreiz vairāk, nekā pirms četriem gadiem PK rīkošanai iztērēja DĀR. Ņemot vērā arī gatavošanos vasaras olimpiskajām spēlēm Rio 2016. gadā, valsts ekonomika pašlaik piedzīvo ļoti grūtus laikus.

Pieci miljoni Brazīlijas lauksaimnieku uzsākuši cīņu ar ASV biotehnoloģiju gigantu Monsanto, apsūdzot to netaisnīgas nodevas iekasēšanā par sojas pupiņu audzēšanu, vēsta AFP.

Pirms 14. gadiem Brazīlijā tika nelegāli ievestas ģenētiski modificētas sojas pupiņas, kas ātri kļuva populāras. Sojas pupiņām ir pievienots baktērijas gēns, kas tās padara imūnas pret Monsanto herbicīds Roundup, kuru lauksaimnieki var izmantot nezāļu iznīcināšanai.

Deviņdesmitajos gados Monsanto uzsāka savas modificētās sojas komercializācijas procesu ASV. Līdzīgu procesu – nodevu 2% apmērā no pārdošanas apjomiem – Monsanto ieviesusi Brazīlijā. Taču Brazīlijas lauksaimnieki ir pārliecināti, ka šāda nodeva tiek pieprasīta netaisnīgi.

«Monsanto saņem samaksu, kad pārdod sēklas. Likums ļauj ražotājiem nopirkto sēklu pavairot un nekur pasaulē nav pieņemts maksāt vēlreiz. Šajā gadījumā ražotāji maksā privātu nodokli,» aģentūrai AFP stāstīja lielāko Brazīlijas lauksaimnieku pārstāvis Džeins Bervangers (Jane Berwanger).

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.