Citas ziņas

ASV noliedz Asandža «mežonīgos apgalvojumus» par raganu medībām

Gunta Kursiša, 21.08.2012

Jaunākais izdevums

ASV pārvalde noliedz WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) «mežonīgos apgalvojumus», ka ASV pret viņu uzsākusi «raganu medības», informē pasaules mediji.

ASV valsts pārvaldes pārstāve Viktorija Nulanda (Victoria Nuland) pauda, ka ASV nav nekāda sakara ar to, ka Lielbritānija pieņēmusi lēmumu izraidīt WikiLeaks dibinātāju, ko vēlas nopratināt Zviedrijas tiesa, no valsts, raksta thelocal.se.

Jau vēstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un patlaban WikiLeaks dibinātājs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Lielbritānijā.

Austrālijā dzimušais haktīvists svētdien uz Ekvadoras vēstniecības Lielbritānijā balkona sveica savus atbalstītājus, paužot, ka ASV viņu vajā, jo viņa radītā mājas lapa saniknojusi Vašingtonu. Jau vairākkārt vēstīts, ka WikiLeaks tika publicēts apjomīgs informācijas daudzums par kariem Irākā un Afganistānā. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV. ASV vēl nav izvirzījusi apsūdzības, taču, ja tās tiktu izvirzītas, tās varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu.

«Viņš [Dž. Asandžs] izteic dažāda veida mežonīgus apgalvojumus par mums [ASV], kad patiesībā jautājums ir par to, ka Lielbritānijas valdība ir izlēmusi, vai viņam jāstājas tiesas priekšā Zviedrijā. Un šai tiesai nav nekāda sakara ar WikiLeaks, bet gan apsūdzībām seksuālos noziegumos,» pauda ASV pārvaldes pārstāve.

«Viņš pavisam skaidri cenšas novirzīt uzmanību no patiesās problēmas – tā, vai viņš tiks tiesāts Zviedrijā,» ASV pārstāve pauda žurnālistiem, norādot, ka «šai lietai nav nekāda sakara ar mums, tā ir lieta starp Lielbritāniju, Zviedriju un tagad tajā sevi iesaistījusi arī Ekvadora».

Jāatgādina, ka divas WikiLeaks bijušās brīvprātīgās darbinieces Zviedrijā apsūdzējušas viņu izvarošanā, savukārt Dž. Asandžs savu vainu noliedz un norāda, ka apsūdzības ir politiski motivētas.

«Es lūdzu prezidentu [Baraku] Obamu rīkoties pareizi – ASV jāatceļ šīs raganu medības pret WikiLeaks,» no Ekvadoras vēstniecības balkona svētdien pauda WikiLeaks dibinātājs. Svētdien pie vēstniecības, kurā Dž. Asandžs radis patvērumu, bija pulcējušies aptuveni 200 viņa atbalstītāji.

Jau rakstīts, ka savai aizstāvībai Dž. Asandžs nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon), kas ieguvis pasaules slavu ar spriedumiem pret Augusto Pinočetu un Osamu bin Ladenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

WikiLeaks Asandžs sāk pretuzbrukumus Zviedrijai

Gunta Kursiša, 22.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

WikiLeaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) uzsācis mutisku karu pret Zviedriju, piektdien pirmo reizi kopš patvēruma lūgšanas Ekvadoras vēstniecībai Londonā publiski paužot savu viedokli, vēsta thelocal.se.

Dž. Asandžs meklēja patvērumu Ekvadoras vēstniecībā šīs nedēļas sākumā, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš ir apsūdzēts seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu. Pats Dž. Asandžs vainu tajos noliedz, norādot, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm.

«Bijām dzirdējuši, ka Ekvadoras pārstāvji pauda līdzcietību manai lietai un WikiLeaks saistībā ar ASV organizācijām,» viņš norādīja. Patlaban Dž. Asandžam atļauts uzturēties Ekvadoras vēstniecībā, līdz valsts valdība lems, vai sniegt viņam patvērumu.

Dž. Asandžs Austrālijas radio ABC stāstīja par savām bailēm no Zviedrijas tiesas nokļūt ASV rokās, paužot viedokli, ka ASV vēlas viņu apsūdzēt valsts noslēpumu izpaušanā. Patlaban gan no ASV puses nav saņemta neviena apsūdzība, tomēr, ja no Zviedrijas Dž. Asandžs tiks nodots ASV, par valsts noslēpumu izpaušanu viņam var draudēt nāvessods. WikiLeaks dibinātājs uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Asandžs nolīgst Pinočeta tiesnesi Garsonu

Gunta Kursiša, 25.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Wikileaks dibinātāja Asandža gads, neizejot no Ekvadoras vēstniecības

Gunta Kursiša, 19.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange) Ekvadoras vēstniecībā Londonā nodzīvojis gadu, viņš paziņojis, ka patvēruma vietu nepametīs pat tad, ja apsūdzības seksuālos noziegumos tiks atceltas, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka pēc tam, kad pagājušā gada maija beigās Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdza patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Kopš pagājušā gada vasaras Wikileaks dibinātājs nav pametis vēstniecības ēku - pretējā gadījumā varasiestādes viņu uzreiz izdotu Zviedrijai.

Dž. Asandžs baidās – pat, ja tiktu atceltas apsūdzības seksuālos noziegumos, viņš tiktu nosūtīts uz ASV saistībā ar slepeno dokumentu publiskošanu viņa izveidotajā portālā Wikileaks. «Mani advokāti iesaka man nepamest vēstniecību, jo pastāv risks tikt izraidītam uz ASV,» pauda Dž. Asandžs, piebilstot, ka «mans ASV advokāts uzskata, ka es tiktu arestēts, pat ja Liebritānijas valdība solītu drošību».

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

WikiLeaks dibinātāju apmeklē popzvaigzne Lady Gaga

Gunta Kursiša, 10.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozā portāla WikiLeaks dibinātāju Džulianu Asandžu (Julian Assange), kurš no izdošanas Zviedrijas tiesai atradis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā, apmeklējusi ne mazāk atpazīstamā popzvaigzne Lady Gaga, vēsta Sky News.

Jau rakstīts, ka Ekvadora sniegusi Dž. Asandžam lūgto patvērumu, un pašlaik viņš uzturas Ekvadoras vēstniecībā Londonā. Zviedrijā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, ASV, kuras valsts noslēpumi tika atklāti portālā WikiLeaks, apsūdzības nav izvirzījusi, taču, ja tādas tiktu izvirzītas, bargākais sods, ko varētu saņemt Dž. Asandžs, ir nāve. Kā Dž. Asandžs, tā WikiLeaks ir atzīti par «ASV ienaidnieku».

Dž. Asandžs atrodas vēstniecībā kopš šā gada jūnija, un Lielbritānijas valdība pavēstījusi, ka tā var izdot Dž. Asandžu Zviedrijai tiklīdz viņš pametīs vēstniecību.

Popzvaigzne Lady Gaga viesojās Lielbritānijā, lai prezentētu savas jaunās smaržas, un apmeklēt Dž. Asandžu viņu ielūdza neviennozīmīgi vērtētā britu mūziķe M.I.A.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekvadoras ministrs: Asandža apsūdzēšana izvarošanā ir «smieklīga»

Gunta Kursiša, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas izteiktās apsūdzības WikiLeaks dibinātājam Džulianam Asandžam (Julian Assange) seksuālos noziegumos, ieskaitot izvarošanu, ir smieklīgas, tā pavēstījis Ekvadoras ārlietu ministrs, tomēr oficiāli neapstiprinot, ka Ekvadora Dž. Asandžam sniegs lūgto patvērumu.

«Personīgi es uzskatu, ka tas ir ārkārtēji smieklīgi,» žurnālistiem norādīja Ekvadoras galvenais diplomāts Rikardo Patino (Raicardo Patino), komentējot WikiLeaks dibinātājam izteiktās apsūdzības, raksta thelocal.de.

Jau vēstīts, ka Lielbritānijas tiesa lēmusi par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, tomēr WikiLeaks dibinātājs lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patvērums lūgts, lai izvairītos no tiesas prāvas Zviedrijā, kur viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Tāpat rakstīts, ka Dž. Asandžs netic, ka Zviedrijā viņu gaidītu taisna tiesa, un pauda bažas, ka Skandināvijas valsts viņu izdos ASV, kur viņam par valsts noslēpumu izpaušanu, ja tiks izvirzīta apsūdzība, draud nāvessods. Pats Dž. Asandžs Zviedrijas apsūdzības kategoriski noraida.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

WikiLeaks dibinātāju atļauj nodot Zviedrijas tiesai

Gunta Kursiša, 30.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas tiesa trešdien lēma par WikiLeaks dibinātāja Džuliana Asandža (Julian Assange) izdošanu Zviedrijai, kur viņš tiek turēts aizdomās par izvarošanu, vēsta Guardian.

Trešdien Austrālijas pilsonis Dž. Asandžs zaudējis prāvu un tiks izdots Zviedrijai.

WikiLeaks dibinātāja aizstāvei Dinai Rosai (Dinah Rose) dotas 14 dienas, lai izlemtu, vai iesniegt pieteikumu lietas izskatīšanai Augstākajā tiesā.

Jau vēstīts, ka Dž. Asandžs tiek apsūdzēts trijās seksuālo noziegumu epizodēs, tai skaitā izvarošanā. Viņš savu vainu noliedz un uzskata, ka apsūdzības ir saistītas ar vēršanos pret medija WikiLeaks aktivitātēm. Organizācija ir publiskojusi daudz slepenu dokumentu par Irākas un Afganistānas karu, kā arī ASV diplomātiskos ziņojumus. Savukārt Zviedrijas premjerministrs iepriekš Dž. Asandžu nodēvējis par «Zviedrijas sabiedrības lielāko ienaidnieku».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ekvadora: Asandža aizsardzība varētu izraisīt ASV «uzbrukumu» valstij

Gunta Kursiša, 10.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patvēruma sniegšana Džulianam Asandžam (Julian Assange) ASV varētu tikt izmantota kā iemesls, lai diskreditētu Ekvadoru,» radio intervijā Vašingtonā norādīja Ekvadoras vēstniece Natālija Keli (Nathalie Cely).

Jau vēstīts, ka pēc tam, kad Lielbritānijas tiesa lēma par labu Dž. Asandža izdošanai Zviedrijai, viņš lūdzis patvērumu Ekvadoras vēstniecībai Londonā. Patlaban Ekvadora izskata viņa lūgumu.

Ekvadoras vēstniece norādīja, ka pārmetumi Kito «jau ir sākušies». Tomēr viņa pauda, ka Ekvadoras valdība ir «gatava aizstāvēt savu pozīciju un lēmumus». Tajā pašā laikā nav kļuvis skaidrāks tas, vai Dž. Asandžam patvērums varētu tikt sniegts, raksta thelocal.se.

Jau ziņots, ka WikiLeaks dibinātājs Dž. Asandžs Zviedrijā tiek apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos, un viņš uzskata, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, un viņš varētu tikt nodots ASV rokās, kur saskaņā ar valsts likumiem viņu varētu gaidīt arī nāvessods par valsts noslēpumu izpaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas policija aizturējusi Džūljenu Asanžu

LETA--AFP/BBC/DPA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Wikileaks avotam Meningam piespriež 35 gadus cietumā

Gunta Kursiša, 22.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tiesa par informācijas nopludināšanu portālam Wikileaks bruņoto spēku ierindniekam Bredlijam Meningam (Bradley Manning) piespriedusi 35 gadus ilgu cietumsodu, vēsta pasaules mediji.

ASV militārā tiesa jau jūlija beigās sprieda, ka B. Menings ir vainīgs 20 no 22 apsūdzības punktiem, arī spiegošanā.

Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs (Julian Assange), kas patlaban atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā, pauda, ka tiesas spriedums ir pretrunā ar rietumu tiesas un taisnīguma principiem.

25 gadus jaunais B. Menings apcietinājumā atradies jau trīs gadus, tādēļ, izpildot labas uzvedības nosacījumus, viņš varētu izkļūt brīvībā jau pēc septiņiem gadiem, uzskata B. Meninga advokāts. Iepriekš prokuratūra prasīja, lai B. Meningam tiek piespriests 60 gadus ilgs cietumsods kā brīdinājums citiem kareivjiem, savukārt B. Meninga advokāts pauda, ka jaunieša sodam nevajadzētu būt ilgākam par 25 gadiem cietumā, raksta Associated Press.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ekvadoras lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Snoudenam ilgs vairākus mēnešus

Jānis Rancāns, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV izlūkdienesta aģents Edvards Snoudens turpina uzturēties Maskavas Šeremetjevo lidostas tranzīta zonā, bet par viņa tālāko likteni padziļinās neskaidrība.

Ekvadora, kurā E. Snoudens lūdzis politisko patvērumu, paziņojusi, ka lēmuma pieņemšana par tā piešķiršanu ilgs vairākus mēnešus. Ekvadora nonākusi krustcelēs pēc tam, kad izskanējis, ka ASV varētu atcelt vairākas priekšrocības, kuras bauda minētās Dienvidamerikas valsts eksportētāji, ja tā nolems piešķirt patvērumu E. Snoudenam.

«Lēmuma pieņemšana par patvēruma piešķiršanu Džuljenam Asanžam ilga divus mēnešus. Arī šajā gadījumā lēmums netiks pieņemts ātrāk par šo termiņu,» sacījis Ekvadoras ārlietu ministrs Ričards Patino.

Tikmēr ASV Senāta Ārvalstu attiecību komitejas vadītājs Roberts Menendezs pavēstījis, ka patvēruma piešķiršana E. Snoudenam «nopietni apdraudēs» atvieglojumus tirdzniecībai starp Ekvadoru un ASV. Ekvadora uz ASV eksportē naftu, augļus un dārzeņus, kā arī puķes. Tirdzniecības atvieglojumu atcelšana varētu dot smagu triecienu Ekvadoras puķu audzēšanas nozarei, kas valstī nodarbina ap 100 tūkstošiem cilvēku, galvenokārt sievietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

No dabas varenības līdz džungļu dziedniekiem

Iesaka: Daina Pečate, SIA Dekolserviss, SIA Arkolat un veikalu tīkla Rito dibinātāja un līdzīpašniece; rakstu speciāli DB sagatavojusi: Linda Zalāne, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Asanžš meklē politisko patvērumu Ekvadorā

Kārlis Vasulis, speciāli Db, 20.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandalozās interneta vietnes Wikileaks dibinātājs Džulians Asanžs, nespējot novērst draudošo izdošanu Zviedrijai, meklē politisko patvērumu Ekvadoras vēstniecībā.

Asanžs vakar iesoļojis Londonā esošajā Ekvadoras vēstniecībā, lai lūgtu politisku patvērumu, jo pēc viņa vārdiem, viņš tiekot sodīts no ASV puses par diplomātisko noslēpumu publicēšanu viņa radītajā interneta vietnē Wikileaks. Zviedrijā Asanžu gaida tiesa, jo viņš tiek apsūdzēts par seksuāliem noziegumiem, bet pēc viņa domām, lieta ir safabricēta un ir tikai iegansts, lai varētu viņu izdot ASV, kur viņu visticamāk gaidītu ilgs cietumsods.

Šobrīd Ekvadora izskata politiskā patvēruma iesniegumu un kontaktējas ar Lielbritānijas valdību, lai izvērtētu šī gadījuma apstākļus.

Šis solis potenciāli var tikai pasliktināt saspringtās attiecības starp Dienvidamerikas sadraudzības valstu grupu (ALBA) un ASV. Ekvadora ietilpst šajā valstu grupā, kuru priekšgalā ir ASV nīstošais Venecuēlas līderis Ugo Čavess.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežinsku ģimenei izdevies īstenot sapni par ziedu tirdzniecības vietu, kurā pircējs var iegādāties visu, ko vēlējies. «Šis ir Baltijā, iespējams, arī Eiropā vienīgais puķu veikals, ne kiosks, kurš jaunajos laikos celts tieši šādai funkcijai – puķu tirdzniecībai,» teic pēc oficiālā amata nosaukuma veikala saimnieciskās daļas vadītājs Mārtiņš Mežinskis, taču, kā jau ģimenes uzņēmumā, visi darot visu.

Puķu veikals atrodas Jelgavas centrā, iepretim Annas baznīcai. Īpašā vieta noteikusi arī veikala arhitektūru. Sarkanie ķieģeļi, sienu kontraforsi sasaucas ar baznīcu parka dziļumā. Veiksmīgā realizācija guvusi atzinību arī arhitektūras konkursos. Divstāvīgais objekts ir unikāls, jo būvēts, domājot par ziedu labsajūtu un vajadzībām. Atsevišķas zāles ar atšķirīgu temperatūras un gaismas režīmu veidotas grieztajiem ziediem un telpaugiem, foajē paredzēts dažādu toveraugu, vasaras puķu izvietošanai. Puķu mūžu pagarina arī speciālā aukstuma kamera. Sevi attaisnojušas klapatas ar autonomas apkures sistēmas izveidošanu, nepieslēdzoties pilsētas siltumam, – gan naudas ekonomijas ziņā, gan ar iespēju regulēt vajadzīgo siltumu visu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadoras jaunais prezidents Lenins Moreno nosaucis vietnes WikiLeaks dibinātāju Džūljenu Asanžu par hakeri, bet uzsvēris, ka Ekvadoras valdība ļaus viņam arī turpmāk palikt vēstniecībā Londonā, turpinot sniegt Asanžam politisko patvērumu.

Moreno, kurš šomēnes stājās prezidenta amatā, ir noskaņots pret Asanžu kritiskāk nekā iepriekšējais Ekvadoras prezidents Rafaels Korrea. Korrea pat bija izteicies, ka Ekvadora «izpildījusi savu pienākumu», 2012.gadā piešķirot Asanžam politisko patvērumu.

«Asanžs ir hakeris. Mēs to noraidām, un es personīgi to noraidu,» teica Moreno, kurš jau prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā bija brīdinājis Asanžu neiejaukties Ekvadoras politikā.

«Tomēr es respektēju situāciju, kurā viņš atrodas,» sacīja Moreno.

Asanžs tviterī atbildēja, ka viņš ir žurnālists un redaktors, un ka pat ASV nesauc viņu par hakeri.

Runājot ar žurnālistiem Ekvadoras galvaspilsētā Kito, Moreno arī aicināja Asanžu neiejaukties Ekvadoras vai citu valstu iekšpolitikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Snoudens varētu atgriezties ASV, ja tiks izpildīti zināmi priekšnoteikumi

Jānis Rancāns, 28.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens varētu atgriezties uz ASV, ja tiktu izpildīti zināmi priekšnoteikumi, pavēstījis viņa tēvs.

Maskavas Šeremetjevo lidostā esošais E. Snoudens, kas masu medijiem nopludināja informāciju par ASV dienestu veikto novērošanu internetā, atgriežoties līdz tiesai vēlas palikt brīvībā, kā arī grib noteikt, kur tā notiks, sacījis viņa tēvs Lonijs Snoudens, vēsta NBC.

Tāpat bijušais specdienesta aģents vēlas, lai tiesa norisinātos atklāti un masu medijiem būtu pieejama visa informācija. L. Snoudens, kurš ASV Tieslietu departamentam nosūtījis vēstuli ar dēla prasībām, arī uzskata, ka ar E. Snoudenu trešās puses, ieskaitot pazīstamo vietni WikiLeaks, veikušas manipulācijas.

Tēvs arī paudis uzskatu, ka viņa dēls nav veicis valsts nodevību, taču ir pārkāpis ASV likumdošanu, kas aizliedz slepenas informācijas atklāšanu. «Ja cilvēki viņu sauc par nodevēju, tad viņš ir nodevis tikai valdību. Es neuzskatu, ka viņš būtu nodevis Savienoto valstu iedzīvotājus,» sacījis E. Snoudena tēvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši līgumam, kas starp Lielbritāniju un Ekvadoru noslēgts vēl 19. gadsimtā, Apvienotā Karaliste varētu nodrošināt Wikileaks dibinātājam Džuljenam Asanžam netraucētu pārvietošanos, pavēstījis Dienvidamerikas valsts ārlietu ministrs Rikardo Patino (Ricardo Pation).

1840. gadā parakstītajā līgumā teikts, ka puses nodrošina to, ka nevienu nedrīkst izdot, ja vien pārkāpums pēc savas dabas nav politisks, vēsta AFP. Ekvadoras ārlietu ministrs šo aspektu akcentējis tiekoties ar savu Lielbritānijas kolēģi Viljamu Heigu.

Britu ministrs atzinis, ka līgums ir spēkā, tomēr norādījis, ka Lielbritānijas interpretācija par 19. gadsimta dokumentu ir daudz atšķirīgāka.

Db.lv jau vēstīja, ka Ekvadora iepriekš Asanžam piešķīra politisko patvērumu. Tomēr viņš nevar pamest Ekvadoras vēstniecības ēku Londonā.

Iepriekš ASV pasludināja Dž. Asanžu un viņa izveidoto WikiLeaks par valsts ienaidniekiem, tādējādi ierindojot viņu «melnajā sarakstā» kopā ar al-Qaeda teroristu tīklu un Talibu nemierniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vietas, kur prasīt politisko patvērumu, ja jābēg no ASV

Dienas Bizness, 02.07.2013

Francija. Lai gan Francija pirmajā acu uzmetienā nešķiet kā valsts, kurā ASV varasiestāžu meklēšanā esoša persona varētu meklēt patvērumu, tomēr vēsture liecina, ka franči laipni uzņem bēguļojošus amerikāņus. Neskatoties uz to, ka starp Franciju un ASV noslēgts noziedznieku izdošanas līgums, Parīze ilgu laiku atteikusies izdot izvarošanā apsūdzēto kinorežisoru Romānu Poļanski. Jāpiezīmē gan, ka R. Poļanskim ir Francijas pilsonība. Tāpat Francijā patvērumu atraduši arī atsevišķi ASV par finanšu noziegumiem meklēti cilvēki.

Avots: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ASV specdienesta aģents Edvards Snoudens lūdzis politisko patvērumu 21 pasaules valstī. Starp tām ir gan valstis, kuras jau iepriekš nosauktas par ticamāko turpmāko E. Snoudena patvērumu, gan arī tādas, kuras pirmajā acu uzmetienā šķiet dīvaina izvēle.

Patvēruma lūgumus E. Snoudena pārstāve Sāra Harisone iesniegusi Krievijas konsulātā Šeremetjevo lidostā. Dokumentā izskaidrots risks, ar kādu E. Snoudens saskaras ASV. Patvēruma lūgumus Krievijas amatpersonas uzsākušas nogādāt attiecīgo valstu vēstniecībās Maskavā.

Bijušais ASV specdienestu aģents E. Snoudens uzsāka bēguļošanu pēc tam, kad britu laikrakstam The Guardian un ASV laikrakstam Washington Post atklāja informāciju par to, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NSA) vākusi informāciju tādu kompāniju kā Google, Facebook, Apple, Microsoft u. c. serveros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Netiešos nodokļus ceļ, bet uzņēmuma nodokli samazina

Žanete Hāka, 15.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu jomā pasaulē novērojama tendence paaugstināt netiešo nodokļu likmes, lai palielinātu valsts budžetu ieņēmumus, un vienlaikus samazināt uzņēmumu ienākuma nodokļus (UIN), lai valstis kļūtu pievilcīgākas investoriem, liecina KPMG veiktais pētījums.

Savukārt Latvijā salīdzinājumā ar kopējo tendenci pasaulē ir bijusi novērojama pretēja virzība netiešo nodokļu jomā, jo pērn tika samazināta PVN likme.

Pērn vidējā netiešo nodokļu likme pasaulē pieauga par 0,17 procentpunktiem un sasniedza 15,5%. Vislielākais pieaugums reģistrēts Āfrikā un Āzijā – attiecīgi no 14,17% līdz 14,57% un no 11,84% līdz 12,24%.

Latvija var lepoties ar PVN likmes samazināšanu pērn par 1 procentpunktu atšķirībā no vispārējām tendencēm pasaulē, kur netiešo nodokļu likmes pārsvarā pieaug, uzsver Gunta Kauliņa, KPMG Baltics Nodokļu konsultāciju nodaļas eksperte. Savukārt UIN likme 15% līmenī ir nostabilizējusies un nav mainīta jau deviņus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekvadora radīs pasaulē pirmo digitālo valūtu, ko emitēs centrālā banka

Žanete Hāka, 01.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekvadora iecerējusi radīt pasaulē pirmo digitālo valūtu, ko izveidojusi centrālā banka, raksta ABC News.

Centrālās bankas pārstāvji informējuši, ka elektroniskā nauda tiks laista apgrozībā decembrī, taču pagaidām tai nav nosaukuma un amatpersonas neatklāj sīkākas detaļas, kaut arī norāda, ka tā nebūs kriptovalūta kā Bitcoin. Jaunemitētās naudas apjoms būs atkarīgs no pieprasījuma.

Tiek ziņots, ka tā eksistēs tandēmā ar valsts oficiālo valūtu – ASV dolāru un pēc likuma tā tiks segta ar likvīdiem aktīviem.

Jauno valūtu jau apstiprinājusi Ekvadoras Nacionālā asambleja, savukārt citas kriptovalūtas, piemēram, Bitcoin – aizliegta.

Eksperts, kas ir atbildīgs par jaunās valūtas ieviešanu, Fausto Valencia, sacījis, ka programmatūru jau izmanto Paragvajā telekomunikāciju kompānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā kravas automašīnu ražošanas kompānija DAF Nīderlandē prezentēja 2017.gada jaunākās paaudzes automašīnu modeļus. Zilo gigantu prezentācijā viesojās arī Dienas Bizness.

Kompānijas DAF Paccar divīzijas devīze ir Driven by Quality un jaunās paaudzes CF & XF sērijas modeļi, ko DAF prezentēja, to arī apliecina. Jaunajiem modeļiem ir uzlaboti PACCAR MX-11 un MX-13 dzinēji, kas garantē efektīvu degvielas patēriņu, jaunas aizmugurējās asis, jauna transmisijas programmatūra, automāta vadības 12 un 16 pakāpju TraXon ātrumkārbas, uzlabota aerodinamika, maksimāls ekspluatācijas laiks, jauns iekšējais un ārējais dizains.

Īsumā sakot, galvenās priekšrocības, ko saņems klienti, ir: jaunie DAF modeļi patērē par 7% mazāk degvielas, kas gadā uz vienu automašīnu ļauj ietaupīt 3000 eiro un automašīnas var pārvadāt par 100 kilogramiem vairāk, kas gadā dod papildus 600 eiro. Servisa apkopes intervāls ir palielināts no 150 tūkstošiem līdz 200 tūkstošiem kilometru, kas gadā ietaupa 250 eiro, bet parka pārvaldības sistēma DAF Connect – 1300 eiro gadā. Jaunie kravas automašīnu modeļi tirgū tiks piedāvāti, sākot no 2017.gada jūnija. Jauno modeļu krāsa būs debeszila (Jamaica Blue).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) 2025.gadā ar fiziskiem veikaliem un tiešsaistes tirdzniecību plāno sākt darbību Brazīlijas tirgū.

Sākotnēji plānots H&M veikalus veidot lielākajās pilsētas Brazīlijas dienvidaustrumos.

Lai veiksmīgāk ieietu Brazīlijas tirgū, Zviedrijas uzņēmums sadarbojas ar "Dorben Group", kam ir zināšanas par vietējo tirgu.

Pirmo veikalu Latīņamerikā H&M atklāja 2012.gadā. Pašlaik tas darbojas Meksikā, Peru, Urugvajā, Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Panamā un Kostarikā.

Maija beigās H&M pasaulē bija 4399 veikali, kas ir par 303 veikaliem mazāk nekā pirms gada.

H&M darbojas arī Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru