Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air apsver iespēju iegādāties Somijas helikopteru transporta kompāniju Copterline, tādējādi cerot piesaistīt papildus pasažierus no Helsinkiem.

Helikopteru kompānija Copterline nodarbojas ar pasažieru pārvadāšanu no Helsinkiem uz Tallinu. Par Estonian Air plāniem vēsta laikraksts Eesti Päevaleht.

Estonian Air padomes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss norādīja, ka helikopteru maršruts starp Tallinu un Helsinkiem ir viens no veidiem, kādos piesaistīt vairāk cilvēku lidojumiem uz Eiropu caur Igaunijas galvaspilsētu.

«Uzņēmēji varētu ļoti ātri nokļūt no Helsinku centra uz Tallinu, no kurienes doties tālāk. Tas būtu daudz ātrāk nekā braukt uz Helsinku lidostu un pēc tam lidot ar Finnair,» sacīja J. Heleniuss. No Helsinkiem uz Tallinu ar helikopteru iespējams nokļūt 18 minūšu laikā.

Somija kompānija Copterline atlikusi pasažieru helikopteru lidojumu uzsākšanu starp Igaunijas galvaspilsētu Tallinu un Somijas galvaspilsētu Helsinkiem. Kompānijā norāda, ka patlaban daudz izdevīgāk ir pārvadāt Ziemeļjūras naftas platformu strādniekus.

Līdz šim kompānija solīja pasažieru helikopteru satiksi starp Tallinu un Helsinkiem uzsākt janvārī. Iepriekš satiksmes uzsākšana bija paredzēta aizvadītā gada oktobrī. Pasažieru pārvadājumi tika pārtraukti šā gada jūnijā, kad notika helikoptera tehniskā apkope. Ilgāka apkope helikopterim notiek ik pēc četriem gadiem.

Iepriekš Copterline lielākais īpašnieks un izpilddirektors Kari Ljunbergs pauda, ka pieprasījums pēc helikopteru pārvadājumiem ir augsts, un 2012. gadu kompānija paredz noslēgt ar 2,5 līdz 3,0 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Aizvadītajā gadā Estonian Air apsvēra iespēju iegādāties Copterline, lai tādējādi piesaistītu papildus pasažierus no Helsinkiem.

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi pašlaik tiek izmantoti — nolaisties nevar, šim mērķim būs nepieciešami vieglie — Eiropā vai ASV ražoto helikopteri.

Tādu iespējamo risinājumu pieļauj helikopteru pārvadājumu kompānijas SIA GM Helicopters valdes priekšsēdētājs Aivars Bebrišs. Viņš uzsver, ka ir grūti vērtēt Gaiļezera slimnīcas kompleksā iecerēto daudzstāvu autostāvvietu ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta, neredzot šādas ieceres tehnisko dokumentāciju. "Cik zinu, tad uz naftas ieguves platformām jūrā var nosēsties helikopteri, kuru svars nepārsniedz 10 t, savukārt Latvijā izmantotie MI helikopteru svars ir 13 t, un to nosēdināšana uz kāda jumta ir problemātiska," skaidro A. Bebrišs. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka daudzstāvu ēkai ar helikoptera nosēšanās laukumu uz jumta ir nepieciešama papildus stiprība, tāpēc šāda projekta ieceres realizācija nebūt nav vienkārša. "Pacientu steidzamai nogādāšanai uz slimnīcu Eiropā izmanto tā dēvētos vieglos helikopterus, kuri sver 3,2 tonnas un, atkarībā no konfigurācijas, maksā apmēram 5-6 milj. eiro un tie var arī nosēsties uz daudzstāvu ēku speciāli pielāgotiem jumtiem," teic A. Bebrišs. Viņš gan atzīst, ka MI helikopteriem ir ļoti laba pretapledošanas sistēma, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir būtisks faktors.

Ministru kabineta sēdē atbalstīta četru helikopteru UH-60M Black Hawk iegāde aptuveni 175 miljonu eiro vērtībā Ārvalstu militārās finansējuma programmas ietvaros, slēdzot starpvaldību līgumu ar ASV, informē Aizsardzības ministrija.

Lai nodrošinātu vidējās klases helikopteru nomaiņai ilgtermiņā nepieciešamos finanšu resursus un uzsāktu to iegādi, Ministru kabinets lēma par papildu finansējuma iestrādāšanu Aizsardzības ministrijas ilgtermiņa saistībās 2023. un 2024. gadam aptuveni 80 miljonu eiro apmērā, nepārsniedzot 2% no iekšzemes kopprodukta.

«Helikopteru platformu nomaiņa ir vitāli svarīga ne tikai Nacionālo bruņoto spēku uzdevumu veikšanai, bet arī civilo funkciju nodrošināšanai, sniedzot atbalstu sabiedrībai,» uzsver aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Pēc AM sniegtās informācijas, UH-60M «Black Hawk» ir Nacionālo bruņoto spēku prasībām atbilstošākie helikopteri gan militāro, gan civilo uzdevumu izpildei. UH-60M «Black Hawk» galvenā priekšrocība ir tā uzbūve un dzīvotspēja, jo helikopteri «Black Hawk» ir radīti primāri izmantošanai militārām vajadzībām krīzes situācijās ar daudzfunkcionālu aprīkojumu, kas spēj veikt kaujas uzdevumus, meklēšanu un glābšanu, medicīnisko evakuāciju, transportēšanu, ugunsdzēsības darbus un avārijas seku likvidēšanu. Tiem piemīt augsta manevrētspēja, ballistiskā un triecienizturība, kā arī atvieglota uzturēšana. Helikopteri UH-60M «Black Hawk» būs sagatavoti, lai uz tiem varētu uzstādīt ieroču sistēmas, norāda Aizsardzības ministrija.

Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) jau tuvākajā laikā izsludinās iepirkumu, lai iegādātos četrus jaunus multifunkcionālus helikopterus. Tie varētu aizvietot četrus bruņoto spēku rīcībā esošos novecojušos lidaparātus, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Šobrīd NBS rīcībā ir četri multifunkcionāli Mi17 helikopteri, taču tie ir 17 līdz 28 gadu veci. «Mēs plānojam līdz šī mēneša beigām izvērtēt iespējas, pie kurām mūsu eksperti strādājuši pietiekoši ilgu laiku. Attiecīgi tiks pieņemts lēmums par jaunu helikopteru iegādi. Mēs ceram, ka līgums varētu tikt noslēgts līdz šī gada beigām. Tad varētu sagaidīt, ka pirmie helikopteri varētu tikt piegādāti sākot ar 2021. gadu,» sacīja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

Cik varētu izmaksāt jauns helikopters, ir grūti spriest. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaunu helikopteru cenas svārstās no pāris miljoniem līdz vairākiem desmitiem miljoniem eiro. «Mūsu pieredze liecina, ka viss, kas ir saistīts ar lidaparātu, gaisa kuģu iegādi, uzturēšanu, infrastruktūras nodrošināšanu, ir pietiekoši dārgs prieks,» sacīja AM pārstāvis.

Jaunajā ASV militārajā palīdzībā Ukrainai iekļautas 200 bruņumašīnas, 11 helikopteri, 18 haubices, 500 "Javelin" raķetes un vairāki simti bezpilota lidaparātu "Switchblade", atklājis ASV Aizsardzības ministrijas preses sekretārs Džons Kērbijs.

Jau ziņots, ka Savienotās Valstis trešdien paziņoja par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai 800 miljonu ASV dolāru apmērā.

Palīdzība ietvers 11 PSRS ražotos helikopterus "Mi-8" un "Mi-17", 18 155 milimetru haubices un tām nepieciešamo munīciju, 200 ASV ražotos bruņutransportierus "M113", 500 prettanku raķetes "Javelin", 300 bezpilota lidaparātus "Switchblade", desmit artilērijas šāviņu novērošanas radarus "AN/TPQ-36", divus gaisa telpas izlūkošanas radarus "AN/MPQ-64 Sentinel", 100 daudzfunkcionālās bruņumašīnas un mīnas "M18A1 Claymore".

ASV piegādās Ukrainai arī krasta apsardzes kuģu, sprāgstvielas, aizsargtērpus un radioloģiskās, bakterioloģiskās, ķīmiskās un kodolaizsardzības līdzekļus, 30 000 ķiveru un bruņuvestu, vairāk nekā 2000 optisko un lāzera tēmēkļu, kā arī medicīnas preces.

ASV Valsts departaments devis Latvijai «zaļo gaismu» iegādāties no Savienoto Valstu uzņēmuma četrus helikopterus «Black Hawk» un saistīto aprīkojumu, vēsta ASV militārais izdevums «Defense News».

Pirkuma summa aplēsta uz 200 miljoniem ASV dolāru (173 miljoniem eiro), ziņo «Defense News».Šis darījums «atbalstīs ārpolitiku un Savienoto Valstu nacionālo drošību, palīdzot uzlabot NATO sabiedroto drošību,» paziņojusi ASV Aizsardzības drošības sadarbības aģentūra (DSCA).

Paziņojumā norādīts, ka šie helikopteri sekmēs «savietojamību ar ASV un NATO spēkiem», kad nepieciešama ātra reaģēšana dažādās misijās un ātra karavīru izvietošana ar helikopteriem. «Šo helikopteru pārdošana Latvijai nozīmīgi palielinās tās spējas nodrošināt karavīru pārvietošanu, robežu drošību, pretterorisma pasākumus, medicīnisko evakuāciju, meklēšanu un glābšanu (..) un kaujas atbalstu visos laikapstākļos,» teikts DSCA paziņojumā.«Defense News» vēsta, ka galvenais helikopteru piegādātājs būs ASV uzņēmums «Sikorsky».

Jau otro dienu jeb 36 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, lai gan ugunsgrēka izplatība vairākās vietās ir daļēji ierobežota un intensīvi tiek turpināts darbs ugunsgrēka izplatības ierobežošanai, joprojām ir vietas, kur liesmas izplatās, informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Vakar vakarā, veicot ugunsgrēka dzēšanas darbus cieta viens ugunsdzēsējs glābējs, kurš tika nodots Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) rīcībā un hospitalizēts tālākai apskatei. Kopumā dzēšanas darbu laikā pie mediķiem vērsušies pieci ugunsdzēsēji, kuriem sniegta palīdzība uz vietas un viņi varēja turpināt darbu.

Palkavniece stāstīja, ka naktī ik pa laikam degšana notika gan ar atklātu liesmu un intensīvu degšanu, gan vietām tikai ar gruzdēšanu. Ugunsdzēsēju glābēju tehnika ir izvietota principā visapkārt perimetram, lai nepieļautu ugunsgrēka tālāko izplatību.

Šobrīd uz vietas strādā vairāk nekā 50 ugunsdzēsēji glābēji un lai novērtētu situāciju no gaisa, šorīt notikuma vietā Valsts robežsardzes helikopters ar VUGD amatpersonu apsekos situāciju no augšas.

Bijušajai supermodelei, kura kļuvusi par uzņēmēju, Kozetei Gomesai (Cozete Gomes) pieder astoņas kompānijas un viņai neesot laika sēdēt Brazīlijas pilsētas Sanpaulu satiksmes sastrēgumos. Tādēļ viņa vienkārši lidojot pāri tiem, raksta AFP.

Brazīlijas biznesa galvaspilsētā, kas ir mājvieta 20 miljoniem cilvēku, miljonāri, kuriem apnikuši mūžīgie sastrēgumi uz ceļiem, lai pārvietotos pa pilsētu, izmantojot privātos helikopterus.

«Man helikopters ir nepieciešams instruments,» Gomesa stāstījusi AFP. «Es to izmantoju savās ikdienas aktivitātēs, uzņēmējdarbībai, lai tiktos ar cilvēkiem. Tas padara manu dzīvi daudz vieglāku,» viņa skaidrojusi, pārvietojoties ar sešvietīgo lidaparātu.

Sanpaulu ir reģistrēti 420 helikopteri.

Ar bagātību 125 miljonu ASV dolāru apmērā 41 gadu vecā Gomesa esot daļa no Sanpaulu superbagātnieku elites, kuriem vai nu pieder helikopteri, vai arī kuri var atļauties tos īrēt par 1300 ASV dolāriem stundā.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Gaiļezera slimnīcas teritorijā pēc rekonstrukcijas atklāta ēka, kurā turpmāk atradīsies Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Operatīvā medicīniskā daļa un Mežciemā jaunizveidots NMP brigāžu punkts.

Ēkas rekonstrukcija ir NMP dienesta realizētā ERAF projekta būtiska aktivitāte. Rekonstrukcijā ieguldīti 211 000 latu no ERAF projekta finansējuma.

Rekonstruētajā ēkā turpmāk darbosies nozīmīga NMP dienesta struktūrvienība - Operatīvā medicīniskā daļa (OMD), kas 24 stundas diennaktī nepieciešamības gadījumā nodrošina specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību NMP slimnīcām visā Latvijā un sarežģītos gadījumos konsultē arī NMP dienesta brigādes, kuras atrodas izsaukumos. Visbiežāk palīdzība slimnīcām nepieciešama, kad to resursi ir nepietiekami, lai tajās esošajiem pacientiem vai cietušajiem sniegtu visu vajadzīgo palīdzību. Šādās situācijās OMD nodrošina vairāk nekā 20 dažādu specialitāšu augstas kvalifikācijas ārstu, piemēram, reanimatologu, neonatologu, neiroķirurgu, asinsvadu ķirurgu u.c. speciālistu gatavību pēc NMP slimnīcu pieprasījuma doties uz tām un sniegt palīdzību īpaši smagi slimiem pacientiem vai cietušajiem. Ikdienā OMD speciālisti veic arī kritiski smagu pacientu transportēšanu no reģionu slimnīcām uz specializētajiem centriem Rīgā. Tāpat OMD mediķi dodas palīgā cietušajiem neikdienišķos un pat ekstremālos apstākļos, tajā skaitā piedaloties gaisa medicīniskajā transportēšanā, piemēram, ar NBS Gaisa spēku helikopteri pārvedot kritiski smagus pacientus no reģionu slimnīcām uz Rīgu vai ar helikopteri dodoties jūrā, lai no kuģiem noceltu pacientus un nogādātu slimnīcās.

Ministru Kabinets uzdeva Finanšu ministrijai no 2012.gada valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» piešķirt Valsts robežsardzei (VRS) 841 890 latus, lai segtu izdevumus, kas saistīti ar divu Agusta Bell 206B tipa helikopteru un to rezerves daļu komplektu iegādi.

VRS paredzējusi no Somijas Robežsardzes iegādāties divus viendzinēja helikopterus, kuros veiktie kapitālieguldījumi ir atbilstoši, lai šos helikopterus varētu veiksmīgi ekspluatēt Latvijas Valsts robežsardzes vajadzībām.

Helikopteru izmantošana ne tikai ievērojami paaugstinās dienesta mobilitāti, bet arī paplašinās dienesta iespējas piedalīties starptautiskās operācijās, apgalvo VRS.

Šobrīd VRS Aviācijas pārvaldes rīcībā ir trīs helikopteri - viens 1971.izlaiduma gada viendzinēja Agusta Bell 206B, kas 2002.gadā tika saņemts dāvinājumā no Somijas Robežsardzes, kā arī divi divdzinēju Augusta 109E Power helikopteri.

Svētdien, 5.oktobrī, Ādažu poligonā ar vērienīgu kauju un gaisa operāciju noslēdzās mācības Sudraba Bulta 2014, informē Aizsardzības ministrija.

Kaujāuzbrukumā bija iesaistītas Latvijas un Lielbritānijas integrētās starptautiskās vienības, savukārt aizstāvējās Norvēģijas un Igaunijas integrētie spēki. Latvijas spēkiem palīdzību sniedza tuvā gaisa atbalsts – helikopteri Black Hawk un lidmašīnas CF-188, savukārt ASV desanta vienību uz kaujas lauku nogādāja Chinook helikopteri.

«Šīs bija lielākās starptautiskās lauka mācības, ko līdz šim organizējusi un vadījusi Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Katra valsts šajās mācībās iesaistījās ar saviem mācību mērķiem, kurus integrējām mūsu scenārijā,» atgādināja mācību virsvadītājs Sauszemes spēku kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Mārtiņš Liberts.

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters, kas varētu pacientus nepieciešamības gadījumā ātri pārvest no zemāka līmeņa slimnīcas uz universitātes slimnīcu, informēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Šobrīd akūti smagu pacientu transportēšanai tiek piesaistīti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Valsts robežsardzes helikopteri, taču tas neesot ilgtermiņa risinājums, jo NBS helikopteri, kas tiek ekspluatēti vairākus gadu desmitus, savu laiku ir nokalpojuši un drīzumā, visticamāk, vairs nevarēs veikt savas funkcijas.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tāpēc NMPD ir nepieciešams savs medikopters, ar kura palīdzību varētu transportēt kritiskās situācijās esošus pacientus no jebkura Latvijas reģiona.

Skride norādīja, ka pastāv gadījumi, piemēram, kad pacientam var palīdzēt tikai universitāšu slimnīcu speciālisti. NMPD statistika apliecina, ka vidēji 70 stundas gada laikā dažādās situācijās tiek piesaistīta NBS vai Robežsardzes palīdzība, izmantojot viņu rīcībā esošos gaisa lidaparātus. NBS rīcībā esošā helikoptera "Mi-17" lidojuma izmaksas ir aptuveni 4200 eiro stundā, savukārt jauna medikoptera ekspluatācija pēc iepriekšējām aplēsēm varētu izmaksāt mazāk, tādējādi ilgtermiņā dodot iespēju ietaupīt valsts līdzekļus.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

"Medikoptera iegādei ir jābūt vienai no valdības prioritātēm. Šī jautājuma risināšanā es redzu ciešu starpresoru sadarbību, iesaistoties NMPD, Veselības ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Medikopters varētu arī kalpot priekš glābšanas darbiem, cilvēku meklēšanas un ugunsgrēku dzēšanas. Medikoptera iegādei ministrijām ir jārod iespēja piesaistīt ES finansējumu, kā to, piemēram, ir izdarījusi Lietuva un nodevusi medikopterus bruņotajiem spēkiem, kuri nodrošina pilotus un tehnisko apkalpošanu, tādējādi samazinot kopējās izmaksas valsts gaisa flotei," norāda Skride.

Viņaprāt, līdztekus medikoptera iegādei ir jādomā arī par neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību reģionos. Latvijas kartē vēl ir atrodamas atsevišķas vietas, kur nav izvietotas neatliekamās medicīniskās palīdzības apakšstacijas, bet cilvēkiem ir jāsaņem ātra un profesionāla palīdzība, jo dažbrīd katrai minūtei ir izšķiroša nozīme.

Tāpat atbildīgajām institūcijām ir jāgādā par infrastruktūras attīstību, piemēram, nodrošinot helikopteru laukumu izbūvi, lai būtu iespējams ātri un ērti nogādāt pacientu konkrētās slimnīcas teritorijā.

Par medikoptera nepieciešamību un citām aktualitātēm Skride plāno vērst institūciju uzmanību Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šodien, kas sāksies plkst.10.

Valdgales ugunsgrēkā vietā daudzviet joprojām notiek gruzdēšana, bet atsevišķās vietās arī degšana ar atklātu liesmu, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Ugunsgrēku joprojām izdodas noturēt iekšpus izveidotā perimetra un ugunsdzēsēji turpina darbu notikuma vietā. Piektdien dzēšanu veiks arī trīs helikopteri, skaidroja dienesta pārstāve Inta Palkavniece.

Dienestā arī informēja, ka saistībā ar ugunsgrēka dzēšanas darbiem aizliegums izmantot dronus un citus gaisa kuģus notikuma vietā ir pagarināts līdz 10.augustam.

VUGD operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Jānis Grīnbergs Latvijas Radio pastāstīja, ka patlaban notikuma vietā strādā aptuveni 70 cilvēki. Atbraucot jaunai maiņai, var būt arī līdz 90. Resursi pilnīgi pietiek un papildu palīdzība nav nepieciešama, viņš uzsvēra.

Vaicāts, vai helikopteri ir optimālākais līdzeklis šī ugunsgrēka dzēšanai, Grīnbergs skaidroja, ka labāki tomēr ir cilvēkresursi, jo no gaisa noliet visu kūdras slāni nav iespējams. «Degšana bieži vien notiek dziļākos slāņos, līdz ar to ar laistīšanu vien nepietiek,» viņš teica.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Francija otrdien publicēja Krievijas aktīvu sarakstu 23,7 miljardu eiro vērtībā, kurus tā iesaldējusi, īstenojot sankcijas par Krievijas pilna apjoma iebrukumu Ukrainā 24.februārī, ziņoja ASV telekanāls CNN, atsaucoties uz Francijas Finanšu ministriju.

Iesaldēto aktīvu galveno daļu sastāda Krievijas Centrālās bankas aktīvi, kuru vērtība ir 22,8 miljardi eiro.

Aktīvu sarakstā ir arī 33 nekustamie īpašumi ar kopējo vērtību 573,6 miljoni eiro, no kuriem vairāki atrodas Franču Rivjēras pilsētās Antibā, Senžankapferā un Sentropēzā.

Ir nobloķēti arī banku konti, trīs jahtas vairāk nekā 125 miljonu eiro vērtībā, seši helikopteri vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā un trīs mākslas darbi par 7 miljoniem eiro.

«Domāju, tad mēs noteikti jau redzētu pilna mēroga militāru konfliktu gan Krimā, gan, iespējams, lielā daļā Ukrainas teritorijas. Tā būtu tiešām liela asinsizliešana, un domāju, ka mēs šeit nodarbotos ar daudzu praktisku jautājumu risināšanu, piemēram, bēgļu nometnēm, jo starp mums un Ukrainu ir tikai Baltkrievija,» tā intervijā izdevumam Sestdiena, jautāts, kas būtu noticis, ja Ukraina būtu pretojusies Krimā, atbildējis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Uz norādi, ka šodien aprit 10 gadi, kopš esam NATO un ES dalībvalsts, ministrs atbildējis: «Patiesību sakot, mēs esam ļoti laimīgi, jo, manuprāt, ielēcām aizbraucoša vilciena pēdējā vagonā. Tas smagais darbs, kas tika veikts 90. gados un 2000. gadu sākumā, vainagojās ar panākumu. Ja mums vēl dažus gadus nebūtu bijusi iespēja pievienoties, it sevišķi NATO, kas, protams, tika oficiāli piedāvāta mūsu darba rezultātā, tad būtu atrasti padsmit iemesli, kāpēc NATO paplašināšanās vairs nebūtu iespējama.

Kā tad šodien būtu? Nebūtu tik lielas pārliecības par mūsu ārējo drošību. Daudzi uzdod jautājumu: ja nu te tomēr kaut kas notiktu, vai NATO 5. pants darbotos? Domāju, ka tas darbosies pie jebkuras mazākās provokācijas, kaut vai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tajā brīdī, kad notika diskusijas par NATO paplašināšanos, jautājumi par to, vai ir vērts uzņemt Baltijas valstis, vai tās ir aizsargājamas, vai šeit kaut kad nākotnē tomēr nebūs iespējamas provokācijas (arī tamdēļ, ka gan Latvijā, gan Igaunijā ir pietiekami lielas krievu kopienas) - šie jautājumi skanēja un tika analizēti jau toreiz, un politiskais lēmums visu NATO dalībvalstu līmenī bija: uzņemamies atbildību un saprotam, ko tas varētu nozīmēt nākotnē.»

Laikā no 2006. līdz 2013.gadam Lielvārdes Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka projekta attīstībā ir ieguldīti apmēram 27 miljoni eiro NATO līdzekļu un apmēram 55,4 miljoni eiro nacionālā finansējuma, informē Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente Daina Ozoliņa.

No 2009.gada līdz 2013.gadam Lielvārdes lidlaukā notikusi apjomīga NATO finansētās infrastruktūras - skrejceļš, manevrēšanas ceļi, peroni, laukumi, ēkas – būvniecība, veikta arī bāzes nožogojuma un patruļceļa izbūve 22 km garumā. Savukārt pašlaik tiek īstenoti arī bāzes kopējās infrastruktūras sakārtošanas un uzlabošanas darbi, uzsākta aviācijas degvielas noliktavas būvniecība.

D. Ozoliņa informē, ka ceturtdien, 25. septembrī, Lielvārdē notiks Gaisa spēku aviācijas bāzes lidlauka atklāšana dienas un nakts vizuālo lidojumu operācijām. Tas nozīmē, ka, saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem un neizmantojot papildu navigācijas sistēmas, Lielvārdes lidlaukā varēs nolaisties helikopteri un mazas un vidējas klases lidmašīnas.

Trešdien, 8.jūnijā Rīgas Pasažieru terminālī Eksporta ielā tika atklāts pirmais sertificētais heliports Rīgā.

Heliportu plānots izmantot gan biznesa mērķiem, gan glābšanas pasākumiem. «Lai arī šī mērķa īstenošana prasīja ilgu laiku, tomēr rezultāts ir patīkams, turklāt šis ir arī vēsturisks brīdis Rīgai, izveidojot pirmo heliportu pēc Eiropas standartiem. Tāpat nākotnē veidosim sadarbību ar dažādām glābšanas organizācijām, jo tādos brīžos laiks ir akūti svarīgs un helikopters nodrošina ļoti operatīvu servisu,» stāsta SIA Baltijas Helikopters valdes loceklis Aldis Pauga.

Savukārt Rīgas vicemērs Andris Ameriks izteica gandarījumu, ka tieši Rīgas ostas teritorija ir izvēlēta heliporta izveidē: «Šis ir būtisks solis gan Rīgas, gan ostas infrastruktūras attīstībā. Helikopteru ekskursijas ne tikai piesaista tūristus, bet arī nodrošina papildu transporta iespējas dažādās ārkārtas situācijās.»

12.jūlijā Rīgas ostā ieradās ASV kuģis Independence II, ar kuru Latvijā tika nogādāti vairāki helikopteri UH-60 Black Hawk un cita ASV bruņoto spēku militārā tehnika. Tā nogādāta Latvijā iniciatīvas Strong Europe un operācijas Atlantic Resolve ietvaros. Latvijā jau ir ieradušies arī vairāk nekā 60 karavīru no ASV 501. aviācijas pulka 3.bataljona, lai trenētos kopā ar Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un piedalītos starptautiskajās militārajās mācībās, informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne.

Kuģis Independence ir viens no lielākajiem ro-ro tipa kuģiem, kurš jebkad uzņemts Rīgas ostā. Tā garums ir 199m, platums 32m, iegrime 11m un GT 55 598. Kuģis pietauvojās un tika izkrauts ostas uzņēmuma SIA Riga Universal Terminal (RUT) teritorijā.

RUT izpilddirektora vietnieks Jānis Kasalis skaidro: «Šobrīd ASV militārās tehnikas kuģi Liberty un Independence ir bijuši lielākie ro-ro kuģi, kuri apkalpoti RUT un Rīgas ostā.»

Jau trešo dienu jeb 60 stundas turpina dzēst kūdras un meža ugunsgrēku Talsu novada Valdgales pagastā, kur degšana joprojām vietām notiek ar atklātu liesmu, bet citviet gruzd, aģentūru LETA informēja VUGD pārstāve Inta Palkavniece.

Palkavniece stāstīja, ka šonakt glābēji turpināja cīnīties ar liesmām, lai nepieļautu to tālāko izplatību, līdz ar to ugunsgrēks šobrīd nav lokalizēts.

Ļoti lielu lomu spēlē laikapstākļi un mainīgais vējš, kas nepūš vienmērīgi, bet maina savu virzienu. Tas nozīmē, ka arī liesmas maina savu virzienu un vietās, kur degšana varbūt bija ar nelielu liesmu, tā acumirklī var pieņemties spēkā un mainīt savu virzienu, izplešoties tālāk.

Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks (ZZS) aģentūrai LETA ceturtdienas vakarā pastāstīja, ka tiek darīts viss iespējamais, lai ierobežotu ugunsgrēka izplatību - tiek zāģēti koki dambju un ceļu malās, kā arī rakti grāvji.

Līdz lidostas Rīga atklāšanai 1975. gadā Rīgā galvenā bija Spilves lidosta.

Tā agrāk dēvēta gan par Spilves gaisa ostu, gan Rīgas gaisa ostu un Rīgas Centrālo lidostu. Tagad Spilves lidlaukā tiek nodrošināti privātie lidojumi un pilotu skolu treniņlidojumi, bet attīstības plāni ir miglā tīti, biznesa portālam db.lv pastāstīja Aivars Graholskis, bijušais Spilves aviācijas muzeja vadītājs.

Spilves lidostu sāka būvēt kara gūstekņi 1954. gadā, lidostas iekšdarbus veica latviešu amatnieki. «Amatnieki esot sacījuši, ka šī būs mazā Rundāle Rīgā,» stāstīja A. Graholskis.

Lidosta tika atklāta 1975. gadā. Spilvē 51 hektāru lielā teritorijā iekārtoja lidostu, ko trīsdesmitajos gados pārdēvēja par Spilves gaisa ostu. Tās īpašnieks bija Rīgas pilsēta, nomnieks - Pasta un telegrāfa departaments. Tika uzceltas divas būves. Viena no tām bija Rīgas – Liepājas reisa apkalpojošo lidmašīnu un privāto lidmašīnu novietošanai. Savukārt, gaisa satiksmes kārtības regulēšanai uzbūvēja stacijas ēku ar pasažieru uzgaidāmajām telpām, pastu, muitu, policiju, komandantūru, meteoroloģisko staciju, restorānu u.c.