Lielbritānijas Valsts veselības dienesta (National Health Service, NHS) piedāvātas serviss ir pārlieku lēns, tādēļ daudzi austrumeiropieši pēc veselības pakalpojumiem dodas uz savu dzimteni, citējot Lielbritānijas valdības ekonomisko un sociālo pētījumu padomes (Government’s Economic and Social Research Council) aptaujas rezultātus, raksta AngloBalticNews.co.uk.

Tāpat daudzu austrumeiropiešuprāt Apvienotās Karalistes skolas nespēj sniegt viņu bērnu zināšanām atbilstošu izglītošanu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai skolās tiek diskriminēti ārvalstīs dzimušie bērni, tomēr daudzi respondenti anketās pauda ieteikumus skolām pielikt lielākas pūles bērnu akadēmiskajā audzināšanā. Dažiem vecākiem licies, ka viņu bērniem ir lielākas spējas par piedāvāto apmācību līmeni.

Tāpat daudzi vecāki apgalvoja, ka veduši savus bērnus pie dzimtenes mediķiem, lai saņemtu labāku medicīnisko un zobārstniecības aprūpi nevis gaidītu mēnešiem garās rindās.

Biežie ceļojumi uz dzimteni ārstēties notiekot tāpēc, ka Lielbritānijā medicīniskie pakalpojumi esot vai nu dārgāki, vai arī ir gandrīz neiespējami dabūt nosūtījumu pie kāda speciālista, tāpat norādīts, ka Lielbritānijā sniegto pakalpojumu līmenis esot citāds vai arī sliktāks, norādīts pētījumā.

«Manam bērnam ir astma, un mums teica, ka ir jāgaida divus mēnešus, lai tiktu pie speciālista, tāpēc mēs devāmies uz Poliju pie ārsta, ko pazīstam,» apgalvoja mamma no Polijas. Līdzīgās domās ir arī kāda bulgāriete, kas norādīja, ka, lai tiktu pie acu ārsta, ātrāk esot bijis aizlidot uz Bulgāriju nevis gaidīt rindā.

Visi 57 aptaujā aptaujātie bērni dzīvoja Skotijā, kur kopumā NHS rindā gaidīšanas laiki ir īsāki nekā Anglijā esošie.

Pētījumā tika aptaujātas 57 ģimenes un bērni no Austrumeiropas valstīm, kas Eiropas Savienībai pievienojās 2004. gadā.

Kopš pievienošanās ES uz Lielbritāniju darbā atbraucis vairāk nekā pusotrs miljons austrumeiropiešu.