Eiropas valdībām jāīsteno plānotā budžetu samazināšana pirms iestājies taupības nogurums, mācījuši Latvijas un Lietuvas premjeri, vēsta Bloomberg.
Bloomberg atgādina, ka katra no Baltijas valstu valdībām īstenojusi taupības pasākumus, kas vienādi ar vismaz 10 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
«Ir svarīgi veikt fiskālo konsolidāciju ātri, nepadarīt to pārāk ilgu, jo, ja tā ievilksies, sāksies konsolidācijas nogurums un steidzamības sajūta būs zaudēta,» intervijā Bloomberg Televīzijai stāstījis Latvijas premjers Valdis Dombrovskis.
Trīs Baltijas valstis budžetu apcirpšanu sāka 2008.gadā - pirms eirozonas valstu paradu krīze lika bloka valdībām pastiprināt centienus samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus.
Eiropas valdībām nav jābaidās, citā intervijā iedrošinājis Lietuvas premjers Andrjus Kubiļus, kura valsts ir palielinājusi nodokļus, samazinājusi algas un pensijas.
«Mēs pieņēmām labu lēmumu no paša sākuma, ka mums vajag virzīties ar taupības pasakumiem tik ātri un tik efektīvi, cik iespējams,» stāstījis Kubiļus, piebilstot: «Mēs nemeklējām iespējas uz laiku apturēt sevi no lejupslīdes.»
Pēc trīs gadus ilgas budžetu samazināšanas Baltijas valdības «arvien vairāk un vairāk saskaras ar konsolidācijas nogurumu», kas tagad tām ir lielākais izaicinājums, Euromoney konferencē Vīnē teicis Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks.
Bloomberg norāda, ka izdevumu samazināšana palīdzējusi arī Igaunijai pievienoties eirozonai šā gada janvārī.
Latvija un Lietuva plāno pievienoties eiro reģionam 2014.gadā. Lai varētu pretendēt uz valūtas maiņu, abām valstīm jāsamazina to budžetu deficīti līdz mazāk kā 3% no IKP 2012.gadā no aptuveni 8% pērn.