Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Nedēļas nogalē noslēdzās lielākais šī gada notikums Rīgā - IIHF 2023.gada Pasaules čempionāts hokejā. Provizoriskie aprēķini liecina, ka čempionāta norise Rīgā valsts ekonomikai piesaistījusi papildu 44 miljonus eiro, informē Rīgas dome.

Latvijas hokeja izlases izcīnītās bronzas medaļas padarīja šo čempionātu vēsturisku visiem hokeja faniem. Latvijas Hokeja federācijas un Rīgas domes organizētajā Latvijas hokeja izlases sagaidīšanā pie Brīvības pieminekļa pulcējās vairāk nekā 40 000 līdzjutēju.

Čempionāts norisinājās ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu, kura galvenais mērķis bija atgriezt dzīvību pilsētā pēc pandēmijas gadiem un ar čempionāta norisi atbalstīt vietējos tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumus.

“Rīgas pašvaldības lēmums jau no paša sākuma aktīvi atbalstīt hokeja čempionāta norisi Latvijas galvaspilsētā viennozīmīgi izrādījies ļoti pareizs! Divu nedēļu garumā pašmāju un ārzemju fani sarīkoja īstus hokeja svētkus pilsētā. Čempionāta spēles Rīgā apmeklēja vairāk nekā 30 000 ārvalstu viesu, kuri bija īpaši pamanāmi ne tikai arēnā, bet arī Vecrīgas kafejnīcās un bāros. Piešķirot pašvaldības līdzfinansējumu čempionāta organizēšanai, mūsu mērķis bija panākt, lai visa no budžeta pie šķirtā summa nodokļu veidā atnāktu atpakļ Rīgas budžetā. Pirmās aplēses par ekonomisko ieguvumu pilsētai liecina, ka šis mērķis būs sasniegts,” Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Valdībai atvieglojot cīņā ar Covid-19 noteiktos ierobežojumus, Itālijā no pirmdienas darbu daļēji atsāks bāri, restorāni, kinoteātri un koncertzāles.

Trīs ceturtdaļas Itālijas reģionu no pirmdienas iekļauti zema riska jeb "dzeltenajā" kategorijā, un bāri un restorāni drīkstēs atvērt terases, tostarp strādāt arī vakaros. Taču nakts komandantstunda paliks spēkā un cilvēkiem pēc plkst.22 arī turpmāk būs aizliegts atrasties uz ielas bez svarīga iemesla.

Darbu drīkst atsākt arī kinoteātri, teātri un koncertzāles, kurām ļauts uzņemt pusi no maksimālā apmeklētāju skaita.

Līdz 1.jūlijam plānots atvērt arī peldbaseinus, sporta zāles un izklaides parkus.

Premjerministrs Mario Dragi atzinis, ka uzņemas "izsvērtu risku", atceļot ierobežojumus.

Vīrusa izplatības temps Itālijā ir samazinājies un mazāk Covid-19 pacientu nepieciešama intensīvā aprūpe slimnīcās, taču mirušo skaits joprojām ir aptuveni 300 dienā.

Aptaujājot biedrus un sadarbības partnerus, jūtams, ka situācija bāru nozarē ir ļoti skaudra, pauda Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš sacīja, ka patlaban bāru nozarē apgrozījuma apmēri ir pietuvojušies un pat dažos gadījumos pārsnieguši rādītājus, kādi tie bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt nozares peļņa ir būtiski sarukusi, ko sekmējis izmaksu pieaugums saistībā ar darba algām, energoresursiem un izejmateriāliem.

Ikstens papildināja, ka patlaban novērojama tendence, kurā bāri, kas pārcietuši Covid-19 pandēmiju, tiek slēgti, vai tiek pārdoti zemo peļņas rādītāju dēļ.

Vaicāts par tūrisma ietekmi uz šī gada bāru nozares finanšu rezultātiem, Ikstens minēja, ka bāri tūristu pieplūdumu izjūt maz - galvenokārt tad, kad Rīgā uz neilgu laiku piestāj prāmji.

Līdztekus Ikstens iestarpināja, ka pozitīvi vērtē visus pasākumus, kas šogad notikuši Rīgā un veicinājuši apmeklētāju piesaisti Baltijas valstīm. Tostarp viņš uzskaitīja Pasaules hokeja čempionātu, Dziesmu un deju svētkus, kā arī citus kultūras un sporta notikumus.

Cerībā ierobežot jaunā koronavīrusa izplatīšanos Beļģijas galvaspilsētā Briselē uz mēnesi tiks slēgtas kafejnīcas un bāri, trešdien paziņojušas varasiestādes.

Restorāni, kas apkalpo klientus pie galdiņiem, varēs turpināt darbu, bet bāri jāslēdz līdz 8.novembrim un šajā laika posmā aizliegts arī lietot alkoholu publiskās vietās, paziņoja reģionālā valdība.

Šī ir otrā reize, kad Briselē ieviesti stingri ierobežojumi cīņā pret jaunā koronavīrusa pandēmiju.

Pieaugot inficēto un smagu saslimšanas gadījumu skaitam, Beļģijas centrālā valdība jau deva rīkojumu ierobežot bāru un kafejnīcu darbalaiku līdz plkst.23, bet reģionālā valdība nolēma spert soli tālāk.

Briseles galvaspilsētas reģionā dzīvo aptuveni 1,2 miljoni iedzīvotāju. Tur atrodas gan Beļģijas valdības mītne, gan NATO un Eiropas Savienības mītnes.

Aizvadītajā nedēļā Beļģijā reģistrēti vidēji 2500 jauni inficēšanās gadījumi dienā, kas ir par 57% vairāk nekā iepriekšējās septiņās dienās.

Anglijā, Skotijā un Velsā no pirmdienas ievērojami atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar Covid-19, un restorāni un krogi atkal drīkst uzņemt klientus iekštelpās.

Anglijā un Velsā pirmo reizi pēc vairāku mēnešu pārtraukuma bāri un restorāni drīkst uzņemt klientus iekštelpās, bet Skotijā, kur tas jau bija atļauts, bāri un restorāni atkal drīkst pārdot klientiem alkoholu iekštelpās.

Paplašinātas arī cilvēku socializēšanās iespējas. Anglijā iekštelpās atļauts pulcēties līdz sešiem cilvēkiem jeb divām mājsaimniecībām, bet ārpus telpām maksimālais atļautais cilvēku skaits ir 30.

Lielbritānijā cilvēkiem ilgu laiku tika rekomendēts netikties ar citiem cilvēkiem ārpus savas ģimenes vai tuvāko cilvēku loka. Tagad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ieteica tautiešiem pašiem pieņemt informētus lēmumus un būt piesardzīgiem, apskaujot tuviniekus.

Polijā pirmdien darbu atsākuši muzeji, mākslas galerijas, bibliotēkas un iepirkšanās centri, bet vairums skolu paliks slēgtas vismaz līdz martam, paziņojis Polijas veselības ministrs Adams Ņedzelskis.

"Vairākas valstis, kas Ziemassvētkos pieņēma lēmumus, kas bija mazāk konservatīvi nekā mūsējie, cieš no ļoti smagām sekām," radiostacijai RMF sacīja Ņedzelskis.

Bāri, restorāni, viesnīcas, naktsklubi un sporta zāles paliks slēgtas vismaz līdz 14.februārim.

Veselības ministrijas preses pārstāvis pagājušajā nedēļā norādīja, ka tie ierobežojumi, kurus pašreizējā situācijā bija iespējams atvieglot, tiek atviegloti.

"Noturēsimies vēl mazliet ilgāk, lai izvairītos no trešā viļņa," viņš piebilda.

Pēdējo dienu laikā Polijā samazinājies jauno Covid-19 gadījumu skaits un mirušo skaits.

Pirmdien Veselības ministrija ziņoja par 2503 jauniem Covid-19 gadījumiem un 42 nāves gadījumiem, kas saistīti ar Covid-19.

Šveices Ženēvas kantonā pastiprināti ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu, tostarp tiks slēgti visi bāri un restorāni, svētdien paziņojusi kantona valdība.

Ženēvā no pirmdienas būs spēkā stingrāki ierobežojumi nekā lielākajā daļā Šveices.

Kantona valdība brīdināja, ka epidemioloģiskā situācija ir ļoti pasliktinājusies, un izsludināja ārkārtējo stāvokli.

No pirmdienas vakara Ženēvas kantonā būs slēgti visi restorāni, bāri, kinoteātri, muzeji, bibliotēkas, peldbaseini un citas atpūtas vietas, kā arī būs slēgti visi veikali, kuru pārdotā produkcija netiek uzskatīta par būtisku.

Cilvēki aicināti palikt mājās un tās pamest tikai lielas nepieciešamības gadījumā.

Skolas Ženēvas kantonā turpinās darbu.

Pēdējās dienās kantonā reģistrēti vairāk nekā 1000 jauni Covid-19 gadījumi dienā, un strauji pieaug Covid-19 pacientu skaits slimnīcās un intensīvās aprūpes nodaļās.

Pēc jaunā koronavīrusa uzliesmojuma Dubaijā no otrdienas līdz mēneša beigām slēgti visi bāri un krogi.

Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) Dubaijas emirāta varasiestādes norādīja, ka arvien biežāk tiek pārkāpti preventīvie pasākumi, un uz to reaģējot, tiks veikti vairāki pasākumi, tostarp slēgti bāri un krogi.

Kinoteātri, sporta klubi un citu pakalpojumu sniedzēji iekštelpās varēs uzņemt tikai pusi no maksimālā apmeklētāju skaita, bet iepirkšanās centri, viesnīcas, peldbaseini un privātās pludmales drīkstēs uzņemt 70% no maksimālā apmeklētāju skaita.

Restorāni un kafejnīcas drīkstēs strādāt ne ilgāk par vieniem naktī.

Krīžu un katastrofu pārvaldības komiteja uzsvēra, ka visi, kas pakļaus sabiedrības drošību riskam, tīšuprāt neievērojot preventīvos pasākumus vai ievērojot tos neprecīzi, tiks bargi sodīti.

Alus ražotāja AS "Aldaris" eksporta apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis kopumā par 58% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, informēja "Carlsberg" grupas, kurā ietilpst "Aldaris", uzņēmuma "Carlsberg Baltic" loģistikas direktors Baltijas valstīs Edgars Bērziņš.

Viņš teica, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzņēmums pieņēma stratēģisku lēmumu šogad prioritāri nostiprināt pozīcijas esošajos tirgos, piemēram, Apvienotajā Karalistē. Lai gan Apvienotajā Karalistē pandēmijas laikā bija slēgti restorāni un bāri, pieauga pārdošanas apmēri veikalos.

Vienlaikus Bērziņš atzina, ka "Aldara" apgrozījums šogad pirmajā pusgadā kopumā nedaudz samazinājās salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, jo pieaugums "off-trade" segmentā (veikali, kioski, vīnu un stipro alkoholisko dzērienu veikali utt.) nespēja kompensēt kritumu "on-trade" (bāri, restorāni, klubi, viesnīcu utt.) segmentā.

Tajā pašā laikā Bērziņš piebilda, ka pārdošanas rezultāti jūnijā un jūlijā ir iepriecinoši, radot piesardzīgu optimismu, ka, globālai situācijai nesaasinoties, gadā kopumā "Aldara" apgrozījums varētu būt tuvu pagājušā gada rezultātam.

Rīgā un Jūrmalā izveidoti bāri, kuros klienti dzērienus sev lej paši.

"Ņemot vērā, ka bāru nozarē darbojos jau vairāk nekā 15 gadus un parādījās iespēja izveidot kaut ko pašam, bija sajūta, ka vajag veidot kaut ko unikālu un tā radās doma par pašapkalpošanās alus sistēmu, kas Eiropā un ASV jau ir kādu laiku, bet pie mums ir citāda, jo alus krāni pieslēgti no griestiem," biznesa portālam db.lv stāsta "Draft bar" izveidotājs Edgars Svencis.

Investīcijas bāru atvēršanā Rīgā, K.Barona ielā un Jūrmalā, Jomas ielā veido aptuveni 180 tūkstošus eiro. Abi bāri durvis vēra janvāra beigās un ieguldījumi tajos vēl turpinās. "Alus sistēma, kuru izveidojām, nav lēts prieks, jo mums ir trīs cold room istabas, kas atrodas katra savā stāvā, lai, kad mūsu apmeklētāji atver alus krānu, tad vienmēr būtu pieejams auksts dzēriens," komentē E.Svencis.

Neraugoties uz Covid-19 satricinājumiem un ierobežojumiem pandēmijas mazināšanai, “Valmiermuižas alus” 2021. gadā palielinājis apgrozījumu par 5,4%, bet eksporta attīstība ļāvusi gadu noslēgt ar 274 877 eiro lielu peļņu.

Kaut arī peļņa bijusi par 11,5% mazāka nekā gadu iepriekš, Aigars Ruņģis uzsver – ņemot vērā pandēmijas ietekmi, gada rezultāti ir vērtējami pozitīvi, kas alus darītavai dod iespēju šogad uzsākt investīciju projektu tumšā alus pagraba izveidei 700 000 eiro vērtībā.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Valmiermuižas alus” restorāniem un bāriem piegādājis par 82% vairāk lejamā alus nekā tādā pašā laika posmā pērn, un jūnijā sasniegts lejamā alus pārdošanas rekords – 83 000 litru alus. Savukārt visstraujāk augošā niša Latvijas alus tirgū ir bezalkoholiskais alus: pirmajā pusgadā “Kokmuižas” bezalkoholiskā alus apgrozījums audzis par 55%.

“Pērn mazās alus darītavas Covid-19 skāra vissmagāk, jo tām lielu pārdošanas īpatsvaru veido restorāni un bāri. Toties uz šo vasaru raugāmies optimistiski: aprīlī sagaidījām Covid-19 ierobežojumu atcelšanu, restorāni un bāri atkal strādā ar pilnu jaudu, tādēļ izdevies ievērojami kāpināt piegādātā lejamā alus apjomus,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis, vienlaikus norādot, ka pandēmijas un Krievijas īstenotā kara Ukrainā rezultātā neizbēgams ir bijis aprīlī un maijā piedzīvotais cenu kāpums.

Šķiet, mūsdienu pasaulē jau par normu kļuvusi situācija, kad investori finanšu tirgū masveidā sāk uzpirkt kādas nepareizās kompānijas akcijas. Attiecīgi jaunākais ieraksts šajā pārpratumu lentē saistīts ar aizvien populārākās “Clubhouse” mobilās aplikācijas uznācienu, kas faktiski piedāvā tās lietotājiem jaunu sarunu platformu.

Tad nu attiecīgi investoru bari metušies uzpirkt “ClubHouse Media Group” akcijas. Šādā gadījumā gan lieta tāda, ka šim uzņēmumam nav nekāda sakara ar minēto “Clubhouse” mobilo aplikāciju. Neskatoties uz to, “ClubHouse Media Group” akcijas cena kopš gada sākuma līdz šā mēneša vidum bija palēkusies vairāk nekā par 1000%.

Pēdējo dienu laikā gan tā, nākot atklāsmei, ka šis nav gluži tas īstais “Clubhouse”, atkal visai strauji – par 55% - noplanējusi zemāk. Tā gan joprojām ir par 500% augstāka nekā janvāra sākumā.

Pieejamā informācija liecina, ka “ClubHouse Media Group” ir mediju uzņēmums, kas savu darbību sasita ar tā dēvētajiem influenceriem. Savukārt aiz investoru gribētās “Clubhouse” mobilās aplikācijas stāv privātie investori – jeb tas nav kāds publiski tirgots uzņēmums, par kura akcionāru var kļūt gluži ikkatrs.

"Esmu ļoti sarūgtināts, ka tikko Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radīto seku mazināšanai no atbalsta saņēmēju loka ir izslēgti visi Latvijas alus ražotāji, tostarp arī mazās alus darītavas. Valdība ar šo lēmumu pasaka, ka mazajiem alus darītājiem Latvijā šajā grūtajā laikā nepalīdzēs, tā pakļaujot viņus iznīcībai".

Tā paziņojumā presei norāda “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

"Alus darīšana ir energoietilpīga, jo alus ir gan jāvāra, gan jādzesē. Pērn "Valmiermuižas alus" elektrības patēriņš sasniedza 600 MWh, un tās izmaksas bija 64 000 eiro, bet gāzes izmaksas sasniedza 108 000 eiro par 2500 MWh. Šogad elektrības un gāzes kopējās izmaksas pieaugušas vairāk kā trīs reizes un sasniegs 526 000 eiro. Tādēļ pilnībā atbilstam energoietilpīga ražotāja kritērijiem, kas nosaka, ka pērn jābūt patērējušam vairāk nekā 500 MWh gāzes, lai saņemtu valsts atbalstu. Mūsu gāzes patēriņš ir piecas reizes lielāks nekā minimālais slieksnis, kas nosaka, vai uzņēmums ir energoietilpīgs," norāda A.Ruņģis.

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Attiecīgās akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Lai ekonomētu pieaugošās izmaksas, vairāki bāri un krogi ir aizvēruši virtuves un patlaban strādā tikai ar dzērienu tirdzniecību, komentēja Latvijas Bāru asociācijas (LBA) valdes loceklis Oskars Ikstens.

Viņš norādīja, ka pašlaik situācija ir ļoti smaga, tostarp uzņēmumu rēķini par energoresursiem ir trīskāršojušies.

"Ar energoresursu cenu kāpumu ir kāpušas arī pārtikas cenas un izmaksas pilnīgi visam. Par šo ziemu ir ļoti liels satraukums," atzina Ikstens, piebilstot, ka nozarē ir uzņēmumi, kas apsver darbību pārtraukt, jo nespēs atļauties komunālos maksājumus.

Turklāt, pēc LBA pārstāvja teiktā, lielākā daļa nozares uzņēmumu nav paspējuši atgūties no Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, tostarp ir parādos.

"Šis atkal ir milzīgs trieciens industrijai," uzsvēra Ikstens.

LBA izveidota 2020.gada vasarā, lai sniegtu atbalstu viesmīlības nozares bāru un kafejnīcu speciālistiem. Asociācijas valdē ir Edgars Grišulis ("Gimlet Nordic"), Normunds Juraševskis ("Manana"), Arnis Bikšus ("Cuba Cafe"), Ikstens ("Pūce, klubs naktī") un Raivo Mediņš ("Latvijas 1. Rokkafejnīca").

Pieaugot inficēšanās gadījumu skaitam ar Covid-19, Čehija noteikusi jaunus ierobežojumus.

Restorāni, kafejnīcas, bāri un citi līdzīgi iestādījumi drīkst uzņemt tikai tik daudz ļaužu, cik tajos ir vietu, trešdienas vakarā paziņojusi Veselības ministrija.

Iekštelpu pasākumos, kuros piedalās vairāk nekā desmit cilvēki, katram dalībniekam būs nepieciešama konkrēti ierādīta vieta, lai tādējādi nodrošinātu "zināmu distanci".

Vienīgie izņēmumi būs izstādes un gadatirgi.

Otrdien tika reģistrēti 1675 jauni inficēšanās gadījumi, kas ir augstākais rādītājs, kāds konstatēts kopš pandēmijas sākuma.

Līdz šim Čehijā reģistrēts 481 Covid-19 izraisīts nāves gadījums.

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Lietuvas valdība izstrādājusi lēmuma projektu, kas paredz, ka tiem, kas nav vakcinēti pret Covid-19 vai nav to nesen pārslimojuši, būs atļauts iepirkties tikai nelielos veikalos, viņi nedrīkstēs apmeklēt pasākumus iekštelpās un sabiedriskās ēdināšanas iestādes.

Iecerēts, ka ierobežojumi stāsies spēkā 13.septembrī un attieksies uz tiem, kuriem nav "iespēju pases" - dokumenta, kas apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai arī viņam nesen bijis negatīvs Covid-19 testa rezultāts.

Projekts paredz, ka pakalpojumi, veikali, tirdzniecības un izklaides vietas, restorāni, kafejnīcas, bāri, spēļu saloni, komerciālie un nekomerciālie kultūras, izklaides sporta pasākumi, svētki, gadatirgi, festivāli un citas cilvēku masu pulcēšanās vietas būs pieejamas tikai cilvēkiem, kam ir "iespēju pase", kā arī bērniem līdz 16 gadu vecumam.

Savukārt cilvēkiem, kam nav "iespēju pases". iespējas apmeklēt sabiedriskās vietas būs ierobežotas. Viņi drīkstēs iepirkties tikai pārtikas veikalos, aptiekās, optikas veikalos, ja šīm tirdzniecības vietām ir atsevišķa ieeja no āra vai ja tās atrodas tirdzniecības centros, un ja to tirdzniecības platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru.

Ātrās ēdināšanas tīkls "Kentucky Fried Chicken" (KFC) Rīgā, Dreiliņos, atvēris pirmo ēstuvi ar auto kasi Latvijā, informē kompānijā.

Tādējādi patlaban "KFC" Latvijā ir sešās vietās.

Investīcijas jaunajā ēstuvē netiek atklātas.

Dreiliņos "KFC" atrodas Juglas ielā. Ēstuvē ir 70 sēdvietu, kā arī ir uzstādīti digitālie kioski pasūtījumu veikšanai.

Patlaban Somijā ir pieci "KFC", bet Baltijas valstīs - kopumā 22.

Latvijā "KFC" pārvalda izklaides un ēdināšanas grupa "Apollo Group". "Apollo Group" pieder arī grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe", restorāni "O'Learys", "Valpiano", kā arī 51% daļa uzņēmumā "Lido".

Pieaugot ar Covid-19 inficēto skaitam, Parīzē no otrdienas līdz 19.oktobrim būs slēgti visi bāri, pirmdien paziņojis Francijas galvaspilsētas policijas priekšnieks Didjē Lalmāns.

"Epidēmija izplatās pārāk ātri. Mums tā jānobremzē tagad, pirms mūsu veselības aprūpes sistēma ir pārslogota," uzsvēris Lalmāns.

Restorāni varēs turpināt darbu, ievērojot stingrākus piesardzības pasākumus, taču studentu un ģimenes svinības publiski pieejamās telpās būs aizliegtas.

Reģionālā veselības aprūpes dienesta direktors Aurēlijs Ruso pavēstījis, ka jau tagad Parīzes slimnīcās vērojama pārslodze, jo 36% gultasvietu intensīvās aprūpes nodaļās aizņem Covid-19 pacienti, un daļa slimnīcu spiestas atteikt operācijas, kas nav steidzami nepieciešamas.

Vācija, kas līdz šim bijusi naidīgi noskaņota pret valdību aizņemšanos, nākamgad aizņemsies vēl 179,8 miljardus eiro, lai cīnītos pret koronavīrusa pandēmijas izraisīto krīzi, liecina valsts budžeta likumprojekts.

Par to Vācijas Bundestāga finanšu komiteja vienojusies pēc 17 stundas ilgām diskusijām.

Ar šo vienošanās Vācija vēl vairāk pārkāps savus parādsaistību ierobežojuma noteikumus, valsts izdevumiem tagad sasniedzot gandrīz 500 miljardus eiro. Šo noteikumu pārkāpšana koronavīrusa izraisītās ekonomikas krīzes laikā ir atļauta.

Eiropas lielākās ekonomikas aizņēmumu apjoms būs par gandrīz 84 miljardiem eiro lielāks salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas septembrī - pirms koronavīrusa pandēmijas saasināšanās - izteiktajām prognozēm.

Kā ziņots, Vācijā inficēšanās gadījumus skaits ar jauno koronavīrusu kopš Covid-19 epidēmijas sākuma pārsniedzis miljonu, piektdien pavēstīja Roberta Koha institūts, kam ir slimību profilakses un kontroles centra funkcijas.

Dažu aktīvu vērtība līdz ar pandēmiju piedzīvojusi gluži vai kosmisku pieaugumu. Šajā sarakstā pēdējo dienu laikā jāmin virtuālā valūta Dogecoin, kuras cena kopš aprīļa pirmās puses palēkusies teju par 500% un sasniegusi 40 ASV dolāru centu atzīmi.

Jāpiebilst, ka vēl pagājušā gada beigās šī virtuālā veidojuma vērtība tās tirdzniecības vietnēs internetā bija nepilns pus ASV dolāra cents. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža cenas pieaugums mērāms jau gandrīz 10 tūkst. procentu apmērā.

Faktiski virtuālajai valūtai, kas sākotnēji tika radīta kā joks un satīra par esošo situāciju virtuālo valūtu frontē (pamatā par to pašu bitkoinu), nu pavisam reāli tiek piešķirta arvien lielāka vērtība. Šī veidojuma mīšanā iesaistoties arvien plašākai cilvēku masai, manāmas prognozēs, ka tā cena jau drīz vien aizsniegsies līdz vesela ASV dolāra un pēc tam – 10 ASV dolāru atzīmei. Jau tagad Dogecoin kapitalizācija pārsniedz, piemēram, autoražošanas leģendas – uzņēmuma Ford – kapitalizāciju.

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupai "Apollo Group" iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Par plāniem iegādāties "Lido" akcijas "Apollo Group" paziņoja 12.jūlijā.

Akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas Konkurences padomes atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".