Jaunākais izdevums

Krievijas varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu saistībā ar jauniem pierādījumiem pret bijušā naftas kompānijas Yukos vadītāja Mihaila Hodorkovska sabiedrotajiem, tādējādi ieslodzītais bijušais Krievijas bagātākais cilvēks varētu saskarties ar jaunām apsūdzībām, kas varētu pagarināt viņa apcietinājuma termiņu, ziņo Reuters.

M. Hodorkovskis, kurš atrodas ieslodzījumā kopš 2003. gada, pagājušajā mēnesī sastapās ar jaunām apsūdzībām, kuru rezultātā viņa atbrīvošana notiks septiņus gadus vēlāk nekā sākotnēji bija paredzēts. Proti, Yukos bosam apcietinājumā būs jāpavada vismaz līdz 2017. gadam.

Pēdējās apsūdzības izsauca plašu kritiku no M. Hodorkovska atbalstītāju puses, kuri norāda, ka Krievijas valdība izmanto valsts tiesu sistēmu pret saviem politiskajiem pretiniekiem.

Viens no prokuroriem, kura vārds netiek izpausts, norādījis, ka izmeklēšanas rezultātā pret M. Hodorkovski varētu tik izvirzītas jaunas apsūdzības, kuru rezultātā viņa ieslodzījuma termiņš varētu tikt pagarināts vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Groza, bet neizskaidro apsūdzības

Guntars Gūte, Diena, 02.12.2021

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tiesa attaisno visus otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos

LETA, 31.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Maxima Latvija un Re&Re noliedz savu atbildību Zolitūdes traģēdijā, uzskatot apsūdzības par nepamatotām

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan SIA «Maxima Latvija», gan SIA «Re&Re» nepiekrīt valsts apsūdzības viedoklim par uzņēmumu atbildību Zolitūdes traģēdija, ceturtdien notikušajā tiesas sēdē liecināja abu uzņēmumu pārstāvji.

«Re&Re» vārdā liecības nolasīja Kaspars Krūmiņš, kurš skaidroja, ka valsts apsūdzība, nododot lietu tiesai, ir norādījusi, ka traģēdija ir saistīta ar nelikumībām, kas veiktas uzņēmuma interesēs. Krūmiņš tiesai norādīja, ka «absurdi būtu uzskatīt, ka būvkompānijas interesēs būtu ēkas sagrūšana».

Tāpat «Re&Re» pārstāvis uzsvēra, ka uzņēmums neuzskata, ka lietā apsūdzētais būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš būtu veicis viņam inkriminēto noziegumu jeb strādājis nolaidīgi.

Savukārt «Maxima Latvija» vārdā liecības tiesā nolasīja uzņēmuma pārstāve Elīna Stībele.

Savās liecības viņa lielākoties atkārtoja «Maxima Latvija» bijušās vecākās darba drošības speciālistes Innas Šuvajevas liecībās sacīto, uzsverot, ka sagruvušā veikala darbinieki rīkojušies atbilstoši spēkā esošajām instrukcijām. Stībele arī vairākkārt slavēja Šuvajevas kompetenci darba aizsardzības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas Augstākā tiesa par diviem mēnešiem samazinājusi bijušajam naftas kompānijas Yukos vadītājam Mihailam Hodorkovskim un viņa līdzgaitniekam Platonam Ļebedevam piespriestos cietumsodus.

Cietumsodu ilgums samazināts par diviem mēnešiem un noticis pēc M. Hodorkovska apelācijas sūdzības izskatīšanas. Saskaņā ar samazināto cietumsodu, M. Hodorkovskis pēc cietumā pavadītiem desmit gadiem un desmit mēnešiem, brīvībā izies nākamā gada augustā.

M. Hodorkovskim cietumsods tika piespriests apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu nomaksāšanas, savukārt 2010. gadā pret viņu tika celtas apsūdzības saistībā ar naudas atmazgāšanu un piespriesti vēl vairāki gadi cietumā. Krievijas tiesas spriedumu kritizēja Rietumvalstis un Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Pats M. Hodorkovskis uzskata, ka pret viņu vērstās apsūdzības ir politiski motivētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā par vainīgu tika atzīta viena persona.

Izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa konstatēja, ka pret pārējiem lietā apsūdzētājiem ir taisāms attaisnojošs spriedums, jo viņu rīcībā nevarēja saskatīt prokuratūras inkriminētos noziegumus, šodienas preses konferencē par Zolitūdes traģēdijas tiesas spriedumu sacīja tiesnesis Erlens Ernstsons.

Tiesnesis uzsvēra, ka no deviņām fiziskām personām notiesāts tikai viens apsūdzētais, jo tiesa nevarēja izvērtēt, kuras normas pārējie apsūdzētie nevarēja ievērot vai izpildīt. "Vērtējot tiesā sniegtās ekspertīzes, izkristalizējas, ka galvenais jeb tiešais cēlonis veikala sabrukšanai bija nepareizs kopnes apakšējā mezgla aprēķins, līdz ar to, prokuratūra nebija sniegusi pierādījumus, vai citas nu jau attaisnotās personas ir vainīgas pie šī cēloņa," sacīja Ernstsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien pabeidza uzklausīt apsūdzēto pēdējo vārdu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā un paziņoja, ka spriedums tiks pasludināts 18.februārī plkst.10.

Atbilstoši Kriminālprocesa likumam, tiesa var paziņot saīsināto spriedumu, bet pēc tam rakstīt pilno spriedumu, pēc kura pieejamības datuma iesaistītās puses var lemt par tā pārsūdzēšanu.

Šodien notikušajā tiesas sēdē apsūdzētie, sakot savu pēdējo vārdu, noliedza sev izvirzītās apsūdzības, pauda līdzjūtību cietušajiem un to tuviniekiem, kā arī pauda neizpratni par viņiem izvirzītajām apsūdzībām.

Attiecīgi apsūdzētais būvinženieris Ivars Sergets savā pēdējā vārdā norādīja, ka viņam ir žēl, ka notikusi šāda traģēdija, taču, pretēji valsts apsūdzības viedoklim, viņam tā neesot izprotama. Sergets skaidroja, ka šī iemesla dēļ viņam nav bijusi iespēja pilnvērtīgi īstenot savu aizstāvību. Līdzīgu viedokli pauda arī pārējie apsūdzētie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālprokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai vērienīgo uzņēmuma Latvenergo korupcijas pamatlietu, kurā apsūdzētas 12 personas, tostarp arī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons un divi ārvalstu pilsoņi.

Prokuratūra aģentūru LETA informēja, ka šajā kriminālprocesā apsūdzības celtas par dažādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu saistībā ar laika periodā no 2004.gada 8.jūnija līdz 2010.gada 3.martam Rīgas otrās Termoelektrocentrāles (TEC) abās kārtās notikušo iepirkumu procedūru rezultātā noslēgtajiem līgumiem, proti "Latvenergo" un Šveices uzņēmuma starpā noslēgtajiem kopskaitā sešu konsultāciju līgumiem par kopējo summu 8 349 376 eiro.

Tāpat lietā figurē Latvenergo un Spānijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC pirmās kārtas būvniecības līgums par 177 863 607 eiro un apkopes un uzturēšanas līgums par 95 000 000 eiro, kā arī "Latvenergo" un Turcijas uzņēmuma starpā noslēgts Rīgas otrās TEC otrās kārtas būvniecības līgums par 289 596 131 eiro un 57 892 156 ASV dolāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā notiesātie Livanovičs un Meļko nogādāti ieslodzījuma vietā, bet Cvetkovs aizturēts

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām notiesātie Aigars Meļķo un Andrejs Livanovičs ir nogādāti ieslodzījuma vietā, savukārt trešais notiesātais - Gunārs Cvetkovs - ir aizturēts un drīzumā tiks nogādāts ieslodzījuma vietā, lai izciestu savu brīvības atņemšanas sodu, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru šajā lietā bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Livanovičam piespriesti reāli brīvības atņemšanas sodi. Meļko piespriests četrus gadus un sešus mēnešus ilgs ieslodzījums, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadus un sešu mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sodi.

Prokurors Māris Leja teica, ka līdz ar Augstākās tiesas (AT) lēmumu «Latvenergo» lietas viens posms ir noslēdzies un apsūdzētie saņēmuši atbilstošu sodu. Meļko un Livanovičs ir apsūdzēti arī «Latvenergo» pamatlietā, kuru patlaban skata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Nākamā tiesas sēde šajā lietā paredzēta 4.novembrī. Ja Meļko un Livanovičs atradīsies apcietinājumā un sāks soda izciešanu, tad šim apstāklim nevajadzētu ietekmēt pamatlietas izskatīšanas gaitu, norādīja Leja. Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Stājušies spēkā Meļko, Livanovičam un Cvetkovam piemērotie reālie cietumsodi

LETA, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien ir stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru vienā no tā sauktajām «Latvenergo» kukuļņemšanas lietām bijušajam uzņēmuma «Latvenergo» viceprezidentam Aigaram Meļķo, bijušajam ražošanas direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma «Energy Consulting» vadītājam Andrejam Livanovičam piespriesti reāli cietumsodi.

Saskaņā ar apsūdzību, kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai «Latvenergo» rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma «Alstom Power Sweden AB» piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs bija apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Rīgas apgabaltiesa (RAT) Meļķo piesprieda četru gadu un sešu mēnešu cietumsodus, bet Cvetkovam un Livanovičam - katram trīs gadu un sešu mēnešu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts, taču Augstākā tiesa (AT) šī gada aprīlī nolēma atcelt RAT spriedumu tikai daļā, ar kuru bija atstāts negrozīts pirmās instances tiesas spriedums par juridiskai personai SIA «Energy Consulting» piemēroto piespiedu ietekmēšanas līdzekli. Lieta atceltajā daļā tika nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā vainu neatzīst

LETA, 13.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētie tiesā savu vainu viņiem celtajās apsūdzībās neatzīst.

Tiesa šodien pabeidza lasīt apsūdzības. Bijušajai Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai apsūdzībā norādīts, ka viņai būtu vajadzējis pieprasīt, lai tiek novērstas kļūdas būves konstrukcijās, piemēram, nepietiekamā metāla kopņu nestspēja.

Savukārt būvinspekcijas galvenajai būvinspektorei Aijai Meļņikovai atbilstoši darba līgumam bija uzdevums kontrolēt nodaļas darbu un pienākumu izpildi, kā arī pieņemto lēmumu atbilstību spēkā esošajām normām. Viņa, būdama atbildīga par būvniecības objektiem, nolaidīgi pildīja savus amata pienākumus, nenodrošinot nevienu objekta pārbaudi, kā arī apstiprināja objekta pirmās kārtas pieņemšanu ekspluatācijā, teikts apsūdzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ECT attaisno Krieviju apsūdzībās par Yukos iznīcināšanas mēģinājumu

Jānis Rancāns, 20.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas cilvēktiesību tiesa (ECT) attaisnojusi Krieviju apsūdzībās par to, ka tā ļaunprātīgi izmantojusi savu juridisko sistēmu, lai iznīcinātu Yukos, taču arī kritizējusi Maskavu par tās tiesvedību pret naftas kompāniju, vēsta Financial Times.

Tiesa atzina, ka Krievija pārkāpusi naftas kompānijas tiesības uz taisnu tiesu, jo pārāk strauji virzījusi tiesvedību, tādējādi neļaujot Yukos sagatavot savu aizstāvību.

Tāpat tiesa nolēma, ka vēl nesniegs savu lēmumu par 100 miljardu ASV dolāru lielo kompensāciju, kuru pieprasa Yukos bijusī administrācija.

Analītiķi jau norādījuši, ka tiesas lēmums ir uzskatāms par Krievijas panākumu.

Krievijas naftas gigants Yukos 2003. gadā tika apsūdzēts par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un tā vadītājs Mihails Hodorkovksis arestēts.

Līdz arestam M. Hodorkovskis tika uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem Krievijas oligarhiem un bija bagātākais cilvēks Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajiem prasa cietumsodu līdz 7,5 gadiem

LETA, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas Satiksmes «nanoūdens» krimināllietā apsūdzētie savu vainu neatzīst

LETA, 27.05.2019

"Rīgas satiksmes" "nanoūdens" lietā apsūdzētais - bijušais "Rīgas satiksmes" darbinieks Vjačeslavs Stunžāns un advokāte Inese Šulte

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā sauktajā «Rīgas Satiksmes» (RS) «nanoūdens» lietā apsūdzētie savu vainu sev inkriminētajos noziegumos neatzīst, šodien visi četri apsūdzētie norādīja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur tika uzsākta viņu krimināllietas iztiesāšana.

Sēdes sākumā prokurors nolasīja apsūdzības rakstu, no kura izriet, ka Vjačeslavs Stunžāns 2011.gadā tika pieņemts darbā RS, kur viens no viņa uzdevumiem bija ieviest jaunus tehnoloģiskus risinājumus transportlīdzekļu mazgāšanai, tostarp ieviešot nanotehnoloģiju risinājumus.

Attiecīgi, apsūdzības ieskatā, Stunžāns kopā ar grāmatvedi Vitu Baurovsku un fiktīvo «nanolīdzekļu» piegādātāju Aleksandru Bezkorovainiju, izveidoja shēmu, lai, izmantojot vairākus uzņēmumus, izveidotu karteli, kas piedalītos RS iepirkumos par nanotehnoloģiju piegādi.

Pēc uzvarām iepirkumos, ar Stunžānu saistītie uzņēmumi sāka RS piegādāt «nezināmas izcelsmes ķīmiju», kura tika marķēta kā nanotehnoloģiskie tīrīšanas līdzekļi. Pie produktu pieņemšanas RS piedalījās arī Stunžāns, kurš pārējiem RS darbiniekiem apliecināja, ka saņemtā produkcija tik tiešām ir tā, kas tika pasūtīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Pieļauj, ka Maxima sagrūšanu varēja ietekmēt ugunsgrēks celtniecības laikā

LETA, 16.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zolitūdes lielveikala «Maxima» jumta sagrūšanu varēja izraisīt iepriekš būvniecības laikā notikušais ugunsgrēks un vēl citi iemesli, savās pirmstiesas izmeklēšanas sniegtajās liecībās paudis Zolitūdes traģēdijā apsūdzētais sagruvušā lielveikala būvinženieris Ivars Sergets.

Šodien Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa nolasīja Sergeta pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības, kurās viņš paudis viedokli par jumta sagrūšanas iemesliem.

«Mans viedoklis par jumta iegruvuma iemesliem ir tāds, ka to varēja ietekmēt celtniecības laikā notikušais ugunsgrēks, jo tā rezultātā kopne varēja sasilt līdz 600 grādiem pēc Celsija un tad tā kļūst trausla, līdz ar to arī jānomaina,» teikts Sergeta iepriekš sniegtajā liecībā. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ugunsgrēks uz lielveikala jumta izcēlās 2011.gadā.

Vēl jumta sagrūšanu varēja izraisīt ūdens uzkrāšanās uz jumta, kas savukārt varēja radīt pārslodzi. Sergets pirmstiesas liecībās pieļāvis, ka jumta iebrukumu varēja izveidot materiālu krājumi uz tā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Montāžas darbu veicējs: Maxima būvniecības darbu dokumentu parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu

LETA, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikala Maxima būvniecības darbu dokumentos parakstus viltoju, lai vairāk nopelnītu, šodien Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā skatāmajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā atzina montāžas darbu veicēju Monce vadītājs Viktors Ivanovs.

Tiesa šodien turpināja uzklausīt Ivanova liecības, kurš strādāja SIA Monce. Uzņēmums lielveikala būvniecības laikā noslēdza līgumu ar SIA Vikom Industry par montāžas darbiem - tika izveidotas 15 metāliskas sijas, kopnes un četras saites.

Apsūdzētā Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks lūdza tiesu nolasīt Ivanova pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības, kurās liecinieks stāstīja, ka viltoja inženiera Andreja Kuļešova parakstus, lai gan paša Kuļešova objektā nemaz nebija, un būvdarbu žurnālā liecinieks rakstīja, ka ierakstus izdarījis tieši Kuļešovs. Tāpat Ivanovs viltoja arī viņa parakstus visos pieņemšanas-nodošanas aktos, tostarp attiecībā uz vēlāk sabrukušajām kopnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien sākusi nolasīt spriedumu tā dēvētajā Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, būvinženieriem Ivaram Sergetam piespriežot sešu gadu cietumsodu, kā arī uz pieciem gadiem aizliedzot ieņemt savu amatu.

Tiesa arī atstāja spēkā viņam piemērotos drošības līdzekļus.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Savukārt tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta uzņēmuma "Maxima Latvija" darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA, 06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas prokuratūra piektdien izvirzījusi jaunas apsūdzības finanšu pārkāpumos bijušajam Japānas autobūves uzņēmuma Nissan Motor padomes priekšsēdētājam Karlosam Gosnam, paziņojusi tiesa.

Gosns un viņa līdzgaitnieks bijušais Nissan padomes loceklis Gregs Kelijs tika aizturēti 19.novembrī saistībā ar iespējamiem finanšu noziegumiem.

Gosns atrodas apcietinājumā saistībā ar apsūdzībām, ka viņš piecu gadu laikā līdz 2015.gada martam nav deklarējis aptuveni piecu miljardu jenu (40 miljoni eiro) ienākumus. Tāpat Gosnam izvirzītas apsūdzības par savu ienākumu nedeklarēšanu pēdējos trīs gados vēl četru miljardu jenu (32 miljoni eiro) apmērā.

Piektdien viņam oficiāli izvirzītas apsūdzības arī par mēģinājumu pierakstīt savus personiskos zaudējumus Nissan un maksājumiem kādam Saūda Arābijas uzņēmējam.

Jaunās apsūdzības saistītas ar to, ka ka Nissan uz laiku bija jāuzņemas 1,85 miljardu jenu (15 miljonu eiro) zaudējumi, kas finanšu krīzes laikā radās Gosna personīgo aktīvu pārvaldības fondam, un ka Nissan veicis maksājumus Saūda Arābijas uzņēmējam Haledam Džufali. Gosns skaidroja, ka šī nauda maksāta Džufali par reālu darbu, ko viņš paveicis, lai atrisinātu problēmas ar vietējo tirdzniecības pārstāvi. Kopumā Džufali kompānijai Khaled Juffali Company četros gados Nissan samaksājis 14,7 miljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Latvenergo kukuļņemšanas lietā uztur pieteikumu par 25 miljonu kompensācijas piedziņu

LETA, 27.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» uztur pieteikumu par 25 miljonu eiro lielās kaitējuma kompensācijas piedziņu tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā, šodien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā apliecināja uzņēmuma pārstāve Sandra Sleja.

Uzņēmums uzskata, ka kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots un apmierināms. Tas nozīmē, ka notiesājoša sprieduma gadījumā šī summa tiktu piedzīta par labu «Latvenergo» no apsūdzētajiem. Uzņēmums uzskata, ka summa jāpiedzen solidāri.

«Summa piedzenama atkarībā no tā, kā tiesa lems par apsūdzēto vainas pakāpi, jo mēs nevaram pateikt, kurš ir vainīgs. Tāpat cietušais nav tiesīgs runāt par pierādījumiem un katras iesaistītās personas vainu. Mēs tikai varam piekrist vai nepiekrist apsūdzībai, bet uzņēmuma noslēgtajos līgumos saskaņā ar apsūdzību acīmredzot tika iekļauts sadārdzinājums,» tiesas procesa pārtraukumā atzina Sleja.

Šodien tiesā pārējie lietas dalībnieki uzdod jautājumus «Latvenergo» pārstāvei. Piemēram, apsūdzētais biznesa konsultants Andrejs Livanovičs pie Slejas interesējās, vai atbildīgās uzņēmuma amatpersonas ar iepazinušās ar lietas materiāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokurori šonedēļ Rīgas rajona tiesā Jūrmalā prasījuši kukuļošanas lietā apsūdzētajam bijušajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un būvuzņēmējam Mārim Martinsonam piespriest reālus cietumsodus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Kopējais sods, kas Rimšēvičam tiek prasīts, ir brīvības atņemšana uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat prokurori prasa ierobežot viņam iespējas ieņemt konkrētus amatus, raidījumam atklājis prokurors Ando Skalbe.

Martinsonam apsūdzības uzturētāji lūdz piemērot brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem ar arestētās mantas konfiskāciju. Savukārt Martinsona uzņēmumam "MM investīcijas", kas prokuroru ieskatā izmantots kukuļu legalizācijā, tiek prasīts trīs miljonu eiro naudas sods un arī mantas konfiskācija.

Kā vēstīja "de fecto", pēdējās nedēļās apsūdzētie Rimšēvičs un Martinsons tiesā skaļi lasīja savas liecības. "Šajā krimināllietā nav neviena pierādījuma, ka man jebkad būtu izteikts jebkāds kukuļa piedāvājums un ka es jelkad būtu pieņēmis kukuļa piedāvājumu," tiesā sacīja bijušais centrālās bankas prezidents Rimšēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo kukuļošanas lietā liecinieki noliedz, ka Meļko būtu ietekmējis lēmumus iepirkumos

LETA, 27.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tā dēvētajā «Latvenergo» kukuļņemšanas pamata krimināllietā pirmdien uzklausītie liecinieki noliedza, ka apsūdzētais «Latvenergo» prezidenta vietnieks Aigars Meļko būtu kādā veidā ietekmējis «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumus.

Tiesa pirmdien uzklausīja bijušo «Latvenergo» ražošanas un plānošanas direktoru Aivaru Kresko un bijušo AS «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētāju (tagad - valdes loceklis) Imantu Zviedri.

Abi liecinieki stāstīja, ka piedalījušies «Latvenergo» projektu vadības komitejas un valdes sēdēs, kurās pieņemti lēmumi par «TEC 2» rekonstrukcijas pirmās un otrās kārtas iepirkumu rezultātiem. Abi liecinieki norādīja, ka trešo personu piekļuve pie pretendentu iesniegtās dokumentācijas nebija iespējama. Tāpat abi liecinieki noliedza, ka Meļko būtu ietekmējis jebkādus pieņemtos lēmumus.

Liecinieki tiesai arī norādīja, ka viņiem neradās aizdomas par to, ka pretendentu piedāvājumos varētu būt paslēptas kādas summas, kuras būtu paredzēts maksāt kādām amatpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru