Neraugoties uz dažādām tehniskām problēmām, kuras piedzīvojusi Dreamliner lidmašīna, kompānija Boeing ievērojami palielinās šī modeļa izgatavošanu.

Boeing atklājusi, ka nākamo trīs gadu laikā Dreamliner 787 ražošanu palielinās par 20%, bet 2020. gadā lidaparāta ražošanas apjomi būs par 40% lielāki nekā šobrīd. Līdz šim mēneša laikā Boeing saražoja aptuveni desmit Dreamliner lidmašīnu.

Tirdzniecības apjomu palielināšanu Boeing skaidro ar augsto pieprasījumu pēc šīm lidmašīnām. Lai paplašinātu Dreamliner ražošanu, Boeing plāno investēt 1,1 miljardu ASV dolāru un pieņemt darbā papildus vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Boeing saviem klientiem piegādāja 40 Dreamliner lidmašīnas. Kopumā šogad Boeing iecerējis piegādāt 635 līdz 645 pasažieru lidmašīnas, no kurām 60 lidaparāti būs Dreamliner 787. Kopumā kompānija saņēmusi vairāk nekā 900 jaunā lidaparāta pasūtījumu.

ASV Federālā civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprinājusi Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām.

Boeing iecerējis pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem tiks uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma, atsaucoties uz FAA paziņojumu, vēsta CNN. «Šis ir pirmais solis, lai 787 atgrieztos debesīs, tam ir nepieciešamas Boeing aktīvas pārbaudes un analīze, lai demonstrētu apņēmību ievērot drošības noteikumus un regulas,» paziņojumā norāda FAA.

Pārvalde gan nav prognozējusi, kad lidmašīnas varētu atsākt izmantot pasažieru pārvadājumiem, tomēr tiek pieļauts, ka, gadījumā ja Boeing veiksmīgi salabos akumulatorus, Dreamliner lidojumi varētu tikt atsākti jau aprīlī. Kopumā Boeing nāksies salabot 50 lidmašīnu, kas piegādātas astoņām lidsabiedrībām, akumulatorus. Boeing patlaban atļauts veikt pārbaudes lidojumus ar Dreamliner lidmašīnām.

Aviācijas regulatori ASV, Eiropā, Indijā un Japānā likuši pārtraukt lidojumus ar jaunajām Boeing 787 Dreamliner pasažieru lidmašīnām pēc tam, kad tās piedzīvojušas vairākas problēmas.

ASV Federālā Aviācijas administrācija (FAA) trešdien likusi pārtraukt lidojumus ar Dreamliner, norādot, ka lidsabiedrībām, kuru īpašumā ir jaunākais Boeing gaisa kuģis, jāsniedz pierādījumi, ka tās lidošanai ir drošas. Administrācija izvairījusies prognozēt, kad lidojumi ar Dreamliner varētu tikt atļauti, vēsta Reuters. ASV piemēram sekojuši arī citi regulatori.

Šāds vispārējais lidošanas aizliegums ir pirmais, ko kāda ASV aviācijas kompānija piedzīvojusi kopš 1979. gada, kad pēc McDonnell Douglas DC-10 avārijas uz laiku tika pārtraukti lidojumi ar šo gaisa kuģi.

Problēmu nomocītās Boeing jaunākās paaudzes lidmašīnas 787 Dreamliner, pēc vairāk nekā trīs mēnešu ilga pārtraukuma no jauna atgriezušās debesīs. Pirmos izmēģinājuma lidojumus ar Dreamliner veikusi Etiopijas aviokompānija Ethiopian Airlines un Japānas All Nippon Airways.

Ethiopian Airlines lidojums ar 787 Dreamliner tika veikts sestdien maršrutā no Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas uz Nairobi Kenijā. Tādējādi Etiopijas Ethiopian Airlines kļuvusi par pirmo no astoņām Dreamliner īpašniecēm, kas gatavojas atsākt lidojumus ar lidaparātu.

Dreamliner problēmas sākās janvārī, kad tās lidmašīnām aviācijas regulatori visā pasaulē aizliedza veikt lidojumus, pēc tam, kad diviem lidaparātiem lidojuma laikā aizdegās akumulatori. Lidmašīnas veica ārkārtas nosēšanās, bet negadījumos cilvēki necieta.

Martā ASV Federālās civilās aviācijas pārvalde (FAA) apstiprināja Boeing plānu par 787 Dreamliner lidmašīnu akumulatora salabošanu un pārveidošanu, tādējādi ļaujot kompānijai pietuvoties lidojumu atsākšanai ar šīm lidmašīnām. Boeing plānoja pārveidot akumulatorus, lai samazinātu īssavienojuma rašanās iespēju, kas var novest pie to pārkaršanas un uzliesmošanas. Tāpat akumulatoriem uzlabota izolācija un dzesēšanas sistēma. Boeing pavēstījusi, ka lidaparātu akumulatori tiks laboti tādā pašā kārtībā, kādā tika piegādātas lidmašīnas.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» paziņojis, ka problēmas ar modeļa «737 MAX» lidmašīnām radīs vēl 6,6 miljardu ASV dolāru (5,9 miljardu eiro) papildu izmaksas, vēl vairāk samazinot uzņēmuma peļņu.

«Boeing» norādīja, ka otrā ceturkšņa finanšu rādītājus ietekmēs vienreizējās izmaksas, kas pēc nodokļu nomaksas sasniedz 4,9 miljardus ASV dolāru. Izmaksas veido kompensācijas lidsabiedrībām par reisu atcelšanu un lidmašīnu piegādes kavējumiem saistībā ar regulatoru aizliegumu izmantot «737 MAX» pēc divām aviokatastrofām.

Tāpat vēl 1,7 miljardu ASV dolāru izmaksas saistītas ar «737 MAX» ražošanas samazinājumu, piebilda kompānija.

Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Aviokompānija United Airlines veikusi pirmo lidojumu ar Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo ASV lidsabiedrību, kura izmanto jauno kompozītmateriālu lidaparātu.

Lidaparātu pasaules lielākā aviokompānija pēc piedāvātajiem galamērķiem saņēma ar divu gadu aizkavēšanos, jo Boeing nomocīja dažādas ražošanas problēmas. Paredzēts, ka lidmašīna spēs par 20% samazināt degvielas patēriņu, kā arī tai būs zemākas uzturēšanas izmaksas.

Šādas īpašības United Airlines nāk tieši laikā – Čikāgā reģistrētā aviokompānija šogad piedzīvojusi ienākumu kritumu, atceltus lidojumus un regulāru kavēšanos, raksta Hjūstonas laikraksts Houston Chronicle.

Pirmo lidojumu United Airlines ar jauno Boeing 787 Dreamliner veica no Hjūstonas uz Čikāgu. Paredzēts, ka lidsabiedrība janvārī uzsāks regulārus lidojumus no Losandželosas uz Japānu. Kopumā United Airlines ar Boeing noslēgusi līgumu par piecdesmit Dreamliner lidmašīnu piegādāšanu.

Japānā apturēti lidojumi ar visām valstī esošajām ASV ražotāja Boeing lidmašīnām 787 Dreamliner, kas piedzīvojusi kārtējo ķibeli, kā rezultātā bija nepieciešams veikt ārkārtas nosēšanos, vēsta Associated Press.

Dreamliner lidmašīnas avārijas nosēšanos trešdien, 16. janvārī, veica Japānas aviokompānijas All Nippon Airways (ANA) piloti, reaģējot uz brīdinājuma signāliem un sajūtot deguma smaku lidmašīnas kabīnē. Tobrīd lidmašīna veica iekšzemes lidojumu. Neviens no pasāzieriem vai apkalpes locekļiem nav cietis.

Boeing 787 jeb Dreamliner lidmašīna ir jaunākais ASV kompānijas sasniegums, uz ko kompānija liek lielas cerības. Pēc Dreamliner piegāžu uzsākšanas, kas aizkavējās trīs gadus, lidmašīnu vajājušas vairākas neveiksmes, ieskaitot akumulatoru problēmas un degvielas noplūdes.

Dreamliner lidmašīnas izgatavošana izmaksājot 200 miljonus ASV dolāru, bet Boeing lidaparātu pārdod par 116 miljoniem, tādējādi jaunās paaudzes gaisa kuģi liek kompānijai ciest ievērojamus zaudējumus, vēsta Forbes.

Lai novērstu šādu situāciju Boeing uzsācis Dreamliner ražošanas izmaksu samazināšanu. Tomēr, lai sasniegtu izvirzīto mērķi – Dreamliner lidmašīnu pašizmaksu 110 miljonu ASV dolāru apmērā, kompānijai būs jāmeklē nopietns veids, kādā palielināt savu efektivitāti.

Dremaliner lidmašīnas iepriekš piemeklēja problēmas ar akumulatoriem, kā rezultātā vairākus mēnešus ar tām netika veikti lidojumi. Šogad kompānija iecerējusi kopumā saražot līdz 76 Dreamliner gaisa kuģiem.

Līdz 2015. gadam, kad kompānija iecerējusi panākt Dreamliner ražošanas izmaksas 110 miljonu ASV dolāru apmērā, tās zaudējumi būs mērāmi miljardos ASV dolāru, aplēsusi finanšu kompānija UBS.

Diviem Japānas aviokompānijas Japan Airlines (JAL) Boeing 787 Dreamliner nācies atgriezties atpakaļ lidostā, kad pēc pacelšanās tikušas konstatētas tehniskas problēmas ar dzinēja pretapledošanas sistēmu.

Savukārt citās sešās lidmašīnās tikušas novērotas problēmas ar tualešu elektronisko aprīkojumu, kādēļ tās nebija iespējams izmantot. Jaunākās problēmas ir pēdējās, kas piemeklējušas daudzu nelaimju vajāto Dreamliner. Gada sākumā pasaules aviācijas regulatori lika pārtraukt lidojumus ar Dreamliner, pēc tam, kad dažās no lidmašīnām aizdegās baterijas.

Problēmas ar pretapledošanas sistēmu notikušas maršrutā no Sandiego ASV uz Tokiju. Japānas aviokompānija JAL sākusi notikušā izmeklēšanu.

Ar problēmām Dreamliner izmantošanā saskārusies arī aviokompānija Norwegian Air Shuttle. Lidsabiedrība uz pārbaudes laiku pārtraukusi viena Dreamliner izmantošanu, kā arī plāno līdzīgi rīkoties ar otru gaisa kuģi, kas ir tās rīcībā. Lidmašīnām tikušas novērotas hidraulikas un elektronikas problēmas.

ASV aviobūves uzņēmums «Boeing» pirmdien paziņoja, ka lidojumi ar lidmašīnām «Boeing 737 MAX» varētu atsākties janvārī.

Boeing» arī norādīja, ka nākammēnes cer saņemt ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) atļauju, kas dos iespēju vēl līdz gada beigām atsākt «Boeing 737 MAX» piegādes aviokompānijām.

«Paralēli mēs strādājam, lai saņemtu galīgo apstiprinājumu atjaunotajām apmācību prasībām, kas nepieciešams, lai «MAX» atgrieztos komerciālajos reisos, un mēs paredzam, ka tas notiks janvārī,» sacīts «Boeing» paziņojumā.

«Boeing 737 MAX» izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki. Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās. Katastrofas ir iedragājušas «Boeing» reputāciju un daudzi bojāgājušo tuvinieki vērsušies tiesā pret uzņēmumu.

Turcijas nacionālā aviokompānija "Turkish Airlines" un ASV aviobūves uzņēmums "Boeing" vienojušies par kompensāciju, lai segtu zaudējumus, ko lidsabiedrībai radījusi aviolaineru "Boeing 737 MAX" izmantošanas apturēšana.

Par šo vienošanos paziņojusi "Turkish Airlines", taču sīkāku informāciju tā nesniedz. Tikmēr laikraksts "Hurriyet" vēsta, ka vienošanās ietver kompensāciju 225 miljonu ASV dolāru (200,2 miljonu eiro) apmērā, kas pilnībā sedz 2019.gadā ciestos zaudējumus. Tāpat laikraksts norāda, ka "Turkish Airlines" saņems papildu kompensācijas par turpmākiem zaudējumiem, kas tiks ciesti, kamēr netiks atjaunota šo lidmašīnu izmantošana.

"Turkish Airlines" bijusi spiesta apturēt lidojumus ar 12 "Boeing 737 MAX" lidmašīnām, kā arī pērn bija paredzēts saņemt vēl 12 šī paša tipa lidaparātus. Iepriekš Turcijas mediji vēstīja, ka "Turkish Airlines" plānojusi iesūdzēt "Boeing" tiesā, jo lidojumu pārtraukšanas ar "Boeing 737 MAX" dēļ aviokompānijai bija jāpaaugstina biļešu cenas un jāsamazina iekšzemes reisu skaits.

Japānas aviokompānija All Nippon Airways (ANA) martā atcels 681 lidojumu ar Boeing 787 Dreamliner lidmašīnām, tādējādi kopējais aviokompānijas atcelto lidojumu skaits lidaparāta problēmu dēļ sasniegs 1,9 tūkstošus.

Martā aviokompānijai nāksies atcelt 461 iekšzemes reisu un 220 starptautiskos lidojumus. Dreamliner 787 reisu atcelšana ietekmējusi vairāk nekā 126 tūkstošus pasažieru.

Tikmēr kompānija Boeing pavēstījusi, ka par kompensācijām Dreamliner problēmu dēļ cietušajiem klientiem varēs runāt tikai tad, kad tiks atsākti lidojumi ar tiem. «Galvenā uzmanība pievērsta lidojumu atsākšanai un tikai tad mēs risināsim šo jautājumu,» sarunā ar Reuters sacīja Klusā okeāna un Āzijas reģiona Boeing tirdzniecības direktors Dinešs Keskars.

Janvārī Boeing apturēja Dreamliner 787 lidmašīnu piegādes saviem klientiem līdz brīdim, kamēr netiks salabota gaisa kuģu elektriskā sistēma. Db.lv jau vēstīja, ka lidaparāta nedienās vainots kļūmes akumulatoru darbībā. Janvārī ASV un Japānas speciālisti pārbaudīja akumulatoru ražošanas procesu. Pārbaužu rezultāti varētu būt zināmi tikai pēc vairākām nedēļām, pieļauj ASV regulatori.

Iekšējie ziņojumi radījuši arvien vairāk jautājumu par "Boeing 737 Max" drošību, ziņo BBC. Vienā no komunikācijas epizodēm kāds darbinieks sacījis, ka lidmašīnu "izstrādājuši klauni".

Savukārt, lidmašīnas ražotājs šo komunikāciju raksturojis kā pilnīgi nepieņemamu.

"737 Max" izmantošana tika apturēta 2019. gada martā pēc divām avārijām Indonēzijā un Etiopijā, kurās kopumā gāja bojā gandrīz 350 cilvēki.

"Boeing" atklājis simtiem ziņojumu kā daļu no apņemšanās nodrošināt savas darbības caurspīdīgumu. "Šie ziņojumi neatspoguļo uzņēmumu tādu, kāds mēs esam un kādam mums jābūt, un tie ir pilnīgi nepieņemami," vienlaikus norāda "Boeing".

Dokumenti liecina, ka "Boeing" noraidījis pilotu apmācību simulatoros, kas būtu radījis lielākas izmaksas. "Es gribu uzsvērt, cik svarīgi ir stingri turēties pie tā, ka nepastāvēs nekāda veida simulatoru apmācība pārejā no "NG" uz "Max"," tā laika "Boeing 737" galvenais tehniskais pilots Marks Forkners norādījis 2017. gada martā rakstītā e-pastā. ""Boeing" neļaus tam notikt. Mēs vērsīsimies aci pret aci ar jebkuru regulatoru, kurš mēģinās izvirzīt šo prasību," viņš piebilst. Šīs nedēļas otrdienā "Boeing" mainīja savu pozīciju, visiem pilotiem iesakot apmācību "737 Max" simulatorā.

Turpina palielināties to valstu skaits, kuras devušas rīkojumus pārtraukt komerciālos lidojumus ar aviolaineriem «Boeing 737 MAX 8», ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Austrālijas, Singapūras un Lielbritānijas civilās aviācijas pārvaldes otrdien paziņoja, ka noteikusi pilnīgu aizliegumu valsts gaisa telpā izmantot visu modifikāciju «Boeing 737 MAX» lidmašīnas, bet Omāna aizliegusi tām pacelties no valsts lidostām un nolaisties tajās.

Vācija un Malaizija savā gaisa telpā aizliegušas lidmašīnu «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Vācijā bāzētais starptautiskais tūrisma koncerns TUI pārtraucis tā aviokompāniju flotē esošo laineru «Boeing 737 MAX 8» lidojumus.

Arī Dienvidkoreja otrdien paziņoja, ka devusi rīkojumu aviokompānijai «Eastar Jet», kuras flotē ir vienīgās divas «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnas Dienvidkorejā, pārtraukt to izmantošanu.

Jaunākais Eiropas gaisa kuģu ražotāja Airbus lidaparāts A350 veicis savu izmēģinājuma lidojumu, vēsta pasaules mediji.

Jaunā A350 lidmašīna uzsāka lidojumu netālu no Tulūzas piektdienas rītā, un tas ilga četras stundas. Testa lidojums norisinājies veikmīgi, ziņo BBC.

Airbus A350 lidmašīna ir pirmais transportlīdzeklis īpaši efektīvo pasažieru lidmašīnu vidū, ko Airbus ir radījis kā atbildi sava konkurenta izstrādātajiem Boeing 787 Dreamliner un Boeing 777.

A350 ir vidējas ietilpības tālu lidojoša lidmašīna ar plašu salonu. Šīs lidmašīnas spēj bez nosēšanās nolidot 15 400 kilometrus. Pasažieru pārvadāšanai tiek piedāvātas trīs pamatmodifikācijās: A350-800 ar 270 pasažieru vietām, A350-900 ar 314 un A350-1000 ar 350 pasažieru vietām tipiskā trīs lidojuma klašu izkārtojumā. Airbus apgalvo, ka A350, kas aprīkota ar Rolls-Royce Trent XWB dzinējiem, izmantos par 25% mazāk degvielas nekā iepriekšējās ražotāja lidmašīnas.

Polijas nacionālā lidsabiedrība LOT saņēmusi savu pirmo Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo Eiropas aviokompāniju, kuras rīcībā nonācis «sapņu laineris».

Kopumā Polijas lidsabiedrība pasūtījusi astoņas lidmašīnas, no kurām četras tā saņems jau nākamā gada sākumā. Poļu prieku par jauno lidmašīnu gan aptumšoja migla, kas iztraucēja Varšavas lidostā paredzēto šovu, kura ietvaros tika paredzēts, ka Dreamliner ieradīsies F-16 iznīcinātāju pavadībā.

Polijas nacionālā lidsabiedrība cer, ka jaunais lidaparāts tai ļaus uzsākt tālsatiksmes lidojumus un izvairīties no nedienām, kas piemeklējušas daudzas Eiropas lidsabiedrības. Aizvadīto gadu LOT noslēdza ar zaudējumiem un saskaņā ar prognozēm līdzīgi varētu noslēgt arī šo gadu, vēsta Wall Street Journal. Tāpēc LOT īpaši pievilcīgs šķiet Dreamliner, kurš var ievērojami ietaupīt kompānijas degvielas izmaksas.

Degvielas noplūde no Boeing 787 Dreamliner likusi Japan Airlines atcelt pacelšanos no Bostonas Logan lidostas. Tas ir jau otrais incidents, kurā dažu dienu laikā iesaistīts šī modeļa lidaparāts, ziņo BBC.

Lidmašīna, kas devās uz Tokiju, bija jau izbraukusi uz pacelšanos, kad tika konstatēti aptuveni 40 galoni (151 litrs) izlijušas degvielas.

Pasažieri tikuši cauri sveikā un neviens incidentā nav guvis ievainojumus, informējis lidostas pārstāvis.

Jāatgādina, ka pirmdien šajā pašā lidostā citā Dreamliner, kuru izmanto Japan Airlines, izcēlās ugunsgrēks. Tas notika neilgi pēc nosēšanās. Ugunsgrēks izcēlies no pārkarsušas detaļas. Arī šajā incidentā neviens ievainojumus neguva.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde pirmdien devusi rīkojumu iekšzemes aviokompānijām pārtraukt komerciālos lidojumus ar «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām, ņemot vērā pēdējā laikā notikušās Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» un Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» šī modeļa lidmašīnu katastrofas.

Ņemot vērā šo abu negadījumu līdzības, pārvalde paziņojusi, ka Ķīnas lidsabiedrībām ir laiks līdz plkst.18 (plkst.12 pēc Latvijas laika), lai pārtrauktu lidojumus ar visām «Boeing 737 MAX 8» lidmašīnām.

Pārvalde norāda, ka lidojumi ar šī modeļa lidmašīnām tiks atļauti vien tad, kad tiks garantēta lidojumu drošība.

Ķīnas Civilās aviācijas pārvalde paredzējusi sazināties ar ASV aviobūves uzņēmumu «Boeing» un ASV Federālo aviācijas pārvaldi.

Ķīna ir nozīmīgs «Boeing» importa tirgus, un uzņēmums Ķīnas aviokompānijām piegādājis 76 lidmašīnas.

Jau ziņots, ka Etiopijā svētdien avarējusi nacionālās aviokompānijas «Ethiopian Airlines» lidmašīna «Boeing 737 8 MAX» ar 157 cilvēkiem, kas visi gājuši bojā. Lidmašīna bija ceļā no Etiopija galvaspilsētas Adisabebas uz Kenijas galvaspilsētu Nairobi. Pēc šīs katastrofas «Ethiopian Airlines» pārtrauca reisus ar visām šī modeļa lidmašīnām.

ASV kompānija Boeing apturējusi jaunāko Dreamliner 787 lidmašīnu piegādes saviem klientiem līdz brīdim, kamēr netiks salabota gaisa kuģu elektriskā sistēma, vēsta AP.

Pašu lidaparātu ražošanu tomēr Boeing nav pārtraucis. Kompānija pavēstījusi, ka piegāžu pārtraukums ilgs līdz brīdim, kad ASV Federālā Aviācijas administrācija konstatēs, ka lidaparātu akumulatori ir droši vai arī liks piemērot kādu noteiktu risinājumu.

Tikmēr ASV un Japānas varasiestādes uzsākušas izmeklēšanu pret Japānas kompāniju GS Yuasa, kas ražojusi lidaparāta akumulatorus. ASV un Japānas speciālisti pārbaudīs akumulatoru ražošanas procesu un centīsies atrast iemeslu, kas izraisīja to pārkāršanu, kas, savukārt, iepriekš lika Japānas aviokompānijai ANA veikt avārijas nosēšanos.

ASV Federālās aviācijas administrācijas (FAA) vadītājs Stīvs Diksons trešdien paziņoja, ka atļauja atsākt lidojumus ar aviolaineriem "Boeing 737 MAX" tiks izsniegt nākamgad, tādējādi sagraujot aviobūves uzņēmuma "Boeing" cerības atjaunot šo lidaparātu izmantošanu šogad.

Intervijā CNBC Diksons norādīja, ka procesā attiecībā uz "Boeing 737 MAX" izmantošanas atjaunošanu vēl nepieciešams atrisināt desmit vai vienpadsmit jautājumus, tostarp jāveic sertifikācijas lidojums. "Ja parēķina, tad šis process ilgs līdz 2020.gadam," paskaidroja Diksons. "Boeing" iepriekš bija paudis cerības regulatoru apstiprinājumu saņemt šomēnes, bet lidojumus atsākt janvārī. "Es jau esmu skaidri norādījis, ka "Boeing" plāns nav FAA plāns," sacīja Diksons.

"Boeing 737 MAX" izmantošana marta vidū tika pārtraukta visā pasaulē pēc divām šo lidmašīnu katastrofām, kurās gāja bojā 346 cilvēki.

Gan Indonēzijas aviokompānijas "Lion Air" lidmašīnas "Boeing 737 MAX 8" katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas "Ethiopian Airlines" "Boeing 737 MAX 8" avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Eiropas aviobūves kompānija Airbus noslēgusi savu pirmo darījumu ar Japānas lidsabiedrību Japan Airlines (JAL) par 31 A350 lidmašīnu piegādi. Darījuma vērtība aplēsta aptuveni 9,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Analītiķi noslēgto darījumu Airbus un Japan Airlines starpā vērtē kā ievērojamu triecienu Boeing, kas līdz šim dominējis Japānas aviācijas tirgū. Airbus atzīst, ka šis ir lielākais A350 modeļu pasūtījums šogad un lielākais, kāds jebkad saņemts no Japānas aviokompānijas.

Saskaņā ar noslēgtā darījuma noteikumiem Japānas aviokompānijai ir tiesības papildus iegādāties vēl 21 lidmašīnu, ja būs šāda vajadzība, vēsta BBC.

Airbus apgalvo, ka lidaparātam A350 ir par 25% mazāks degvielas patēriņš nekā iepriekšējai lidmašīnu paaudzei. Pirms līguma noslēgšanu ar Japānas lidsabiedrību Airbus bija saņēmis kopumā 725 A350 pasūtījumus. Lidmašīnu ražotājs prognozē, ka pirmos jauno gaisa kuģu modeļus Japan Airlines varēs saņemt jau nākamā gada beigās.

Atļauju atsākt izmantot aviolainerus «Boeing 737 MAX» regulatori varētu piešķirt pakāpeniski, taču joprojām ir visi priekšnosacījumi, lai šīs lidmašīnas debesīs spētu atgriezties šogad, trešdien paziņoja ASV aviobūves uzņēmuma «Boeing» vadītājs Deniss Muilenburgs.

Aviolaineru «Boeing 737 MAX» izmantošana pēc divām šo lidmašīnu katastrofām pasaulē tika pārtraukta marta vidū, taču to izmantošana atsevišķās valstīs varētu tikt atsākta pakāpeniski, norāda Muilenburgs. Viņš pavēstīja, ka «Boeing» ar ASV Federālo aviācijas pārvaldi (FAA) un citiem regulatoriem risina vairākus jautājumus, taču viss šis darbs liecina par to, ka lidmašīnu izmantošana varētu atsākties ceturtā ceturkšņa sākumā.

Pakāpeniska lidmašīnu izmantošanas atsākšana ir iespējama,» investoru konferencē Kalifornijā sacīja Muilenburgs. Lidmašīnu «Boeing 737 MAX» lidojumi martā tika aizliegti pēc divām šī modeļa lidmašīnu katastrofām, kas prasījušas 346 cilvēku dzīvības.

Lidmašīnu ražošanas kompāniju Boeing un Airbus pārdošanas apjomu dati šajā gadā liecina, ka Airbus A320 saņēmis vairāk pasūtījumu nekā Boeing 737, raksta Business Insider.

Airbus panākumus ļāvusi gūt izaugsme komerciālajā aviācijā kombinācijā ar Boeing 737 Max problēmām, turklāt Airbus prezentējis divus uzlabotus lidmašīnas variantus.

Kopumā 55 gadu laikā, kopš tiek apkopoti dati par pārdotākajām lidmaāīnām, Boeing 737 ir bijusi vispārdotākā lidmašīna, taču pēdējā laika krīze saistībā ar lidmašīnu problēmām ir atņēmusi uzņēmumam šo titulu.

Līdz oktobrim Boeing saņēmis 15136 pasūtījumus, savukārt Airbus - 15193 pasūtījumus.

Airbus pietuvojās Boeing tikai pēdējo pāris gadu laikā, un īpaši straujā tempā tas notika pēc tam, kad Airbus tirgu iepazīstināja ar jaunāko versiju - A320neo, kas notika pirms Boeing prezentēja 737 Max. 2018.gada beigās A320 modeļa pasūtījumi par 400 atpalika no 737 pasūtījumiem.

Lidmašīnām «Boeing 737 MAX» konstatēts vēl viens defekts, kas rada potenciālu risku, trešdien paziņojusi ASV Federālā aviācijas pārvalde (FAA).

Problēma konstatēta, kad FAA veikusi testus ar simulatoru, un FAA norāda, ka arī šis defekts jānovērš, pirms tiks dota atļauja atsākt lidojumus ar «Boeing 737 MAX».

FAA nesniedz sīkākas ziņas par šo defektu, taču informēta persona neoficiāli sacījusi, ka arī šī problēma saistīta ar pilotu spēju ātri atjaunot kontroli pār lidmašīnu, ja automātiskā vadības sistēma liek tai lidot lejup.

Savukārt «Boeing» paziņoja, ka piekrīt FAA lēmumam un izstrādās nepieciešamo programmatūru, lai problēmu novērstu.

Jau vēstīts, ka lidojumi ar «Boeing 737 MAX» tika aizliegti martā pēc divām traģiskām šī modeļa lidmašīnu katastrofām.

Gan Indonēzijas aviokompānijas «Lion Air» lidmašīnas «Boeing 737 MAX 8» katastrofā pērn oktobrī, kurā bojā 189 cilvēki, gan martā notikušajā Etiopijas aviokompānijas «Ethiopian Airlines» «Boeing 737 MAX 8» avārijā, kurā dzīvību zaudēja 157 cilvēki, lidmašīna strauji sāka lidot lejup un nogāzās.

Nav gan zināmas visas detaļas, bet abi – Etiopijas un Indonēzijas lidsabiedrību – gadījumi ir ļoti līdzīgi. Proti, neilgi pēc pacelšanās Boeing 737 MAX 8 lidmašīnas sāka strauji mainīt – uzņemt un zaudēt – augstumu. Abu katastrofu rezultātā ir apturēta visu Boeing 737 MAX darbība, taču jau pēc pirmā gadījuma Boeing izsūtīja obligāto servisa biļetenu, bet Federālā Aviācijas administrācija (FAA) – direktīvu, kā lidojumu apkalpei pareizi rīkoties šādos gadījumos.

Atšķirībā no iepriekšējiem modeļiem, Boeing MAX ir lielāki, jaudīgāki dzinēji, kas mainīja lidmašīnas konfigurāciju un aerodinamiskās īpašības, līdz ar to arī veiktspēju. Iepriekš minēto īpatnību dēļ šim modelim parādījās tendence celt gaisā priekšgalu, palielinoties dzinēju jaudai. Lai izslēgtu gadījumus, kad kāda iemesla dēļ piloti savas neuzmanības dēļ savlaicīgi nenoreaģē uz šo tendenci, tika ieviesta automātiska sistēma (MCAS), kuras uzdevums ir nepieļaut lidmašīnas iekrišanu grīstē (plūsmas norāvums no spārna virsmas un sekojošs cēlējspēka zudums). Abi negadījumi norāda, ka pati sistēma savas kļūdainas darbības gadījumā arī var izraisīt katastrofālas sekas, kaut gan tās uzdevums ir tādas situācijas novērst. Tā kā ir notikuši divi gadījumi ar salīdzinoši jaunām lidmašīnām līdzīgā lidojuma etapā (augstuma uzņemšanas laikā), tas jau varētu liecināt par sistēmiskām problēmām, kas varētu būt saistītas ar projektēšanas, sertifikācijas, pilotu apmācības u. c. aspektiem. Tāpēc ir svarīgi noteikt, kas tieši izraisīja šīs katastrofas un kādi bija to veicinoši faktori. Tas arī izskaidro, kāpēc ir tik asa reakcija no daudzām valstīm, pilnībā aizliedzot šī modeļa lidmašīnu lidojumus savās gaisa telpās.