Nepālu otrdien satricinājusi 7,4 magnitūdu zemestrīce, kas laupījusi vismaz 58 cilvēku dzīvības.

Zemestrīces epicentrs atradās 68 kilometrus uz rietumiem no Nāmče Bāzāras, netālu no Everesta, paziņoja ASV Ģeoloģijas dienests (USGS). Taču tā bija jūtama arī Indijas ziemeļos un pat Deli.

Nepālā zemestrīcē, kurai sekoja vairāki pēcgrūdieni, bojā gājuši vismaz 40 cilvēki, bet ievainoti 1129, liecina Nepālas amatpersonu sniegtā informācija.

Zemestrīce skārusi 32 no Nepālas 75 rajoniem, tostarp apgabalus, kas smagi cieta 25.aprīlī notikušajā zemestrīcē.

Sešos rajonos zemestrīce izraisījusi zemes nogruvums.

Tikmēr Indijā dzīvību zaudējuši 17 cilvēki un 39 ievainoti, paziņojusi Indijas Iekšlietu ministrija. Visvairāk upuru - 16 cilvēki - ir Bihāras štatā. Vēl viens cilvēks gājis bojā Utarpradēšas štatā. Reģionā sagruvušas un bojātas daudzas ēkas. Deli apturēta metro satiksme un evakuētas skolas.

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Grieķijas galvaspilsētu Atēnas piektdien satricinājusi spēcīga zemestrīce, un tās rezultātā pazuduši telefona sakari, tiesa gan, nav ziņu par postījumiem vai ievainotajiem.

5,1 magnitūdu stiprās zemestrīces epicentrs atradies 23 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Atēnām, un tai sekojuši vairāki pēcgrūdieni. Ugunsdzēsības dienests līdz šim izglābis vairākus desmitus cilvēku, kas galvaspilsētā bija iestrēguši liftos, vēsta raidsabiedrība ERT. Zemestrīce notikusi ap plkst.14. Satraukti par pazemes grūdieniem, iedzīvotāji pametuši dzīvojamās un biroju ēkas. Kā vēsta vietējie mediji, pazudusi elektrība, tomēr interneta sakari joprojām darbojas.

Grieķija atrodas seismiski aktīvā reģionā, un zemestrīces tur notiek regulāri, tomēr tajās reti kad ir cilvēku upuri. 2017.gda jūlijā 6,7 magnitūdu stiprā zemestrīcē Egejas jūras Kosas salā dzīvību zaudēja divi cilvēki un tika nodarīti būtiski postījumi. 1999.gadā Atēnās un galvaspilsētas reģionā 5,9 magnitūdu stiprā zemestrīcē dzīvību zaudēja 143 cilvēki.

Turcijas dienvidrietumu piekrasti un tuvumā esošās Grieķijas salas naktī uz piektdienu satricināja 6,7 magnitūdas stipra zemestrīce, un tajā gājuši bojā divi, bet ievainoti apmēram 480 cilvēki.

Abi upuri bija tūristi, kas gāja bojā Grieķijas Kosas salā, sabrūkot griestiem bāra ēkā. Viens no bojāgājušajiem bija no Turcijas, bet otrs - no Zviedrijas.

Turcijas veselības ministrs Ahmets Demirdžans paziņojis, ka Turcijas kūrortpilsētā Bodrumā ievainoti 358 cilvēki, bet 272 no tiem hospitalizēti. Ministrs piebilda, ka 25 cietušie joprojām atrodas slimnīcā, daži ar lauztiem kauliem, tomēr smagu traumu neesot.

Daudzi guvuši traumas, jo panikā lēkuši ārā pa māju logiem.

Grieķijas Kosas salā tikmēr ievainoti apmēram 120 cilvēki.

Kosas mērs Georgs Kiricis pastāstīja, ka salas galvenajā pilsētā ir postījumi, bet pārējā salas daļā nav problēmu. «Skartās ēkas lielākoties bija vecas un uzceltas pirms zemestrīču drošības noteikumu ieviešanas būvniecībā,» sacīja mērs.

Pirmdien Filipīnu ziemeļu salu Lusonu satricinājusi 6,3 magnitūdu zemestrīce, kurā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki un desmitiem ievainoti, vēsta vietējie mediji.

Zemestrīce notikusi plkst.17.11 pēc vietējā laika 40 kilometru dziļumā.

Zemestrīcē cietusi Pampangas province, kurā pārrauta elektrības padeve un, sabrūkot ēkām, gājuši bojā pieci cilvēki un vairāki desmiti ievainoti.

Galvaspilsētā Manilā evakuēti biroji un šūpojušās ēkas, liekot tūkstošiem cilvēku panikā bēgt ielās.

Salu valsts Filipīnas atrodas tā sauktajā Klusā okeāna «ugunslokā», kam ir raksturīgas biežas zemestrīces un vulkāniskā aktivitāte.

1990.gadā 7,7 magnitūdu zemestrīce Lusonā prasīja apmēram 2000 cilvēku dzīvības.

Etnas vulkāna apkaimi Sicīlijā trešdien satricinājusi 4,8 magnitūdas stipra zemestrīce, ievainojot desmit cilvēkus, ziņo Itālijas mediji.

Zemestrīce satricināja Sicīliju plkst.3.19 (plkst.4.19 pēc Latvijas laika). Tās epicentrs atradās netālu no Viagrandes, uz ziemeļiem no Katānijas.

Kopš Etnas vulkāna izvirduma pirmdien Sicīliju satricinājuši simtiem pēcgrūdienu, bet šis bijis visspēcīgākais.

Zemestrīce nodarījusi postījumus vecākām ēkām un tās dēļ nācies daļēji slēgt šoseju gar piekrasti, jo uz ceļa izveidojušās plaisas.

Cietušie cilvēki guvuši vieglas traumas un viņu dzīvībai briesmas nedraud, liecina amatpersonu sniegtā informācija.

Ziņu aģentūra ANSA vēstīja, ka no savas mājas drupām izglābts kāds 80 gadus vecs vīrietis.

Cilvēkiem, kuru mājas ir bojātas, un tiem, kuriem bail atgriezties savās mājās, iekārtotas pagaidu patversmes, informēja Civilās aizsardzības aģentūra.

Pasaules augstākā virsotne pēc postošās zemestrīces Nepālā par trīs centimetriem pavirzījusies uz dienvidrietumiem, otrdien vēstīja Ķīnas mediji.

Zemestrīce kalnam, kurš līdz šim par četriem centimetriem gadā virzījās uz ziemeļaustrumiem, likusi kustēties pretējā virzienā. Pēdējos desmit gados Everests bija pavirzījies uz ziemeļaustrumiem par 40 centimetriem un kļuvis arī par trīs centimetriem augstāks, rakstīja China Daily.

Zemestrīce, kuras stiprums sasniedza 7,8 magnitūdas, Everestā izraisīja lavīnu, kurā gāja bojā18 cilvēki un tika izpostīta alpīnistu bāzes nometne. Tas Ķīnas un Nepālas valdībām lika šajā sezonā atcelt kāpšanu pasaules augstākajā virsotnē.

Divās zemestrīcēs, kas skāra Nepālu 25.aprīlī un 12.maijā, gāja bojā vairāk nekā 8700 cilvēku.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Bojāgājušo skaits svētdien Indonēzijā tūristu iecienītajā Lombokas salānotikušajā zemestrīcē pieaudzis līdz 98, otrdien pavēstīja varasiestādes.

Turpinoties glābšanas un meklēšanas darbiem, sagrauto dzīvojamo ēku, mošeju un skolu drupās atrastas vēl citu bojāgājušo mirstīgās atliekas.

Lombokā vairāk nekā 20 000 cilvēku palikuši bez pajumtes, bet 236 guvuši smagus savainojumus. Varasiestādeslūgušas nodrošināt lielāku mediķu skaitu, kā arī palielināt pirmās nepieciešamības preču piegādes. No trim nelielajām Gili salu grupas salām, kas atrodas Lombokas ziemeļrietumu piekrastē un ir ļoti populāras tūristuvidū, evakuēti 4600 tūristi. Lielākajā no trim salām Gili Travanganā dzīvību zaudējuši deviņi indonēziešu atpūtnieki.

Svētdienas zemestrīce sasniedza septiņu magnitūdu stiprumu, un tās epicentrs atradās 10,5 kilometru dziļumā. Zemestrīcei sekoja 21 pēcgrūdiens, no kuriem spēcīgākais bija 5,6 magnitūdas stiprs. Vairums upuru ir kalnainajā Lombokas ziemeļu daļā, kas atrodas atstatu no galvenajiem tūrisma apvidiem dienvidos un rietumos.

Zviedrijas mēbeļu koncerns «Ikea» trešdien paziņoja, ka plāno nākamo dažu gadu laikā atvērt veikalu Igaunijā.

Uzņēmuma publiskotajā paziņojumā gan nav norādīts, kad precīzi veikals Igaunijā varētu tikt atvērts.

Vienlaikus «Ikea» pavēstīja, ka nākamajā finanšu gadā plāno kopumā atvērt 15 jaunus veikalus.

Jauna «Ikea» franšīze «Falabella» pirmo reizi arī piedāvās «Ikea» produktus Dienvidamerikā, un klienti Čīlē, Kolumbijā un Peru jau pavisam drīz varēs iegādāties uzņēmuma produktus.

Tāpat «Ikea» sāks savu produktu pārdošanu arī Meksikā, Ukrainā, Puertoriko, Omānā, Luksemburgā, Makau un Filipīnās.

«Ikea» ir veikali vairāk nekā 50 valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Krievijā.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

No ļaunprogrammatūru mērķuzbrukumiem cietušas vairāk nekā 20 viesnīcas Latīņamerikā, Eiropā un Āzijā, apliecina "Kaspersky" veiktais kampaņas "RevengeHotels", kas vērsta pret viesmīlības nozari, pētījums.

Visā pasaulē var būt skarts pat vēl vairāk viesnīcu. Ceļotāju kredītkaršu dati, kas glabājas viesnīcu administrēšanas sistēmā, tostarp dati, kas saņemti no interneta tūrisma aģentūrām, var tikt nozagti un pārdoti noziedzniekiem visā pasaulē. "RevengeHotels" ir kampaņa, kas aptver vairākas grupas, kuras izmanto parastus attālas piekļuves Trojas zirgus, lai inficētu uzņēmumus viesmīlības nozarē. Kampaņa ir aktīva kopš 2015. gada, taču 2019. gadā tās klātbūtne ir paplašinājusies. Tika konstatēts, ka kampaņā piedalās vismaz divas grupas --"RevengeHotels" un "ProCC" --, taču domājams, ka ir iesaistīts vairāk kibernoziedznieku grupu.

Galvenais uzbrukuma vektors šajā kampaņā ir e-vēstules ar ļaunprātīgiem "Word", "Excel" vai PDF dokumentiem pielikumā. Daži no tiem izmanto CVE-2017-0199, ko ielādē, izmantojot VBS un "PowerShell" skriptus, un tad instalē upura datorā dažādu attālas piekļuves Trojas zirgu pielāgotas versijas un citas pielāgotas ļaunprogrammatūras, piemēram, "ProCC," kas vēlāk var izpildīt komandas un iestatīt attālu piekļuvi inficētajām sistēmām. Katra mērķpikšķerēšanas e-vēstule bija izstrādāta, pievēršot īpašu uzmanību sīkumiem, un, pasūtot viltus rezervējumu lielai grupai, autori parasti uzdevās par reālām personām no īstām organizācijām.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

Krievija atguvusi tiesības uz Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu zīmoliem pēc vairāk nekā desmit gadu ilgas cīņas Nīderlandes tiesā ar uzņēmēju Juriju Šefleru.

Roterdamas apgabaltiesa trešdien nolēmusi, ka šīs divas preču zīmes, ar kurām marķētais degvīns tiek ražots arī Šeflera kontrolētajā uzņēmumā Latvijas balzams, pieder Krievijai.

Šis lēmums liek Šeflera Nīderlandes uzņēmumam Spirits International nodot tiesības uz šīm preču zīmēm Krievijai vai samaksāt soda naudu 100 000 eiro apmērā un saņemt papildu naudassodu 50 000 eiro dienā.

Tāpat tiesas lēmums liek Spirits International pārtraukt Stolichnaya un Moskovskaya degvīnu tirdzniecību Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā.

Šī tiesas prāva sākās 2003.gadā un paredz Šeflera uzņēmumam kompensēt Krievijai zaudējumus par šo zīmolu izmantošanas periodu.

Nevienlīdzība starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem vairumā pasaules attīstīto valstu šobrīd ir rekordaugstā līmenī, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums.

OECD norāda, ka vairumā no 34 organizācijas dalībvalstīm plaisa starp bagātajiem un nabadzīgajiem ir lielākā pēdējo 30 gadu laikā, bagātākajiem 10% iedzīvotāju pelnot 9,6 reizes vairāk par nabadzīgākajiem 10% iedzīvotāju.

20.gadsimta 80.gados šis īpatsvars veidoja septiņi pret viens, vēsta organizācija.

OECD arī ziņo, ka turības plaisa ir pat vēl lielāka, 1% turīgāko iedzīvotāju 2012.gadā piederot 18%, bet 40% turīgo iedzīvotāju tikai 3% no mājsaimniecību bagātības.

Mēs esam sasnieguši augstāko punktu. Nevienlīdzība OECD valstīs ir augstākajā līmenī kopš brīža, kad tika sākta šādu datu apkopošana, vēsta organizācija.

Latvijas kosmētikas ražotājs SIA Kinetics Nail Systems pērn apgrozīja 3,3 miljonus eiro, kas ir mazāk nekā gadu iepriekš; tas saistīts ar stratēģijas maiņu – sava zīmola apgrozījums ir audzis par 35%

«Ar rezultātu esam apmierināti, jo tieši Kinetics zīmolam bija 35% pieaugums. Tas saistīts ar to, ka mainām stratēģiju – samazinām privāto preču zīmju biznesu un attīstām savu zīmolu,» saka Andžejs Stenclavs, SIA Kinetics Nail Systems vadītājs. Uzņēmuma 2015. gada apgrozījums bija 4,9 miljoni eiro un tā samazinājums 2016. gadā saistīts ar jau minēto stratēģijas maiņu. Uzņēmuma šī gada mērķis ir sasniegt četru miljonu apgrozījumu, no kā 80% veidos savs zīmols un 20% privātās preču zīmes. Kinetics strādā ar partneriem Peru, Čīlē, Marokā, Grieķijā un Ukrainā, lai sertificētu produktu un uzsāktu sadarbību šajās valstīs.

Granulu apkures katlu ražotājam SIA “Grandeg” vakar, 16.decembrī, VID piemērojis nodrošinājumu, liedzot reģistrēt komercķīlas, tās pārjaunot un grozīt.

Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA “Grandeg” uz š.g. 7.decembri bija izveidojies 141, 80 tūkstošu eiro liels nodokļu parāds. Tāpat arī Lursoft Kavēto maksājumu datu bāzē uzņēmumam reģistrēti divi neapmaksāti un viens daļēji apmaksāts maksājums.

Pagājušajā gadā SIA “Grandeg” apgrozīja 1,28 miljonus eiro un nopelnīja 96,96 tūkstošus eiro. Uzņēmums guvis peļņu pateicoties apgrozījuma pieaugumam par 10%, kā arī izmaksu samazinājumam, savukārt apgrozījuma kāpums skaidrojams ar dīleru tīkla izveidi, kas nodrošina prognozējamu naudas plūsmu.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka SIA “Grandeg” nostiprinājis savu darbību Latvijā ar esošajiem granulu apkures katlu dīleriem, tāpat arī piesaistīts ceturtais dīleris Latvijā, nodrošinot apkures katlu pieejamību visā Latvijas teritorijā. 2019.gada sākumā SIA “Grandeg” uzsācis sadarbību ar apkures katlu dīleri Čīlē, un veiksmīga sadarbība šajā reģionā spēs nodrošināt nepārtrauktu rūpnīcas darbu, izvairoties no nesezonas.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.