No visiem tiesību aktiem, kas pieejami vietnē Likumi.lv, gadiem visvairāk skatītais ir bijis Darba likums, arī 2018. gadā.

2018. gadā iedzīvotāji visvairāk skatījuši Darba likumu (610 487 apmeklējumi; Google Analytics dati). Tā tas bijis arī vairākus iepriekšējos gadus, izvirzot Darba likumu par visu laiku skatītāko tiesību aktu, liecina Latvijas Republikas tiesību aktu vietnes Likumi.lv apkopotā informācija.

2018. gadā visvairāk skatītie likumi:

Darba likums

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss

Krimināllikums

Rīgas Pašvaldības policija (RPP) 19. februārī prezentēja viedtālruņu lietotni, kura rīdziniekiem ļauj augšupielādēt video un fotoattēlus no piefiksētajiem noziegumiem. Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku», pirmdien raksta laikraksts Diena.

Iepazīstinot ar jauno lietotni, RPP uzsvēra, ka «mobilā aplikācija izveidota, lai uzlabotu komunikāciju iedzīvotāju un Rīgas pašvaldības policijas starpā», un pauda cerību par aktīvu sabiedrības iesaisti kārtības nodrošināšanā. Šī ir jau otrā lietotne, kuras mērķis ir uzlabot iedzīvotāju saziņu ar atbildīgajiem dienestiem, – janvārī ar tādu nāca klajā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

Tomēr, par spīti labajiem mērķiem, īsi pēc lietotnes publiskās prezentācijas sociālajos tīklos RPP lietotne tika nodēvēta par «stukaču rīku» un internetā izplatījās ziņa par potenciāli satraucošu lietošanas nosacījumu 25. punktu, kur minēts, ka RPP saņem un saglabā informāciju no lietotāja izmantotā interneta pārlūka (tostarp IP adresi, sīkfailus). Vienkāršoti sakot – RPP, izmantojot aplikāciju, piekļūst visam, ko lietotājs apskata internetā. Vairāki potenciālie lietotāji pauda sašutumu un paziņoja, ka aplikāciju ir izdzēsuši.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Tagad atjēgties, ka valsts jābūvē uz vietējā kapitāla pamatiem, ir kā pamosties no ziemas miega nākamajā rudenī

Saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka eiro un sociālā dialoga jautājumos Valda Dombrovska medijiem sacīto pērn lēnāka izaugsme Latvijai un «praktiski visām jaunajām dalībvalstīm» nāca komplektā ar ES fondu naudas plūsmas aizdambēšanos, pateicoties mūžīgo jauno dalībvalstu kolektīvi neveikli mestajam tiltam uz jauno plānošanas periodu 2014.–2020. gadam.

Savukārt turpmākajiem gadiem Latvijas ekspolitiķis līdz ar Eiropas kopekonomikas atveseļošanos paredz izaugsmes tempu paātrināšanos arī savā dzimtenē. Iekšzemes kopprodukts varētu sadūšoties uz labāku izaugsmi, taču – ir daži priekšnosacījumi, piemēram, eksporta tirgu plēšu aktīvāka darbināšana, patēriņa izaicinājumi un – arī investīciju atgriešanās. Pērn investīciju jomu draudīgi apspīdēja investīciju bilances dilstošais mēness. No ģeopolitiskajiem riskiem pat savilkās melni mākoņi un mētāja zibeņus par militāra apdraudējuma potenciālu. Šīs šautras trāpīja nekam citam kā investoru vēlmei investēt potenciālajā karadarbības zonā.

Lietuvas Centrālā banka aktīvi sadarbosies ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, izmeklējot iespējamus naudas atmazgāšanas gadījumus, kuros piedalījušās arī Baltijas valstīs darbojošās bankas, piektdien norādījis Lietuvas Centrālās bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, atzīstot, ka būtu naivi ticēt, ka šajās operācijās nebija iesaistītas arī Lietuvas bankas.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka vismaz pašlaik Lietuvas Banka neplāno sākt atsevišķu izmeklēšanu par iespējamu naudas atmazgāšanu caur savas valsts bankām. «Situācija ir nepieļaujama, bet, no otras puses, mēs pret naudas atmazgāšanu nekad neesam izturējušies iecietīgi, un to apliecina arī mūsu statistika, kura gan vēsturiski, gan pašlaik atšķiras no kaimiņvalstīm. Protams, mēs saprotam - ja Baltijas valstu banku sistēmā ieplūst lielas naudas summas (..), ņemot vērā, ka visās trijās valstīs darbojas tās pašas banku grupas, būtu naivi ticēt, ka šī nauda nebūtu tranzītā plūdusi caur kontiem [Lietuvā],» žurnālistiem sacījis Vasiļausks. «Runājot par Swedbank, mēs esam skaidri pateikuši, ka pievienosimies zviedru un igauņu veiktajai izmeklēšanai. (..) Ja tiks sākta izmeklēšana par Nordea, mēs tajā iesaistīsimies,» viņš norādījis.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Godātā redakcija, šai skaistajā svētku laikā atļaujiet man caur jūsu laikraksta slejām paust visnotaļ pozitīvu atziņu: šī valdība man sāk iepatikties. Vēl vairāk, šis tas no valdības šķietami komediantiski grābstīgās ņemšanās pēkšņi parādās jaunā gaismā.

Atklāsme man uznāca brīdī, kad līdz šim no lielu muļķību runāšanas un darīšanas izsprukušais Iekšlietu ministrs Ģirģena kgs tomēr atvēzējās varoņdarbam: ar spēku pārņemt trolejbusu un autobusu kustības kārtošanu Rīgas pilsētā.

Pirmajā acu uzmetienā tā varētu šķisties kantaina stulbuma manifestācija. Ar šādu pašu pamatojumu – iespējams iedzīvotāju apdraudējums – policijai būtu jāpārņem krietns ducis lauku klubu, jāsāk vadīt kādas provinces bibliotēkas, jāpārraksta uz policijas vārda zemesgrāmatā pārdesmit Rīgas slavenāko graustu, un vēl sabiedrības drošības garantēšanai jāsašņorē pāris trīs deputātu. Bet tad iemetu aci valdības deklarācijā: tur par iekšlietām ir tikai dažas rindkopas, un nevienā no tām nav solīta policijas virsvadība pašvaldības transporta jomā. Bet! Toties ir solījums tikt galā ar OIK, pašā pašā sākumā. Kā zināms, Saeima pat nobalsoja par OIK sistēmas tūlītēju likvidēšanu, ko jevroglumais Kariņa kgs pēčāk iegrieza tā, ka tas ir bijis tikai naivs deputātu vēlējums EM nākt klajā ar kādu nekādu plānu. Vienvārdsakot, valdība ir aptaisījusies jau pašā startā, bet te OIK atcelšanas vietā nāk satiksmes atcelšana uz Deglava tilta, un visi priecīgi.

Ir apritējis gads, kopš stājies spēkā un darbojas jaunais Maksātnespējas likums. Tā tapšanas gaitā bija neskaitāmi daudz diskusiju, strīdu, publikāciju un ierosinājumu, un varēja vērot, kā veidojās gluži vai veselas «frontes» ar dažādām bieži pretrunīgām interesēm, vēlmēm un lozungiem.

To vidū izskanēja gan prasības pēc tā, lai process kopumā būtu ātrāks, gan tā, lai būtu lielāka kontrole pār administratoru darbu, gan arī dažādas citas vēlmes.

Tomēr likums, lai kāds tas būtu, jau gadu ir spēkā, un visiem, kuriem nācies ar to saskarties, ir radušies secinājumi par tā efektivitāti. Palūkojoties skaitliski, jāsecina, ka šī gada laikā ir sarucis juridisko personu maksātnespējas procesu skaits, savukārt pieaudzis fizisko personu maksātnespējas procesu apjoms – šai grupai likums pavēra pavisam jaunas iespējas. Ja pērn līdz 1. novembrim tika ierosinātas 2478 juridisko personu un 199 fizisko personu maksātnespējas lietas, no kurām attiecīgi pasludināti 2049 un 123 maksātnespējas procesi, tad šogad juridisko personu gadījumā ierosināto lietu skaits ir 651, bet fizisko personu – 624. Lielākai daļai no tām arī pasludināti maksātnespējas procesi.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Zolitūdes traģēdijas krimināllietā izmeklēšanas eksperiments sagruvušajā Maxima lielveikalā varētu notikt marta otrajā pusē, savukārt ekspertīzes pirmie secinājumi varētu būt vasarā, šodien Saeimas Pieprasījumu komisijā atzina Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins. Viņš arī sacījis - naivi cerēt, ka lielveikala būvniecībā iesaistītās personas sadarbosies ar izmeklēšanu.

Viņš pastāstīja, ka patlaban nolīgtā būvfirma veic sagruvušā lielveikala konstrukciju nostiprināšanu, lai policisti kopā ar ekspertiem varētu pilnvērtīgi turpināt vākt pierādījumus.

Izmeklēšanas eksperimentā speciālisti pētīs lielveikala nesalūzušo kopņu slodzi un tāpat tiks pētīta nepārlūzušo betona plākšņu izturība.

«Lielveikalā ir palikušas pāris kopnes, kas ir analoģiskas tām kopnēm un konstrukcijām, kas sabruka. Lielveikala projektēšanas laikā tām nebija paredzēta noslogošana. Līdz ar to tiks radīta droša vide, lai eksperti varētu salikt zinātnisko tehniku un imitēt un mērīt to slodzi, pie kuras kopnes pārlūzīs. Pēc tam notiks pārējās darbības, piemēram, nesabojāto konstrukciju noņemšana. Ir palikušas arī veselas betona plāksnes, jo daļa no tām traģēdijas brīdī pārlūza. Speciālisti ar šīm plāksnēm eksperimentēs un pētīs ugunsizturību un mitrumizturību,» norādīja Grišins.

Virkne valstu jau ir uzsākta vakcinēšana pret Covid-19 un nākamā gada sākumā to plāns darīt arī Latvijā. Vakcinācija būs brīvprātīga, tomēr ļoti daudzām nozarēm tieši šis solis paver iespēju turpināt darboties, tostarp tūrisma nozarei.

Ir naivi gaidīt brīdi, kad visi atkal varēsim ceļot, tāpēc risinājums ir mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību būs iespējams apliecināt vakcināciju un brīvi pārvietoties. Viņš norāda, ka tuvāko divu vai trīs gadu laikā brīva ieceļošana bez pašizolācijas visticamāk būs pieejama tikai tiem, kuri ir vakcinēti.

Naivi gaidīt brīdi atgriešanos pirms pandēmijas stāvoklī

Ir paredzams, ka jau 2021. gadā virkne valstu atvērs savas robežas vakcinētajiem ceļotājiem, tāpēc ir nepieciešami mehānismi, kas ļauj ērti un ātri pārbaudīt, vai persona ir vakcinēta. Ņemot vērā vīrusa izplatību, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir secinājis, ka infekcijas risks, ko var radīt tūristi, sastāda tikai 1%. Situācijas dažādās ES valstīs kopumā ir līdzīgas, tāpēc ir naivi gaidīt brīdi, kad atgriezīsimies pirms pandēmijas situācijā.

Pēc ilgām un smagām pārdomām, Vienotības pārstāvji tomēr izdomāja, kā labāk pateikt sabiedrībai, ka VL-TB/LNNK jaunajā koalīcijā un tātad arī valdībā nebūs - tās uzskati esot homofobiski un pat antisemītiski. Pēc tādiem paziņojumiem, šķiet, pilnīgi jebkuru varētu izmest no jebkuras vietas. Tomēr nevajadzētu sev aizmālēt acis ar tādu naivuma pakāpi, lai domātu, ka vienam no Vienotības veidotājiem - Sabiedrībai citai politikai (SCP) - nedēļas nogalē pēkšņi pamodās kaut kas līdzīgs sirdsapziņai, kas tai neļautu strādāt vienā koalīcijā ar attiecīgo organizāciju.

Notiekošais lielā mērā vispār liek šaubīties par to, cik svarīga loma nākamās valdības veidošanā ir, piemēram, tās potenciālajam vadītājam Valdim Dombrovskim (JL). Respektīvi, jau kārtējo reizi ir jārunā par kādiem uz «lielās skatuves» neesošiem personāžiem, kuru nozīmi acīmredzot nedrīkst nenovērtēt. Pirmkārt, pat netiek slēpts, ka visas partijas, kam bija izredzes iekļūt 10. Saeimā, pirms vēlēšanām ir viesojušās kādā no Raiņa bulvārī Rīgā strādājošajām ārvalstu vēstniecībām. Ne velti jau zināmu laiku sabiedrība tiek «barota» ar domu, ka viens no VL-TB/LNNK veidotājiem - partija Visu Latvijai! - esot ultranacionāla, radikāla u. tml. partija, kas neatzīstot kādas noteiktas Rietumu vērtības. Otrkārt, jau ilgstoši ir dzirdams, ka no visiem ministru posteņiem otru potenciālās koalīcijas partneri - ZZS, kuras priekšgalā ir smagos finanšu noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs, interesējot tieši tieslietu ministra portfelis. Tātad runa ir par amatu, ko Dombrovskis bija apsolījis VL-TB/LNNK. Nav nekādas garantijas, ka ZZS nav vienojies ar SCP, lai tā izmantotu savas veto tiesības Vienotībā. Bet to, vai tieslietu ministra portfelis tiešām tiks kādam ZZS pārstāvim, acīmredzot rādīs laiks.

Jūnija sākumā tika papildināta VAS Latvijas dzelzceļš padome, ieceļot divus jaunus padomes locekļus, tostarp Andri Liepiņu, kurš jau ir Latvenergo padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms diviem gadiem 2016. gadā pēc iekšējā audita pazaudēja Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amatu.

Starptautiskās lidostas Rīga iekšējā audita rezultāti tā arī netika publiskoti un A. Liepiņa CV neparādījās karjeru kompromitējoši ieraksti. Kas īsti bija auditā un kādēļ divi padomes locekļi balsoja par A. Liepiņa atstādināšanu no Starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja amata, bet viens – pašreizējais Satiksmes ministrs Tālis Linkaits – pret, netika smalki pamatots. Vien sociālajā tīklā Twitter parādījās T. Linkaita atklāsme, ka viņš balsojis atbilstoši sirdsapziņai. Šobrīd ar ministra T. Linkaita gādību A. Liepiņš kļūst par VAS Latvijas dzelzceļš padomes locekli, bet jautājumi, kas tika izteikti 2016. gada Lidostas auditā tā arī nav atbildēti.

Skatot grozījumus Valsts drošības iestāžu likumā, vairāki valdošo koalīciju pārstāvoši deputāti pauda neizpratni par to, kādēļ valsts budžeta fiskālās konsolidācijas vārdā tiek mazinātas drošības iestāžu darbiniekiem paredzētās sociālās garantijas, taču balsoja par.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Juris Dalbiņš (Tautas partija) likumam bija iesniedzis vairākus priekšlikumus, kas paredzēja saglabāt drošības iestāžu darbinieku sociālās garantijas pilnā apmērā. Par budžetu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tos nebija atbalstījusi, tādēļ J. Dalbiņš debatēs paziņoja, ka pats nepiedalīsies balsojumā par saviem priekšlikumiem.

Pilsoniskās savienības deputāts, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Šadurskis debatēs pauda, ka Aizsardzības ministrija patiesībā atbalsta J. Dalbiņa priekšlikumus, taču koalīcijas disciplīnas vārdā deputātiem tie esot jānoraida.

Daudzas sievietes joprojām pavasaros iesmaržojas ar Rīgas ceriņiem, ko a/s Dzintars ražo kopš sendienām.

Dzintars ir viens no vecākajiem kosmētikas ražošanas uzņēmumiem Eiropā, stāsta Iļja Gerčikovs, kosmētikas ražotāja a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs. Viņš šo kompāniju vada kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem.

Par kompānijas dzimšanas gadu oficiāli tiek uzskatīts 1849. gads, kad tika dibināta Heinriha Ādolfa Brigera ziepju un parfimērijas fabrika, kas ražoja ziepes, sveces un veica nenozīmīga daudzuma smaržu un odekolonu iepildīšanu no Francijas ievestām gatavām kompozīcijām. «Tolaik parfimēriju, ziepes, kosmētiku pārdeva aptiekās, atsevišķu veikalu nebija. Tas bija dārgs prieks, jo tikai XX gadsimta sākumā radās ķīmisko produktu ražotnes un kosmētika kļuva pieejama,» klāsta I. Gerčikovs.

Saeima šodien vienbalsīgi nobalsoja par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā.

Par viņa iecelšanu amatā balsoja 92 deputāti. Balsošana notika aizklāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Streļčenoku ar sarkanām rozēm sveica deputāte Vineta Poriņa (VL-TB/LNNK).

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kā viņš vērtē deputātu vienbalsīgo balsojumu par viņa ievēlēšanu amatā, Streļčenoks norādīja, ka to vērtē pozitīvi un tādējādi viņš ieguvis ļoti lielu uzticības kredītu turpmākajam darbam.

Streļčenoks uzsvēra, ka strādās šajā amatā tikai atbilstoši normatīvajiem aktiem, sirdsapziņai un sabiedrības labā. Jaunais KNAB priekšnieks atzina, ka nejutīsies kā deputātu parādnieks un savā darbībā nešķiros cilvēkus pēc politiskās piederības. «»

Laikā, kad dzīves ritējums notiek lēnāk nekā ierasts, filmu režisors un vairāku grāmatu autors Māris Martinsons, sāk publicēt savu pirmo elektronisko grāmatu "Klusa nakts", atklājot sarežģītas cilvēku attiecības ierobežojošā laika posmā - Ziemassvētkos.

Grāmata pieejama elektroniskā formātā no 3. aprīļa interneta vietnē www.klusanakts.com, kur ik nedēļu autors publicēs nākamo grāmatas nodaļu.

"Ikvienu šī brīža situācija, kas pārņēmusi pasauli, ietekmē atšķirīgi. Man tas ir pārdomu laiks. Laiks, kad ir iespēja apskatīties uz noieto ceļu. Apstāšanās man nozīmē pārskatīt uzrakstītos scenārijus. Gan tos, kas noteikti ieraudzīs dienas gaismu kinoteātros, gan tos, kas jau sen ir nolikti tālākajos pagātnes vai arī nākotnes plauktos. Uz galda ir iesākti romāni, nepabeigti vai arī vienkārši latviešu valodā vēl nepublicēti stāsti. Kā, piemēram, "Klusa nakts"," stāsta M. Martinsons.

Eiropas Savienības (ES), tātad arī Latvijas, iedzīvotāji ir saņēmuši jaunu uzdevumu planētas glābšanai – 3. jūlijā stājās spēkā jaunais Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas aizliedz laist tirgū noteiktus plastmasas priekšmetus un nosaka pasākumus to patēriņa samazināšanai.

Kopumā likums vērtējams pozitīvi, tas vērsts uz ilgtspējas attīstību un atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi, tomēr tas nes līdzi virkni izaicinājumu un, jāatzīst, liek uz visiem laikiem atteikties no pārbaudītiem, labiem iepakojuma veidiem.

Likums ir apjomīgs, paredzēts pakāpeniskai ieviešanai līdz 2026. gadam. Katrai ES dalībvalstij ir tiesības izlemt, kad uzsākt katra pasākuma ieviešanu. Latvijā aizliegums tirgot vienreizlietojamos plastmasas izstrādājumus stājās spēkā 3. jūlijā, bet, piemēram, Skandināvijā tas notiks rudenī.

Tātad no 3. jūlija vairs nevaram iegādāties vienreizējai lietošanai paredzētos plastmasas traukus, galda piederumus, dzērienu salmiņus un maisāmos kociņus, vates kociņus, baloniem piestiprināmos kociņus un putu polistirola pārtikas iepakojumu. Tas gan nenozīmē, ka plastmasas izstrādājumus veikalu plauktos vairs neredzēsim vispār – vairākkārt lietojamus stingrās plastmasas traukus un piederumus joprojām ir atļauts tirgot. Tāpēc, ieraugot plastmasas dakšiņu, satraukumam nav pamata.

Par nepatiesu ziņu sniegšanu trauksmes cēlājiem būs jāatbild, turklāt ziņošana par kādiem pārkāpumiem nedos indulgenci pret paša ziņotājam pārkāpumiem

Tāds ir Ministru kabineta komitejas darba rezultāts, izskatot Trauksmes cēlāju likumprojektu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Projekta izstrādātājiem dots laiks – viens mēnesis, kura laikā ir jātop tādām normu redakcijām, kuras būtu atbilstošas nolemtajam. «Saeima noteikti pie šī likumprojekta vēl daudz strādās,» prognozē Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņš sagaida, ka iesaistītās puses spēs vienoties un atrast labākos risinājumus, un tad šo ilgi tapušo likumprojektu nosūtītu izskatīšanai Saeimā. Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojekta aizstāvji norāda, ka pasaulē daļa korupcijas un krāpniecības gadījumu tiek atklāti, pateicoties trauksmes cēlējiem. Bez tam saistībā ar šo likumprojektu esot liela sabiedrības, uzņēmēju un politiķu neskaidrība, to vairāk uztverot kā Staļina laiku reliktu un to uzskatot par «stukaču» piesegšanas likumprojektu, tāpēc nepieciešams informatīvi izskaidrojošs materiāls, kā tas skar valsts, pašvaldību un privāto sektoru.

Godātā redakcija, šai laikā, kad latviešu tautas progresīvā daļa ir dziļās rūpēs par jaunas valdības veidošanas procesu, vēlos atgādināt par kāda visnotaļ nefiskāla un pat tāda kā imateriāla solījuma nākotni. Proti, jau kuro gadu un pat gadu desmitu muļļāto «maisu» atvēršanu. Šķiet, arī «atvēršana» būtu jāliek pēdiņās, jo materiālu publicēšanas vietā sen jau runā par visu ko citu, tikai ne vispārpieejamu publisku atklāšanu.

Kopš neatkarības atgūšanas un 5. Saeimas sanākšanas nu jau ceturtdaļgadsimts ir pagājis, tas ir veselas paaudzes laiks. Sabiedriskās domas veidošanas un politisku lēmumu pieņemšanas centrs šobrīd pārbīdās pie tiem, kuriem Atmodas un Barikāžu laikā vēl nebija pat pases kabatā. Pie paaudzes, kas par stukačiem varbūt ir dzirdējuši, bet savā dzīves pieredzē nav no tā cietuši. Nodarījums ir bijis iepriekš, un bijis pret citiem, gribot negribot pārejot no realitātes leģendā.

Tā kā «maisu» process tā vai citādi virzās uz galu – vai tas būtu uz reālu rīcību vai arī uz pakāpenisku aizmiršanu –, vēlos padalīties ar dažiem apsvērumiem, kuri man nedod miera.

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Viens no uzņēmēja pārdomu brīžiem startup fāzē ir atrast precīzu atbildi uz jautājumu – ko īsti es darīšu un ko es nedarīšu. Visbiežāk uzņēmējam ir skaidrs, kādā nozarē viņš plāno strādāt. Nereti jau ir gatavs produkts vai pakalpojums. Taču bieži vien neatbildēts paliek svarīgākais jautājums – ar ko tas būs unikāls un interesants? Kas būs jaunā uzņēmuma potenciālie klienti un kā tos vislabāk uzrunāt?

Ir svarīgi savu biznesa ideju novērtēt un notestēt. Iespējams, ka Tu sapratīsi, ka esi nepietiekami novērtējis sava piedāvājuma unikalitāti un vēl vairāk – ka esi par maz pētījis jomu, kurā darboties.

Atrast savu nišu ir viens no veiksmīga biznesa pamatakmeņiem – «uzķert» patērētāju īsto vajadzību. Neatrodot savu vietu tirgū, jaundibināto uzņēmumu sagaida neveiksme. To apliecina arī pētījumi. Tehnoloģiju bloga ArcticStartup un CoFounder žurnāla veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka 20% gadījumu startup neveiksmes saistītas ar nepiemērota produkta piedāvāšanu.(1) Lielākās kļūdas ir pavirša nākotnes perspektīvu izvērtēšana un slinkums iedziļināties reālajās tirgus vajadzībās.

Latvijai nav jāatkārto citās valstīs pieļautās kļūdas attiecībā uz dzīvnieku populācijas pieaugumu, bet gan jāmācas no citu pieļautajām kļūdām, kā arī jāizmanto pašiem sava pieredze, vienlaikus jāveicina sabiedrības zināšanas un izpratne par procesiem dabā.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Dabas aizsardzības prasību slogs - saimniekošanas izmaiņu indikators Latvijā. Diemžēl cilvēki, kuriem ir viedoklis par konkrēto jautājumu, ne vienmēr ir informēti par to, kāda ir realitāte. Turklāt reti kurš lasa informatīvi izglītojošus rakstus, jo uzmanību vairāk piesaista skaļi virsraksti, kuri pat ne vienmēr atbilst patiesībai.

Plēsēju kļuvis vairāk

„Dabā tukšums nepastāv - ja cilvēku laukos kļūst mazāk, tad, atbrīvojoties dzīves telpai, arī, piemēram, āpšu un dažu citu meža dzīvnieku kļūst vairāk,” situāciju iezīmē Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks. Viņš norāda, ka sīko plēsēju skaits ir būtiski pieaudzis, bet - cik tas ir labi, jāvērtē zinātniekiem. „Pieaug arī vilku skaits, un šī problēma jau ir kļuvusi zināma Saeimas līmenī, bet par citiem dzīvniekiem, jo īpaši pārnadžiem, viņu pārpopulāciju runāt nav īstais brīdis, jo, piemēram, aļņu gadījumā esam kritiskas bedres priekšvakarā,” tā H. Barviks. Savukārt Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācijas viceprezidente, Latvijas Dāmu mednieču kluba dibinātāja, žurnāla Medības galvenā redaktore Linda Dombrovska uzsver, ka dzīvojam interesantā laikā. „Pagājušā gadsimta nogalē ES ieviestās direktīvas strādā — Eiropā dzīvniekiem klājas labi, jo nav valsts, kurā nebūtu atgriezies kāds no lielajiem plēsējiem. Piemēram, vilki atgriezušies valstīs, kur tie nav bijuši 150 - 200 gadus, pieaudzis lāču skaits,” skaidro L. Dombrovska.

Ekonomikas ministrija šobrīd aktīvi strādā pie principa konsultē vispirms ieviešanas gan vispārīgajos valsts pārvaldes darbu regulējošajos normatīvajos aktos (sadarbībā ar Valsts kanceleju), gan uzraudzības iestāžu ikdienas darbā, tai skaitā Patērētāju tiesību aizsardzības centra darbībā, portālam db.lv norāda ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Vadlīniju un citu skaidrojošo materiālu izdošana ir atzīts par vienu no instrumentiem, kā iestāde var konsultēt uzņēmējus un palīdzēt tiem saprast tiesību normās rakstīto. Tāpēc PTAC iniciatīva, izstrādājot vadlīnijas, atbilst konsultē vispirms principam un mērķim – sekmēt vienotu uzņēmēju informētību un izpratni par tiesību aktu prasībām. Bet tā noteikti nav vienīgā aktivitāte uzņēmēju konsultēšanai, ministrija aicinājusi PTAC līdz ar citām uzraudzības iestādēm, ejot pārbaudēs, uzņēmumus vispirms konsultēt par normatīvo aktu prasībām un to ieviešanu, un tikai pie atkārtotiem pārkāpumiem izvērtēt sodu piemērošanu, uzsver ministrs.