DB Viedoklis

DB viedoklis: Spožas oratoriskās pērles, taču maz jauna

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora p.i., 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

Pirms dažām dienām noslēdzās ikgadējā pasaules prominenču tikšanās – Pasaules ekonomikas forums Davosā. Šis forums, kas arī Latvijā regulāri tiek pārspriests vismaz tādā kontekstā, lai atzīmētu, vai kāds no vietējās elites ir saņēmis ielūgumu uz šo prestižo sanākšanu, vai šoreiz tomēr nekā, ir pasaules vareno domāšanas indikators. Būt ielūgtam uz šo forumu skaitās smalki, pārējiem interesentiem ir jāpērk ap 20 tūkst. dolāru vērta ieejas biļete, lai tiktu pagozēties starp pasaules uzņēmējdarbības crème de la crème. Neapšaubāmi, šis ir vērtīgs un peļņu nesošs bizness šī pasākuma organizatoriem – tā idejas tēvs ir vācietis Klauss Švābs, un pamazām Davosas ekonomikas forums ir apaudzis arī ar vairākiem reģionāliem pasākumiem, taču, nenoliedzami, gada kulminācija joprojām ir pasaules ietekmīgāko ekonomistu, uzņēmēju, politiķu, zinātnieku saiets Davosā. Jāpiebilst, ka lielisks peļņas laiks tas ir arī Davosas viesnīcniekiem, jo šajā laikā te dabūt vienvietīgu istabu cenā zem 500 eiro kļūst praktiski neiespējami.

Taču, neskatoties uz vairākām spožām publiskām runām, tiešām informatīvi jaunu no šī foruma neko nedzird. Tas pats jau desmitiem reižu pārspriestais problēmu kokteilis – Ķīnas ekonomiskais vājums, naftas cenu kritums, finanšu tirgu turbulences un politiskie sasprindzinājumi Tuvajos Austrumos, cīņa pret terorismu, darbavietu robotizācija, bēgļu straumes, apvienojumā ar neiztrūkstošajiem Oxfam pētījuma secinājumiem par to, kā ir pieaugusi pasaules turīgāko cilvēku bagātība. Tomēr pēc aculiecinieku stāstītā, šogad Šveices Alpu kūrortā pasaules topmenedžeru vaigs bijis diezgan drūms, un lielākās bažas bijušas par Eiropas nākotni, šīs pasaules daļas integritāti un to, ko no Eiropas Savienības pārskatāmā nākotnē vēl var sagaidīt. Ar publiski skaļāko uzrunu šajā sakarā izcēlies leģendārais investors Džordžs Soross, aizlūstošā balsī paziņojot, ka Eiropas Savienība jūk pa sastāvdaļām un, ja netiks rasts kopīgs patvēruma meklētāju politisks risinājums, tad šis konflikts Eiropu uzspridzināšot. Līdzīgi drūms noskaņojums, virmojot lielas nedrošības sajūtai, valdījis arī foruma dalībnieku neformālajās sarunās. Jo tieši šīs pasaules vareno sarunas zem četrām vai sešām acīm skaitās šī saieta lielākā un patiesā pievienotā vērtība.

Attiecībā uz bēgļu uzņemšanas jautājumu Vācija, Austrija un pat Grieķija atbalsta viena veida rīcības plānu, meklējot problēmai kopīgu Eiropas risinājumu, savukārt Lielbritānija, Polija un Ungārija ir citās domās. Daudzi biznesa elites pārstāvji cer uz Vācijas kancleres Angelas Merkeles caursišanas spējām kopīga Eiropas risinājuma rašanā, kamēr citi skeptiski piebilst, vai A. Merkele gada beigās vēl vispār būs Vācijas kanclere un vai Eiropa turpinās pastāvēt savā līdzšinējā veidolā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules bagāto un ietekmīgo ikgadējais forums Davosā publiski pārcilājis sen zināmas tēmas, interesantākos tematus, visticamāk, atstājot aizkulišu sarunām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot pakāpenisku saimniecības attīstību, Valmieras novada piensaimnieki “Pērles A.A.J.” piesaistījuši 1,5 miljonus eiro no bankas Citadele, ko ieguldīs, lai modernizētu savu piensaimniecības kompleksu un uzlabotu dzīvnieku labturības apstākļus.

Projekta ietvaros tiks izbūvēta jaunlopu novietne, kas tiks aprīkota ar jaunām guļvietām, ventilatoriem, dzirdnēm un ērtu barības galdu. Papildus tiks izbūvēta jauna kūtsmēslu krātuve. Novietnes un tās saistošās infrastruktūras izmaksas sastādīs aptuveni 1,28 miljonus eiro, kamēr krātuves uzstādīšana maksās 228 000 eiro.

“Jaunais komplekss nodrošinās to, ka gan slaucamās govis, gan jaunlopi varēs uzturēties vienuviet, kā rezultātā apsaimniekošana kļūs krietni efektīvāka un iespējas palielināt ganāmpulku – lielākas. Novietnē dzīvniekiem tiks paaugstināts komforta līmenis, ko nodrošinās palielināta platība uz dzīvnieku, labāka ventilācija un mīkstākas guļvietas. Šis faktoru kopums, kā arī iespēja efektivizēt lopu pārvietošanu fermas ietvaros veicinās dzīvnieku stresa līmeņa samazināšanu un kopējo labturības apstākļu uzlabošanos,” teic “Pērles A.A.J.” valdes loceklis Jānis Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot būvniecības darbu tuvošanos noslēgumam, 20. aprīlī spāru svētkus nosvinējusi «Villa Milia» Jūrmalā, Dzintaru prospektā 21, informē ēkas būvnieka SIA Velve pārstāvji.

Daudzfunkcionālās ēkas «Villa Milia» būvniecība uzsākta 2017. gada novembrī un nepilna pusgada laikā nozīmīgākie būvniecības darbi ir paveikti - izbūvētas ēkas dzelzsbetona konstrukcijas. Šobrīd aktīvi norisinās mūrēšanas darbi, bet jau tuvākajā laikā plānota jumta seguma un grīdu ieklāšana, ārējo un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī fasādes apdare. Tāpat līdz šī gada novembrim, kad noslēgsies ēkas būvniecība, tiks labiekārtota villai pieguļošā teritorija, kas ietver arī arhitektūras elementu uzstādīšanu.

«Lai gan turpmāko darbu objektā ir daudz, lielākie un apjomīgākie darbi ir sasnieguši finiša taisni, un varam teikt, ka uz Latvijas simtgadi ēka Jūrmalu rotās visā krāšņumā. Šī jaunbūve būs lielisks vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, kas atspoguļosies ne tikai tā dizaina risinājumos, bet arī apdares materiālos. Piemēram, ēkas grīdām izvēlēti koka dēļi, parkets, dabīgais akmens, savukārt sienu apdarei krāsojums, augstvērtīgas tapetes un flīzes, apvienojot tradicionālo un moderno,» saka SIA «Velve» valdes priekšsēdētājs Ainārs Leitēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ar homeopātisko kosmētiku cer iekļūt pasaulē lielāko topā

Anda Asere, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

InEx Homeopathic Skincare ambīcija ir iekļūt desmit lielāko pasaules dabīgās kosmētikas tirgus spēlētāju vidū un pirmajos trijos gados sasniegt piecu miljonu eiro apgrozījumu.

«Ambīcijas mums ir lielas un, domāju, ka tās ir reālas. Ar pareizu pieeju tas viss ir izdarāms,» uzskata Agnese Irbe, SIA InEx Cosmetics (InEx Homeopathic Skincare) īpašniece. Ideja par homeopātisko ādas kopšanu radās pirms četriem gadiem, kad viņa vēlējās atrast kosmētiku, kas būtu maksimāli dabīga un lietojama gan ārīgi, gan iekšķīgi. «Meklējot kaut ko interesantu un inovatīvu, esmu eksperimentējusi ar visu ko, sākot ar sviestu un beidzot ar dārgiem krēmiem. Ģimenē homeopātiju izmantojam jau ilgstoši, un tāpēc es aizdomājos, ka to varētu pielietot arī ādas kopšanai,» viņa teic. Vispirms Agnese krēmus papildināja ar ēteriskajām eļļām, bet reiz nolēma piepilināt kādu no mājās esošajiem homeopātijas līdzekļiem. Viņa vēroja efektu, vēlāk deva testēt paziņām un ar laiku nonāca pie Latvijas Homeopātu asociācijas prezidentes Ingunas Vecvagares, kura izstrādāja receptūras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no meklētākajām precēm sludinājumos ir mazlietoti un lietoti auto. Auto tirgus šobrīd ir plašs un potenciālajiem pircējiem ir ērti un pārskatāmi veidi, kā aplūkot un iegādāties auto. Lietotas automašīnas pārdošanas iespējas interneta mājaslapās jeb sludinājuma ievietošana vēl nekad nav bijusi tik vienkārša kā tagad. Kur un kā pārdot auto pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk? Lasi tālāk, lai noskaidrotu!

Auto sludinājumi Latvijā – kur tie atrodami?

Šobrīd lielākā daļa auditorijas un potenciālo pircēju ir atrodami tieši digitālajā vidē. Ja vēlies kaut ko pārdot, tajā skaitā auto, tad internets būtu lieliska vieta, kur to darīt. Auto sludinājumi Latvijā ir pieejami vairākās interneta vietnēs. Piemēram - Andele Mandele speciāli šim nolūkam ir izveidojusi transporta sadaļu ar auto un rezerves daļu pirkšanas un pārdošanas iespējām. Pēc dažādiem parametriem, vēlmēm un vajadzībām, potenciālais pircējs var meklēt sev vēlamo auto, un iegādāties to bez starpniekiem - tieši no pārdevēja. Tieši tik vienkārši! Turpinājumā uzzini, kā ātrāk pārdot savu auto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Maiznīcas Liepkalni īpašnieks domā par Sēnītes reanimēšanu

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīcas Liepkalni īpašnieku Dagni Čākuru neliek mierā ideja par Latvijas padomju laika pērles – restorāna kompleksa Sēnīte augšāmcelšanu, D. Čākurs atzina biznesa portālam db.lv.

Interesi par kompeksu radījusi nekustamo īpašumu kompānija, kura piedāvājusi to iegādāties. Liepkalnu saimnieks pāris reizes kompleksu apskatījis klātienē, piesaistījis arī būvekspertu, lai saprastu kāds ir kompleksā ietlipstošo ēku stāvoklis. Secināts, ka vienai no būvei ir caurs jumts un tā nomaiņa arī būtu pirmais veicamais darbs, lai ēku saglabātu. «Tā kā tie nav tukši salmi, es esmu papētījis situāciju un gatavs iesaistīties, lai kaut ko darītu lietas labā,» viņš atzīmē.

Komplekss sastāv no trīs zemes gabaliem. Tā kā Sēnītes reanimēšana vēl ir tikai idejas līmenī, nav skaidrība par konkrētu īpašumu iegādi. Pēc D. Čākura teiktā kopējās investīcijas – iegādes un atjaunošanas, lēšamas aptuveni 2 miljonu eiro apmērā. «Pārdošanas summa nav tāda, kā 2007.-2008. gadā, tā ir paceļama,» viņš saka. Sludinājumu portāla ss.lv arhīvā atrodamais sludinājums, kas ievietots šī gada februārī, liecina, ka tiek pārdots investīciju objekts Inčukalna novadā - bijušā restorāna Sēnīte komplekss. Īpašumu, kas sastāv no ēkas, ar kopējo lietderīgo platību 3310,8 m2 un zemesgabala 1,582 ha platībā, tirgo par 580 tūkstošiem eiro. Norādīts, ka kompleksā ietilpst vēl divi zemes gabali - 1,38 un 0,252 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Portrets - Latvijas Pērles valdes locekle un vadītāja Elīna Bukša

Armanda Vilciņa, 26.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīgi jebkuru darbu darīt no sirds, lai arī pēc garas darba dienas būtu gandarījuma sajūta, ka esi paveicis ko labu, domā Elīna Bukša SIA Latvijas Pērles valdes locekle un vadītāja.

Uzskatu, ka katram uzņēmējam, kas attīsta savu biznesu ir jābūt misijas sajūtai – ka tas, ko tu dari, ir sabiedrībai noderīgi, spriež E.Bukša. Mums ir svarīgi radīt papildus pievienoto vērtību un sniegt vairāk nekā klienti ir gaidījuši, gan piedāvājot Latvijā radītus produktus, gan sniedzot augstu klientu servisu, lai ikviens mūsu klients būtu aprūpēts un atgrieztos pie mums atkārtoti, atzīmē SIA Latvijas Pērles vadītāja.

Mācās darba procesā

Mana bērnība tika aizvadītas Ogres novada Birzgales pagastā, stāsta E.Bukša. “Mamma mūs ar māsu audzināja viena pati, līdz ar to man salīdzinoši ātri nācās pieaugt un palīdzēt ikdienas darbos. Vasarās daudz strādāju, lai varētu nopelnīt naudu un iegādāties apģērbu, kā arī citas nepieciešamās lietas - ravēju dārzus, lasīju ogas un darīju citus lauku darbus. Ļoti agri kļuvu arī patstāvīga, līdz ar to lieliem nākotnes sapņiem par profesijas izvēli īsti neatlika laika,” atminas E.Bukša, kura visas uzņēmējdarbībai nepieciešamās kompetences apguvusi darba procesā, mācoties no savām kļūdām un iedvesmojoties no sasniegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Imants Lancmanis: Esmu centies radīt priekšstatu, ka Rundālē vienmēr spīd saule

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Miljards elementu summa. Tā Imants Lancmanis raksturo mūsdienu demokrātiju, un tā varētu apzīmēt arī viņa mūža darba vietas – spožās Rundāles pils – restaurācijas un iekārtošanas pabeigšanu tieši valsts simtgadē

Pašlaik Imants Lancmanis Rundāles pils direktora amatā vada pēdējās nedēļas, turpmāk viņš ir iecerējis pievērsties rakstīšanai un gleznošanai.

Fragments no intervijas, kas publicēta 16. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Nosauciet dažas pilis vai muižas, kuras tagad būtu jāglābj par katru cenu!

Labi zinu, ko maksā atjaunot ēku. Un tāpēc neloloju lielas cerības kaut ko izglābt. Viens piemērs ir Kaucmindes muiža – tā ir postaža. Esmu gan redzējis – olalā! – veselu rindu muižu glābēju ar lielām idejām. Arī tajā pašā Kaucmindē, kad 1990. gadā šeit ieradās grāfs Seržs fon der Pālens ar mērķi muižu atjaunot. Taču viņam nepatika līdzās uzceltās balto ķieģeļu mājas. Pēc tam sekoja Māris Gailis seniors un Māris Gailis juniors, tagad atkal īpašnieki un beidzot ar labu ieceri. Būtībā neviens ieguldījums kādā pilī, lai ierīkotu viesnīcu, nekad nevar atmaksāties. Mālpils un Rūmene ir gadījumi, kad īpašnieki var atļauties sev to kā prieku. Viņi nekad neatgūs visu, kas ieguldīts. Pie manis ir braukuši daudzi cilvēki mirdzošām acīm. Pf! Kaucminde ir spoža, un tagad ir iecere tur veidot medicīniska tipa iestādi senioriem, kādas ir ļoti izplatītas Vācijā. Bet! Vispirms ir jāiegulda liela nauda, taču rentēšana sāksies tikai ar ļoti lielu gaidīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atgriežas Latvijā un pelna

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais darba kontaktbiržas portāls YourMove (DB 24.01.) pēdējos mēnešos ir ķēries pie darba meklētāju un darbadevēju savešanas kopā un pievērsies arī Latvijas darba tirgus aktualitāšu apzināšanai un aprakstīšanai. Šeit gan uzreiz ir jāpiebilst, ka portāla veidotāji ļoti apzināti ir ieņēmuši nevaidēšanas pozīciju un tāpēc tā komunikācija katram individuāli ir lietojama, kā angļi saka, ar graudiņu sāls. Jo no gadījuma uz gadījumu jau netrūkst arī darba un pārkvalifikācijas meklētāju stāstu, kas liecina par vilšanos vai katrā ziņā par dilemmām un grūtībām.

Tomēr vaidēšanai, ka viss ir slikti, arī nav pamata. Tāpēc ir apsveicami, ka ir kādi, kas publiskajā telpā, sākot ar sabiedrisko domu tik ļoti formējošajiem sociālajiem medijiem, mērķtiecīgi pievēršas pozitīvu ziņu un faktu izcelšanai, jo negatīvisms un dažnedažādi motivētu komentāru «melnās pērles» (starp tādām būs gan leģitīmi skeptiķi, gan troļļi un īgņas pēc savas dabas) sociālajos medijos un ziņu komentāros aizvien ir vairumā. Tā YourMove ir paniekojies un ierakstījis interneta pārlūkā vārdu savienojumu «visi brauc prom», un saņēmis pulka daudz rezultātu. Tādas specifiskas intereses intriģēts es arī veicu šādu eksperimentu, un patiesi – 0,42 sekundēs mans pārlūks piedāvāja 188 tūkstošus (!) rezultātu, kur es pie attiecīgās gribas varētu pavaidēt līdzi Schadenfreude jeb bēdubrāļu pulkam. Bet tas man nepatīk, un tik apjomīgām vaimanām nav arī iemesla.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bez investoriem, toties ar lepni paceltiem nodokļiem

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjeru sakodusi tā pati muša, kas pārējos valdības deklarācijas rakstītājus un citus ar nodokļu celšanas retoriku «sasirgušos»

Atliek pabrīnīties, cik vieglprātīgi valdības cilvēki bārsta frāzes par nodokļu sloga vieglumu, zemumu un niecību, to it kā samērot ar citām valstīm. Nodokļu deķis kārtējo reizi tiek purināts un kritizēts kā pārāk plāns. Nesen apstiprinātā valdība, it kā pirmo reizi būtu ar pīpi uz jumta, jau savā deklarācijā, lasot starp tās rindiņām, draud izraisīt ugunsgrēku nodokļu jomā. Medijos, neskopojoties ar izteikumiem par to, ka «pakāpeniski jāievieš nodokļu korekcijas», gozējas gan premjers, gan jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kurai taču būtu jāapzinās, ka mutes dzisināšana nevietā var maksāt ar nošļūkšanu no reitinga kalna, jo iepriekš ekonomikas ministres ampluā viņa tika vērtēta kā populārākā Ministru kabineta locekle. Nenoliedzami, finanšu ministra postenis ir ievērojami sarežģītāks. Mīlēt finanšu ministru laikam gan būtu aptuveni tas pats, kas no sirds nopriecāties, krūmos ieraugot ceļu policistu. Pašlaik izskatās, ka politiķi pavasarīgās noskaņās jau «gatavo augsni», pa pilienam sabiedriskajā telpā pilinot apgalvojumus par nepieciešamību pēc nodokļu kārtējās pieaudzēšanas. Tomēr nespējai nodrošināt nodokļu efektīvāku iekasēšanu, PVN krāpnieku iegrožošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu nevajadzētu nozīmēt brutālu nodokļu pieauguma piesaukšanu valdības deklarācijā un pat ne izteikumu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baušķenieks Toms Smilškalns Bauskas novada Uzvarā iekārtojis kompozītmateriālu darbnīcu Auda Fiber, kur gatavo detaļas auto, moto tehnikai un remontē ātrumlaivas.

Uzņēmuma nosaukums radies klasiski – jaunajam uzņēmējam sēžot un meklējot idejas latīņu valodas vārdnīcā. Tur atrasts vārds Audax, kas apzīmē kaut ko kvalitatīvu un pamatīgu, stāsta Toms. Tā kā viņš pēc dabas ir pedants, šis nosaukums licies atbilstošs arī paša būtībai un attieksmei pret darbu.

No līstītēm līdz laivām

Toms sadarbojas ar vienu no profesionālākajām autosporta komandām Latvijā Neiksans Rallysport un citām. No Toma izgatavotajām detaļām tiek būvētas mašīnas, kas piedalās nozīmīgās sacensībās gan Eiropas, gan pasaules līmeņa sacensībās. Galvenokārt ar jaunā meistara rokām top detaļas izmantošanai tieši autosportā, taču Toms gatavo arī detaļas motocikliem. «Ziemā ir labi pastrādāts, un rallisti ir nodrošināti, tāpēc tagad ir laiks pieķerties estētikai, veidojot detaļas auto tjūningam – karbona līstītes un citas spožas lietiņas,» stāsta Toms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un naftas produktu kravu apjomu nākotne arvien neskaidra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijas ostās un dzelzceļā vēl tikai apkopo oktobra kravu apjomu rādītājus, atsevišķu termināļu un citu nozares spēlētāju Dienas Biznesam teiktais liecina, ka līdz ar rudeni septembra rādītāju izskatā atnākušais pesimisms nekur nav izplēnējis. Tam pamatā tiek minēti jau iepriekš piesauktie faktori – zemās ogļu cenas, Krievijas stratēģijas īstenošana savas izcelsmes kravu nosūtīšanai pēc iespējas vairāk izmantot savas ostas, neskaidrība par to, kurš būs nākamais VAS Latvijas dzelzceļš vadītājs (ar pienākumu izpildītājiem kaimiņvalstī nopietnus jautājumus, piemēram, nākamā gada sadarbības plānus, neizlemjot), taču klāt nākuši arī citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Liepiņš: Izrādi nevar nodot kā Barona ielas remonta darbus

Kristīne Stepiņa, 01.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijas Nacionālajai operai un baletam nākamais ir jubilejas gads; simtgades svinībām par godu no jauna tiks iestudēta Riharda Vāgnera opera Klīstošais holandietis, skatītājus priecēs spožas Latvijas un ārvalstu operas un baleta zvaigznes

Tā kā līdz valsts nozīmīgajai dzimšanas dienai Rīgā koncertzāle uzbūvēta netiks, jubilejas gadā tiks izmantots katrs Operas skatuves kvadrātcentimetrs, DB saka valsts SIA Latvijas Nacionālā opera un balets valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmars Liepiņš. Operas vadības grožus savās rokās viņš plāno turēt vēl divus gadus, pēc tam gan pievērsīsies komponēšanai, kas pēdējā laikā ir atstāta novārtā.

Vai, vadot Latvijas Nacionālo operu un baletu, ir sanācis saskarties ar rutīnas sajūtu?

Nē. (Smejas.) Operā katra diena nāk kā pārsteigums. Domāju, ka šeit rutīna nav iespējama pēc būtības, taču zināms pieradums šo četru gadu laikā ir izveidojies. Es jau varu daudz ko prognozēt, protams, izņemot to, ka kaut kas var nogāzties no griestiem. Operas skatuve ir paaugstināta riska vieta, tāpēc ir ļoti svarīgi ievērot drošības noteikumus, gan būvējot dekorācijas, gan tās ekspluatējot. Taču viss kaut kas var notikt, piemēram, La Scala teātrī Milānā pirms pirmizrādes no griestiem nokrita aptuveni 40 kilogramu smags prožektors. Labi, ka tas piezemējās viena metra attālumā no dziedātāja. Paldies Dievam, manā laikā Operā nekas tāds nav gadījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedierīces

Tehnoloģiju apskats: Jaunais Samsung vidusslāņa viedtelefons Galaxy A5

Jānis Vēvers, 03.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Samsung vidusslāņa viedtelefons Galaxy A5 pārņēmis vairākas izdaudzinātās S sērijas iezīmes, kļūstot līdzīgāks flagmanim

Pirms vairāk nekā trīs gadiem Samsung piedāvājumā dominējošo plastmasas korpusa viedtelefonu klāstu «atšķaidījusī» Galaxy Alpha sērija ar pamatīgu metāla rāmi tika uztverta kā patīkama pārmaiņa. Un, lai arī pavisam drīz korejieši metālā sāka ietērpt savu labāko sēriju Galaxy S, par Galaxy A pārdēvētie augšējā vidusslāņa sērijas telefoni veiksmīgi turpina dzīvi, šogad pārdzimstot jau trešajā paaudzē.

Galaxy A sērija pamatoti tiek uzskatīta par pieejamāku versiju tiem lietotājiem, kuriem patīk Samsung telefoni, bet kuri negrib maksāt vairāk nekā pustūkstoti eiro. Korejieši ar gudru ziņu piedāvā trīs dažādu izmēru lētākos telefonus – A3 ar 4,7, A5 ar 5,2 un A7 ar 5,7 collu ekrānu, lai katrs pircējs varētu piemeklēt sev atbilstošāko. Palūkosim, ko varam sagaidīt no vidējā varianta – Galaxy A5 2017. gada modeļa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Kampaņa Kaimiņam, kauns demokrātijai

Sandris Točs, speciāli DB, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekad nebūtu domājis, ka aizstāvēšu, manā skatījumā, pļāpu, populistu un samākslotu aktieri Artusu Kaimiņu. Taču ir simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir noskatījušies viņa runu Saeimā un domā citādi. Un tieši tāpēc Saeimas deputāts ir brutāli «noņemts no trases», izmantojot administratīvo resursu un valsts varu.

Operatīvo darbību jēga tieši tajā brīdī, kad tas notika? Lai to paskaidro KNAB. Iestāde, kas Vienotības laikā bija «politisko pasūtījumu galds». Un, acīmredzot, tāds ir arī tagad. Jūs ticat, ka tā ir sagadīšanās? Notika objektīva izmeklēšana, kas rezultējās tieši kad? Tieši pirms balsojuma par Rasnaču, kad valdošā koalīcija ir pamatīgi «aptaisījusies», bet politiskajā leksikonā ir stabili ienācis vārds «mafija»? Pēc spožas runas Saeimā kriminālvajāšanai lūdz izdot opozicionāru Kaimiņu tieši tad, kad gaidāms balsojums par Rasnaču, kuru viņš kritizēja!

Kādam ir jābūt Saeimas opozīcijas deputāta pārkāpumam, lai viņu arestētu tieši pirms balsojuma par tieslietu ministra palikšanu amatā? Varbūt viņš ir maniaks vai slepkava? Ak, esot pārkāpts partiju finansēšanas likums. Opozīcijas partija vienīgā, kas pārkāpj finansēšanas likumu? Patiesi? Tāpēc tieši pirms balsojuma par ministra palikšanu amatā opozīcijas deputāts ir jāizrauj no zāles? Vai tā nav tieša iejaukšanās parlamenta balsojumā, ko izdara tiesībsargājošā iestāde? Ko sakāt par to, konstitucionālo tiesību tulki? Esam demokrātiska, brīva Latvijas valsts? Vai specdienestu diktatūra, kurā drošības iestādēm ir jāprasa atļauja, lai kļūtu par ministru, valdes locekli uzņēmumā un pat sniegtu interviju presei? Tas vienkārši ir kauns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētas ceļiem paredzētais Segway elektriskais skrejritenis Ninebot KickScooter ES4 ar diviem akumulatoriem spēj nobraukt vismaz 35 kilometrus

Elektriskie skrejriteņi šovasar gluži neplunčājas sabiedrības mīlestības jūrā. Ceļu satiksmes organizētāji nespēj tiem ierādīt adekvātu vietu kopējā satiksmē, tādēļ nākas lavierēt starp kājāmgājējiem, riteņbraucējiem un automašīnām, izpelnoties lamas no visiem. Tas gan netraucē skrejriteņu pūlim ar katru mēnesi pieņemties augumā, ko neapšaubāmi veicina aizvien labāki braucamie. Jaunu modeli nesen sarūpējis arī pazīstamais ražotājs Segway, laižot tirdzniecībā Ninebot Kick- Scooter ES4. Tas būtībā ir Ninebot ES2, vienīgi ar papildu akumulatoru.

Dizains

Ninebot ES4 no malas izskatās diezgan «plāns», jo tam zem stāvēšanas platformas nav akumulatora, kā tas ir dažiem konkurentiem. Līdz ar to platforma ir tikai pāris centimetru bieza. Arī riteņi ir nelieli, taču ar pildītām, cietām gumijas riepām. Masīvākā detaļa ir apaļais stūres kāts, pie kura piestiprināta baterija un augšpusē arī neliels ekrāns ar braukšanas ātruma un akumulatora rādījumiem. Kopā viss braucamrīks sver 14 kilogramus. It kā viegli, tomēr konstruktors kaut ko nav līdz galam izskaitļojis. Kad stūres kātu pieloka pie platformas un nostiprina aiz dubļusargā iestrādātā āķa, Ninebot pārnēsāšana kļūst pagalam neērta. Tieši uz līdzsvara punkta uzstiprināts platais ārējais akumulators, kas galīgi nav ērts rokturis. Savukārt satverot kātu virs vai zem tā, metru garais nesamais sasveras un sāpīgi lauž plaukstu. Var, protams, aizbildināties, ka to var vilkt uz vienas riepas aiz stūres, kā rādīts reklāmas materiālos, bet pamēģiniet tādā veidā uznest skrejriteni uz dzīvokli vai biroju pa kāpnēm. Lifta diemžēl visās ēkās nav. Tādēļ atliek radināties ņemt nost akumulatoru. Otra mulsinošā lieta ir stūres kāta ļodzīšanās apakšējā stiprinājuma vietā. Braucot pārņem sajūta, ka kāts viegli kustas, kaut visas četras skrūves apakšā ir cieši pieskrūvētas. Nav diez ko omulīgi iedomāties, kas notiktu, ja stūre pie maksimāla ātruma atteiktu klausīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asus ZenFone 5 iespēju klāsts «uz papīra» izskatās 400 eiro vērtam telefonam nepieklājīgi dāsns

Nav pagājis pat gads, kopš Apple pompozi pieteica ekrāna «iegrauzumu» iPhone X modelī, kad tirgu pārpludinājušas desmitiem ievērojami lētākas variācijas par šo tēmu. Nupat to saimi papildinājis Asus ZenFone 5. Lai arī mūsu pusē Taivānas uzņēmuma telefoni ir mazāk populāri nekā datori, Asus vairāk nekā desmit gados uzkrājis vērā ņemamu pieredzi sakaru ierīču ražošanā un ir nozīmīgs spēlētājs plašajā Āzijas tirgū. ZenFone viedtelefonu sērija iznāk kopš 2014.gada un piedzīvojusi gūzmu ar dažādām modifikācijām.

Pasaules mobilajā kongresā Barselonā pieteiktais, maijā veikalos nonākušais ZenFone 5, šķiet, ir skaistākais no visiem Asus telefoniem. Gandrīz visu priekšpusi klāj 6,2 collu ekrāns ar jau pieminēto «iegrauzumu» augšpusē skaļrunim un kamerai. Aizmugurei izvēlēts spīdīgs stikls ar iestrādātu viļņveidīgu rakstu, kas veido interesantu gaismas atspīdumu – no apaļā pirkstu nospieduma lasītāja visos virzienos vizuļojošus starus, kas, grozot ierīci, pārvietojas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Palikt nedrīkst aizbraukt

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 26.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virsrakstā komatu katrs var likt pēc savas gaumes un dzīves uzskatiem. Tomēr ir virkne pozitīvu apstākļu, kas var mudināt doties prom, bet ir tikpat daudz pozitīvā, kādēļ palikt.

Pie «labajiem» aizbraukšanas iemesliem var minēt starptautiski konvertējamas prestižas izglītības ieguvi, karjeras veidošanu. Un tieši tie cilvēki, kuri aizbrauc ar šādu motivāciju, visbiežāk arī atgriežas. Hrestomātisks piemērs ir Andris Ambainis. Taču ir arī citi. Piemēram, gados jaunais bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, kurš intervijā žurnālam Ir norāda, ka labprātāk strādā Latvijā, kur var daudziem palīdzēt, nekā mierīgi praktizē labiekārtotā Zviedrijas klīnikā.

Jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk nekā vecajās dalībvalstīs.

Te mēs nonākam pie iemesliem, kādēļ ir labi palikt Latvijā vai tajā atgriezties. Jau minētais Ņ. Bezborodovs savos salīdzinoši jaunajos gados, ieguvis labu izglītību ārzemēs un atgriežoties Latvijā, ir kļuvis par Bērnu klīniskās slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītāju. Nevienā no Rietumvalstīm tik strauja karjera nebūtu iedomājama. Tikt pie klīnikas vadīšanas Rietumu slimnīcās nav vienkārši. Uzdrošināšos apgalvot, ka jauniem cilvēkiem ar labām izglītībām izveidot strauju karjeru un ieņemt vadošus amatus Latvijā ir vienkāršāk un tas notiek salīdzinoši ātrāk nekā vecajās dalībvalstīs. Palūkojoties uz to, cik veiksmīgi Latvijā strādā jaunuzņēmumi, cik daudzas spožas idejas tiek īstenotas, gribas teikt, ka Latvija noteikti ir iespēju zeme. Protams, ar dažām atrunām. Iespējas ir tiem, kam ir laba, mūsdienīga un konkurētspējīga izglītība un prasmes, kas ir pieprasītas darba tirgū. Savukārt, ja ir tikai vidējā izglītība un nav pat iegūta profesionālā, vai, Dievs nedod, ir pamata izglītība, tad Latvijā ir grūti. Vidējā alga valstī ir sasniegusi 1000 eiro atzīmi, taču ir gana daudz cilvēku, kas nopelna ievērojami mazāk un kuru dzīve līdz ar to nav sevišķi viegla. Protams, var domāt par aizbraukšanu no valsts, bet var arī nopietni apsvērt, kā padarīt sevi konkurētspējīgāku darba tirgū, proti, kā iegūt tādas prasmes, par kurām var saņemt vairāk. Īpaši tas attiecas uz gados jauniem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru