Saistībā ar notikušo terora aktu Maskavas lielākajā lidostā Domodedova lidojumi no un uz lidostu Rīga notiek saskaņā ar grafiku un nav atcelti, informē lidostas preses sekretāre Sarmīte Bunka-Brilijonka.

Tomēr tie pasažieri, kuri lido uz Krieviju, aicināti lidostā ierasties 2 – 2,5 stundas ātrāk, jo ir ieviests pastiprināts drošības režīms ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Krievijas.

DB jau rakstīja, ka vakar, 24.janvāra, pēcpusdienā nogranda sprādziens Domodedova lidostā. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, bet ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

Pirmdienas pēcpusdienā nograndis sprādziens Domodedova lidostā, Maskavā, vēsta LTV Ziņu dienests.

Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājis 31 cilvēks, ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

«Sprādziens notika bagāžas izsniegšanas zonā. Sprādziena iemesls pagaidām nav saprotams, nav izslēgts, ka spridzeklis atradās bagāžā,» aģentūrai Itar-Tass pavēstīja avots tiesībsargājošajās iestādēs.

Domodevova lidosta 2010.gadā bijusi līdere pasažieru pārvadājumu apjomā Krievijā. Aizvadītajā gadā pārvadāto pasažieru skaits pieaudzis par 19,2%, sasniedzot 22,3 miljonus cilvēku.

Starptautiskajā lidostā Rīga nedēļas sākumā ieviestais pastiprinātais drošības režīms no vakardienas, 26. janvāra, tiek piemērots tikai ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Domodedovas lidostas Maskavā, informē lidosta.

Iepriekš visi pasažieri, kuri lido uz jebkuru lidostu Krievijā, tika aicināti lidostā Rīga ierasties 2 – 2,5 stundas ātrāk, jo ieviests pastiprināts drošības režīms ielidojošajiem un izlidojošajiem reisiem uz un no Krievijas.

DB jau rakstīja, 24.janvāra pēcpusdienā nogranda sprādziens Domodedova lidostā. Krievijas varas iestādes paziņojušas, ka sprādziena rezultātā bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku, bet ievainojumus guvuši 130 cilvēki.

Sprādziens lidostā noticis pulksten 16.32 pēc vietējā laika. Tiek pieļauts, ka spridzekli aktivizējis kāds terorists-pašnāvnieks. Sprādziens noticis pie bagāžas saņemšanas.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens, kurā dzīvību zaudējuši vismaz 12 cilvēki, bet vairāk nekā 20 ievainoti.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Šis ir jau otrais sprādziens, kas pēdējo divu dienu laikā satricinājis Volgogradu.

Svētdien sprādziens nogranda Volgogradas dzelzceļa stacijā, kur gāja bojā 17 cilvēki.

Nacionālais pretterorisma dienests apstiprināja, ka sprādzienu dzelzceļa stacijā sarīkojusi pašnāvniece.

Sprādzienu Volgogradas trolejbusā pirmdien sarīkojis uzbrucējs pašnāvnieks, paziņojuši izmeklētāji. Viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka sprādzieni Volgogradas dzelzceļa stacijā un trolejbusā ir saistīti un plānoti kopā.

Tikmēr traģiskajā pirmdienas sprādzienā bojāgājušo cilvēku skaits sasniedzis 14. Iepriekš tika ziņots par 12 bojāgājušajiem.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdevis rīkojumu visā Krievijā pastiprināt drošības pasākumus.

Krievijas dienvidu pilsētu Volgogradu pirmdien satricinājis jauns sprādziens.

Sprādziens noticis cilvēku pilnā trolejbusā. Eksplozijas rezultātā trolejbuss pilnībā izpostīts, bet tuvējām ēkām izbiruši stikli. Sākta kriminālizmeklēšana aizdomās par terorismu, kā arī nelikumīgu ieroču nēsāšanu.

«Plkst.8.10 (plkst.6.10 pēc Latvijas laika) Volgogradā trolejbusā numur 15A notika sprādziens. Trolejbuss pilnībā izpostīts,» teikts Izmeklēšanas komitejas izplatītajā paziņojumā.

Aviokompānija airBaltic noslēgusi sadarbības līgumu ar aviokompāniju Transaero, lai nodrošinātu nokļūšanu caur starptautisko lidostu Domodedova Maskavā uz galamērķiem Krievijā, Centrālāzijā un Tālajos Austrumos.

airBaltic komercdirektors Tero Taskila norāda, ka savukārt Transaero pasažieri caur Rīgu varēs ceļot uz Eiropu, Skandināviju un Tuvajiem Austrumiem.

Līdz ar sadarbības līguma parasktīsānu airBaltic pasažieri varēs nokļūt tādos galmērķos kā Samara, Kazaņa, Ufa, Krasnodara, Magņitogorska, Soči, Anapa, Novosibirska, Omska, Dienvidu Sahalīna, Vladivostoka, Almati, Kostanaja, Šimkenta, Aktau, Uraļska, Buhāra un citos.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 80 galamērķiem. airBaltic ir dibināta 1995.gadā. Galvenie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju, SIA Baltijas aviācijas sistēmas – 47,2% akciju. airBaltic flotē ir trīsdesmit četras lidmašīnas: sešas Boeing 737-500, astoņas Boeing 737-300, divas Boeing 757-200, desmit Fokker 50, un astoņas Bombardier Q400Next Gen.

Vismaz viens sprādziens satricinājis valdības ēkas Norvēģijas galvaspilsētā Oslo, atsaucoties uz valsts televīzijas un aculiecinieku vēstīto, ziņo CNN, norādot, ka ir gan ievainoti, gan bojā gājuši cilvēki.

Vairākām ēkām ir izsisti logi, un uz ielām redzami asiņojoši cilvēki, šādu informāciju savā mājaslapā sniedz raidorganizācija NRK.

Parādās pretrunīga informācija par to, vai pirmajam sprādzienam sekojis arī otrs.

Viens sprādziens noticis pie valdības ēkas, kurā atrodas premjerministra Jensa Stoltenberga birojs, stāstījusi NRK reportiere Linda Reinholdsena. Otrs sprādziens varētu būt bijis pie Norvēģijas parlamenta.

Vairākās ēkās izcēlušies ugunsgrēki, un no tām ceļas dūmi.

Reuters žurnālists Valters Gibs redzējis astoņus ievainotus cilvēkus, ieskaitot divus vai trīs, kuriem bijuši nopietni ievainojumi, bet viens cilvēks varētu būt gājis bojā. BBC ziņo, ka bojā gājuši vismaz divi cilvēki, bet piecpadsmit ievainoti.

Beļģijas galvaspilsētā Briselē noticis vēl viens sprādziens, ziņo euronews. Tas nograndis Schuman metro stacijā netālu no Eiropas Savienības ēkām.

Sprādziens noticis neilgi pēc diviem sprādzieniem Briseles lidostā. Sprādziens bijis arī Maelbeek metro stacijā.

Patlaban zināms, ka uzbrukumos Briselē bojā gājuši vairāk nekā 20 cilvēki.

Sprādzienā mākslīgo minerālmēslu rūpnīcā Teksasā varētu būt ievainoti vairāk nekā simts cilvēku, kā arī, iespējams, ir nezināms skaits mirušo, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi.

Sprādziens sagrāvis rūpnīcu, kā arī nodarījis plašus postījumus desmitiem tuvējās pilsētiņas Vako ēkām. Pēc sprādziena evakuēta lielākā daļa no vairāk nekā 2,7 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju.

Vietējās slimnīcās nonākuši desmitiem sprādzienā cietušu cilvēku. Savukārt Teksasas varasiestādes aģentūrai Reuters norādījušas, ka sprādziens, visticamāk, ievainojis simtiem cilvēku un, ka daudzi palikuši zem sagrauto ēku drupām. Pagaidām nav zināms bojāgājušo skaits, tomēr ASV plašsaziņas līdzekļi norāda, ka tas varētu būt mērāms desmitos.

Pagaidām nav zināms, kas izraisījis sprādzienu, tomēr tas, visticamāk, bijis rūpnieciskas dabas negadījums, uzskata Teksasas varasiestādes.

Otrdien Jelgavas Naftas bāzē izcēlies ugunsgrēks. Kāda aculiecienice portālam zz.lv ziņojusi, ka noticis sprādziens, novērojami melni dūmi.

Ugunsgrēku apstiprina arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) speciāliste Inga Vetere. Uz notikuma vietu devušies arī ugunsdzēsēji no Rīgas un Dobeles, vēsta reģionālais medijs.

Aculiecinieki ziņojuši, ka dūmi redzami virs autocisternu aizpildīšanas nojumes, apmēram tajā pašā vietā, kur ugunsgrēks noticis arī 19.augustā. Nojume dega 50 kvadrātmetru platībā.

Krievijā Novosibirskas apgabalā noticis sprādziens un izraisījies ugunsgrēks virusoloģijas un biotehnoloģiju pētniecības centrā, kur glabājušies Ebolas un baku vīrusu paraugi, pavēstīja varasiestādes, vienlaikus mierinot, ka saindēšanās draudu nav.

Sprādziens noticis pirmdien valsts pētniecības centrā «Vektor», kas ir viens no diviem objektiem pasaulē, kur atrodas baku vīrusa paraugi.

Ugunsgrēks izraisījies, eksplodējot gāzes balonam, pavēstīja sabiedrības veselības uzraudzības dienests «Rospotrebnadzor». Viens cilvēks ievainots.

Telpā, kur noticis sprādziens, bioloģiski bīstami materiāli nav atradušies. Ugunsgrēku jau pirmdien izdevies likvidēt, apliecināja dienests.

Padomju laikos centrs nodarbojies ar bioloģisko ieroču izstrādi.

Nāvējošais sprādziens metro sistēmā galvaspilsētā Minskā ir mēģinājums destabilizēt valsti, uzskata Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, ziņo BBC. Pirmdien vakarā notikušā sprādziena dēļ bojā gājuši vismaz vienpadsmit cilvēki un vēl daudzi ievainoti.

«Es neizslēdzu, ka tas [sprādziens] bija dāvana no ārvalstīm,» sacījis Lukašenko, sasaistot to ar eksploziju 2008.gadā, kad tika ievainoti 50 cilvēki.

Sprādziens notika Oktjabrjskaja metro stacijā - aptuveni 100 metru attālumā no prezidenta Lukašenko galvenā biroja un rezidences. Šī stacija ir viena no noslogotākajām Minskā.

Daudzi cilvēki guvuši smagus miesas bojājumus - Interfax ziņoja, ka spridzeklis bija pildīts ar metāla daļiņām.

Uzstājoties televīzijā, Lukašenko apgalvojis, ka sprādziena mērķis bijis graut mieru un stabilitāti.

«Prokurori kvalificē šo kā terora aktu,» Reuters ziņu aģentūrai pavēstījis kāds informācijas avots Lukašenko administrācijā.

Vienā no Sanktpēterburgas metro stacijām pirmdien noticis sprādziens, kurā nogalināti vismaz 11 cilvēki, atsaucoties uz Krievijas tiesībsargāšanas un veselības aprūpes iestādēm, ziņo mediji.

Iepriekš Sanktpēterburgas gubernatora pārstāvis ziņoja, ka sprādzienā gājuši bojā desmit cilvēki, bet vēl 50 guvuši ievainojumus. Vēlāk Krievijas veselības ministre Veronika Skvorcova pavēstīja, ka cietuši 47 cilvēki, no kuriem seši atrodas smagā stāvoklī.

Sprādziena vietā saskaņā ar svaigākajām ziņām gājuši bojā deviņi cilvēki, bet vēl divi vēlāk miruši slimnīcā.

Sākotnēji tika saņemtas pretrunīgas ziņas par vienu vai par diviem sprādzieniem, kas notikuši uz vienas no Sanktpēterburgas metro līnijām, taču Krievijas izmeklēšanas komiteja oficiāli paziņojusi, ka bijusi tikai viena eksplozija.

Saskaņā ar trešdien publiskoto izmeklētāju ziņojumu Polijas prezidenta lidmašīnu 2010.gadā pie Smoļenskas lidlauka Krievijas rietumos iznīcināja sprādziens, kas noticis, tai vēl atrodoties gaisā, ziņo Polijas Radio.

Komisija, kas izmeklē katastrofu, kurā gāja bojā toreizējais Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un visi 95 pārējie lidmašīnā esošie cilvēki, tostarp citas augstākās poļu valsts un armijas amatpersonas, atzinusi, ka to nav izraisījusi pilotu kļūda.

Saskaņā ar komisijas atzinumu vispirms eksplodējis lidmašīnas kreisais spārns, kad lidaparāts vēl atradies vairāk nekā 900 metru no Smoļenskas militārā lidlauka.

Pēc tam, lidmašīnai joprojām atrodoties gaisā, noticis sprādziens tās fizelāžā un pilnībā apstājušies dzinēji.

Vienlaikus komisija atzinusi, ka Smoļenskas lidostas dispečeri lidmašīnas ekipāžai snieguši kļūdainu informāciju par nosēšanos.

Savu ziņojumu komisija publicējusi nākamajā dienā pēc piemiņas pasākumiem, kas notika visā Polijā, apritot tieši astoņiem gadiem pēc traģiskās katastrofas.

Deviņpadsmit tūristi, viņu skaitā no Lielbritānijas un Francijas, miruši gaisa balona avārijā netālu no Ēģiptes pilsētas Luksoras, ziņo BBC.

Pirms balona nogāšanās bijis dzirdams sprādziens un redzamas liesmas, informējušas amatpersonas.

Luksora atrodas Nīlas upes krastos un tur atrodamas dažas no Ēģiptes slavenākajām faraonu laika liecībām. Tā ir populārs tūristu galamērķis.

Astoņu uzņēmumu, kas nodrošina gaisa balonu lidojumus Luksorā, pārstāvis informējis, ka bijis gāzes sprādziens brīdī, kad gaisa balons atradies 300 metru augstumā.

«Tajā bija 20 pasažieri. Notika sprādziens un 19 pasažieri ir miruši. Viens tūrists un pilots izdzīvoja,» ziņu aģentūrai Reuters teicis

Ugunsgrēkā, kas izcēlies Krievijas karaflotes dziļjūras kodolzemūdenē «AS-12», gājuši bojā 14 jūrnieki, atsaucoties uz varasiestādēm, ziņo mediju kompānija RBK.

Ugunsgrēks minizemūdenē, kuras uzdevums bija veikt okeāna dibena pētījumus Krievijas karaflotes vajadzībām, izcēlies pirmdien, veicot biometriskos mērījumus Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

«Otkritije media», atsaucoties uz anonīmiem avotiem Ziemeļu flotē, vēsta, ka aizdedzies zemūdenes pārvadātājs «BS-64».

Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprinājusi 14 jūrnieku bojāeju. Tās paziņojumā norādīts, ka ugunsgrēks noticis uz zinātniski pētnieciskā jūras spēku dziļūdens aparāta okeāna dibena izpētes laikā Krievijas teritoriālajos ūdeņos.

Ministrija neprecizēja zemūdeni, uz kuras noticis incidents, bet paziņoja, ka ugunsgrēku nodzēsuši paši apkalpes locekļi.

Ukrainas dienvidaustrumu pilsētu Dņepropetrovsku satricinājusi vairāku sprādzienu sērija, kuros cietuši vismaz 27 cilvēki, liecina Ukrainas varasiestāžu informācija.

Saskaņā ar pagaidām neapstirpinātu informāciju, kopumā pilsētā nogranduši desmit sprādzieni. Ukrainas varasiestādes norāda, ka 25 no cietušajiem cilvēkiem nogādāti slimnīcā. Ukrainas prokuratūra ierosinājusi krimināllietu.

Pirmais sprādziens noticis tramvaja pieturā pie pilsētas Operas teātra un tajā cietuši 13 cilvēki, kā arī sabojāts tramvajs, iznīcināta pietura un apkārt esošajām ēkām izbiruši logi.

Nākošais sprādziens nograndis pie kinoteātra Dzimtene, trešais sprādziens noticis netālu pie Lācara Gobas vārdā nosaukta parka, bet ceturtais spridzeklis eksplodējis pie tās pašas tramvaja pieturas pie kuras uzsprāga pirmais. Pēc tam aculiecinieki ziņojuši vēl par sešiem sprādzieniem.

Spēcīga eksplozija satricinājusi Meksikai piederošas naftas kompānijas Pemex galvenā biroja ēku valsts galvaspilsētā Mehiko. Sprādzienā bojā gājuši vismaz 25 cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti un vēl daudzi iesprostoti bojātajā ēkā.

Sprādziens nograndis debesskrāpja apakšējos stāvos, tādējādi apgrūtinot augšējos stāvos esošo cilvēku evakuāciju. Pagaidām nav zināmi eksplozijas cēloņi un notikušais tiek izmeklēts. Izvirzīta neoficiāla versija, ka sprādzienu izraisījusi gāzes noplūde, vēsta Reuters.

Notikuma vietā strādā glābēji, kas sprādziena bojātajā ēkā cenšas atrast izdzīvojušos. Sprādzienā cietušo ēku iecerējis apmeklēt Meksikas prezidents, Mehiko pilsētas mērs un Pemex kompānijas vadītājs.

Sprādziens pievienojies pēdējos gados Pemex vajājošu nelaimju virknei, kas izraisījušas pamatīgu kritiku par Meksikas valsts gāzes kompānijas iekšējo drošību. Tā, piemēram, aizvadītā gada septembrī Pemex ražotnē Mehiko ziemeļos bojā gāja 30 cilvēku.

Par sprādzienu, kas pagājušajā nedēļā nodarīja postījumus Dānijas nodokļu dienesta ēkai Kopenhāgenā, tiek turēti aizdomās divi Zviedrijas pilsoņi. trešdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

Viens no aizdomās turamajiem, kas ir 22 gadus vecs, tika aizturēts otrdien Zviedrijā, bet otrs aizdomās turamais, kurš ir 23 gadus vecs, vēl nav notverts.

«Mēs esam veikuši kratīšanas vairākās adresēs Zviedrijā. Mēs esam atsavinājuši automašīnu, ko, mūsuprāt, izmantoja noziedznieki,» paziņoja Kopenhāgenas policija.

6.augustā pie Dānijas nodokļu dienesta galvenā biroja nogranda sprādziens, bet neviens cilvēks nopietnus ievainojumus neguva. Ēkas logiem izbira stikli un tika bojāta fasāde.

Vienu cilvēku savainoja lidojošas šķembas no sprādziena un viņam tika sniegta palīdzība slimnīcā.

Sprādziens notika vakarā un ēkā tobrīd atradās tikai divi cilvēki. Viņi eksplozijā necieta.

Kabulas diplomātisko kvartālu trešdienas rītā satricināja spēcīgs sprādziens, kurā nogalināti vismaz 90 cilvēki un aptuveni 400 ievainoti, paziņojusi Afganistānas valdība.

Varasiestādes brīdinājušas, ka mirušo skaits var vēl pieaugt, jo slimnīcās tiek ievesti arvien jauni ievainotie.

Afganistānas amatpersonu sniegtā informācija liecina, ka eksploziju sarīkojis terorists pašnāvnieks, kas vadījis ar sprāgstvielām piekrautu smago automašīnu.

Eksploziju izraisīja 1500 kilogrami sprāgstvielu, kas bija paslēptas notekūdeņu savākšanas mašīnā, sacīja amatpersonas.

Ap laukumu, kur ap plkst.8.30 (ap plkst. 7.00 pēc Latvijas laika), notika sprādziens, izvietotas daudzas valdības iestādes un ārvalstu vēstniecības, tostarp arī NATO birojs.

Sprādzienam vistuvāk atradusies Vācijas vēstniecība, taču afgāņu policijas pārstāvis aģentūrai Reuters atzinis, ka «grūti pateikt, kas īsti bijis uzbrukuma mērķis».

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

AS "Grindeks" teritorijā Krustpils ielā 53 - vienā no Aktīvo farmaceitisko vielu ražošanas iecirkņiem 3.jūnija rītā noticis sprādziens, kas izraisīja aizdegšanos.

Veicot destilācijas procesu, kā ietvaros tika izmantota viegli uzliesmojoša ķīmiska viela, 1,4 - dioksāns. Veicot šo darbību notika neprognozēts sprādziens ar aizdegšanos. Ugunsgrēks sākotnējā stadijā tika likvidēts, izmantojot esošos ugunsdrošības līdzekļus.

Notikuma vietā bija viens cietušais, kam nekavējoties sniedza medicīnisko palīdzību un nogādāja slimnīcā. Notikuma vieta ir lokalizēta un negadījuma cēloņi pašreiz tiek skaidroti.

Lipmans: Vislabākais risinājums jaunai rūpnīcai būtu valsts garantijas 

Ekonomiskā izaugsme, kas balstīta nevis uz globālo inflāciju, bet gan reālo ražošanu,...

"Grindeks" ir starptautisks farmācijas koncerns, un tā galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

"Grindeks" koncernu veido AS "Grindeks" un tā sabiedrības: AS "Kalceks" Latvijā, AS "Tallinas Farmaceitiskā rūpnīca" Igaunijā, "HBM Pharma" s.r.o. Slovākijā, "Grindeks Rus" Krievijā un SIA "Namu Apsaimniekošanas projekti" Latvijā. Pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs.

2020.gadā koncerns produkciju eksportēja uz 93 valstīm. Nozīmīgākie "Grindeks" tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, Izraēla, Austrālija un ASV.

"Grindeks" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 187 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32% vairāk nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 42%, sasniedzot 19 miljonus eiro.

Ūdenī iegāzies helikopters, apgāzusies laiva, naftas platformā noticis sprādziens - kā rīkoties šādās situācijās? Šos un vēl vairāk nekā 30 apmācību veidus piedāvā Polijas ārkārtas situāciju apmācību centrs "Vulcan Training Center", kuru apmeklēja portāls Db.lv

Naftas un gāzes rūpniecības uzņēmumu darbiniekiem, kas strādā uz platformām jūrās un okeānos, nepieciešamas specifiskas zināšanas, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Šādas apmācības piedāvā īpaši apmācību centri, taču, ņemot vērā specifisko jomu, tādu Eiropā nav daudz. "Vulcan Training Center" atrodas Polijā, Šcecinā, un tas ir vienīgais šāda tipa centrs valstī, kas atbilst OPITO standartiem.

Centru sākotnēji dibinājuši entuziasti, kuri iepriekš strādājuši gan uz starptautiskajiem kuģiem, gan ugunsdzēsības sektorā visā pasaulē, un tas piedāvā vairāk nekā 34 veidu nodarbības speciālistu apmācībās.

Katram darbiniekam, kurš uzsāk darbu šajā nozarē, lai iegūtu sertifikātu par drošības un glābšanas prasmēm, jāapmeklē sākotnējās - pamata līmeņa - apmācības, kas ietver pārvietošanos ar helikopteru, pirmo palīdzību, ārkārtas situācijas laivā un rīcību ugunsgrēka gadījumos, stāsta kompānijas pārstāvis Lukašs Fajts. Pēc tam - atkarībā no darbības jomas - zināšanas regulāri jāatjauno.

Jēlnaftas cena aprīļa piegādēm Ņujorkas preču biržā bijusi 101,16 ASV dolāri par barelu, kas ir par 1,54 dolāriem mazāk nekā iepriekšējās tirdzniecības sesijas noslēgumā.

Brent naftas cena ICE samazinājusies par 1,59 ASV dolāriem līdz 111,16 dolāriem par barelu, ziņo interfax.ru.

Londonā Brent naftas cena samazinājusies par 1,92 ASV dolāriem līdz 111,92 dolāriem par barelu, kas ir zemākā cena kopš 25.februāra.

Jāpiemin, ka naftas cenu krišanos pasaulē ir izraisījuši notikumi Japānā. DB jau rakstīja, ka 11.marta rītā Japānas ziemeļaustrumu daļu satricināja 8,9 balles stipra zemestrīce, kas izraisīja plašus postījumus un cunami vairāku metru augstumā. Šī zemestrīce ir spēcīgākā Japānas vēsturē un viena no stiprākajām uz pasaules notikušajām zemestrīcēm.

Savukārt naktī noticis sprādziens iepriekš bojātajā atomreaktorā Fukušima 1, kas atrodas 250 km no Tokijas. Tas ir otrais sprādziens šajā stacijā pēdējo trīs dienu laikā.