Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Kliedziens zaudējis savu titulu kā pasaulē dārgākā glezna, jo īru gleznotāja Frensisa Bēkona portrets izsolē Ņujorkā pārdots par 142 miljoniem ASV dolāru, vēsta thelocal.no.

Vienīgā privātās rokās esošā Kliedziena versija, kuras autors ir Norvēģijas gleznotājs Edvards Munks, pasaules rekordu uzstādīja 2012. gada maijā, kad tika pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Taču šis rekords pārspēts Ņujorkā otrdienas vakarā, kad nezināms pircējs piedāvājis par gandrīz 70 miljoniem ASV dolāru lielāku cenu nekā pirmspārdošanas aplēsēs, iegūstot Three Studies of Lucian Freud, trīs paneļu gleznu.

Gleznā redzams gleznotāja draugs Londonas mākslinieks Lucians Freids, sēžot uz krēsla.

Norvēģijas ekspresionista Edvarda Munka slavenā glezna Kliedziens izsolē pārdota par 119,9 miljoniem ASV dolāru, tādējādi kļūstot par dārgāko pārdotu mākslas darbu, vēsta BBC.

Pirms vairāk nekā simts gadiem (1895) gleznoto darbu Ņujorkā notikušajā izsoļu nama Sotheby’s izsolē iegādājies kāds anonīms pircējs. Gleznas solīšana ilgusi tikai 12 minūtes.

Mākslas darba sākumcena tika noteikta 40 miljonu ASV dolāru apmērā. Ienākumi no gleznas pārdošanas paredzēti jauna muzeja, viesnīcas un mākslas centra izveidei Norvēģijā.

Līdz šim dārgākais pārdotais mākslas darbs bija Pablo Pikaso Kailā, zaļās lapas un skulptūra. 2010. gadā notikušajā izsolē šī glezna tika nosolīta par 106,5 miljoniem ASV dolāru.

Norvēģu mākslinieks E. Munks radīja četras Kliedziena versijas, no kurām trīs glabājas Norvēģijas muzejos. Izsolē pārdotā bijusi «krāsainākā» un uz tās rāmja ir uzrakstīts E. Munka pašsacerēts dzejolis.

ASV investīciju miljardieris Leons Bleks (Leon Black) ir noslēpumainais pircējs, kurš izsolē maijā samaksāja 119,9 miljonus ASV dolāru par Edvarda Munka Kliedzienu, noskaidrojis izdevums Wall Street Journal.

Glezna tika pārdota Sotheby's izsolē Ņujorkā 12 minūšu laikā, bet pircējs palika anonīms.

Wall Street Journal no vairākiem Blekam tuvu stāvošiem cilvēkiem uzzinājis, ka gleznu iegādājies tieši viņš - pazīstams mākslas kolekcionārs.

119,9 miljoni ASV dolāru bija lielākā summa, kāda samaksāta par mākslas darbu atklātā izsolē.

Bleka runasvīrs atteicies apstiprināt vai noliegt Wall Street Journal rakstīto.

60 gadus vecais ņujorkietis L. Bleks ir investīciju fonda Apollo Global Management dibinātājs un vecākais partneris. Viņa bagātība tiek lēsta 3,4 miljardu ASV dolāru apmērā.

1895. gada darbs ir viena no četrām versijām, ko Munks radīja.

Latvijas jaunā māksliniece Marta Zariņa-Ģelze, gūstot uzvaru Swatch Art Rules konkursā, vienā acu mirklī nokļuvusi starp tiem pasaules populārajiem cilvēkiem, piemēram, Joko Ono, kas radījuši pulksteņu dizainus, žurnālistiem sacīja modes eksperte un portāla Arterritory līdzīpašniece Una Meistere.

«Šī nav gadījuma balva. Tā ir nopietna dizaina balva no Šveices pulksteņu ražotāja Swatch, kas ir ļoti inovatīva kompānija,» pauda Meistere.

Viņa jaunajai māksliniecei pēc uzvaras konkursā vēl prast stratēģiski izmantot šo iespēju un nezaudēt savu radošumu.

Zariņas-Ģelzes uzvara konkursā rāda, ka māksliniecei ir izdevies realizēt to, pēc kā pati ir tiekusies, jo viņai ir izdevies integrēt konceptuālo domāšanu dizainā, norādīja Rīgas mākslas telpas kuratore Inga Šteimane.

Pati māksliniece atklāja, ka, strādājot pie pulksteņa dizaina, iedomājusies, kā justos uz skatuves kā uzvarētāja un kāds varētu būt kliedziens no emociju pārpilnības. Zariņa-Ģelze konkursā uzvarēja ar ideju Scream of Victory (Uzvaras kliedziens), kas balstās uz sajūsmas kliedziena digitālu atveidu gan trofejas, gan pulksteņa dizainā. Pēc Latvijas mākslinieces dizaina tiks veidota Swatch TTR Snovborda pasaules čempionāta galvenā balva - trofeja un laureātu dāvanas - pulksteņi 2012./2013.gada sezonā.

Norvēģijas tirdzniecības pārpalikums maijā gada griezumā palielinājies par 44,5%. Tas noticis, pateicoties lielākam naftas eksportam un Edvarda Munka ikoniskās gleznas Kliedziens pārdošanai, atsaucoties uz oficiālajiem datiem, vēsta thelocal.no.

Norvēģijas statistikas pārvalde SSB informējusi, ka ārpus Eiropas Savienības esošajā valstī, neskatoties uz sarūkošajām jēlnaftas cenām, reģistrēts krietni lielāks tirdzniecības pārpalikums 43,2 miljardu kronu (7,1 miljarda ASV dolāru) apmērā.

Eksporta vērtība bijusi par 15,5% augstāka, pateicoties lielākam izsūknētās naftas apjomam, bet imports samazinājies par pieticīgiem 0,9%.

Eksportu atbalstījusi arī darba Kliedziens pārdošana Ņujorkā 3. maijā par 119,9 miljoniem ASV dolāru.

Edvarda Munka darba Kliedziens versija, kas šogad kļuva par dārgāko mākslas darbu, kāds pārdots izsolē, tiks izstādīta Ņujorkā, ziņo BBC.

1895. gada pasteli maijā par 120 miljoniem ASV dolāru nopirka anonīms solītājs, un tā sešus mēnešus, sākot no 24. oktobra, tiks izstādīta Modernās Mākslas muzejā.

Muzeja direktors Glens Lovrijs izdevumam New York Times sacījis, ka tā ir «neticama iespēja» redzēt retu mākslas darbu.

Ar laika nobīdi iespējams kopēt to, ko dara paši slavenākie investori, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā investorus daudzi līdzekļu pārvaldnieki mēģina pievilināt ar visdažādākajiem finanšu produktiem. Ieguldītāju sirdis var iekarot, piemēram, kāds fonds, kas iegulda konkrēta sektora uzņēmumu vērtspapīros; ieguldīt iespējams arī tādos biržās tirgotajos fondos, kuri investē konkrētu uzņēmumu akcijās, kuri atbalsta vienu vai otru vērtību. Pēdējo gadu laikā modes kliedziens ir, piemēram, sociāli atbildīga investēšana, piemēram, tiek veidoti fondi, kas iegulda tikai tādos uzņēmumos, kuri pastiprināti domā par vides saaudzēšanu.

Katrā ziņā šo modes kliedzienu metusies izmantot aktīvu pārvaldīšanas industrija, kas investoriem radījusi daudzus dažādus investīciju produktus.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Norvēģijas policija trešdien paziņoja, ka ir atguvusi vērtīgu norvēģu gleznotāja Edvarda Munka mākslas darbu, kas tika nozagts 2009.gadā.

Munka litogrāfija Vēsture (Historien) tika atgūta nesabojāta, informēja policija.

Mākslas darbā attēlots vecs bārdains vīrietis, kurš sarunājas ar jaunu zēnu.

Mākslas darba vērtība nozagšanas brīdī tika lēsta 240 000 eiro apmērā, tomēr, kā norāda mākslas eksperti, darbs ir pārāk labi zināms, lai to piedāvātu tirgū.

Saistībā ar šo noziegumu ir aizturēti divi cilvēki.

Šī litogrāfija tika nozagta Norvēģijas galvenajā mākslas galerijā Nyborg Kunst.

Divi Munka meistardarbi - Kliedziens (Skrik) un Madonna - 2004.gadā tika nozagti Munka muzejā Oslo. Mākslas darbu kopējā vērtība tika lēsta vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Bioloģisko graudaugu un ārstniecības augu audzēšanu apvienojot ar rekreācijas pakalpojumu sniegšanu vasarā, ļauj sabalansēt ienākumus ar tēriņiem

Šādu ekonomiskās darbības modeli ir izvēlējies Māris Gulbis, bijušais iekšlietu ministrs un ilggadējais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs, bet pašlaik zemnieks un viesu mājas īpašnieks. «Pēc sava tēva nāves mantoju gan tūristu bāzi (piecas mājiņas) pie Mežezera 5 ha platībā, gan arī 47 ha lauksaimniecībā izmantojamas zemes un vēl vairākus nekustamos īpašumus, un šis ir nosacīti pirmais gads, kad saimniekoju laukos,» savu nonākšanu zemnieka statusā skaidro M. Gulbis.

Ne tikai Latvijā, bet arī daudzviet pasaulē ir modes kliedziens – bioloģiskā pārtika, kuras cenas ievērojami pārsniedz tā dēvētās konvencionālās pārtikas cenas. «Latvija ir izcili piemērota bioloģiskajai lauksaimniecībai, jo pašmāju zemnieku rocība nav ļāvusi īstenot ķimizāciju – lietot dažādus kaitēkļu apkarošanas līdzekļus,» skaidro M. Gulbis. Viņš atzīst, ka iepriekš ar lauksaimniecību ir bijis uz «jūs», taču tagad dzīve piespiedusi un pārgājis uz «tu». «Noklausījos bioloģiskās lauksaimniecības kursus, nokārtoju pārbaudījumus un saņēmu atbilstošu sertifikātu, un varu strādāt bioloģiskās lauksaimniecības nozarē,» uz jautājumu par zemniecības iemaņām un prasmēm atbild M. Gulbis.

Raimonds Biedrītis pirms septiņiem gadiem atvēra veikalu Grauda spēks, kur tirgoja svaigi maltus miltus. Ar to viņš neapstājās, un tagad pircēji var nopirkt ne vien tos, bet arī dažādus miltu maisījumus, maizi, pastu, konditorejas izstrādājumus, dažādus graudaugus, kā arī uz vietas piesēst un iedzert kafiju.

Blakus Grauda spēkam ir Raimonda sievas Ievas Biedrītes veikals BBFactory, kur nopērkamas ne vien kosmētikas izejvielas skaistumkopšanas produktu gatavošanai mājās, bet arī gatavā kosmētika. Abi uzņēmumi attīstās soli pa solim, un vairāk par pieeju uzņēmējdarbībā Raimonds stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 27. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Minēji, ka, domājot par nākotni, jāzina, ko gribi. Ko tu gribi?

No rīta laimīgs piecēlos, atbraucu uz darbu, pastrādāju, kaut ko sev izdaru, kaut ko uzņēmumam, parunāju ar cilvēkiem, citiem kaut ko labu izdaru, laimīgs vakarā aizeju gulēt – viss kārtībā. Ja man būtu piecas šādas ceptuves, būtu pa visām jābraukā vai jāņem darbā kāds menedžeris, jāpieņem darbinieki, jāorganizē pārrunas, preču piegādes utt. Taču ārprāts, kā galva sāpētu! Nedomāju, ka es būtu laimīgs. Man šobrīd ir labi, kā ir. Grandioza attīstība savā ziņā mani biedē, es negribu izkāpt no savas komforta zonas.

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Tekstila zīmols Mimu koncentrējas uz mājas tekstilu no liniem, bet projekta Biznesa eskalators laikā izmēģina roku arī apģērba izgatavošanā

Paralēli mājas tekstilam Mimu šī mēneša laikā pircējiem piedāvāja arī apģērbu – linu brunčus, kas apdrukāti ar etnogrāfiskām zīmēm. «Var uzskatīt, ka eksperiments ir izdevies, jo lielākā daļa svārku ir pārdoti,» saka Ieva Grizāne, SIA Mimu īpašniece. Runājot par nākotni, viņa atklāj, ka vēlas turpināt darbu ar apģērbiem, jo, piemēram, cilvēki interesējoties par linu krekliem, un arī pašai galvā ir dažādas idejas sarafāniem un kleitām, tāpat jāturpina strādāt ar brunčiem.

Gaidīja lielāku interesi

«Lai gan pircēju, kas te apgrozās, ir ļoti daudz, plūsma ir liela, ne visi pienāk klāt, lai apskatītu, ko es piedāvāju. Biju gaidījusi lielāku interesi par savu produktu. Agrāk es vairāk apgrozījos tirdziņos un brīvdabas pasākumos, kur vairākums cilvēku bija mana mērķauditorija,» saka I. Grizāne. Līdz šim Mimu galvenokārt produkciju realizēja internetā un dažādos tirdziņos. «Alfa ir pavisam cita pieredze. Tirdziņi ir intensīvāki – aizbrauc uz vienu vai divām dienām un tirgojies, bet Alfā esmu katru dienu un te viss notiek rimtāk. Cilvēki, kas te apgrozās, ir pavisam atšķirīgi no tiem, ar kuriem esmu pieradusi strādāt,» viņa atklāj. Šis mēnesis ļāva saprast, ka pastāvīga vieta tirdzniecības centrā nav Mimu «lauciņš». Taču laikā pirms Ziemassvētkiem tas varētu būt labs tirdzniecības kanāls.

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Marta Zariņa-Ģelze no Latvijas uzvarējusi Swatch Art Rules Design Competition 2012 ar darbu Uzvaras kliedziens.

Darba tēma saskaņā ar konkursa nolikumu bija Progress&Stils.

M. Zariņa-Ģelze kopā ar divām citām finālistēm - šveiciešu fotomākslinieci un dizaineri Betinu Lundstremu un Austrālijas mākslinieci un dizaineri Elisu Martinsoni - bija uzaicināta piedalīties konkursa finālā Losandželosā.

Darbi konkursam bija jāiesniedz līdz 27. martam. Tos vērtēja žūrija.

Balvā papildus slavai M. Zariņa-Ģelze ieguvusi brīvdienas diviem cilvēkiem - divas nedēļas Ņujorkā, ieskaitot ceļa izdevumus, uzturēšanos un kabatas naudu.

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

AS Cesvaines piens augustā uzsākusi ražot puscieto kazas sieru, kļūstot par pirmo piena pārstrādes uzņēmumu Latvijā, kas rūpnieciski ražo šādu produktum, informē uzņēmumā.

«Puscietais kazas siers patlaban pasaulē ir modes kliedziens. Tas ir veselīgs produkts ar lielisku eksporta potenciālu. Uzsākot šī siera ražošanu, Cesvaines piens ir devis ļoti labu stimulu Latvijas kazu audzētājiem straujāk attīstīt šo perspektīvo nozari,» norāda Latvijas Kazkopības biedrības valdes priekšsēdētāja Kristīne Piliena.

Uzņēmumā informē, ka jaunā siera receptes izstrāde uzņēmumā aizsākās 2016.gada vasarā un tapa garu eksperimentu gaitā. Tās autoram un siera meistaram ir liela pieredze kazas siera gatavošanā, viņam piederējusi arī kazu saimniecība.

Patlaban Latvijā pieejamais kazas piena daudzums uzņēmumam ļauj saražot līdz vienai tonnai puscietā kazas siera mēnesī. Uzņēmumā atzīmē, ka Latvijā pēdējos gados ir būtiski augusi patērētāju interese par kazas piena produktiem. To apliecina arī kazu ganāmpulku pieaugums - 2016.gada beigās Latvijā bija reģistrēts aptuveni 13 000 kazu, bet šogad kazu skaits jau pārsniedz 14 000.

SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011. gadā uzņēmums sāka ar virtuālo tūru izstrādi

Virtuālās tūres ir palikušas kā mazs papildpakalpojums, saka Zane Šneidere, SIA Bright līdzīpašniece.

Kādu laiku, izstrādājot tūres, komanda saprata, ka uzņēmuma grafiskie dizaineri un programmētāji var daudz vairāk. «Kļuva neinteresanti. Tas bija nišas produkts – lai gan mainījās telpas, ko fotografējām, tehnoloģija visu laiku bija viena un tā pati. Gribējās jaunus izaicinājumus, darīt kaut ko interesantāku, sarežģītāku,» atzīst Kaspars Bleikšs, SIA Bright līdzīpašnieks.

Reizēm viņi klientus pat atrunā no virtuālo tūru veidošanas, jo tagad daudz vairāk var pateikt ar video, turklāt to var izmantot ne vien mājaslapā, bet arī sociālajos tīklos, YouTube u.tml. «Vienu laiku virtuālās tūres bija modes kliedziens. Tagad tās vairs nav aktuālas. Ja runājam par tādu nišu kā dzīvokļu pārdošana vai īre, tad tur virtuālās tūres joprojām labi strādā. Citās jomās video ar labu scenāriju ir daudz iespaidīgāki,» vērtē Zane. Kaspars piebilst, ka tad, ja video skatītāju neaizrauj pirmajās piecās sekundēs, tālāk to neskatīsies. Viņiem bieži vien prasa piecu minūšu mārketinga video, un tad nākas ilgi skaidrot, ka mūsdienās viena minūte jau ir daudz. «Cilvēki novērtē savu laiku, ir nepacietīgi un nedaudz slinkāki, meklējot informāciju,» novērojis Kaspars. Lietotājam ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik daudz laika tas prasīs. Varbūt minūtes cilvēkam nav žēl, bet, ja būs jāveic daudzi un neskaidri soļi, viņš, iespējams, meklēs ko vienkāršāku, un mājaslapas īpašnieks šo potenciālo klientu būs zaudējis.

Ja patiešām Eiropas Zaļais kurss tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci.

Tā intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumā Miljonārs saka uzņēmuma Karavela īpašnieks Andris Bite.

Fragments no intervijas

"Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes, – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi. Esmu par to, ka ir nepieciešams samazināt visa veida atkritumus, veikt to maksimāli iespējamu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, taču jautājumi ir par tā konkrētām izpausmēm, riskiem un ietekmi. Ja patiešām tas tiks ieviests tādā formā, kā pašlaik izskan iespējamie šī kursa ieviešanas scenāriji, tad Latvijas tautsaimniecība, kas saistīta ar zemes izmantošanu, beigs savus eksistenci. Ne jau velti vairāku uzņēmēju nevalstisko organizāciju vadītāji apgalvo, ka Zaļais kurss ir ieguvis nevis vīzijas, bet gan halucināciju apveidus. Piemēram, izvirzītie mērķi par noteiktu apjomu samazināt augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslus būtiski samazinās iegūstamās ražas apjomu salīdzinājumā ar pašreizējo. Ticu un ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un Zaļais kurss iegūs praktiskus un reāli izpildāmus pasākumus un sasniegs izvirzīto mērķi. Pielikšu visas savas pūles, lai tā notiktu. Šajā ziņā izšķirošs būs 2022. un 2023. gads ar to inflācijas līmeni, kāds būs pārtikā, ko pašlaik patērētājs neredz veikalā. Sekas pašreizējām sarunām ar veikaliem par preču cenām plauktos pircējs ieraudzīs tikai apmēram pēc diviem ceturkšņiem – sešiem mēnešiem. Tas liecina, ka būs dramatisks cenu lēciens, jo Karavelai ir pozīcijas, kuru produktiem tirgū būs 40% pieaugums, kas veikalu plauktos pārvērtīsies vismaz par 60% kāpumu. Tas nozīmē, ka jau pašlaik situācija, kad būtiski pieaug minerālmēslu cenas (jo aug dabasgāzes cenas), pārtikas pieejamība samazināsies, jo tā vienkārši kļūs daudz dārgāka. Tieši šis varētu būt tas būtiskākais arguments, kas atvēsinās sakarsušos prātus saistībā ar Zaļā kursa iespējamajiem ieviešanas scenārijiem. Protams, ja arī iegūtā raža būs par 30- 50% mazāka, tad tas atsvērs produkcijas cenu dubultošanos. Vienlaikus šādā situācijā, visticamāk, nekādus klimata neitralitātes mērķus realitātē sasniegt nebūs iespējams. Viens ir stāsts, kur Briseles ierēdņi ir izdomājuši, kādā sapņu pilī vēlas nokļūt, bet otrs stāsts ir lielo ekonomiku vēlme šo situāciju izmantot, lai ierobežotu konkurenci nevis tikai ar Latvijas vai Lietuvas, bet arī ar Polijas, Čehijas, Ungārijas, Slovākijas ražotājiem. Latvijas valstij nav vēlmes analizēt ekonomiku un modelēt tās nākotni konkrētos apstākļos (pie noteiktiem nosacījumiem). Vecajās ES dalībvalstīs saprot, ka industrijas no tām bēg un tāpēc šis process ir jāapstādina".