Otrā ceturkšņa rezultāti bijuši pārsteidzoši labi, taču priecāties eiro zonas valstīm vēl esot pāragri.
Eiro zonas ekonomikas pieaugums šajā laika periodā bijis pārsteidzoši spēcīgs, taču maz ticams, ka tas turpināsies, jo saskaņā ar Ernst & Young pēdējo ceturkšņa eiro zonas ekonomisko prognozi (Eurozone Forecast) (EEF) ekonomiku gaida grūti laiki.
Līdz ar to reģiona ekonomikas pieauguma prognoze šim gadam palielināta līdz 1,5%, galvenokārt, pamatojoties uz Vācijas ekonomikas sasniegumiem, tajā pašā laikā nākamajam gadam prognozējot tikai 1,4% kāpumu, kas ir zem pieauguma tendences. Prognozēts, ka bezdarbs eiro zonā turpinās augt līdz pat līdz nākamā gada vidum, kad bezdarbnieku skaits varētu pārsniegt 16,3 miljonus.
Ernst & Young Eurozone Forecast vecākā konsultante ekonomikas jautājumos Marie Dirona norāda, ka visticamāk otrais ceturksnis kādu laiku iezīmēs visstraujāko ekonomikas kāpuma brīdi. Savukārt Eiropas valstīs paredzētās izdevumu samazināšanas un nodokļu palielināšanas ietekmi pilnā mērā izjutīsim tikai nākotnē. Turklāt ASV ekonomikas atveseļošanās tempu palēnināšanās pazīmes nozīmējot, ka maz ticams, ka eksports būšot tik spēcīgs atveseļošanās dzinējspēks, kā tas tika prognozēts iepriekš.
Līdz ar to eiro zonas uzņēmumi un mājsaimniecības, visticamāk, arī turpmāk būs samērā piesardzīgas. Uzņēmumi, iespējams, arī turpmāk atliks lēmumus par jaunu darbinieku pieņemšanu un investīcijām, īpaši Dienvideiropā, un patērētāji turpinās veidot drošības uzkrājumus, teikts pētījumā.
Tur arī minēts, ka pāreja no stimulējošās uz ierobežojošo fiskālo politiku rada papildu šķērsli izaugsmei. Valdības visās eiro zonas valstīs turpina samazināt izdevumus un dažos gadījumos palielina arī nodokļus. EEF prognozē, ka fiskālie pasākumi nākamajā gadā samazinās eiro zonas IKP pieaugumu par 1% salīdzinājumā ar 0% šajā gadā un 1% pieaugumu pērn.
Joprojām neesot skaidrs, cik lielā mērā valdības spēšot pildīt savus fiskālos plānus. Un šī neskaidrība atspoguļojoties ļoti lielajās valdības obligāciju ienesīguma starpībās un finanšu tirgus svārstībās. Tādējādi, lai gan iespēja, ka valstu parādi varētu netikt atmaksāti vai ka Eiropas Monetārā savienība varētu pat sabrukt, šķietot mazāk varbūtīga nekā maijā, šādi riski dažos nākamajos gados tomēr saglabāšoties.