ASV prezidentam Barakam Obamam nepatīkot eiropiešu nespēja panākt vienotu nostāju svarīgos jautājumos.
2008. gada vasarā savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā B.Obama Vācijas galvaspilsētā Berlīnē teica runu, kuru klātienē noraudzījās simts tūkstoši cilvēku. Vēl neievēlētais ASV prezidents vairākiem miljoniem eiropiešu bija devis cerību, ka tieši viņš atjaunos vienotību ar Eiropu, kas tika iedragāta Džordža V. Buša valdīšanas laikā, raksta Diena.
Tomēr nepilnus divus gadus pēc B.Obamas stāšanās amatā ASV un Eiropas attiecības ir kļuvušas tik atturīgas kā nekad agrāk. Vieni teic, ka tas saistīts ar Baltā nama saimnieka aizņemtību ASV iekšpolitisko problēmu risināšanā, otri – ka viņš tiecas veidot ciešāku sadarbību ar Āziju, bet vēl citi – ka Baltais nams vēlas, lai Eiropa kļūtu patstāvīgāka savos lēmumos par reģiona drošību.
Šonedēļ publiskotas aptaujas rezultāti liecina, ka B.Obamas popularitāte Eiropā joprojām ir augsta, tomēr tā sākusi sarukt. Pērn ASV prezidenta politiku atbalstīja 83% eiropiešu, šogad tie ir 78%, informē Reuters.
Jāatceras, ka pirmie, kas pauda bažas par ASV «atsalšanu» bija austrumeiropieši. Viņus satrauca Baltā nama pasludinātā attiecību pārstartēšana ar Krieviju, kas varētu nozīmēt Vašingtonas piekāpšanos dažos strīdīgos jautājumos un Maskavas ietekmes pieaugumu šajā kontinenta daļā. Tādēļ vairāk nekā 20 Austrumeiropas līderu, arī bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels un bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, 2009.gada jūlijā ASV prezidenta administrācijai nosūtīja asu vēstuli, kurā B.Obamu aicināja neatstāt novārtā Austrumeiropas valstis, kas Dž.V.Buša laikā bija visuzcītīgākās ASV sabiedrotās.
Analītiķi uzskata, ka ir divi iemesli, kādēļ transatlantiskās attiecības pašlaik piedzīvo krīzi. Pirmkārt, ASV un ES vēsās attiecības esot saistītas ar mūsdienu globālajām norisēm un varas centru pārbīdi, kā dēļ abas puses meklē jaunus politiskos un ekonomiskos sabiedrotos. Otrkārt, ASV un ES nespēj vienoties, kas darāms, lai vēlreiz nepiedzīvotu pasaules finanšu krīzi. Vašingtona jau no krīzes pirmsākumiem uzskata, ka ekonomikas atkopšanai nepieciešama jaunu līdzekļu injekcija, bet Eiropa
uzstāj uz budžeta apcirpšanu.