Septembrī eirozonas ekonomikas izaugsme turpināja palēnināties, liecina jaunākie Markit Economis iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo rezultātus par pakalpojumu un ražošanas menedžeru noskaņojumu, eirozonā sarucis līdz 52,3 punktiem, kas ir šā gada zemākais līmenis. Augustā indekss bija 52,5 punkti.

Skaitlis virs 50 aizvien liecina par izaugsmi, tomēr Markit eksperti uzver, ka jaunākais indekss uzrāda, ka eirozonas iekšzemes kopprodukta pieaugums labākajā gadījumā trešajā ceturksnī būs 0,3%, kas ir ekvivalents 1,2% gada izaugsmei. Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī piedzīvoja stagnāciju.

Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi jau iepriekš brīdināja, ka eirozonas ekonomikas atveseļošanās zaudē savu tempu, un aicināja valdības nepaļauties tikai uz zemajām aizņemšanās izmaksām, bet veikt arī strukturālās reformas.

Eirozonā maijā ražošanas aktivitāte piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā iepriekšējā mēnesī, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, liecina jaunākā Markit iepirkumu menedžeru aptauja.

Vājāks eiro ir palīdzējis ražotājiem saņemt jaunus pasūtījumus, taču arī cēlis cenas ražotājiem, kas importē preces, tiesa gan, uzņēmēji pagaidām nav pacēluši cenas. Tas nozīmē, ka Eiropas Centrālajai bankai nāksies pūlēties vēl, lai celtu eirozonas inflāciju līdz noteiktajam mērķim – 2%.

Iepirkumu menedžeru indekss palielinājās līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 52 punktiem aprīlī. Markit iepriekš prognozēja, ka indekss pieaugs līdz 52,3 punktiem. Indeksa vērtība zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt virs 50 punktu atzīmes tā norāda par izaugsmi.

Septembrī eirozonas ražošanas sektora aktivitāte bremzējusies straujāk, nekā tika lēsts sākotnēji, turklāt Vācija piebiedrojusies Francijai ekonomikas krituma ziņā, savukārt Itālijā ekonomika negaidīti atguvusies, raksta MarketWatch.

Markit ikmēneša iepirkumu menedžeru aptaujas dati liecina, ka indekss sarucis līdz 50,3 punktiem, salīdzinot ar 50,7 punktiem augustā. Provizoriskais rādītājs bija 50,5 punkti. Indeksā apkopotas vairāk nekā 3000 menedžeru atbildes. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi, bet rādītājs zem 50 punktiem norāda par aktivitātes kritumu.

Vācijas ražošanas sektors izrādījis vājumu, un indekss sarucis līdz 15 mēnešu zemākajam līmenim.

Aptaujas liecina, ka ražošanas aktivitāte tik drīz neatdzīvosies, jo pirmo reizi 15 mēnešu laikā sarucis jauno pasūtījumu apjoms, bet eksporta pasūtījumi pieaug lēnākajā tempā kopš 2013.gada jūlija.

Oktobrī eirozonas iepirkumu menedžeru indekss negaidīti pieaudzis, liecina jaunākie Markit dati.

Kā raksta Bloomberg, Spānijas ekonomika uzrādīja turpmākas atveseļošanās pazīmes un bezdarba līmenis valstī saruka līdz zemākajai atzīmei kopš 2011. gada. Savukārt Vācijas rūpnīcas atguvās no krituma septembrī.

Markit indekss liecina, ka eirozonas ražošanas indekss oktobrī ir audzis līdz 50,7 punktiem, salīdzinot ar 50,3 punktiem septembrī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Kopējais pakalpojumu un ražošanas indekss oktobrī palielinājās no 52 punktiem septembrī līdz 52,2 punktiem.

Kā norāda eksperti, jaunākie dati liecina, ka eirozona līdz šim ir izvairījusies no ieslīgšanas recesijā, tajā pašā laikā izaugsme ir tik vāja, ka aug uzņēmumu skaits, kuriem nākas atlaist darbiniekus un samazināt cenas.

Pagājušajā mēnesī eirozonas pakalpojumu un ražošanas sektors pieauga lēnāk nekā tika sākotnēji lēsts, ekonomikai tuvojoties stagnācijas līmenim, raksta Bloomberg.

Markit Economics veidotais iepirkumu menedžeru indekss saruka no 52,1 punktam oktobrī līdz 51,1 punktam novembrī. Tādējādi indekss ir 16 mēnešu zemākajā līmenī un uzrāda ekonomikas izaugsmi šajā ceturksnī tikai par 0,1%.

Ceturtdien notiks Eiropas Centrālās bankas sanāksme, kur tās pārstāvji diskutēs par jauniem instrumentiem, kā atdzīvināt ekonomikas izaugsmi un inflāciju. Daži pārstāvji minējuši, ka labprāt pagaidītu kādu laiku, lai izvērtētu pašreizējos pasākumus, taču izaugsmes bremzēšanās palielina spiedienu reaģēt ātrāk.

Indekss virs 50 punktu atzīmes liecina par izaugsmi. Markit eksperts Kriss Viljamsons sacījis, ka pastāv spēcīga varbūtība, ka eirozonas ekonomika nākamā gada sākumā atkal iekritīs recesijā.

Februārī eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektors piedzīvojis izaugsmi, tādējādi liecinot, ka reģiona ekonomika uzņem apgriezienus pat neskatoties uz runām par iespējamo Grieķijas izstāšanos no kopējā reģiona, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžeru indekss, kas raksturo ražošanas un pakalpojumu sektoru, audzis līdz 53,5 punktiem, salīdzinot ar 52,6 punktiem janvārī. Eksperti iepriekš prognozēja, ka indekss sasniegs 53 punktus.

Pērnā gada nogalē eirozonas ekonomika auga par 0,3%, un Markit lēš, ka līdzīga izaugsme būs arī šajā ceturksnī.

Markit ražošanas sektora indekss šim reģiona pieauga līdz 51,1 punktam februārī, salīdzinot ar 51 punktu janvāri, bet pakalpojumu sektors pieauga no 52,7 punktiem līdz 53,7 punktiem. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Augustā eirozonas ekonomika piedzīvojusi izaugsmi, un palielinājušies apjomi gan ražošanas, gan pakalpojumu segmentā, liecina jaunākie iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Dati uzrāda, ka eirozonas ekonomika šā gada trešajā ceturksnī varētu būt augusi par 0,4%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, kad kāpums bija 0,3% apmērā, liecina Markit dati.

Indeksa vērtība augustā sasniedza 54,1 punktu, bet jūlijā – 53,9 punktus. Indekss zem 50 punktu atzīmes liecina, ka aktivitāte samazinās, savukārt indekss virs šī līmeņa liecina par izaugsmi. Pakalpojumu sektorā indekss auga līdz 54,3 punktiem, salīdzinot ar 54 punktiem iepriekš. Ražošanas sektorā indekss auga no 53,6 punktiem līdz 53,8 punktiem.

Aptaujā tika apkopoti vairāk nekā 5000 uzņēmēji eirozonā.

Augustā jau trešo mēnesi pēc kārtas pasliktinājusies patērētāju pārliecība Eiropā, liecina jaunākie Eiropas Komisijas provizoriskie dati.

Sākotnējais Eiropas Savienības 28 valstu pārliecības indekss pieaudzis no mīnus 5,5 punktiem jūlijā līdz mīnus 6,4 punktiem augustā. Tajā pašā laikā eirozonas pārliecības indekss sarucis par 1,6 punktiem līdz mīnus 10 punktiem.

Db.lv jau rakstīja, ka augustā biznesa aktivitāte eirozonā augusi lēnāk nekā iepriekš, ko bremzēja vājāki rūpnīcu ražošanas apjomi divās lielākajās ekonomikās, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss eirozonā augustā pavājinājies līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 53,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme vasaras laikā pavājinājusies, tādējādi otrā ceturksnī pieauguma bremzēšanās varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Martā eirozonas ražošanas apjomi auguši straujāk nekā iepriekš tika lēsts, ko veicināja izaugsme Spānijā un Itālijā, kā arī spēcīgāka ražošana eirozonas lielākajā ekonomikā – Vācijā, raksta Bloomberg.

Markit Economics paziņoja, ka iepirkumu menedžeru indeksa vērtība martā augusi līdz 52,2 punktiem, salīdzinot ar 51 punktu februārī. Tas ir augstākais līmenis 10 mēnešu laikā. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

«Pēc pērnā gada lejupslīdes eirozonas ekonomika atgūstas,» saka Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons. Viņš gan piebilst, ka atveseļošanās aizvien ir vāja un kopējais izaugsmes saglabājas mērens.

Vācijā ražošanas indekss pieauga līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 51,1 punktu iepriekš. Itālijā rādītājs palielinājās no 51,9 punktiem līdz 53,3 punktiem, bet Francijā – no 47,6 punktiem līdz 48,8 punktiem.

Jūlijā eirozonas pakalpojumu sektora izaugsme bijusi lēnāka nekā iepriekš prognozēts, tādējādi aizvien nemazinot bažas par reģiona ekonomikas atveseļošanās perspektīvām, raksta Bloomberg.

Markit Economics iepirkumu menedžeru indekss jūlijā sasniedza 54,2 punktus, salīdzinot ar 52,8 punktiem jūnijā. Provizoriskās aplēses liecināja, ka indekss sasniedzis 54,4 punktus. Savukārt kombinētais indekss, kas apkopo pakalpojumu un ražošanu sektoru, pakāpās līdz 53,8 punktiem, kas ir zemāk nekā tika gaidīts. Jūnijā tas bija 52,8 punkti.

Kā skaidro Markit galvenais ekonomists Kriss Viljamsons, aptauja liecina, ka eirozonas IKP aug par 0,4% ceturksnī, tomēr satraukums ir par to, ka jauns darbavietu radīšanas temps aizvien ir ļoti mērens. Tāpat vēl aizvien pastāv liela neskaidrība, kurā virzienā izaugsme dosies nākamajos mēnešos, piebilst eksperts.

Šā gada novembrī eirozonas ekonomikas aktivitāte bijusi straujākā pēdējo četru gadu laikā, liecina jaunākie Markit iepirkumu menedžeru aptaujas dati.

Indekss, kas apkopo 5000 kompāniju datus, novembrī sasniedzis 54,4 punktus, salīdzinot ar 53,9 punktiem oktobrī. Tādējādi šomēnes indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 2011.gada maija. Indeksa vērtība virs 50 punktiem liecina, ka aktivitāte pieaugusi, savukārt, ja indekss ir zem šīs atzīmes, aktivitāte sarūk.

Aptaujas dati liecina, ka izaugsme nākamo mēnešu laikā var būt vēl straujāka, jo jauno pasūtījumu līmenis sasniedza augstāko atzīmi kopš 2011.gada vidus, tāpat arī no jauna pieņemto darbinieku skaits palielinājās.

Neskatoties, ka eirozonas ekonomikas aktivitāti nav ietekmējuši terorakti un vājāks pieprasījums no Ķīnas un citām lielām jaunattīstības ekonomikām, eksperti aizvien sagaida, ka Eiropas Centrālā banka savā decembra sanāksmē paziņos par monetārās stimulēšanas pasākumu paplašināšanu.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās eirozonas ekonomikas izaugsme visdrīzāk uzņēmusi apgriezienus, uzskata Markit Economics eksperti, tomēr piebilstot, ka aizvien pastāv bažas par reģiona ekonomikas veselības stāvokli.

Markit iepirkumu menedžeru indekss, kas apkopo datus par ražošanas un pakalpojumu sektoru, martā paaudzies līdz trīs mēnešu augstākajai atzīmei – 53,7 punktiem, salīdzinot ar 53 punktiem februārī. Tādējādi indekss turas krietni virs 50 punktu atzīmes, kas ir robeža starp kritumu un izaugsmi. Tāpat indekss ir augstāks nekā 53 punkti, ko prognozēja Bloomberg aptaujātie ekonomisti.

Tiesa gan, kaut arī eirozonas ekonomikas izaugsme ir stabila, Markit aptauja aizvien norāda uz vājo inflācijas spiedienu, jo martā sarukušas produkcijas izlaides cenas. Jāatgādina, ka šomēnes Eiropas Centrālā banka ziņoja par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, mēģinot atjaunot inflāciju vienotās valūtas reģionā.

Šā gada novembrī eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektora iepirkumu menedžeru indekss negaidīti samazinājies līdz zemākajam līmenim 16 mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

Indekss sarucis līdz 51,4 punktiem, salīdzinot ar 52,1 punktam oktobrī. Ekonomisti, kurus aptaujāja Bloomberg Ners, iepriekš prognozēja pieaugumu līdz 52,3 punktiem.

Novembrī ražošanas aktivitātes indekss saruka līdz 50,4 punktiem, salīdzinot ar 50,6 punktiem iepriekšējā mēnesī, savukārt pakalpojumu sektora indekss saruka no 52,3 punktiem līdz 51,3 punktiem.

Kā norāda Markit galvenais ekonomists Krists Viljamsons, indeksa kritums palielina risku, ka reģions atkal atgriezīsies lejupslīdē. Rādītāju pasliktināšanās radīs papildus spiedienu uz Eiropas Centrālo banku palielināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus, negaidot rādītājus, kas vērtē iepriekš izsludināto iniciatīvu efektivitāti.

Jūlijā eirozonas ražošanas un pakalpojumu sektoram bijusi strauja izaugsme, liecinot par uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos pēc Eiropas Centrālās bankas pieņemtā lēmuma par papildus ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, raksta Bloomberg.

Kombinētais iepirkumu menedžeru indekss pieauga no 52,8 punktiem jūnijā līdz 54 punktiem, liecina Markit dati. Šis ir 13. mēnesis pēc kārtas, kad indekss pārsniedz 50 punktu atzīmi, kas liecina par aktivitātes paplašināšanos. Ražošanas sektora indekss pieaudzis no 51,8 punktiem līdz 51,9 punktiem, bet pakalpojumu sektora indekss – no 52,8 punktiem līdz 54,4 punktiem.

Bloomberg aptaujātie eksperti iepriekš paredzēja, ka rādītājs nebūs mainījies mēneša laikā.

Šis kāpums seko pagājušajā mēnesī pieņemtajiem ECB lēmumiem par negatīvas depozītu likmes ieviešanu un papildus finansējuma piešķiršanu bankām aizdevumiem.

Pirmo reizi gandrīz gada laikā palielinājusies biznesa aktivitāte visās četrās lielākajās eirozonas ekonomikās, kas nozīmē, ka vārgā atveseļošanās sāk kļūt ilgtspējīga, raksta Bloomberg.

Ražošanas un pakalpojumu sektoru iepirkumu menedžeru indekss februārī audzis līdz septiņu mēnešu augstākajam līmenim, sasniedzot 53,3 punktus, salīdzinot ar 52,6 punktiem iepriekšējā mēnesī, liecina jaunākie Markit Economics dati.

Šie indeksi Vācijā, Francijā, Itālijā un Spānijā bija virs 50 punktiem, kas liecina par izaugsmi. Iepriekš indeksi virs 50 punktiem bija pērnā gada aprīlī.

Paredzams, ka eirozonas ekonomikas izaugsme šajā gadā augs straujāk nekā pērnā gada nogalē, kad tā bija 0,3%. Ekonomikai pozitīvs faktors ir lētāka nafta, vājāks eiro un Eiropas Centrālās bankas ieviestais 1,1 triljona eiro kvantitatīvās mīkstināšanas programmas plāns. Tāpat papildus optimismu vieš straujāks bezdarba līmeņa kritums un mazāks patēriņa cenu kritums nekā tika gaidīts.

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Augustā biznesa aktivitāte eirozonā augusi lēnāk nekā iepriekš, ko bremzēja vājāki rūpnīcu ražošanas apjomi divās lielākajās ekonomikās, raksta MarketWatch.

Markit iepirkumu menedžeru indekss eirozonā augustā pavājinājies līdz 52,8 punktiem, salīdzinot ar 53,8 punktiem iepriekšējā mēnesī. Indekss virs 50 punktiem liecina par izaugsmi.

Jaunākie dati liecina, ka eirozonas ekonomikas izaugsme vasaras laikā pavājinājusies, tādējādi otrā ceturksnī pieauguma bremzēšanās varētu turpināties arī trešajā ceturksnī.

Markit vecākais ekonomists Robs Donsons uzsvēris, ka dati liecina, ka trešā ceturkšņa izaugsme diez vai būs pietiekami spēcīga, lai samazinātu bezdarba līmeni. Jūnijā tas bija 11,5%.

Aptaujas dati liecina, ka eirozonas izaugsmi augustā lielākoties veicināja reģiona pakalpojumu kompānijas, kurām bijis straujākais izrāviens kopš 2011. gada maija. Ražošanas aktivitāte pavājinājās un auga lēnākajā tempā 14 mēnešu laikā.

Augustā eirozonas ražošanas apjomi palielinājušies lēnāk nekā iepriekš prognozēts, kārtējo reizi apliecinot, ka reģiona ekonomikas atveseļošanās paātrināšanai varētu būt nepieciešama papildus Eiropas Centrālās bankas palīdzība, raksta Bloomberg.

Iepirkumu menedžeru indekss samazinājies no 51,8 punktiem jūlijā līdz 50,7 punktiem augustā, liecina jaunākais Markit Economics pētījums. Indekss virs 50 punktiem norāda uz izaugsmi.

Lielākās reģiona ekonomikas – Vācijas – indekss samazinājās no 52 punktiem līdz 51,4 punktiem.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība paziņoja, ka inflācija reģionā augustā samazinājusies līdz 0,3%, kas ir zemākais līmenis kopš 2009. gada oktobra.

Pagājušajā mēnesī ECB vadītājs Mario Dragi uzsvēra, ka banka izmantos visus pieejamos instrumentus, lai nodrošinātu cenu stabilitāti un ir gatava piemērot politiku arī turpmāk. Viņa izteikumi veicināja tirgus dalībnieku gaidas, ka ECB tuvojas jaunai kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ieviešanai. Nākamā ECB sanāksme notiks 4. septembrī.

Eirozonas ekonomikas izaugsmes tempi pieauguši līdz straujākajam līmenim sešu gadu laikā, raksta Bloomberg.

Francijas ekonomikas dati otrajā ceturksnī negaidīti pārspējuši Vāciju, liecinot, ka atveseļošanās uzņem apgriezienus.

IHS Markit iepirkumu menedžeru indekss aprīlī pieaudzis līdz 56,7 punktiem, salīdzinot ar 56,4 punktiem martā, pārspējot ekonomistu prognozes un signalizējot, ka jaunu darbavietu radīšanas temps tuvojas augstākajam līmenim gandrīz desmit gadu laikā.

Eirozonas ekonomika atveseļojas, neskatoties uz vēlēšanu tuvošanos Francijā, kas varētu rezultāties ar prezidentu, kurš ir kareivīgi noskaņots pret reģiona vienoto valūtu. Tāpat ekonomikas dati pamazām liek Eiropas Centrālajai bankai aktivizēt diskusijas par monetārās stimulēšanas pasākumu mazināšanu.

Aizvadītajā nedēļā no akciju tirgus aizplūduši 8,3 miljardi ASV dolāru, kas ir augstākais apjoms pēdējo 15 nedēļu laikā, raksta Business Insider.

Investori pārdod savas akcijas, pievēršoties drošākiem ieguldījumu produktiem, ņemot vērā bažas par Ķīnas ekonomikas attīstību, kas var ietekmēt arī globālo tautsasmniecību.

Līdzekļi arvien straujāk aizplūst arī no jaunattīstības valstu tirgiem – investori no tiem aizpludinājuši sešus miljardus ASV dolāru, kas ir septitā nedēļa pēc kārtas, kad šie fondi piedzīvo kritumu un ir lielākais nedēļas apjoms piecu nedēļu laikā.

Jaunattīstības obligāciju fondi zaudējuši 2,5 miljardus dolāru, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš 2014.gada janvāra.

Naudas tirgus fondos tika investēti 8,2 miljardi ASV dolāru, bet dārgmetālos investēti 18 miljoni dolāru.

Aprīlī akciju cenas parasti pieaug; investori no tirgus «notinas» maijā.

Šogad Rietumvalstu akciju cenas strauji pieaug, un tirgus tendenču pētnieki norāda, ka viens no spēkiem, kas investoriem liek uzpirkt šos vērtspapīrus, ir bailes palaist garām guvumus no tālāka to vērtību kāpuma. Tas nozīmē, ka investori arvien lielākā mērā akcijas iegādājas tikai tāpēc, ka redz, ka citi tās pērk un gūst pieklājīgu peļņu. Šajā pašā laikā atrasties «ārpus tirgus» psiholoģiski ir ļoti grūti, jo mani, ka trīs mēnešu laikā vadošie pasaules akciju indikatori var pieaugt vismaz par 10%. Rezultātā rodas labs pamats gluži vai vispārējai akciju pirkšanas psihozei.

Šādam investoru psiholoģiskajam stāvoklim palīdz arī jaunas cerības, ka pie kādām lielākām nedienām tirgiem palīgā metīsies centrālās bankas un daudzmaz pozitīvs risinājums būs ASV–Ķīnas tirdzniecības saasinājumam. No otras puses – pasaules ekonomikas izaugsme bremzējas, kam seko arī uzņēmumu peļņa. Piemēram, no ASV 500 vadošajām kompānijām pirmajā ceturksnī tiek gaidīts nopelnītā samazinājums gandrīz par 4%. Kopš šā gada sākuma šīs valsts akciju Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība palēkusies par 13%. Tas nozīmē, ka šī indikatora vērtība atrodas vien 3,3% zem saviem pagājušā gada septembra beigu rekordiem.

Otrdien saruka gan ASV vieglās jēlnaftas WTI cena, gan Ziemeļjūras naftas markas Brent cena, liecina Bloomberg dati.

Naftas cenas kritumu veicina runas tirgus dalībnieku vidū, ka ražošanas aktivitātes vājināšanās lielajās valstīs, sākot no Vācijas līdz pat Ķīnai, mazinās pieprasījumu pēc naftas.

Rezultātā WTI cena oktobra piegādēm saruka par 78 centiem līdz 95,18 dolāriem par barelu. Augustā šīs markas naftas cena saruka par 2,3%, savukārt kopš gada sākuma tā samazinājusies par 3,2%.

Brent oktobra piegādēm samazinājās par 82 centiem līdz 101,97 dolāriem par barelu.

«Patlaban visa uzmanība ir vērsta uz pieprasījuma pusi un vājāku statistiku, piemēram, Ķīnā, veicina prognozes par cenu kritumu,» norāda SEB AB galvenais izejvielu analītiķis Bjarne Šīldrops. Viņš norāda, ka spriedzes pieaugums starp Krieviju un Ukrainu arī spiež cenu uz leju, jo ekonomiskās sankcijas Krievijai var uz laiku atspoguļoties arī Eiropas ekonomikas bremzēšanās.

Izejvielu tirgū notikumi attīstījušies gluži kā no kādas neiedomājamas fantastikas grāmatas vai kinofilmas, ieņemot svarīgāko notikumu pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

1. Nafta atzīmējas zem nulles

ASV aprīļa otrajā pusē fiksēta situācija, ka melnā zelta pārdevēji piemaksā pircējiem, lai tie tikai paņem pretī šo resursu. Vismaz šobrīd nav pazīmju, ka šis naftas tirgum būs vien īstermiņa šoks un pārskatāmā nākotnē cenu haoss beigsies. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) rēķina, ka pandēmija no pasaules naftas pieprasījuma šomēnes, ja salīdzina ar pagājušā gada aprīli, varētu būt nocirpusi gandrīz 30 miljonus barelu dienā. Tādējādi pasaulē naftas pārprodukcija joprojām ir milzīga un ir pieņēmums, ka šo resursu ātri vien vienkārši trūks, kur uzglabāt.

Pēdējā laikā ļoti zems ir arī daudzu "uzticamāko" valdību obligāciju ienesīgums. Daļēji tas liecina par lielu finanšu tirgus dalībnieku pieprasījumu pēc drošības. Šajā tirgū gan milzīgas intervences, uzpērkot parādus, veic centrālās bankas. Tāpat spīd drošais patvērums zelts, kura cena īstermiņā var tuvoties 1800 ASV dolāriem par Trojas unci. Piemēram, investīciju bankas "Bank of America" eksperti izteikušies, ka ASV Federālo rezervju sistēma "zeltu drukāt nevar" un paredz šī metāla vērtības pieaugumu līdz trīs tūkstošiem ASV dolāru par Trojas unci. Pagaidām pretējais vērojams lielākajos akciju tirgos. Kopš marta otrās puses cenas tajos pieaugušas par 25%. Akciju mijēji ignorē katastrofālos ekonomikas datus un acīmredzami cer uz to un gatavi riskēt, ka sliktākais ir aiz muguras un milzīgās centrālo banku un valdību ekonomikas stimulēšanas programmas pasargās no nelabvēlīgu scenāriju materializēšanās. Signāli tirgos ir pretrunīgi, un to, kam galu galā būs taisnība, rādīs vien laiks.

Apstrādes rūpniecības izlaide jūnijā turpināja samazināties - šoreiz gada laikā kritums bija 2.3% (kalendāri izlīdzināti dati).

Lielākais negatīvais devums bija iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kur arī bija vislielākais saražoto apjomu samazinājums (-35%). Šai apakšnozarei 2020. gads ir nebaltu dienu pilns – nevienu mēnesi nav izdevies uzrādīt izlaides kāpumu. Savukārt, iepriekšējos divus mēnešus "antireitinga" augšgalā esošā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, nu ir vien otrajā vietā.

Jūnijā šogad bija par vienu darba dienu vairāk nekā pagājušajā gadā, tādēļ izlaides apjoms bez sezonālām un kalendārām korekcijām pat kāpis par 0.3%. Ja skatāmies uz abām lielākajām apstrādes rūpniecības nozarēm, tad kopumā varētu teikt, ka tās bijušas aptuveni pagājušā gada līmenī. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kas vienā gadījumā uzrādīja savas produkcijas ražošanas apmēru kritumu, no citas perspektīvas izlaidi kāpināja gandrīz par 1%. Pārtikas ražošana, otra lielākā apakšnozare, izlīdzinātajos datos saglabājusi pagājušā gada līmeni, bet pēc neizlīdzinātiem datiem palielināja saražotās produkcijas apmērus par 1.9%.