Finanses

Eksperte: Lai saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu

Žanete Hāka, 12.08.2013

Jaunākais izdevums

Vecāki reāli saņems tikai apmēram pusi no valsts 2013.gada finansiālā atbalsta aukles pieskatītam bērnam, jo otru pusi līdzekļu būs jāsamaksā nodokļos un izdevumos par aukles atbilstības prasību nokārtošanu, secinājis Swedbank Privātpersonu finanšu institūts.

Tādējādi, lai jaunās valsts atbalsta programmas ietvaros saņemtu 400 latu valsts atbalstu par bērna pieskatīšanu, vecākiem nāksies iztērēt 115-480 latu. Varētu prognozēt, ka vecāki, kas šobrīd savam bērnam algo auklīti, visticamāk, norēķinoties skaidrā naudā un bez nodokļu maksāšanas, nesteigsies kārtot formalitātes, pirms nebūs iegūta skaidrība, vai un uz kādiem nosacījumiem šis atbalsts tiks sniegts nākošgad, jo sākotnējie atbilstības prasību nokārtošanas ieguldījumi atmaksātos tikai ilgākā laika posmā.

Jaunais valsts atbalsts bērna uzraudzības pakalpojumu apmaksai no šā gada septembra līdz decembrim paredz mazināt vecāku izmaksas ne tikai par bērna pieskatīšanu privātos bērnudārzos vai bērnu pieskatīšanas centros (tā saucamajos mājdārziņos), bet arī tiem vecākiem, kas 1,5-4 gadus veca bērna pieskatīšanai mājās algo aukli. Šie vecāki ar lielām cerībām sagaida jauno valsts atbalstu, jo pilna laika auklītes algošana ir liels slogs ģimenes budžetam. Tomēr Institūta veiktie aprēķini rāda, ka esošie valsts atbalsta nosacījumi dod lielāku ieguvumu privātos bērnudārzus vai bērnu pieskatīšanas centrus apmeklējošo bērnu vecākiem, nekā tiem vecākiem, kuri algo auklīti sava bērna pieskatīšanai mājās.

Institūts ir aprēķinājis, ka aukles atbilstības prasību nokārtošana paredz nozīmīgus sākotnējos ieguldījumus. Papildus tam auklei kā VID reģistrētai patentmaksas maksātājai, kas būtu vienkāršākais risinājums pilnvērtīga nodokļu maksātāja statusa iegūšanai, jāmaksā patentmaksa jeb nodoklis 50 Ls ik mēnesi, ja aukle pieskata bērnu Rīgas pašvaldības teritorijā vai 30 lati citur Latvijā.

Vecākiem, kas grib saņemt atbalstu bērna pieskatīšanai 400 latu apmērā par šī gada pēdējiem četriem mēnešiem, jāmudina savas auklītes iegūt jauno statusu, visdrīzāk pašiem uzņemoties statusa nokārtošanas izmaksas. Auklēm, kuru aprūpējamo vecāki grib saņemt valsts atbalsta maksājumu, jākārto sanitārā grāmatiņa (izmaksas ap 20 Ls), jāiegūst pirmās palīdzības sniegšanas prasmju apliecība (izmaksas ap 20 Ls), kā arī avansā jāsamaksā VID patentmaksa par pirmo darbības mēnesi 50 latu vai 30 latu apmērā, vai arī jāiemaksā 25 latu ienākuma nodokļa avanss, ja aukle izlemj reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja - fiksētā ienākuma nodokļa maksātāja.

Paralēli līdz 2014.gada janvāra beigām jaunā statusa auklēm jāiegūst vai nu profesionālās kvalifikācijas apliecinājums, kas IZM akreditētās iestādēs izmaksā no 40 līdz 240 latiem vai jāapgūst 40 klātienes stundu izglītības programma bērnu aprūpes jomā, kuras izmaksas lēšamas uz 50-100 latiem, skaidro Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.

Sagaidāms arī, ka aukles maksājamos nodokļus ik mēnesi nāksies segt bērna vecākiem, citādi līdz ar jaunā statusa iegūšanu par nodokļa tiesu kritīsies aukles ikmēneša ienākumi, pieņemot, ka aukle līdz šim nav maksājusi nodokļus par saņemtajiem ienākumiem no bērnu uzraudzīšanas. Ja aukle Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēsies kā patentmaksas maksātāja, vecākiem ikmēneša 30-50 latu lielajiem nodokļa maksājumiem nāksies novirzīt pusi (Rīgā) vai trešo daļu (citur Latvijā) no 100 latu pabalsta.

Aukles visbiežāk tiek algotas par summu 1-1,50 Ls/stundā, par bērna pieskatīšanu astoņas stundas darba dienās saņemot ap 176-264 Ls mēnesī, atsevišķās situācijās auklēm papildus tiek apmaksāti transporta izdevumi vai pieskatīšanas stundu skaits tiek noteikts lielāks. Kamēr aukles algošanas izdevumi ir liels slogs pat salīdzinoši turīgām ģimenēm, no aukles ienākumu viedokļa tā ir neliela summa, ko 50-30 latu liela patentmaksa vēl vairāk samazina.

Pie šāda ienākumu līmeņa auklēm būtu izdevīgāk reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējām, kuru nodokļu izdevumi aprobežojas tikai ar 5% fiksētā ienākuma nodokļa samaksāšanu. Pie šī scenārija gan izpaliek auklītes sociālā apdrošināšana ar visām no tā izrietošajām sekām, tomēr šī nodokļu maksātāja forma ļauj samazināt ikmēneša nodokļu izdevumus no 50-30 Ls līdz 8,80-13,20 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Solīts makā nekrīt –bērnudārzu atbalsta programmai naudas vairs nav

Dienas Bizness, 08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi – nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies – budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem.

Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka – pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk – nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc ar algu vien vairs nepietiek?

Kaspars Buls, mobilo sakaru operatora Bite vadītājs, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais risinājums viņu noturēšanai. Darba devējiem ir rūpīgi jāstrādā, nokomplektējot viņiem konkurētspējīgāko piedāvājumu.

To apliecina arī globālā pētījuma Mercer Talent Trends dati – 97% aptaujāto darbinieku ir svarīgi, ka viņu darba sniegums tiek novērtēts gan monetāri, gan nemateriāli. Labi vien ir, ka tā. Ja nauda šodien aizvien dominētu kā spēcīgākais faktors, uzņēmēji kļūtu maksātnespējīgi, bet darba ņēmēji agri vai vēlu tik un tā meklētu interesantākus piedāvājumus. Pašlaik Latvijā darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā reālā darba produktivitāte. Tas nozīmē, ja darbinieku radītā pievienotā vērtība aug lēnāk nekā darbaspēka izmaksas, uzņēmumam tās nākas kompensēt uz peļņas rēķina, tā samazinoties investīciju iespējām. Uzskatu, ka investīcijām darbiniekos un viņu radītajai produktivitātei ir jābūt «veselīgā» balansā. Investīcijas ir veiksmīgs instruments darbinieku piesaistei un attīstīšanai, tomēr ir tikai pašsaprotami, ka, regulāri ieguldot darbiniekos, darba devējs vēlas saņemt no darbiniekiem un pieprasa atbilstošu produktivitātes sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru